Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.
Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.
Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.
Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.
Sarunā ar prezidentu norādīts, ka nepieciešamo darbu veikšanai politiķiem vajadzīgas divas nedēļas un, ja darbs būs veiksmīgs, balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā varētu notikt janvāra «divdesmitajos datumos», norādīja Pavļuts.
Vaicāts, vai, ņemot vērā politiķa Alda Gobzema (KPV LV) pausto, «KPV LV» būs vienots frakcijas viedoklis, kad būs jābalso par Kariņa valdības apstiprināšanu, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs atbildēja, ka Gobzems jau ir vairākkārt uzsvēris, ka pauž personīgo viedokli. Zakatistovs norādīja, ka frakcijas viedoklis tiek veidots tās sēdēs.
Gobzems norādījis, ka balsos pret JV veidotu valdību. Politiķis LTV raidījumā «Rīta panorāmā» šodien arī nesolīja visu partijas deputātu atbalstu Kariņa veidotai valdībai.
Frakcijas vadītājs gan vēl nevarēja sniegt atbildi, vai deputātiem būs brīvais balsojums. Zakatistovs pateicās sadarbības partneriem par «KPV LV» frakcijas izvirzīto prasību akceptēšanu. Reizē viņš atkārtoti neatklāja, kādas ir šīs prasības. Viņš norādīja, ka ir panākta savstarpējā vienošanās starp sadarbības partneriem un ka tālāk norisināsies darbs pie valdības deklarācijas veidošanas.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe pauda, ka darbs pie valdības deklarācijas veidošanas jau ir sākts iepriekš un vairāk nekā divu mēnešu sarunās ir tapuši vairāki deklarāciju projekti. Tāpēc politiķe prognozēja, ka darbs pie dokumenta sagatavošanas būs raits.
JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis sacīja, ka par katras nozares atbildīgajai personai valdības deklarācijas veidošanas procesā būtu jāvada savas jomas partiju pārstāvju darba grupas. Šādā formātā sagatavotie priekšlikumi tiktu iesniegti Kariņam. Latkovskis atsaucās uz Zakatistova pausto, prognozējot, ka 13.Saeimā lēmumu pieņemšanas «smaguma centrs» atgriezīsies parlamentā.
JV parlamentā pārstāv vien astoņi deputāti, un tā ir mazākā frakcija 13.Saeimā.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - «Jaunā Vienotība», Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju «sarkano līniju» dēļ šīs sarunas netika turpinātas.
Kariņš piedāvāja, ka «Jaunā Vienotība» jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. JV jau sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira un Arvila Ašeradena kandidatūras.
«Attīstībai/Par!» lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Juri Pūci, bet veselības ministres amatam - Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.
JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu - Tāli Linkaitu.
Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo «KPV LV» iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk «KPV LV» šim amatam piedāvāja citu kandidatūru - Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam - parlamentāriete Ieva Krapāne.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu», kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām - viņa pārstāvētajai JKP, kā arī «KPV LV», «Attīstībai/Par!», nacionālajai apvienībai, kā arī «Jaunajai Vienotībai». Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas - Gobzema pārstāvētā «KPV LV», «Attīstībai/Par!», JKP, nacionālā apvienība, ZZS un «Jaunā Vienotība». Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza apvienību «Attīstībai/Par!», pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja «plānu B» - atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību». Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru, kā arī atsāka konsultācijas ar partijām.
Atsākoties konsultācijām, «Attīstībai/Par!» premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums piedāvāts Kariņš.
Kariņš ir dzimis ASV, pārceļoties uz Latviju sākotnēji darbojies kā uzņēmējs - 1994.gadā viņš dibināja uzņēmumu «Lāču ledus» un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma «Formula» prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.
Kariņš iesaistījies politikā, kad bija viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no «Jaunā laika» saraksta kandidējis Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.
Pēc Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija «Jaunais laiks» ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu noslēgumā «Jaunais laiks» atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam, tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi Induli Emsi.
Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē «Jaunā laika» valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.
Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo «Jaunais laiks» aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu, Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā. Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja «Jaunā laika» Saeimas frakciju, strādājis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.
Piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009.gadā no «Jaunā laika» saraksta, bet 2014.gadā - no «Vienotības» saraksta. Abas reizes Kariņš ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Kariņš ir apvienības «Jaunā Vienotība» valdes priekšsēdētājs.
