Jaunākais izdevums

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Pūļa platformu pasaulē ir ļoti daudz. Parastais priekšstats par tām ir, ka liels skaits mazu aizdevēju – privātpersonu finansē kādu projektu, kur kā starpnieks uzstājas platforma. Risinājumi un pieejas var būt visdažādākās. Kas ir Debitum uz kopējā fona?

- Par platformām var pateikt līdzībās. Ja visas platformas varam salikt uz šķīvja un saukt par augļiem, tad uz šķīvja ir dažādi augļi. Ir banāni, ir apelsīni, ir āboli. Ļoti dažādi. Kopumā tā arī ir, ka pūļa platformas pieņem aizdevumus no fiziskām un juridiskām personām, pretī nodrošinot aizdevējiem peļņu. Pēc šīs kopējās definīcijas sākas atšķirības. Atšķirības sākas jau no aizdevēju iedalījuma. Ir platformas, kas strādā vienkārši ar privātpersonām, ir platformas, kas spēj strādāt ar profesionāliem investoriem, tostarp institucionālajiem investoriem. Debitum strādā arī ar lieliem institucionāliem investoriem, piemēram, investīciju fondiem. Spēja strādāt ar šāda līmeņa klientiem parāda mūsu briedumu. Tajā pašā laikā mums ļoti svarīga ir sadarbība ar investoriem – privātpersonām. Apmēram pusi no investīcijām veido privāto klientu finanses. Pūļa finansēšanas platformas visā pasaulē tiešām ir jūra, un šajā jūrā mēs esam kā cietzeme, proti, regulēta finanšu iestāde, kuru uzrauga Latvijas Banka. Ne visur pasaulē ir tik stingri regulējumi P2P nozarē kā Latvijā, un, tos izpildot, mēs jau esam prognozējamāki un caurspīdīgāki par lielu daļu platformu. Patiesībā mēs labprāt redzētu detalizētāku pūļa finansēšanas platformu (crowdfunding) definīciju, kas paredz platformu sīkāku dalījumu. Pagaidām tas ir ārkārtīgi plašs jēdziens, kas neregulētus un regulētus tirgus samet vienā maisā. Sarakstā ietilpst par tādas platformas, kas piedāvā investēt kādos fantastiskos nākotnes projektos, kur vienīgais segums ir iespējamā projekta ienesība kaut kad! Debitum platformā veiktās investīcijas tiek novirzītas biznesā ar skaidru naudas plūsmu un prasot segumu. Šādu atšķirību starp platformām ir daudz.

Tas par privātpersonām un institucionālajiem investoriem ir stāsts par aizdevumu lielumu?

- Gluži nē! Privāto investoru vidū ir cilvēki, kuri operē ar summām simtos tūkstošos eiro. Šādi klienti ir ļoti zinoši un prasīgi. Gandrīz tikpat, cik viens no mūsu lielākajiem klientiem - kāds Šveices investīciju fonds, kur ar naudas pārvaldību nodarbojas profesionāļi. Nauda iznākumā ir vienāda, visiem ir eiro, tikai investīciju fonds ieguldījumus var izvērtēt daudz rūpīgāk nekā atsevišķas privātpersonas. Viņu iespējās ir algot analītiķus, pētīt tirgu un partnerus un smalki izvērtēt riskus. Sadarbība ar šādu partneri ir mūsu darba kvalitātes apliecinājums.

Vai tas nozīmē, ka naudas izcelsmi pārbaudāt visām ienākošām summām?

- Mums ir trīs pilna laika speciālisti šajā jomā. Nupat pieņēmām vēl vienu AML speciālistu no citas finanšu iestādes. Mums ir atsevišķa komanda, kas izvērtē biznesa riskus. Uzņēmumā ir iekšējās procedūras, kā uzraugām izsniegtos un pieņemtos līdzekļus. Īsāk sakot, lietas notiek kā nobriedušā finanšu iestādē. Šī arī ir atšķirība no lielas daļas P2P platformu, kurām kontroles mehānismi ir kādi nu kurai.Mums ir investīciju brokeru sabiedrības licence, kas nozīmē, ka mēs, tāpat kā banku meitas uzņēmumi tirgo obligācijas, tirgojam vērtspapīrus. Mūsu gadījumā tas ir vērtspapīrošanas procesā izveidots finanšu instruments (asset-backed security), kurā ir apvienots noteikts aktīvu kopums. Tātad investors iegulda nevis vienā aizdevumā, bet finanšu instrumentā, kurš sevī ietver lielāku aizdevumu kopumu.

Kā tas darbojas? Izklausās gandrīz kā bankā.

- Mēs ņemam investoru naudu tikai tad, ja pretī ir uzņēmums, kurš jau ir izsniedzis finansējumu. Mēs refinansējam un izpildām visas regulas. Dokumentu pakete līdzinās obligāciju aprakstam, kurā ir gan riski, gan detalizēta informācija. Ap 50 lapu dokuments, un ceru, ka investori vismaz pirmajā reizē to arī izlasa. Kopumā no parastas pūļa finansējuma platformas atšķirība ir liela.

Vēlreiz par nodrošinājumu. Vai es pareizi saprotu, ka visos gadījumos kreditoriem ir pilnīga vai daļēja garantija? Kā tas iespējams?

- Izstāstīšu konkrētā piemērā. Mēs esam neliela organizācija, un mums ir sadarbības partneri, kurus saucam par aizdevuma izsniedzējiem (Loan originators). Proti, tie ir uzņēmumi vai organizācijas, kuru izsniegtos aizdevumus refinansējam. Uzskatāmam piemēram varu minēt modeli, kā sadarbojaties ar vienu no partneriem. Igaunijas uzņēmums Evergreen Capital ir profesionāls aizdevējs, gluži kā minibanka. Viņi Igaunijas tirgū aizdod naudu nelieliem uzņēmumiem. Katrā aizdevumā tiek ņemts nodrošinājums. Mēs, finansējot šo partneri, paņemam garantijas no daudziem aizdevumiem. Mūsu juridiskā struktūra paredz: ja kāds no debitoriem bankrotē, kas mazajā biznesā arī gadās, mums ir daudz garāks saraksts ar garantijām, kas ieķīlātas pie mums. Praktiski, ja finansējam 50 līgumus, mūsu rīcībā ir ap 70 ķīlu. Sliktais debitors tiek nomainīts ar derīgu. Par to, ka šāda aizvietošana būs iespējama, mēs pārliecināmies jau pirms darījuma. Līdz šim Debitum praksē nav bijuši aizdevumu izsniedzēju defolti. Proti, mēs finansējam līgumu portfeli ar mums izdevīgiem noteikumiem. Tas nav gluži tā, kā strādā bankas.

Jautājums no otras puses – vai pie jums var atnākt nekustamo īpašumu attīstītājs un uz 300 tūkstošus eiro vērta nama ķīlas lūgt miljonu vērtu kredītu?

- Tiešā veidā nē! Ja viņš atradīs finansētāju, kurš, izpētījis visu, teiks, ka riski ir sabalansēti, tad būs pamats apsēsties pie galda. Proti, Debitum komanda ir neliela, un mēs nevaram paziņot, ka paši atradīsim visas odziņas tirgū. Tas ir ilgs, grūts process. Tādēļ rūpīgi atlasām savus partnerus – aizdevumu izsniedzējus, kuri nodrošina būtisku filtru, lai investoru naudai nodrošinātu iespējami labākos drošības nosacījumus.

Vai ir vēl kāds piemērs?

- Anglijā ir sadarbības partneris no mobilo spēļu industrijas. Mobilo spēļu izstrādātāji spēles izvieto Google, Netflix, Apple un citur, kur arī tiek uzkrāti ienākumi no spēļu pārdošanas. Visi šie lielie uzņēmumi spēļu izstrādātājiem maksā regulāri, bet tas notiek ar lielāku novēlošanos nekā parasti (reizi ceturksnī). Mūsu partneris aizdod naudu spēļu izstrādātājiem, lai tie nākotnes ieņēmumus, kas uzkrājas tīmekļa milžu kontos, var likt lietā jau šodien. Attiecīgi šīs lielo uzņēmumu maksājumu garantijas ir labs nodrošinājums, un mēs savukārt nodrošinām finanšu plūsmu partnerim no Lielbritānijas, kurš šādi var turpināt darboties bez pārtraukumiem. Bizness ir ar ļoti augstu drošības pakāpi, tomēr bankas vēl šajā segmentā nedarbojas. Mēs esam elastīgāki un meklējam šādas vērtīgas nišas un stabilus partnerus.

Ja pareizi saprotu, tad šajā P2P absolūti bez defoltiem iztikt pats par sevi ir izņēmums!

- Tā esam organizējuši savu biznesu, un tas mums arī dod pārliecību, ka darām pareizi. Jā, mēs esam mazliet mierīgāki, mazāk reklamējamies. Latvijas tirgū reklāmu vispār nav bijis. Toties esam ieguldījuši drošībā. Ir dažādas stratēģijas, bet mēs par nozīmīgāko uzskatām ieguldījumu drošību. Līdz šim tas ir rezultējies apstāklī, ka Debitum ir 0% defolts aizdevēju vidū.

Ja runājam par privātajiem investoriem, tad kāda ir minimālā summa, no kuras varam sākt investēt ar Debitum starpniecību?

- Pirmkārt, pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas veikt ieguldījumus un grib nopelnīt, turklāt uzkrājot līdzekļus. Šī iemesla dēļ minimālais investīcijas slieksnis ir samazināts no 50 līdz 10 eiro. Mums 10 eiro nav gluži rentabla summa, jo ir procedūras, kas jāveic, lai klientu reģistrētu, pārbaudītu. Tajā pašā laikā šādi mēs gribam pateikt, ka esam pieejamāki, ātrāki un ērtāki katram. Iespējams, ka cilvēks nesaņemsies aiziet uz savu tradicionālo banku, lai runātu par 100 eiro vērtām investīcijām, bet pie mums nav jānāk klātienē. Neērtības sajūtas nebūs. Līdztekus 10 eiro ir ļoti labs sākums, lai visu saprastu un apgūtu sistēmu.

Ja obligācijas publiskajā piedāvājumā maksā minimums 1000 eiro un līgums ir uz vairākiem gadiem, tad, runājot par Debitum, kādi ir aizdevumu termiņi?

- Minimālais ieguldījuma termiņš 3 mēneši. Saprotams, jo mazāks ir termiņš, jo mazāks arī atdeves procents. Turklāt Debitum piedāvā fiksētas procentu likmes, un nav jāsatraucas par tirgus turbulencēm un iespējamiem pavērsieniem. Ja runājam par līdzībām ar obligācijām, tad ir arī slēgtie obligāciju laidieni, kur minimālais slieksnis ir 100 tūkstoši eiro. Lieki piebilst, ka šis investīciju veids iet secen normālam investoram – privātpersonai. Bet cilvēkam, kurš strādā algotu darbu, ir jābūt iespējai investēt brīvos līdzekļus, un mēs to piedāvājam – ērti, vienkārši, izmantojot datoru vai mobilo tālruni. Šis, protams, nav vienīgais ieguldījumu veids, kur cilvēks var bez milzu kapitāla sākt investēt, bet mēs noteikti atšķiramies no citiem veidiem.

10 vai 50 eiro kā vienreizēja investīcija nedos lielu peļņu, līdz ar to interese varētu uzreiz neveidoties!

- Šīs mazās investīcijas pa nelielai summai tiek domātas arī kā uzkrājumu veidošanas veids. Katru mēnesi cilvēks var investēt vēl, un, ja tie ir 50 eiro mēnesī, tad tie būs 600 eiro gadā, kuriem jau būs ievērojami augstāka atdeve (10-14% gadā) nekā noguldījumam bankā. Turklāt peļņas procentus izmaksājam regulāri – reizi mēnesī –, un investoram ir iespēja uzreiz šo summu reinvestēt, tā vēl nedaudz paaugstinot kopējo gada ienesīgumu.

Varētu teikt, ka līdzīgi kā trešā līmeņa pensiju fondā, tikai cilvēks pats izvēlas, kādus procentus vēlas saņemt. Vai tā varētu būt?

- Tā ir laba līdzība. Fakts, ka cilvēkiem pašiem ir jāizvēlas ieguldījumu veids un skaidri jāredz, ko saņemsi noslēgumā. Sabiedrības uztvere mainās, un cilvēki meklē iespējas, un mūsu priekšrocība ir tā, ka visu var izdarīt tiešsaistē un nav nekur jādodas konkrētā laikā. Turklāt tas, ko esam novērojuši, fiksētās likmes, ko piedāvājam, cilvēku nervu sistēmai ir daudz labākas nekā mainīgās, jo sevišķi, kamēr sistēma nav iepazīta. Otrkārt, svarīgi, ka ir skaidri redzams, ar ko ir darīšana – kas organizē investīciju procesu un kādos tieši biznesos tiek ieguldīta nauda, nevis ir stāsts par kaut kādu būdu aiz okeāna, kas visiem izmaksā procentus. Cilvēki Debitum ir procesā iesaistīti un izdara savas izvēles, nevis to dara kāds cits viņu vietā, un viņi tiešām saprot, cik gada beigās ir nopelnījuši.

Vai ir tieši komunikācijas kanāli? Ir iespējams piezvanīt dzīvam Debitum konsultantam, nevis čatbotam?

- Jā, mums ir komunikācijas cilvēki, kas spēj atbildēt uz interesējošiem jautājumiem, – sociālie tīkli, e-pasts, tālruņa līnija un, protams, ofiss, kur ir laipni aicināts ikviens interesents.

Ne velti pieminēju pensiju fondus, jo par to apkalpošanu klients maksā komisiju. Kā pelna Debitum? Komisija par pakalpojumiem no kāda tiek prasīta?

- Protams, ka mums ir jāmaksā algas, gan jāapmaksā birojs, gan licenču iegūšana maksā naudu, un komisijas maksa ir, tikai to nemaksā aizdevējs. Mūsu modelis ir vienkāršs. Proti, sadarbības partneri – aizdevumu izsniedzēji (Loan originators) ir tie, kas maksā komisijas maksu par pakalpojumu. Tā svārstās ap dažiem procentiem no investīciju summas. Galvenā pozīcija ir, ka komisiju maksā tas, kurš saņem naudu, nevis tas, kurš dod to. Attiecīgi investoriem par investēšanu un peļņas gūšanu nav jāmaksā komisija – viss process ir par brīvu. Tajā pašā laikā no nopelnītās naudas Debitum nomaksā ienākuma nodokli. Bet arī tas notiek automātiski, un investoriem mēs tādā veidā aiztaupām darbu un galvassāpes.

Vai ir iespējams pateikt Debitum vidējo gada intereses procentu, ko saņem investors? Es saprotu, ka projekti ir dažādi un ir dažādas likmes, bet lai cilvēks varētu salīdzināt ar citiem finanšu instrumentiem. Piemēram, obligāciju gadījumā vidējais ienesīgums šobrīd jau pārsniedz 10% gadā.

- Vidējais rādītājs tiešām ir plašs jēdziens, turklāt pēdējā laikā likmes ir mainījušās. Ilgstoši ienesīguma likmes platformā bija 8% līdz 10%, izņēmuma gadījumos 11%. Šobrīd kopā ar saviem sadarbības partneriem, sekojot norisēm finanšu tirgos, likmes pārcenojam. Patlaban ienesīgums ir pieaudzis līdz 12%, 13%, izņēmuma gadījumos 14%. Mēs sevi esam definējuši kā sadarbības partneri uzņēmumiem, kas ir gandrīz spējīgi iet uz banku, bet šodien vēl to nevar izdarīt. Aizņēmums šī iemesla dēļ ir nedaudz dārgāks, bet arī riski ir nedaudz lielāki. Proti, mēs nemēģinām finansēt ļoti riskantas lietas.

Jau pieminējāt, ka darbojaties Igaunijas un Lielbritānijas tirgū. Kas Latvijā notiek, un kādos tirgos jau šobrīd Debitum darbojas?

Runājot par aktīviem, kur investors var ieguldīt, pašreiz piedāvājam investīciju iespējas Latvijas, Igaunijas, Polijas un Lielbritānijas uzņēmumos. Piemēram, viens no mūsu sadarbības partneriem Latvijā ir rēķinu finansēšanas nozarē strādājošs uzņēmums. Ja kādai kompānijai ir rēķins no kāda liela respektabla uzņēmuma par sniegtu pakalpojumu, bet tas tiks apmaksāts, piemēram, pēc 30 dienām, tad šāds rēķins ir laba garantija, un mūsu sadarbības partneris piedāvā aizdevumus rēķina apmērā. Tie būtībā ir faktoringa pakalpojumi. Līdzīgs sadarbības partneris ir arī Polijā. Esam uzsākuši aktīvu darbu, lai šo partneru loku paplašinātu un līdz ar to daudzveidīgākas kļūtu arī investoru iespējas, kur ieguldīt.Savukārt, runājot par investoriem un to ģeogrāfisko izvietojumu kartē, mūsu fokuss nemainās. Primāri investīcijas pieņemam no Eiropas Savienības un ekonomiskās zonas valstīm. Tādēļ arī vairums mūsu investoru nāk no Vācijas, Spānijas, Francijas un arī Lietuvas. Šajos piecos darbības gados ir nofinansēti vairāk nekā 70 miljoni eiro, un platformā ir reģistrējušies mazliet vairāk nekā 11 tūkstoši investoru. Redzam, ka arī citās Baltijas valstīs ir lielisks potenciāls.

Līdz ar to darbības modelis ir aprobēts, un šobrīd esam gatavi organiskai izaugsmei, prātīgi un sabalansējot riskus un iespējas, lai ātruma dēļ nezaudētu svarīgo. Būs jauni sadarbības partneri, dažādas nozares un dažādas valstis.

www.debitum.network

Ūnijas iela 8 k-7, Rīga, LV-1084, Latvija

Tālr.nr. + 371 200 05452

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investīciju platformas Debitum klientu skaits Latvijā audzis 2,5 reizes

Db.lv,04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju brokeru sabiedrība “Debitum” 2023. gadā piesaistījusi par 25 % lielāku investoru skaitu nekā pirms gada, platformas aktīvā portfeļa apjomam pārsniedzot 13 miljonus eiro.

Vienu no straujākajiem investoru pieaugumiem platforma reģistrējusi Latvijā, kur investoru skaits šī gada janvārī bijis 2.5 reizes lielāks nekā šajā pašā mēnesī pirms gada.

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka 2023. gadā platformā reģistrēto lietotāju skaits pārsniedzis 12 000 no 102 valstīm, kuri iegulda mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumos Latvijā, Igaunijā, Polijā un Lielbritānijā.

“Debitum” līdzšinējais aktīvu portfelis 2023. gada decembrī sastādīja 89 miljonus eiro, bet ieguldījumu pamatsummā un procentu maksājumos investoriem izmaksāti 69 miljoni eiro.

2023. gada rudenī “Debitum” notika īpašnieku maiņa, organizācijas vadību uzņemoties “Auctus Capital” partnerim un ilggadējam korporatīvo finanšu konsultantam Ērikam Reņģītim. Kopš tā brīža pērnā gada pēdējos 4 mēnešos lietotāju skaits platformā audzis vidēji par 30 % mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas un tās var piedzīvot kā straujus kāpumus, tā arī straujus kritumus. Un, pašlaik, kriptovalūtu tirgū ir ievērojama lejupslīde jeb “lāča” tirgus.

Kriptovalūtu tirgus lejupslīde ir labākais laiks, lai iegādātos kādu no kriptovalūtām.

Šajā rakstā mēs esam apkopojuši 3 labākās kriptovalūtas, kuras iegādāties tagad, kamēr kriptovalūtu tirgū ir lejupslīde.

Bitcoin Minetrix - pirmā kriptovalūta, kas piedāvā “stake-to-mine” sistēmu. Lietotāji, kur “iesaldē” savus $BTCMTX žetonus, var piekļūt BTC ieguves iespējām. Kā arī investoriem ir iespēja nopelnīt gada procentuālo ienesīgu (APY).

Meme Kombat - kriptovalūta, kas piedāvā investoriem vairākus peļņas veidus, sākot no derībām līdz “iesaldēšanai”. Meme Kombat apvieno visu populāro memu varoņus kaujas spēlēm, kur spēlē tiek izmantotas jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin cena ir nedaudz pacēlusies, bet tokenizētā Bitcoin Cloud mining platforma Bitcoin Minetrix ($BTCMTX) ir piesaistījusi vairāk nekā 1,5 miljonus ASV dolāru diezgan īsā laika posmā.

Bitcoin Cloud-mining ir arvien pievilcīgāks produktu piedāvājums, taču krāpšana ir visur. Bitcoin Minetrix atrisina šo problēmu, izmantojot Ethereum blokķēdi.

Bitcoin Minetrix viss tiek kontrolēts, izmantojot viedos līgumus - no stake-to-mine mehānisma līdz Cloud kredītu pelnīšanai un piešķiršanai.

Vienkārši “iesaldējiet” savus žetonus, lai sāktu nopelnīt procentus no ieguves ieņēmumiem, pamatojoties uz mining kredītu apjomu. Nav nepieciešami dārgi sākotnējies kapitālieguldījumi un zaudējumu risks.

Turklāt visas ieguves darbības pārvaldības sarežģītības tiek deleģētas viedajiem līgumiem, taču tā, lai lietotājs būtu atbildīgs.

Vietējā monēta $BTCMTX tagad ir iepriekšpārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūta ir digitālā nauda, ko nepārvalda centrālā sistēma, piemēram, valdība. Kriptovalūtas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijām un pašlaik vispopulārākās ir tādas kriptovalūtas kā Bitcoin un Ethereum.

Kriptovalūtu dažādums pieaug ar katru dienu un ir viegli apjukt plašajā izvēlē. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus kriptovalūtu projektus, kuri varētu nest ienākumus.

Šajā rakstā mēs iepazīstināsim jūs ar 5 labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā Ethereum vietā.

Saraksts ar labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā

1. Wall Street Memes - Wall Street Memes projekts, kas ir ar spēcīgu kopienas atbalstu

2. Sonik Coin - Zibenīgi augoša kriptovalūta, kas var kļūt par lielisku pasīvo ienākumu avotu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gada tendence – atgriežas krāšanas ieradums

Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja,12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan 2022. gan 2023. gadi daudziem pagāja rūpēs par strauji pieaugušo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Pieredzējām to, cik nozīmīgi ir daļu ienākumu novirzīt uzkrājuma veidošanai, kas palīdz kompensēt neparedzētu situāciju un krīžu radīto ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu.

2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu, – svarīgi saprast, ka likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem, ko ziņu virsrakstos pamatīgi aizēnoja kredītmaksājumu pieaugums. Tomēr, cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Taču ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās.

Uzkrājumi kompensē inflāciju

Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. SEB veiktā aptauja liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 109 tūkstošiem uzņēmumu tikai aptuveni 4500 uzņēmumus kreditē bankas. Lielākā daļa mazo un pat vidējo uzņēmumu nevar saņemt kreditēšanas pakalpojumus bankā, jo neatbilst pēc kaut kādiem kritērijiem, tomēr iespēja ir šos pakalpojumus saņemt nebanku kreditēšanas sektorā. Par to Dienas Bizness izjautāja smeGo Latvia vadītāju Agri Indričevu.

Fragments no intervijas

Par galveno problēmu pēdējo gadu laikā: no vienas puses saka, ka naudas aizdevumiem bankās netrūkst, bet kreditējamu uzņēmumu ir maz, no otras puses uzņēmēji saka, ka kredītus viņiem nedod. Kas par lietu, un kur ir risinājums?

Pirmkārt patiesība šiem diviem apgalvojumiem ir kaut kur pa vidu. Piemēram, bankām Latvijā pirms krīzes bija lielākais kreditēšanas apjoms, ja skatās uz Baltiju kopumā, bet šobrīd ir mazākais. Proti, finanšu sektora kapitālais remonts ir atstājis ietekmi uz banku kreditēšanas paradumiem tieši Latvijā, un tas ir redzams apjomos. Bankas arī atzīst, ka prasības cenšas uzlikt lielākas, nekā prasa valsts vai regulatori, lai lieki neriskētu. Patlaban risks, kādu bankas ir gatavas tolerēt, ir ļoti zems, un tas ir pašsaprotami, ievērojot prasības. Ja runa ir par lielajiem uzņēmumiem, tad mūsu četras lielās bankas savā starpā nopietni konkurē un apkalpo ap 90% no lielo uzņēmumu tirgus, bet, ja runa ir par mazākiem kredītiem, piemēram, 50 tūkstoši vai 100 tūkstoši eiro, tad, būsim godīgi, pēc šāda apjoma kredītiem bankas neraujas. Tas nav banku bizness, tāpēc radās iespēja nebanku biznesam - gan smeGo, gan citiem nozares spēlētājiem. Mūsu uzņēmums nav vienīgais. Mazie un vidējie uzņēmumi ir cita tirgus niša, un tādēļ ir vajadzīga arī cita pieeja. Ja neskaitām banku līzingus, tad Latvijā vien mums ir ap 20 konkurentiem šajā nišā. Vairums ir specializēti, piemēram, nekustamā īpašuma finansētāji vai lauksaimniecības finansētāji, vai tādi, kas piedāvā vienu konkrētu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūsu iespēja līdzfinansēt augsta līmeņa nekustamā īpašuma projektus ir klāt. Latvijas tirgū ir ienākusi pūļa investīciju platforma Letsinvest. Šobrīd jūs varat ieguldīt līdzekļus dzīvokļu kompleksā Zaķusalā, investējot no 500 eiro, un nopelnīt no 8,5% līdz 11,5% procentu gadā.

Letsinvest ir Lietuvas uzņēmums, kas veicina kolektīvo finansēšanu. Tas šogad ienāca Latvijas tirgū ar savu pirmo vietējo projektu - dzīvokļu kompleksu “Island Park” Zaķusalā. Šis divu trīsstāvu daudzdzīvokļu māju komplekss tika izvēlēts tā unikālās un ļoti pievilcīgās atrašanās vietas dēļ. “Biznesa plāns ir spēcīgs un konkurētspējīgs, savukārt attīstītājam ir nepieciešamā pieredze, lai nodrošinātu veiksmīgu projekta realizāciju,” saka Letsinvest platformas vadītājs Vītenis Kinduris, ”Statistika liecina, ka Rīgas centrā ir liels kvalitatīvu, jaunuzceltu, unikālu mājokļu trūkums. Pie tam Zaķusalā ir gaidāmas Simtiem miljonu investīcijas, gandrīz visa apbūvējamā zeme ir izpirkta. “Island park” ir pirmais dzīvojamā nekustamā īpašuma projekts uz salas. Nav daudz citu variantu, kur cilvēki varēs dzīvot mājoklī krastmalā un 6 minūšu brauciena attālumā no Vecrīgas”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās arvien populārāka paliek ortomolekulārā medicīna, kuras pieeja veselības uzlabošanā un slimību ārstēšanā ir izmantot optimālu uzturvielu daudzumu, kas ir nepieciešams katram indivīdam atsevišķi. Šī medicīnas nozare balstās uz uzskatu, ka pareizi izvēlēts uzturvielu daudzums var atjaunot ķermeņa optimālo funkcionalitāti un līdzsvaru. Orthomol GmbH ražotā produkcija tiek ražota pamatojoties tieši uz šo pieeju.

Kas ir Orthomol?

Orthomol GmbH ir viens no lielākajiem ortomolekulāro uzturvielu kombināciju ražotājiem Eiropā. Kompleksās uzņēmuma produktu līnijas nodrošina nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, lai veicinātu vispārēju veselību un labklājību. Produktu sortiments tiek izmantots dažādu veselības jomu uzlabošanā, sākot no imunitātes stiprināšanas līdz enerģijas līmeņa palielināšanai.

Latvijā Orthomol oficiālais pārstāvis ir SIA “M. A. Sales & Marketing”. Kopš dibināšanas Latvijā 2005. gadā, uzņēmums ir sekojis savai sākotnējai vīzijai - veidot partnerattiecības ar ražotājiem, kas specializējas augstas kvalitātes produktu izstrādē, tostarp uztura bagātinātāju un medicīnas preču ražošanā. Šī pieeja ir ļāvusi iepazīstināt Latvijas tirgu ar Orthomol produktiem un tie jau ir iecienīti šeit jau vairāk kā 15 gadus. Pašlaik Orthomol produkti ir pieejami vadošajās aptiekās un specializētajos interneta veikalos, kā arī InternetAptieka.lv vietnē. No 2021. gada uzņēmums ir paplašinājis savu darbību, piedāvājot plašu produktu klāstu arī Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijā tuvākajā laikā taps jaunas elektrības ražošanas jaudas, jo, samazinoties elektrības cenām un augot kredītu procentlikmēm, visdrīzāk virkne pieteikto projektu netiks uzbūvēti, intervijā prognozēja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc lēmumu par savu pensiju nepieņemt lielveikala gaitenī

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?

Kāpēc pensiju pārvaldnieki uzrunās savus klientus?

Izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Līdz šim nevienam pārvaldniekam nebija pieejas šādai informācijai. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir veicināt komunikāciju starp pārvaldniekiem un klientiem, lai iedzīvotāji izvēlas savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Lai šo mērķi sasniegtu, pensiju pārvaldnieks, saņemot iedzīvotāju datus, centīsies uzrunāt esošos klientus – pensiju plāna dalībniekus – un konsultēt par piemērotākā pensijas plāna izvēli. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija iedzīvotāji var gaidīt biežāku komunikāciju ar savas pensijas pārvaldnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts uzņēmumi kapitāla tirgū – kas, kā un kāpēc

Jānis Goldbergs,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis. Viņaprāt, Latvija ir situācijā, kur pašu saražotie likumi un noteikumi ir tā sasējuši kājas un rokas visiem, ka īsti pat nespējam pakustēties, un faktiski biznesam ir jāpārvar ne tik daudz ārvalstu konkurentu radītie šķēršļi, cik pašmājās tapušie, kas būtībā iedragā šeit strādājošo konkurētspēju.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat situāciju, kad Latvija tautsaimniecībā Baltijas valstu vidū stabilizējusies trešajā pozīcijā, kaut arī pirms vairākiem gadiem bija priekšā Lietuvai?

Hronisks kapitāla trūkums – nepietiekamība. Vispār Latvijā vienmēr nepietiek gandrīz visās lietās, ko uzsāk vai uztur, – ielāps mazāks par caurumu. Sadrumstalota amatieriska darbība tā vietā, lai konkrētam mērķim izveidotu konkrētu komandu ar noteiktiem uzdevumiem, kas konsekventi un neatlaidīgi darbojas līdz rezultāta iegūšanai – uzbrucēju trijnieks kā hokejā. Tas raksturīgs darbam ar investīciju fondiem, lielām kompānijām un bankām. Būtiska visa piespiedu unifikācija no valsts iestāžu puses – viss jāēd ar karoti, jo citi instrumenti kā padomju laika ēdnīcās netiek piedāvāti. Tipveida politiķu un birokrātijas risinājums - lai apkarotu zagļus, cietumā liek turpat vai visus, jo nemāk izskaitļot zagļus. Rezultāts – idiotiski izveidota iepirkumu sistēma, kas garantē par vislielāko samaksu iegūt vissliktāko lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas kapitālam un vietējiem privātajiem uzņēmumiem ir vieta Latvijā?

Raina Dūrēja-Dombrovska, Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore,09.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī.

Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

Tēla spodrināšana uz nozares rēķina

Pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri noteikti ir viens no centīgākajiem vietējo privāto uzņēmumu “apkarotājiem”. Par spīti teju visu veselības un farmaceitiskās aprūpes nozares asociāciju iebildumiem, pirms aptuveni mēneša Evikas Siliņas valdība apstiprināja izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Šāds iznākums bija sagaidāms, ņemot vērā, ka jau ministrijas sagatavoto izmaiņu apspriešanas procesā konsultācijas ar nozares asociācijām tika organizētas formāli, “ķeksīša” pēc, nevis ar mērķi atrast tiešām labāko un optimālāko risinājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā palielinātu medikamentu pieejamību. Vienā no tikšanās reizēm ministrs skaidri pateica un caur to arī parādīja attieksmi visai nozarei: “Lai ko Jūs arī neteiktu, es iešu savu ceļu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas neizmantotas iespējas Rīgas centrā

Dzintars Bērziņš, SIA "1 37 digital agency" valdes priekšsēdētājs,29.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Rīgas mērs Vilnis Ķirsis dalījās ar viedokli, ka ir jāpanāk uzņēmumu atgriešanās Rīgas centrā. Doma jau pilnīgi pareiza, taču mēra piedāvātā metode gan izcēlās ar īpašu bezjēdzīgumu. Varētu pat teikt, ka mēra priekšlikumos gavilēja šaurpierība.

Proti, kā metodi uzņēmējdarbības atgriešanai un cīņai ar tukšajiem skatlogiem Rīgas centrā, mērs piedāvā grantus jeb naudas dāvinājumus uzņēmumiem, kas daļēji varētu segt telpu remonta izmaksas. Tas liecina, ka mērs fundamentāli neizprot, kādēļ biroji un veikali nevēlas atrasties Rīgas centrā un nesaprot, ka tie pametuši Rīgas centru ne jau naudas trūkuma dēļ. Kopumā – tā ir tipiska ierēdņa pieeja – ja mēs izdalīsim zināmu nodokļu naudas daudzumu pabalstos, varbūt problēma pazudīs un mēs iegūsim kādus popularitātes punktus. Savukārt otra mēra ideja biznesa piesaistei galvaspilsētas centram – daļēja kredītu dzēšana – ir tik neprātīga, ka signalizē par pilsētas vadības izmisumu. Taču, lai atgrieztu uzņēmējdarbību Rīgas centrā, nav jādala granti un jādzēš uzņēmumu kredītsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drēbju salocīšana ir ikdienas uzdevums, ar ko saskaras gandrīz katra ģimene. Lai padarītu šo procesu ērtāku un efektīvāku, iepazīsimies ar pieciem noderīgiem drēbju salocīšanas knifiņiem, kas palīdzēs ietaupīt laiku un mazināt lieka stresa līmeni ģimenes dzīvē.

1. Drēbju sadalīšana kategorijās:

Veltiet laiku tam, lai drēbes būtu kārtīgi saliktas pēc kategorijām, piemēram, krekli, bikses, kleitas utt. Šis padoms ne tikai atvieglos salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs jums viegli atrast vēlamo apģērba gabalu, neizjūtot stresu un laika zudumu.

2. Drēbju salocīšanas piederumi:

Drēbju salocīšanas piederumi, piemēram, salocīšanas dēļi vai galdi, var ievērojami atvieglot šo uzdevumu. Tie palīdz saglabāt vienādu izmēru un formas salocītajām drēbēm, radot ne tikai kārtību skapī, bet arī estētiski pievilcīgu izskatu.

3. Drēbju salocīšana tūlīt pēc izņemšanas no žāvētāja:

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā padarīt drēbju salocīšanu vienkāršāku, ir tas, ka tas jādara tūlīt pēc tam, kad drēbes ir izņemtas no veļas mašīnas vai žāvētāja. Siltuma iedarbībā audums kļūst mīksts un elastīgs, un drēbes ir daudz vieglāk salocīt. Tas ne tikai paātrinās salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs saglabāt drēbēm gludu un tīru izskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru