Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus normatīvajā regulējumā, kas ļaus atņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai anulēt vīzas tiem trešo valstu iedzīvotājiem, kas pārkāpj pašizolācijas noteikumus, šodien pēc valdības sēdēs notikušajā preses konferencē pastāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš atzīmēja, ka par šo jautājumu vēl būs jālemj Saeimai.

Ministrs uzsvēra, ka pirms vīzas vai TUA anulēšanas personai būs tiesības sniegt paskaidrojumus un katrs gadījums tiks analizēts individuāli. Šis pienākums uzticēts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).

Pašizolācijas pārkāpējiem arī varēs piemērot naudas sodu līdz 2000 eiro.

Tāpat tiks apturēta D vīzu jeb nacionālo vīzu izsniegšana personām, kas vēlas noformēt TUA līdz brīdim, kad valstī, no kuras nāk persona, kas vēlas iegūt šo TUA, Covid-19 infekcijas līmenis nenokrīt zem 16 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Jau vēstīts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai no rītdienas, 16.jūlija, Latvijā tiks reģistrēts ikviens ieceļotājs, kurš ieradīsies valstī, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, trešdien valdības ārkārtas sēdē lēma valdība. Sākotnēji dati tiks iegūti papīra formātā, bet dažu nedēļu laikā tiks izstrādāts risinājums, lai ieceļotāji varētu reģistrēties elektroniski. Prasība reģistrēties attieksies arī uz tiem, kas Latvijā ierodas ar privātajām lidmašīnām un jahtām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atļaujot anulēt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai atcelt vīzas tiem trešo valstu iedzīvotājiem, kas pārkāpj pašizolācijas noteikumus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varēs anulēt TUA ārzemniekam vai atcelt lēmumu par izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai TUA izsniegšanu.

PMLP to varēs darīt, ja pārvalde būs konstatējusi vai no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas būs saņēmusi informāciju, ka ārzemnieks pārkāpis izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumus vai pulcēšanās ierobežojumus.

Iepriekš norādīts, ka pirms vīzas vai TUA anulēšanas personai būs tiesības sniegt paskaidrojumus un katru gadījumu PMLP analizēts individuāli.

Pašizolācijas pārkāpējiem arī varēs piemērot naudas sodu no desmit līdz 2000 eiro.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Koalīcija pieņēmusi lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi un citiem ieguldījumiem izbeigšanu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš uzsvēra, ka koalīcija vienojusies izbeigt šīs "zelta vīzu" programmas, kad, ieguldot naudu, nopērkot dzīvokli vai līdzīgā veidā var saņemt TUA.

Premjers norādīja, ka Iekšlietu ministrija strādā pie attiecīgiem likuma grozījumiem.

Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka aizliegums šādā veidā saņemt TUA tiktu attiecināts uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Pūce norādīja, ka precīzs juridiskais regulējums šī jautājuma risinājumam tiks sagatavots tuvāko dienu laikā un nonāks attiecīgās Saeimas komisijas darba kārtībā, kur to, visticamāk, skatīs jau trešdien. Pēc tam tuvākajā laikā jautājumu skatīs arī Saeimas plenārsēdē.

Sliktākais scenārijs, ka pandēmijas ietekmē nekustamo īpašumu varēs iegādāties par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nav piepildījies, un aktivitāte tirgū ir pārsteidzoši rosīga, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Vēl pavasarī bija grūti iedomāties, ka tirgus būs tik aktīvs. Pārdošanas darījumu skaits nav samazinājies, salīdzinot ar 2019.gadu.Jaunas ģimenes, vietējie klienti pērk dzīvokļus jaunajos projektos (ja bankas piešķir finansējumu), krieviski un angliski runājoši nerezidenti, kuriem Latvijā jau ir īpašums, vēlas iegādāties plašāku mājokli un pārcelties uz pastāvīgu dzīvi. Ir pamanāms to cilvēku pieplūdums, kuri Latviju izvēlējušies kā zaļu valsti un iegādājušies mājokli atpūtai ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Tas vairāk attiecināms uz Jūrmalu vai lauku īpašumiem," komentē Mercury Group īpašniece Irina Alazova.

Īres segments piedzīvo pārmaiņas 

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad...

Aktīvi ir bijuši arī tie pircēji, kuri nekustamo īpašumu uzskata par drošu investīciju, kuri nestabilos apstākļos iegulda mājokļos, komercobjektos ar mērķi izīrēt/iznomāt, tādējādi gūstot pasīvus ienākumus, vēlāk, iespējams, objektu pārdodot tālāk. "Kopumā esam apmierināti ar pārdošanas apjomiem un kvalitāti. Mercury Group notikums ir projekta Iris Shampeteris Apartments otrās kārtas nodošana ekspluatācijā. No 72 dzīvokļiem 85% realizējām vēl pirms ēku nodošana ekspluatācijā. Plānojam sākt nākamās kārtas. Pozitīva scenārija gadījumā - atceļot ierobežojumus un uzvarot Covid-19 - sagaidāma klientu - nerezidentu pieplūdums, jau tagad ir aktīva interese apmeklēt Latviju ar mērķi izvēlēties īpašumu un iegūt TUA. Tādējādi nav izslēgts kvalitatīvu objektu trūkums un cenu pieaugums premium segmentā, īpašumiem ārpus pilsētām, kā arī komercīpašumiem. Arī vietējo pircēju tirgus būs stabils un veiksmīgi attīstīsies pie optimālas attiecības starp cenu, kvalitāti, istabu skaitu, platību, atrašanās vietu, kā arī banku lojalitāti," teic I.Alazova.

Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis - sliktākais scenārijs, ka varēs iegādāties nekustamo īpašumu par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nepiepildījās un inerces rezultātā iesāktie darījumi martā 75% gadījumos tika pabeigti. "Turpmākajos mēnešos tirgus piemērojās jaunajai situācijai, klienti ļoti pārdomāja ikvienu darbību, tomēr interese neapsīka. Tiesa, darījumu gaita bija gausāka, arī banku piesardzīgās politikas dēļ. Vasarā tirgus nedaudz atguvās un rudenī pat pārspēti iepriekšējā gada analogo mēnešu rezultāti. Nebijušu interesi sajutām no zemju un privātmāju potenciālajiem pircējiem, tomēr, līdz ar pandēmijas otro vilni, piesardzība ir atgriezusies," abi teic.

Investīciju segments ir viens no retajiem, kur interese un darījumi neapsīkst pat šobrīd. "Pavasarī un vasarā mums izdevās pārdot vairākus lielus investīciju objektus, vairāki darījumi ir procesā. Pēc konsultācijām vēršas arī attīstītāji, kuri plāno attīstīt ciematus, atgriezusies ir arī rindu māju ideja. Vēl viena gada tendence - iespējamais nomas maksas samazinājums. Pragmatiski domājoši iznomātāji bija uz sadarbību vērsti un tā vietā, lai paliktu ar tukšām telpām, samazināja nomas maksu, pat par 50%. Viesnīcu segmentā daudzi centās pārprofilēties, viesnīcas pārveidot par apartamentiem. Tas daļēji palīdzēja saglabāt ienākumus un daži piemēri ir veiksmīgi, tomēr reālāk to izdarīt ir nelieliem boutique tipa objektiem. Saistībā ar daļēju strādāšanu no mājām, ir pārdomas par biroju aktualitāti nākotnē. Uzņēmumi pārskata platības, atsevišķi nomnieki to samazina vai piedāvā apakšnomu. Telpas gan samazina salīdzinoši neliela daļa biroju nomnieku, tie šo gadu ir pārdzīvojuši labāk par tirdzniecības telpu nomniekiem," spriež Starlex Real Estate pārstāvji.

Koordinējot ēkas Riverside Offices iznomāšanu, viņi novērojuši, ka potenciālie nomnieki biežāk pievērš uzmanību gaisa kvalitātei, kopējai darba videi. Ņemot vērā attālinātā darba iespējamību, arī tehnisko nodrošinājumu nomnieki uztver nopietnāk. "Starp notikumiem varam atzīmēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas stājās spēkā 2020.gada 1.augustā. Turpmāk darījumos ar nekustamo īpašumu iesaistītajiem starpniekiem būs jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas izveidotajā reģistrā, kura virsmērķis ir izskaust "kaktu mākleru" darbošanos, veicināt godprātīgu nekustamā īpašuma aģentu darbu un celt industrijas prestižu. Mērķis ir cēls, virziens ir pareizais, tomēr šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," komentē Starlex Real Estate pārstāvji.

Ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 6.aprīlim, bet par komandantstundas turpināšanu valdība vēl diskutēs, piektdien lēmusi valdība.

Kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Piektdien valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.

Vienlaikus Ministru kabinets vēl nelēma par komandantstundas turpināšanu, diskusijas par šo tematu atliekot uz nākamo nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc valdības sēdes preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka komandantstunda turpināsies šajā nedēļas nogalē, bet par turpmāko plānots lemt nākamnedēļ. "Valdībai jādiskutē kā optimāli izmantot policijas un citus resursus kontroles pasākumos, būtiski palielināt arī pašizolācijas un karantīnas ievērošanas kontroli, kā arī ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās," norādīja Pavļuts.

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Globalizācija un jaunuzņēmumu kultūras attīstība veicina to, ka uzņēmēji strādā no visdažādākajām vietām pasaulē, un valsts pievilcība un atvērtība var būt iemesls izvēlēties vienu vai otru vietu.

Viens no mehānismiem, kas veicina valsts pievilcību, ir termiņuzturēšanās atļaujas jeb t.s. startup vīzas. Kopš 2017. gada marta ārzemnieks var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja tas plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. 2. novembrī bija izsniegtas deviņas startup vīzas, viena no tām ir anulēta, bet neviena nav atteikta, informē Ģirts Pommers, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietnieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latvijā ir radīta ļoti laba jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma, kas pēdējo gadu laikā ļāva būtiski piesaistīt zinošus, talantīgus speciālistus no ārzemēm, it īpaši no Krievijas, kas pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kuros noteikts apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu līdz 2023. gada 1. jūlijam, šo gudro cilvēku plūsmu, visticamāk, pārvirzīs uz citām valstīm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luksemburgā dibinātā investīciju fonda The Untitled Ventures direktors Konstantīns Sinjušins, kurš no Krievijas uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms dažiem gadiem, turklāt pirms tam vairākus gadus dzīvojot un strādājot Portugālē.

Viņaprāt, ļoti lielā steigā pieņemtās izmaiņas nedrīkstētu attiecināt uz start-up nepieciešamajiem, bet vēl nepiesaistītajiem un arī jau piesaistītajiem speciālistiem, kuriem kaut kad beigsies iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Man kā cilvēkam, kurš lielāko sava mūža daļu ir dzīvojis Krievijā, nav pieņemama šīs valsts invāzija Ukrainā. Šāds pats viedoklis ir ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo viņi nevēlas karot un vēl jo vairāk būt par iebrucējiem. Protams, tikai neliela daļa savu pozīciju pauž publiski, jo savu uzskatu dēļ var saņemt ļoti bargu sodu. Tā kā šāda pilsoniskā pozīcija ir daudzu jomu zinātniekiem, IKT nozaru speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, kuru darba valoda ir angļu, tad viņi meklē iespējas emigrēt no Krievijas.

Kopš Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā banka Citadele filiālēs Baltijā ir saņēmusi vairāk nekā 300 pieteikumus no Ukrainas pilsoņiem – kara bēgļiem.

Vislielākais pieteikumu skaits saņemts Latvijā – 73 %. Savukārt Lietuvā saņemti 26 % no visiem pieteikumiem. Visvairāk pieteikumi saņemti Rīgas filiālēs, otrais lielākais pieteikumu skaits novērots Ogrē un Daugavpilī.

Ukrainas pilsoņiem, kuri meklē patvērumu no karadarbības Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, konta atvēršana ir bez maksas. Lai atvērtu kontu, nepieciešams pieteikt vizīti un ierasties bankas filiālē, līdzi ņemot Ukrainā izdotu ceļošanas dokumentu vai ID, vai Latvijā izdotu termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA (ID).

“Vairāku nedēļu laikā esam ne vien saņēmuši Ukrainas pilsoņu pieteikumus teju visās Citadeles filiālēs – Latvijā, Lietuvā un arī Igaunijā, bet arī atvēruši kontus. Visaktīvāk, protams, pieteikumus saņemam Rīgā, tomēr esam novērojuši, ka Ukrainas pilsoņi aktīvi kontu dodas atvērt pēc iekārtošanās pagaidu dzīves vietā kādā no reģionu pilsētām. Atgādinām, ka kontu atvēršana kara bēgļiem ir bez maksas, tomēr, ņemot vērā lielu jauno klientu skaita pieplūdumu, kontu atvēršana prasa ilgāku laiku,” skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.

Šā gada janvārī-jūnijā Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā iegādāti 215 premium dzīvokļi par kopējo darījumu summu 47,9 milj. eiro, informē "Baltic Sotheby’s International Realty".

Dzīvokļu darījumu summa no kopējās visu premium klases īpašumu darījumu kopsummas veido 74 %, bet darījumu skaita ziņā dzīvokļu iegādes darījumi veido pat 90% no visiem premium klases īpašumu iegādes darījumiem.

2020. gada sešos mēnešos Latvijas premium tirgū kopumā iegādāti īpašumi 64,4 milj. eiro vērtībā jeb fiksēti 238 darījumi.

Par to liecina "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā, kas nosaka no 20.novembra ieviest sodu par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās, kur to lietošanu prasa normatīvie akti.

Valdībā iepriekš atbalstītos grozījumus sagatavojusi Tieslietu ministrija (TM) un tie nosaka, ka par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu 10 līdz 50 eiro apmērā.

Tāpat no likuma grozījumiem izriet, ka valsts sagādātos individuālos aizsardzības līdzekļus jeb maskas maznodrošinātajiem no 20.novembra būs jāizdala pašvaldību iestādēm. Likumā arī noteikts līdzīgs regulējums, ka pašvaldības nodrošina, ka no 20.novembra trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi. Kā skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina, šai vajadzībai ir paredzēts iegādāties vairākkārt lietojamās maskas divu eiro vērtībā, kuras varēs mazgāt vismaz 30 reizes.

Jauno projektu segmentā 2019. gada pirmajā pusgadā tika novērota aktivitātes palielināšanās – darījumu skaits salīdzinājumā ar 2018. gada pirmo pusgadu palielinājās par 31%, liecina Arco Real Estate dati.

Darījumu skaita pieaugums galvenokārt izskaidrojams ar Rīgas mikrorajonos novērotās aktivitātes palielināšanos (+ 47 %), turpretī Rīgas centrā darījumu skaits nedaudz samazinājās (- 2 %).

Analizējot Rīgas jauno projektu dzīvokļu darījumu skaitu 2019. gada pirmajā pusgadā, eksperti secina, ka lielākā daļa no darījumiem (83 %) notika cenu robežās no 40 000 līdz 130 000 eiro. Savukārt vismazāk darījumu konstatēts cenu amplitūdā no 200 000 līdz 250 000 eiro.

Lielākais darījumu skaits šogad konstatēts cenu robežās no 80 000 līdz 90 000 eiro (2018. gadā visvairāk darījumu notika cenu amplitūdā no 70 000 līdz 80 000 eiro, bet 2017. gadā – no 60 000 līdz 70 000 eiro). Tie galvenokārt bija divu vai trīs istabu dzīvokļi Rīgas mikrorajonos, kā arī Rīgas centra perifērijā.

Vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionālā kompleksa Z Towers attīstītāji pieļauj, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Z Towers attīstītāji vērsušies Valsts policijā (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par apzinātu ēkas nodošanas ekspluatācijā kavēšanu, Db.lv informē attīstītāja AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli Valsts policijai un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā. Šāda rīcība ir pretlikumīga, un mēs esam darījuši un arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses,» norāda A.Neguliners.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Baltkrievijas uzņēmumus pilnībā vai daļēji pārcelt darbību uz Latviju, sacīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ņemot vērā politisko situāciju Baltkrievijā, LIAA ir mobilizējusi resursus, lai uzrunātu un sniegtu visu nepieciešamo atbalstu tiem uzņēmējiem, kuri izrādījuši interesi par sadarbību ar Latvijas valsti un vēlas šeit attīstīt savu uzņēmējdarbību.

Rožkalns stāstīja, ka, iesaistot LIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekus, ir izveidota īpaša komanda, kura paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem un piedāvā iespējamos risinājumus, kuri ietver tā saukto jaunuzņēmumu vīzu vai Eiropas Savienības (ES) "zilās kartes" jeb termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem.

Saeima trešajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā.

Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

Desmit Baltkrievijas uzņēmumi izteikuši vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš norādīja, ka aptuveni nedēļas laikā LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri nopietni izvērtē iespēju par savas darbības pārcelšanu uz Latviju.

"Paralēli šie uzņēmumi izskata arī citas iespējas, tādēļ izšķiroši svarīga ir ātra rīcība. Šobrīd strādājam ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam," pauda Rožkalns.

LIAA direktors norādīja, ka Latvijas piedāvājumu nopietni izvērtē arī vairāki vadošie Baltkrievijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumi.