#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.
Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences
Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.
Arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa & Šleiers vadītāja un Digital Freedom Festival dibinātāja un vadītāja Dagnija Lejiņa uzsver, ka šādas konferences ir vieta, kur tikties ar investoriem. Pavisam īsā laikā var notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem, piedalīties jaunuzņēmumu konkursos un, iespējams, pat iegūt naudas balvas. «Labs piemērs ir Latvijas veiksmes stāsta Infogr.am komanda, kas pirmajos savas darbības gados apmeklēja teju visas startup konferences Eiropā, piedalījās visos konkursos – tā bija ne tikai laba iespēja pievērst sev investoru, žurnālistu un citu jaunuzņēmumu uzmanību, bet arī iespēja balvās iegūt pietiekamu finansējumu ikdienas izdevumu segšanai. Tāpat arī Funderful komanda ar savu uzvaru 500 Startups konkursā Digital Freedom Festival laikā ieguva vairāk nekā 100 tūkstošu dolāru lielu investīciju un «ceļa zīmi» uz Silīcija ieleju,» viņa teic.
Jāapzinās, ka par kvalitatīvu saturu un kontaktiem ir jāmaksā. Eiropā, Āzijā un ASV tehnoloģiju festivālu biļešu cenas svārstās vairāku simtu un pat vairāku tūkstošu eiro amplitūdā.
Investori konferences regulāri apmeklē, meklējot jaunos, daudzsološos uzņēmumus, kuros investēt. TechChill organizatori novērojuši, ka ir pieaugusi investoru interese par Baltijas reģionu. Vēl pirms diviem gadiem uz Rīgu brauca vien daži nopietni starptautiski investori, kuri galvenokārt bija organizatoru personīgi paziņas vai tādi, kuri jau kādreiz investējuši reģionā. Turpretī šobrīd interese esot pieaugusi un nākamnedēļ TechChill ieradīsies aptuveni 100 nopietni investori un akseleratori, pārstāvēti būs gandrīz visi lielākie Eiropas riska kapitāla fondi, un arī vairāki nopietni spēlētāji no ASV. «Tas ir vistiešākais pierādījums faktam, ka viņi Baltijā saredz lielu potenciālu. Finansējums ir pieejams un interese ir, nākamais uzdevums ir uzņēmējiem – mācēt šo interesi izmantot savā labā un pārliecināt investorus investēt tieši viņu idejā,» uzsver L. Pērkone.
D. Lejiņa uzskata, ka jaunuzņēmumiem ir jāapmeklē startup konferences, jo, ja mērķis ir nopietni attīstīt savu ideju globālā līmenī, tad mūžīgi garāžā nevar sēdēt. Šādu konferenču apmeklējums un tajā nodibinātie kontakti var kļūt par jaudīgu attīstības izrāvienu. Taču ir būtiski iepriekš labi sagatavoties, izdarīt savu mājas darbu: sarunāt tikšanās, izpētīt programmu, aktivizēt konferences lietotni telefonā, izpētīt konferences apmeklētāju sarakstu, dalīties ar ziņām sociālajos tīklos, aktīvi piedalīties saviesīgajā dzīvē. Darbs ir jāturpina arī pēc konferences – jāsazinās ar saviem kontaktiem un kopumā jābūt aktīvam un pamanāmam. «Tikai tad, ja pats zini, ko no visa «balagāna» vēlies iegūt, konference būs ideāla platforma, kur īsā laikā izveidot daudzas svarīgas attiecības, kas var pacelt biznesu nākamajā līmenī. Labi izdarot savu sagatavošanās mājas darbu, konferences apmeklējuma rezultāts var būt ļoti augsts,» saka D. Lejiņa.
Tāpat konferences ir laba iespēja veidot kontaktus: iepazīties ar citām jaunuzņēmumu komandām, atrast jaunus darbiniekus, dibināt biznesa attīstības kontaktus vai risināt sarunas ar klientiem. Īsā un koncentrētā laikā var satikt daudz motivētus, ambiciozus un aktīvus profesionāļus, kas arī meklē attīstības iespējas. «Konferences apmeklējums var būt arī labs savas komandas saliedēšanas pasākums, kur katram ir jāpaveic sava «misija» - jāiepazīstas ar simt jauniem kontaktiem, pēc tam jāprezentē atziņas no pasākuma vai jāiegūst investoru vai žurnālistu uzmanība. Tā mēs to praktizējam Digital Freedom Festival komandā,» stāsta D. Lejiņa. Vēl konferences sniedz iespēju mācīties. Konferenču organizatori lielu nozīmi pievērš īpašajām tēmām un saturam. Viņa iesaka iepriekš rūpīgi atzīmēt, kas personīgi šķiet uzmanības vērts.
Visbiežāk konference ir iespēja iegūt zināšanas un būt lietas kursā par inovācijām savā nozarē, vai arī iegūt jaunus kontaktus, klientus un partnerus. Tas ir galvenais ieguvums, par ko uzņēmējiem ir vērts maksāt.
«Konferenču kultūrai ir sava specifika – uzņēmēji uz tām nāk ar konkrētu mērķi. Visbiežāk iegūt jaunas, noderīgas zināšanas un būt lietas kursā par inovācijām savā nozarē, vai arī satikt savas nozares pārstāvjus, iegūt jaunus kontaktus, klientus un partnerus. Tas ir galvenais ieguvums, par ko uzņēmējiem ir vērts maksāt,» saka L. Pērkone. Konferences biļešu cena ir atkarīga no konferences piedāvātā – programmas, runātāju kvalitātes, citiem apmeklētājiem. «Mūsu pieredzē biļetes cena visbiežāk pat nav tik būtiska, pats dārgākais ir uzņēmēja laiks. Konferencei ir jāspēj piedāvāt tik liela pievienotā vērtība, lai uzņēmējs būtu gatavs tai veltīt savu vai savu darbinieku laiku,» teic L. Pērkone.
Apmeklētākās un pieprasītākās ir tās konferences, kas spēj pārliecināt auditoriju, ka tajās saņemtās zināšanas un satiktie cilvēki dos lielāku ieguvumu, nekā pazaudētais laiks. Viņas skatījumā galvenie kritēji ir sekojoši: programma, dalībnieki, ieteikumi un iepriekšējā pieredze. Auditorija vērtē, vai tēmas ir viņiem aktuālas, kāda ir runātāju pieredze, kas vēl būs konferencē un ko būs iespēja satikt, kā arī, kādas ir atsauksmes no tiem, kuri konferenci apmeklējuši jau iepriekš.
«Jāapzinās, ka par kvalitatīvu saturu un kontaktiem ir jāmaksā. Eiropā, Āzijā un ASV tehnoloģiju festivālu biļešu cenas svārstās vairāku simtu un pat vairāku tūkstošu eiro amplitūdā, turklāt jārēķinās arī ar pārējiem ceļošanas izdevumiem – aviobiļetēm, viesnīcas un ēšanas izdevumiem. Tādēļ tehnoloģiju festivālu apmeklēšana tepat Latvijā vietējiem jaunuzņēmumiem ir izdevīga. Svarīgi saprast, ka konferenču organizatoriem biļešu pārdošana nav būtiskākā ieņēmumu daļa, jo lielāko izdevumu daļu sedz sponsori un atbalstītāji. Tomēr biļešu cenas ir būtisks instruments, kā segmentēt apmeklētājus, piesaistīt kvalitatīvu auditoriju. Ja cilvēks uz pasākumu ir nopircis biļeti, nevis ieguvis brīvbiļeti, tad viņš ir daudz motivētāks un ieinteresētāks konferences apmeklētājs. Digital Freedom Festival arī nākotnē saglabāsim līdzšinējo biļešu politiku, atsevišķi segmentējot biļetes jaunuzņēmumiem, investoriem, korporācijām un vispārējai publikai, kā arī turpināsim subsidēt studentu biļetes,» teic D. Lejiņa.