Lai vienai akselerācijas programmai atlasītu desmit labus jaunuzņēmumus, ir vajadzīgi vismaz simt kandidāti. Varam piekrist LatBAN paustajam viedoklim, ka Latvijā pašlaik trūkst «investējamu» jaunuzņēmumu. Pat ja mēs vēlētos veidot nākošo Rīgas programmu tikai no vietējiem jaunuzņēmumiem, tas gluži vienkārši pašlaik nebūtu iespējams.
Tomēr, no otras puses, nevajag par zemu novērtēt to, cik kārdinoša Baltija, sevišķi Igaunija, jau tagad šķiet jaunuzņēmumiem no Centrāleiropas un jo īpaši no ārpus ES esošās Ukrainas un Baltkrievijas. Pēdējās divās Startup Wise Guys programmās ir bijuši vairāki jaunuzņēmumi tieši no šīm valstīm, kā arī pieteikumos uz akselerāciju Ukrainas jaunuzņēmumi bieži vien ir aktīvāki nekā pašmāju. Tikko pabeigtajā Tallinas programmā bija divi Ukrainas un viens Baltkrievijas uzņēmums, kā arī rumāņi, armēņi, pat indieši, kas Baltiju redz kā labu bāzi biznesam un «vārtus» uz Eiropas tirgu.
Ja Igaunijas priekšrocība (un arī mērķtiecīgs mārketings) ir ekosistēma un e-rezidentu programma, tad Latvija var labi izspēlēt ģeogrāfiskās dislokācijas un lidostas kārti. Kad pagājušajā rudenī sākām programmu Rīgā, ārvalstu investori un mentori atviegloti nopūtās, ka pie mums atlidot ir vieglāk, nekā uz Tallinu. Savukārt, vienīgais Igaunijas jaunuzņēmums, kas piedalījās Rīgas programmā, atzinīgi novērtēja ekosistēmu un teica, ka nemaz tik lielu atšķirību starp Igauniju un Latviju neredz. Ziņa par jaunuzņēmumu likumu arī ir izskanējusi ārpus Latvijas robežām, un daudzi potenciālie jaunuzņēmumi mums par to jautā.
Tomēr lielākais izaicinājums jau ir ne tik daudz jaunuzņēmumus uz Latviju atvest uz pāris mēnešiem, bet radīt viņiem vēlmi šeit arī ilgtermiņā palikt. Tur liela loma ir ne tikai sakārtotai likumdošanai, atbalsta instrumentiem un administratīvajai pusei, bet arī pašai ekosistēmai. Jā, visdrīzāk lielākā daļa šī reģiona veiksmīgo jaunuzņēmumu ar laiku tāpat pārcelsies uz kādu no lielajiem tirgiem, ASV, Lielbritānija vai tamlīdzīgi, tomēr Baltija var kalpot par labu vietu, kur ar salīdzinoši zemām izmaksām jaunuzņēmumi var fokusēt resursus uz biznesa attīstīšanu, nevis ikdienas izmaksām. Šādu modeli jau redzam ar dažiem mūsu programmu beigušajiem jaunuzņēmumiem, kur programmētāji paliek dzimtenē, piemēram, Ukrainā, daļa komandas – Igaunijā, bet pārdošanas komandu veido ASV.
Ar skatu nākotnē, kad ar Altum administrēto ES atbalstu Latvijā vienlaicīgi būs trīs akselerācijas fondi, bez ārvalstu startapu piesaistes tas vienkārši nebūs iespējams. Lai trīs gados novadītu 15 akselerācijas programmas, būtu nepieciešami vairāki tūkstoši jaunuzņēmumu, no kuriem izvēlēties kandidātus, kā arī specializācija – lai akseleratori nekonkurētu savā starpā. Viens no risinājumiem ir t.s. «vertikālās» programmas, kas koncentrējas un atlasa jaunuzņēmumus kādā konkrētā industrijā, piemēram, VR, Fintech, Cleantech u.c. Šādas vertikālās programmas piesaista arī lielo uzņēmumu interesi.
Savukārt akselerēto jaunuzņēmumu izdzīvošanā un attīstībā ļoti liela loma ir tieši reģionālajiem biznesa eņģeļiem, kuri ir nākamais loģiskais investīciju solis un partneri akselerācijas fondu «follow-up» investīcijā, pirms jaunuzņēmumi ir gatavi lielākām starptautiskām investīcijām. Piemēram, Igaunijā ekosistēma jau darbojas šādā veidā, kur EstBAN locekļi ne tikai veic «follow-up» investīcijas, bet pat investē pa tiešo akseleratorā, lai varētu trīs mēnešu garumā sekot līdzi jaunuzņēmumu darbībai. Līdzās igauņiem mūsu akseleratorā ir investējuši Latvijas un Ukrainas biznesa eņģeļi, viens no mūsu partneriem un investoriem ir NordicBAN (Ziemeļvalstu biznesa eņģeļu asociācijas) valdes priekšsēdētājs – Esben Gadsboll.
Jebkurā gadījumā – šis noteikti nav stāsts par konkurenci, bet drīzāk par to, ka katram ekosistēmas elementam ir sava būtiska vieta un loma. Un kvalitatīvi novadītas akselerācijas programmas būs ieguvums visiem – jaunuzņēmumiem, investoriem un arī kopumā Latvijas tautsaimniecībai.
LASI ARĪ:
