Tehnoloģiju, politikas, startup un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival un tā stratēģiskais partneris Lattelecom vēlas, lai 12. septembris oficiāli būtu Startup diena Latvijā, apliecinot valsts vēlmi aktīvi sadarboties ar startup uzņēmumiem un novērtējot to pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai.
Lai uzzinātu jaunuzņēmēju domas par šādas dienas nepieciešamību, db.lv vaicāja, kāpēc šāda diena nepieciešama un kāpēc ir svarīgi apzināties startup kā nozīmīgu biznesa nozari.
«Lielākā daļa jaunuzņēmēju startup nozarē mērķē uz tādiem lieliem ārvalstu tirgiem kā ASV, kuru izmērs ir nesalīdzināmi lielāks kā Latvijas un līdz ar to arī potenciālais ekonomiskais pienesums Latvijas ekonomikai un sabiedrībai, piemēram, ar jaunām darba vietām. Jo vairāk eksportējošu uzņēmumu, jo labāk mums visiem. Jaunuzņēmumiem izaugsmes fāzē bieži pietrūkst labi darbinieki, tāpēc ceru, ka šāda diena ļaus popularizēt darbu jaunuzņēmumos,» vērtē Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs.
«Latvijā ir daudz talantīgu cilvēku, kuri vēl nezina par jaunuzņēmumu principu. Jo vairāk dažādu nozaru ekspertu izvēlēsies uzsākt tieši jaunuzņēmumus, jo vairāk mums Latvijā būs Skype veida veiksmes stāstu,» uzskata Rolands Mesters, Nordigen līdzīpašnieks. Lai sabiedrībai palīdzētu apzināties ekonomisko ilgtermiņa pienesumu, ir nepieciešams viens labs piemērs, kas tiešām nostrādā. Jaunuzņēmumu definīcijā ietilpst ātra izaugsme, kam seko jaunu darbavietu izveide un lieli eksporta apjomi. Ilgtermiņā vislabākie Latvijas jaunuzņēmumi kļūs par dažādu nozaru līderiem Eiropā, sniedzot augstas pievienotās vērtības pakalpojumus ārzemēs, bet bāzējoties Latvijā. «Tas ir liels ieguvums sabiedrībai,» viņš uzsver.
«Startup uzņēmumi palīdz inovatīvā veidā atrisināt problēmas, ko nevar izdarīt lieli industrijas uzņēmumi. Startup diena manā skatījumā ir kā solis jaunuzņēmumu kultūras popularizēšanas virzienā, kas savukārt motivē arvien vairāk uzņēmīgus cilvēkus pievērsties savu ideju realizēšanai,» saka Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr līdzīpašnieks. Viņa skatījumā arī pārējai Latvijas sabiedrības daļai ir jākļūst atvērtākai pret jaunu risinājumu izmēģināšanu, jo jaunuzņēmumu panākumi iet roku rokā ar sabiedrības uzdrīkstēšanos izmēģināt jaunas lietas. «Jo lielāka sabiedrības daļa izmēģina jaunus produktus un pakalpojumus, jo garāku «skrejceļu» tas dod jaunuzņēmumiem noslīpēt produkta vai pakalpojuma detaļas pirms došanās iekarot pasaules tirgu,» teic M. Bratuškins.
Viņš uzsver, ka veiksmīgiem jaunuzņēmumiem ir ļoti liels ekonomiskais potenciāls. Tie rada jaunas darba vietas, palīdz sekmēt investīciju apjomu valsts ekonomikā un nes Latvijas vārdu pasaulē, tādējādi sekmējot ne tikai konkrētā uzņēmuma, bet visu Latvijas uzņēmumu atpazīstamību. «Protams, vispazīstamākais piemērs ir Silīcija ieleja Kalifornijā, kas pierāda, ka sabiedrības atbalsts startup uzņēmumiem rezultējas milzīgā ekonomiskā pienesumā visai apkaimes ekonomikai. Pēc saviem novērojumiem varu apstiprināt, ka sabiedrība Silīcija ielejā ir unikāla ar to, ka tā dod iespēju jauniem produktiem un pakalpojumiem pašos pirmsākumos. Citiem vārdiem sakot, Silīcija ielejā nav tāda jēdziena kā «neiespējams». Tāpēc nav brīnums, ka liela daļa no pasaules vērtīgākajiem uzņēmumiem par savām mājām ir izvēlējušies tieši Silīcija ieleju,» viņš saka. Kā labu piemēru uzņēmējs min arī kaimiņvalsti Igauniju, kas ir pierādījusi «neiespējamo» - valsts valdības līmenī ir spējīga kustēties ātri, ieviešot digitālu pilsonību, digitālu balsošanas sistēmu, nojaukt birokrātiskās sienas uzņēmumu izveidei un atbalstīt jaunuzņēmumus veidos, kādos citās valstīs tas nav iespējams. Gandrīz jebkurš tehnoloģiju pasaulē izglītots cilvēks ASV esot labi informēts par Igaunijas draudzīgajiem nosacījumiem uzņēmumu izveidošanai un iespējām digitāli izmantot 99% no valsts pakalpojumiem. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad arvien vairāk lielu ASV uzņēmumu izvēlēsies Igauniju kā savas mājas Eiropā. Igaunija šobrīd veiksmīgi pozicionē sevi kā ļoti pievilcīgu vietu Eiropā, kur veidot biznesu. Latvijai jāmācās no mūsu kaimiņiem un jāpierāda sevi kā uzticamu, ātri reaģējošu un startup uzņēmumiem draudzīgu vidi,» uzsver M. Bratuškins.
«Startup veidošana prasa drosmi, disciplīnu un personības izaugsmi. Ne vienmēr to saprot vecāki, draugi un sabiedrība kopumā. Patiesībā lielā daļā gadījumu viņi ir pirmie, kuri cenšas atrunāt. Ir svarīgi, ka veidojas jaunuzņēmumiem atbalstoša apkārtējā vide ne tikai kā ekonomiskām vienībām ar augstu pievienoto vērtību, bet arī cilvēkiem, kuri šajā vidē veselīgi attīstās. Startup diena ar dažādiem pasākumiem un iespējām varētu saistīt plašākas sabiedrības interesi,» vērtē Gunita Kuļikovska, Vividly radītāja.
«Oficiāla Startup diena nozīmē uzņēmēju novērtējumu. Sākumu dialogam par valsts atbalstu digitālās un tehnoloģiju nākotnes veidotājiem. Par to uzzinās cilvēki, kuri nezina, ko nozīmē startup, bet cilvēki, kuru bērni, mazbērni, vīri un sievas un draugi jau darbojas šajā nozarē, uzzinās, ka darboties jaunuzņēmumā ir īsts un valsts ekonomikai nozīmīgs darbs. Katrs jaunuzņēmums divarpus gadu laikā rada vismaz 13 darba vietas, virza inovācijas un fokusējas uz globālu tirgu, kas piesaista starptautiskas investīcijas,» teic Alise Semojonova, Infogr.am līdzdibinātāja.
#1/6
Tehnoloģiju, politikas, startup un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival un tā stratēģiskais partneris Lattelecom vēlas, lai 12. septembris oficiāli būtu Startup diena Latvijā, apliecinot valsts vēlmi aktīvi sadarboties ar startup uzņēmumiem un novērtējot to pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai.
#2/6
«Jaunuzņēmumiem izaugsmes fāzē bieži pietrūkst labi darbinieki, tāpēc ceru, ka šāda diena ļaus popularizēt darbu jaunuzņēmumos,» vērtē Printful vadītājs Dāvis Siksnāns.
#3/6
Ilgtermiņā vislabākie Latvijas jaunuzņēmumi kļūs par dažādu nozaru līderiem Eiropā, sniedzot augstas pievienotās vērtības pakalpojumus ārzemēs, bet bāzējoties Latvijā, pārliecināts ir Nordigen līdzīpašnieks Rolands Mesters.
Attēlā Nordigen īpašnieki Roberts Bernāns un Rolands Mesters.
#4/6
«Startup diena manā skatījumā ir kā solis jaunuzņēmumu kultūras popularizēšanas virzienā, kas savukārt motivē arvien vairāk uzņēmīgus cilvēkus pievērsties savu ideju realizēšanai,» saka TheMonetizr līdzīpašnieks Mārtiņš Bratuškins.
Attēlā TheMonetizr īpašnieki Andris Merkulovs, Reinis Skorovs un Mārtiņš Bratuškins.
#5/6
«Ir svarīgi, ka veidojas jaunuzņēmumiem atbalstoša apkārtējā vide ne tikai kā ekonomiskām vienībām ar augstu pievienoto vērtību, bet arī cilvēkiem, kuri šajā vidē veselīgi attīstās,» atzīmē Vividly radītāja Gunita Kuļikovska.