50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.
«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.
«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Ar šādu dīvainu situāciju ir saskārušies vairāki uzņēmumi. Piemēram, SIA Sorento prokūrists Uģis Mierkalns par atteikumu TUA pagarināšanā uzņēmuma līdzīpašniekam – Pakistānas uzņēmējam Muhamedam Tehsīnam Čodrijam un viņa laulātai Mahnūrai Tehsīnai - uzrakstījis sūdzību PMLP priekšniekam Vilnim Jēkabsonam. U. Mierkalns norāda, ka saskaņā ar Imigrācijas likumu, personai ir jāveic ieguldījums, bet likums nenosaka, ka tas jādara personai no sava personīgā konta. Taču PMLP uzskata, ka Pakistānas uzņēmējs ieguldījumu nav veicis, jo uzņēmēja vietā šādu maksājumu uz pilnvarojuma pamata Muhameda Tehsīna Čodrija vārdā veikusi Pakistānā reģistrētā kompānija Nishan Engineers PVT Ltd, kā maksājuma mērķi minot M. T. Čodrija parakstīto kapitāldaļu apmaksu. Kompānijas Nishan Engineers PVT Ltd beneficiārs un direktors ir Muhameds Ali, kurš ir ne tikai viens no SIA Sorento līdzīpašniekiem, bet arī Čodrija sievastēvs.
U. Mierkalns arī norāda uz Uzņēmumu reģistra ierakstu par SIA Sorento pamatkapitāla palielināšanu, kur visi dati ir redzami un M.T. Čodrijs ir attiecīgās kapitāldaļas īpašnieks Vislielāko sašutumu raisa fakts, ka M. T. Čodrijam un M. Tehsīnai uz šī ieguldījuma pamata 2017. gadā jau bija piešķirtas TUA, tādējādi ieguldījuma veikšanas veids jau bija no PMLP puses akceptēts, bet tagad, nemainoties apstākļiem, uz kuru pamata TUA tika sākotnēji izsniegta, tā tiek anulēta.
Līdzīgs stāsts ir arī investoram no Irānas Mortezam Šadramam, kuram nule anulēta pērn decembrī izsniegtā TUA (ar termiņu līdz 2022. gada nogalei), jo pēkšņi konstatēts, ka neesot bijis dokumenta, kas apliecinātu, ka M. Šadrams personīgi veicis ieguldījumu konkrētās sabiedrības pamatkapitālā, to palielinot. Līdz ar M. Šadramu TUA zaudēja arī viņa laulātā Sona Afrouza un viņa meitas Jasa Šadrama un Zainaba Šadrama. «Latvija ignorē to, ka daudzās valstīs ir problēmas ar pārskaitījumiem (piemēram, nav eiro kontu), ir noteikti dažādi ierobežojumi un arī kritēriji valūtas (eiro) pārskaitīšanai uz citām valstīm, tostarp ES dalībvalsti Latviju,» norāda V. Koziols.
Investīcijas iet secen
Daudziem trešo valstu uzņēmējiem ir priekšstats par ES kā par likuma normu citadeli, bet realitātē, investējot Latvijā 50 000 eiro, viņi jūtas pārsteigti par to, kas notiek, jo viss ir izdarīts, kā likumā prasīts, bet realitātē šo pašu cilvēku padara par vainīgo, jo «nav izpildītas prasības». Rezultātā Latvijai secen iet nauda – investīcijas, kuras «nosēžas» citās ES dalībvalstīs. «Tas ir nonsenss, kad cilvēki mūk no Latvijas, jo nav atbilstošu darba vietu, bet valsts ierēdņi dara visu, lai investori no trešajām valstīm šeit neieguldītu naudu,» tā V. Koziols. Viņš arī norāda uz savulaik kļūdaino pieņēmumu, ka TUA saņēmēji pēc tam, kad ir pagājis 5 gadu termiņš, maksās 5000 eiro valsts budžetā, lai tikai atkal varētu saņemt TUA nākamajiem pieciem gadiem, jo realitātē notiek pretējais – šie investori atsakās maksāt, un rezultātā zaudētāja ir valsts. «TUA saņēmēji nav slaucamas govis, kuras budžetam dos, cik vajag,» tā uz jautājumu, kāpēc šie TUA saņēmēji vairs negrib maksāt 5000 eiro par jaunas TUA saņemšanu, atbild V. Koziols. Viņaprāt, ierēdņu «kurvītis» šiem investoriem ir šāviens pašiem sev kājās, jo ierēdņiem algu maksā no nodokļu maksātāju naudas, kuru ģenerē uzņēmēji, nevis ierēdņi.
Darbs vējā
«Valsts iestāde nesaprot, ko nozīmē piesaistīt investoru, it īpaši mazajam un pat vidējam uzņēmumam Latvijā, jo ir ļoti maza varbūtība, ka kāds ārvalstu investors nekavējoties būs gatavs ieguldīt kaut vai vienu eirocentu, nemaz nerunājot par daudziem desmitiem tūkstošu eiro,» uzsver SIA Vipinvest juriste Baiba Krieviņa-Sutora. Viņa norāda, ka būtībā ārvalstu investors ir jāpārliecina ieguldīt Latvijā reģistrētā nelielā uzņēmumā: «Tas nav ātrs, bet gan gadiem ilgs process, kura laikā ir jāspēj potenciālajam investoram atbildēt ne tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar konkrētā uzņēmuma biznesa plānu, bet arī valsts politiku un nosacījumiem.» Viņa piebilst, ka vispirms ir vajadzīgs sava veida kontaktu tīkls, lai vispār varētu uzrunāt turīgus ārvalstu cilvēkus un viņi būt gatavi uzklausīt piedāvājumu. «Ir skumji, ka investoriem tiek stāstīts par iespēju, ieguldot 50 000 eiro uzņēmuma pamatkapitālā un vēl samaksājot 10 000 eiro valsts budžetā, saņemt TUA pieciem gadiem, bet izrādās, ka izskatīšanas process ir ārkārtīgi ilgs – bieži ilgāk nekā pusgads, turklāt nereti nesaprotamu iemeslu dēļ. Un tad vēl, pēc ierēdņu domām, to var iegūt tikai, ja konkrētā persona ir veikusi ieguldījumu personīgi, kaut arī ne Imigrācijas likumā, ne arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos šādas prasības nav, un vērā netiek ņemti pat Uzņēmumu reģistra dati par to, ka konkrētā persona ir kļuvusi par konkrēta uzņēmuma kapitāldaļu (akciju) daļas īpašnieku, pamatojoties uz veiktu ieguldījumu. Tā ir normāla prakse, ka pamatkapitāla apmaksu var veikt arī uz pilnvarojuma pamata cita persona, bet tas nemaina faktu par daļu īpašnieku. Šo ārzemnieku acīs tas izskatās pēc krāpšanas,» norāda B. Krieviņa-Sutora. Viņa arī uzskata - šāda likuma piemērošana rada kaitējumu ne tikai konkrētam uzņēmumam, bet valstij kopumā, jo tādējādi investīcijas, kuras varētu ienākt Latvijā, iet secen. B. Krieviņa-Sutora norāda, ka vajadzētu strādāt pie tā, lai šo programmu investoriem padarītu vēl pievilcīgāku un efektīvāku, bet pašreizējā normatīvu interpretācijas maiņa iet pretējā virzienā un ir bezatbildīga un kaitnieciska. «Ierēdņu atbilde: Nepatīk- ejiet tiesāties! - ārvalstu investoriem ir pazemojoša,» uzskata V. Koziols. Viņš arī piebilst, ka lielākoties šādas tiesvedības ilgst nevis nedēļu vai mēnesi, bet reizēm pat gadus: «Vai tāpēc trešo valstu investors investēs Latvijā, lai pēc tam gadu vai divus tiesātos par to, kas viņam pienākas? Viņam ir iespēja to pašu naudu ieguldīt citviet un iegūt tādus pašus vai pat labākus nosacījumus, nekā ieguldot Latvijā.» B. Krieviņa-Sutora norāda, ka uzņēmumiem, kuros ir trešo valstu uzņēmēju ieguldījumi, ik gadu ir jāizpilda likuma prasības par aktīvu saimniecisko darbību un ekonomiskā labuma došanu Latvijai, kas nozīmē, ka jāsamaksā konkrēta summa nodokļos. «Šis ekonomiskais atskaites mehānisms arī parāda tiešo šādu ieguldītāju devumu nodokļu nomaksā un nodarbinātībā, kam vēl gan būtu jāpieskaita tie pakalpojumi un preces, kurus iegādājas šie paši trešo valstu investori un uzņēmumi, kuros viņi ir līdzīpašnieki, kuru radīšanai atkal tiek nodarbināti darbinieki un maksāti attiecīgi nodokļi, tādējādi multiplicējošais efekts ir daudz lielāks par likumā noteiktajiem kontrolskaitļiem,» uzsver B. Krieviņa-Sutora. Viņa piebilst, ka šajos ciparos vēl nav ņemta vērā valsts budžetā samaksātā nauda par TUA pieprasīšanu. «Komerclikums nenosaka, ka pārskaitījums – ieguldījums pamatkapitālā – būtu personīgi jāveic tai pašai personai, kura būs attiecīgo kapitāldaļu īpašnieks. To var veikt uz pilnvarojuma pamata jebkura persona, un nav nekādu jautājumu par to, ka šo summu uz pilnvarojama pamata pārskaita šim pašam cilvēkam piederošs uzņēmums, viņa dēls, meita, tēvs, znots, vedekla u.tml.,» uzsver B. Krieviņa-Sutora. Savukārt V. Koziols neizprot, kāpēc ir mainījusies ierēdņu interpretācija par to, kā jāpiemēro likumā ierakstītais. «Priekšvēlēšanu drudzis, bailes no trešo valstu investoriem vai arī vienkārši kluss (konkrēts, apzināts, slēpts?) norādījums no kādas iestādes, tās vadītāja vai politiskajiem vadītājiem,» attieksmes maiņas iemeslus pieļauj V. Koziols.
Jāsniedz dokumenti
Radušos situāciju DB lūdza skaidrot arī iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Viņa padomniece Daiga Holma informēja, ka ministrs ir aicinājis PMLP izvērtēt šo gadījumu un saņēmis skaidrojumu, ka gadījumā, ja kādu tiesisku apsvērumu dēļ ārzemnieks savu finanšu līdzekļu ieguldīšanai komercsabiedrības pamatkapitālā ir izmantojis citu pilnvarotu personu starpniecību, tad uzturēšanās atļaujas saņemšanai viņam ir iespēja iesniegt atbilstošus dokumentus, kas apliecina viņa veikto ieguldījumu. Šādi precedenti jau PMLP ir bijuši, iestāde šādus iesniegtos dokumentus pārbauda un izsniedz ārzemniekam termiņuzturēšanās atļauju.
PMLP arī norādījusi, ka saistībā ar jautājumu par Imigrācijas likuma normu piemērošanu Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktā ietvertā norma par to, ka ārzemnieks veic ieguldījumu komercsabiedrības pamatkapitālā un saņem termiņuzturēšanās atļauju, ir spēkā no 2010.gada 1.jūlija.
PMLP skaidro, ka, piemērojot šo normu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vienmēr ir vadījusies no šīs normas satura, kas paredz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ārzemniekam, kurš pats (nevis cita persona) ir ieguldījis finanšu līdzekļus komercsabiedrības pamatkapitālā.
#1/2
#2/2
«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols.
