Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Pašvaldību budžeta pārpalikums 2016. gadā bija 56,9 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 2015. gadu pašvaldību budžeta bilance ir uzlabojusies par 82,3 miljoniem eiro, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2015. gadu lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi ES fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 33,8 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 7,6 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 6,8 miljoni eiro.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2016. gadā bija 2205 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu pieauguši par 62,4 miljoniem eiro, savukārt nodokļu ieņēmumi 2016. gadā pieauga par 106,1 miljonu eiro jeb par 7,8%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN ieņēmumi 2016. gadā bija 1233,2 miljoni eiro, kas ir par 85,1 miljonu eiro jeb 7,4% vairāk kā 2015. gadā, tostarp 47,6 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. Lai arī IIN ieņēmumi pieauguši pietiekoši strauji, tomēr 2016. gadā IIN ieņēmumi pašvaldībās bija zemāki kā valsts budžeta likumā 2016. gadam noteiktā gada IIN ieņēmumu prognoze, līdz ar to pašvaldībām 4. ceturksnī no valsts pamatbudžeta tika kompensēta IIN ieņēmumu prognozes neizpilde - 8,5 miljoni eiro. Galvenais iemesls tam, ka netika izpildīta likumā norādīta prognoze ir strauji pieaugušās IIN atmaksas, kas 2016. gadā pieauga par 18,1 miljonu eiro jeb par 24,4%.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,18 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 220%, Krievijā - par 94%, un Kirgizstānā - par 71%. 2016. gada oktobrī AS Olainfarm veica nozīmīgas piegādes uz Nīderlandi, Vāciju un Gruziju. Lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 1,62 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 64 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada oktobrī bija 0,53 miljoni eiro, kas ir par 36% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada oktobrī realizēja produktus astoņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Krievijā, Kazahstānā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 0,87 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

AS Olainfarm konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins par koncerna darbību 2016. gadā liecina, ka koncerns ar 111,2 miljonu eiro realizāciju ir sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu, informē uzņēmums.

Pērn koncerna realizācija pieauga par 14%, salīdzinot ar 2015. gadu. Tā peļņa 2016. gadā ir 10,1 miljons eiro, kas ir par 33% mazāk nekā 2015. gadā, kad tā bija 15,2 miljoni eiro. 2016. gada peļņu ļoti būtiski ietekmēja veiktie uzkrājumi debitoru parādu nodrošināšanai aptuveni 7 miljonu eiro apmērā. AS “Olainfarm” valde piedāvā izmaksāt akcionāriem dividendes 0,66 eiro apmērā par akciju no mātesuzņēmuma 2016. gada peļņas un, ja radīsies vajadzība, arī no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas. To varētu darīt vienādos maksājumos 2017. gada otrā, trešā un ceturtā ceturkšņa beigās.

«2016. gads Olainfarm bija nozīmīgs ne vien ar to, ka papildinājām koncernu ar četriem meitasuzņēmumiem, bet arī uzstādījām apgrozījuma rekordu. Pirmo reizi Olainfarm vēsturē tā apgrozījums sasniedza un pat pārsniedza 100 miljonus eiro. Lai gadu no gada celtu sasniedzamo mērķu latiņas, mums ir jākļūst arvien spēcīgākiem. Tāpēc integrējam iegādātos uzņēmumus koncernā, papildinām produktu portfeli, nostiprināmies esošajos tirgos un apgūstam jaunus, kā arī lūkojamies pēc jauniem meitasuzņēmumiem dažādās ar farmāciju saistītās nozarēs,» norāda Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,28 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Moldovā, kur tās apjoms palielinājies par 13081%, Kazahstānā - par 326%, Kirgizstānā - par 207%, un Azerbaidžānā - par 171%. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada decembrī veidoja 1,65 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 65 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada decembrī bija 0,49 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada decembrī realizēja produktus piecās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Lietuvā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā.

AS Grindeks neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2016.gadā bija 9,4 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir palielinājusies par 8,4 milj. eiro vai 9,1 reizi, liecina Nasdaq Riga iesniegtie 2016.gada nerevidētie konsolidētie finanšu pārskati.

Koncerna apgrozījums 2016.gadā bija 105,4 milj. eiro, kas ir par 22,7 milj. eiro vai par 27% vairāk nekā 2015.gadā, informē AS Grindeks komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa.

Bruto peļņas rentabilitāte 2016.gadā bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2016.gadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 71 pasaules valstīm kopumā par 95,7 milj. eiro, kas ir par 21,7 milj. eiro vai par 29% vairāk nekā 2015.gadā.

«Grindeks 2016.gada rezultāti ir iepriecinoši un apliecina, ka mēs spējam izmantot savas priekšrocības. Atgūstam savas pozīcijas Krievijā un citās NVS valstīs, kā arī dinamiski attīstāmies jaunajos tirgos. Darbības pārstrukturizācijai, kura ilga vairākus gadus, ir pārliecinoši labi rezultāti, tāpēc esmu drošs, ka 2017.gadā apgrozījumu palielināsim ne mazāk kā par 10%. Viena no Grindeks stiprajām pusēm ir darbinieki, tāpēc iepriekšējā un nākamajos gados personāla politikai tiks veltīta īpaša uzmanība, attīstot uz rezultātu orientētu motivācijas sistēmu un stiprinot komandu. Viens no būtiskākajiem soļiem ir padomes lēmums palielināt darbinieku algas saskaņā ar katra darbinieka individuālo sniegumu,» saka AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Lai gan aizvadīto finanšu gadu var raksturot kā pilnu pārsteigumiem, grūti izskaidrojamām cenu svārstībām un vēsturiskiem pavērsieniem tirgos, un kopumā ekonomikā bija vērojama izaugsmes tempu samazināšanās, ABLV Bank izdevās sasniegt un pārsniegt plānotos rezultātus, tajā skaitā, gūstot līdz šim vēsturiski augstāko peļņu, liecina bankas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskata periodā arvien stingrākas kļuva banku nozari regulējošās prasības. To ieviešana prasīja daudz laika un resursu, līdz ar to kavējot biznesa attīstību. Tā kā ir mainījusies nostāja par pieļaujamo riska līmeni, banka atteicās no daļas klientu, un turpina rūpīgi izvērtēt savu klientu bāzi. Tādēļ gada laikā noguldījumu apjoms samazinājās par 23,5%. Pakāpeniski samazinās norēķinu biznesa nozīme, bet vēl svarīgāku vietu ieņem biznesa projektu kreditēšana, tostarp, strukturētā finansēšana ar riska kapitāla piesaisti, apgrozāmā kapitāla un tirdzniecības finansēšana, kā arī vērtspapīru emisiju organizēšana, skaidro bankas pārstāvji.

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

#Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi pērn sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes.

Ja 2016. gadā pašvaldību budžetā bija vērojams 59 miljonu eiro pārpalikums, tad 2017. gadā, ņemot vērā strauju izdevumu pieaugumu, tai skaitā ES fondu projektiem, pašvaldību budžetā ir izveidojies 14,4 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrijā.

Ja pirmajos trijos 2017. gada ceturkšņos pašvaldību budžetā bija pārpalikums 74,7 miljoni eiro, tad pēdējais ceturksnis tika noslēgts ar 89 miljonu eiro deficītu, tādējādi būtiski ietekmējot gada rezultātu.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2017. gadā pieauga par 257,7 miljoniem eiro jeb 11,7% un sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes. Lielāko ieņēmumu daļu nodrošināja nodokļu ieņēmumi – 1597,1 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 128,1 miljoniem eiro jeb 8,7%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Pagājušajā gadā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 965 miljona eiro apmērā, kas ir par 28% vairāk nekā 2016. gadā, informē bankas pārstāvji.

780 miljoni eiro izsniegti uzņēmumiem un citām juridiskām personām, 186 miljoni eiro – privātpersonām, attiecīgi par 31% un 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 98,48 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā 2016. gadā (Rezultātu procentuālais salīdzinājums ar 2016. gadu norādīts, neskaitot vienreizēju darījumu par VISA Europe Limited akciju pārdošanu 2016. gadā, kas veidoja 18 miljonus eiro). izmaksas salīdzinājumā ar 2016. gadu samazinājušās par 2%, kas veido 49,7 miljonus eiro. Bankas peļņa pirms uzkrājumiem sasniedza 48,8 miljonus eiro, par 4% vairāk nekā 2016. gadā. Laika posmā no janvāra līdz decembra beigām izveidoti uzkrājumi 1,19 miljoni eiro – par 82% mazāk nekā 2016. gadā, un pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017. gadā sasniegusi 40,98 miljonus eiro, kas ir par par 20% vairāk nekā 2016. gadā;

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

AS Citadele banka koncerns 2016. gadā strādājis ar 40,7 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir par 56% vairāk nekā 2015. gadā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Peļņas pieaugumu 2016. gadā būtiski ietekmēja 11,3 miljonu eiro lieli ienākumi no Citadelei piederošo Visa Europe akciju pārdošanas Visa Inc..Neņemot vērā vienreizējos ienākumus no Visa akciju pārdošanas, Citadeles koncerna pamatdarbības ienākumi palielinājās par 9%. Arī Citadeles grupas aktīvu kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties. Šaubīgo kredītu rādītājs samazinājās līdz 9,9% salīdzinājumā ar 10,8% 2015. gada beigās.

Citadeles grupas neto kredītportfelis 2016. gadā pieauga par 6% līdz 1,24 miljardiem eiro. Šis pieaugums atspoguļo Citadeles stratēģiju būt aktīvam spēlētājam mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā Baltijas valstīs, kā arī patēriņa kreditēšanas jomā Latvijā un Lietuvā. 2016. gada laikā par 13% palielinājās arī klientu noguldījumu apjoms; gada beigās kopējais noguldījumu apjoms Citadeles grupas bankās sasniedza 2,92 miljardus eiro.