Investīcijas 4 milj. eiro apmērā. 11 mēnešu intensīvs nepārtraukts darbs. Un vairāk nekā 60 dažādu jomu speciālistu, kas tic idejai. Tas skaitliskā izteiksmē izskatās ambiciozākais pēdējo gadu Lietuvas pasta projekts – pakomātu tīkla paplašināšana uz Latviju un Igauniju. Kopš aprīļa mēs „Unisend” vārdā veiksmīgi darbojamies mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs ar 300 pakomātiem, taču, kas bija iemesls lēmumam neaprobežoties tikai ar darbību vietējā tirgū?
Iespējams, visprecīzākais, bet reizē arī abstraktākais iemesls ir gluži vienkāršs – klientu mainīgās vajadzības. Vēloties saglabāt konkurētspēju, mums jāspēj tām pielāgoties, piedāvājot arvien jaunus, vēl ērtākus un aktuālākus risinājumus un pakalpojumus. Nav noslēpums, ka, gadu no gada, samazinoties nepieciešamībai pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, sūtījumu piegāde caur pakomātiem gan Lietuvā, gan Baltijas valstīs stabili pieaug.
Galvenais virzītājspēks tam mūsu reģionā ir pastāvīgi augošā un arvien vairāk iesakņojusies elektroniskā komercija. Tiek prognozēts, ka līdz 2027. gadam tās apjomi Baltijas reģionā katru gadu pieaugs vismaz par 12 %. Viens no nedaudzajiem lielākajiem katalizatoriem šai izaugsmei ir e-platformu popularitāte, kas ļauj iedzīvotājiem droši tirgot lietotas preces.
Neatkarīgi no tā, vai tas ir apģērbs, apavi vai citas modes preces „Vinted” vai „Olx” tīmekļa vietnē, vai lietotas automašīnu detaļas „Ovoko” tirdzniecības vietā, elektroniskās komercijas platformu, kas nodrošina aprites ekonomikas principus, turpmāks popularitātes pieaugums ir neizbēgams. Tiek lēsts, ka līdz 2027. gadam pasaules lietoto preču tirgus sasniegs vērtību 325 mljrd. apmērā, un īpaši augsta izaugsme tiek prognozēta Austrumeiropas valstīs.
Vēl viens svarīgs iemesls pakomātu tīkla paplašināšanai uz Latviju un Igauniju ir starptautiskās tirdzniecības pieaugošā nozīme. Arvien biežāk ārvalstu tirgos pircēji no Lietuvas meklē ne tikai labākas cenas, bet arī preces, kas mūsu valstī nav pieejamas.
Lai gan Lietuvas pasts raugās uz Lietuvu kā uz galveno tirgu, pārējai pasaulei mēs bieži esam daļa no Baltijas reģiona vienotā tirgus. Citiem vārdiem sakot, pakomātu tīkls, kas aptver trīs Baltijas valstis, ļauj būt gatavam kļūt par uzticamu sūtījumu piegādes partneri visā reģionā. Tā ir iespēja Lietuvas pastam ne tikai saglabāt, bet arī audzēt pakomātu sūtījumu tirgus daļu un nodrošināt finansiālo ilgtspēju sektora mainīgajā vidē.
Un, lai gan, skatoties apkārt uz ielām, var rasties iespaids, ka pakomātu jau ir vairāk nekā nepieciešams, un drīz tajos nebūs ko likt, statistika rāda ko citu. Jā, pakomāti jau ir kļuvuši par dominējošo sūtījumu piegādes kanālu Baltijas valstīs. Lietuvā pašlaik caur tiem tiek sūtīti 60 procenti no sūtījumiem, līdzīgs rādītājs fiksēts arī Latvijā un Igaunijā. Bet, tajā pašā laikā šobrīd Baltijas valstīs ir tikai aptuveni 7,2 pakomāti uz 10 tūkst. iedzīvotājiem.
Loģistikas un pasta tirgus eksperti ir vienisprātis, ka ērts un attīstīts pakomātu tīkls klientiem valstī ir tad, kad ir 10 pakomāti uz 10 tūkst. iedzīvotāju. No tuvējām Eiropas valstīm tikai divas valstis līdz šim ir vistuvāk šim mērķim – Polija (9,8 pakomāti uz 10 tūkst. iedzīvotāju) un Somija (8,5 pakomāti uz 10 tūkst. klientu). Visi pārējie joprojām ir ceļā, bet tendence ir skaidra – samazinās nepieciešamība pēc kurjeru pakalpojumiem un paku piegādes uz pasta nodaļām, bet pakomātu izmantošana pieaug. Un tā ir laba ziņa ne tikai uzņēmumiem un klientiem, kas darbojas pakomātu segmentā, bet arī apkārtējai videi. Sūtījumu piegādājot caur pakomātu, apkārtējā vidē tika izmests pat par divām trešdaļām mazāk CO2, salīdzinot ar sūtījumu piegādi uz mājām.