Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?
Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.
Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:
No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?
LIAA ir savu pārstāvniecību tīkls ārvalstīs, un šur tur tas ir stiprāks, citur atkal mazāk stiprs. ASV, piemēram, ir ļoti veiksmīga pārstāvniecība, kuru vada ļoti enerģisks un gudrs cilvēks. Taču pašlaik mēs vēlamies LIAA pārstāvniecību tīklu pārskatīt, pretnostatot pārstāvniecības to rezultatīvajiem rādītājiem. Ja 3-5 gadu laikā no šī reģiona nav nākuši vērā ņemami projekti, audzis tirgus vai veidojusies papildu sadarbība, iespējams, ka jāizvēlas cita vieta. Savukārt, ja kādā vietā ir spēcīgi augošs pieprasījums, iespējams, mums tur vajag norīkot papildu pārstāvi. Otra LIAA darbības izvērtējamā sadaļa ir jūsu pieminētā valsts tēla veidošana. Jāsaka, ka Igaunijas kā e-valsts tēls ir izrādījies veiksmīgs. Tā ir vienīgā valsts, kas ir ieguvusi atpazīstamību pasaulē ar to, ka tur notiek e- vēlēšanas, un, lai gan šajā jomā ir konstatētas gana daudzas problēmas, kā valsts tēla reklāma tā ir ļoti efektīva. Ja mēs spēsim realizēt savu mērķi ar digitālajiem kases aparātiem, kas faktiski ļaus cilvēkiem norēķināties ar mobilo telefonu, mēs varētu Baltijas reģionā ļoti labi paspīdēt. Domāju, tas patiks gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, kam vairs nebūs nepieciešama grāmatvedības datu uzskaite līdzšinējā veidā, jo viss notiks onlainā. Esam jau bijuši valdībā ar informatīvo ziņojumu, ir plānots izmantot blokķēdes, krāpniecību samazinot līdz nullei. Paralēli, protams, pastāvēs arī papīra čeku risinājums, piemēram, vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuriem nav modernu telefonu. Šo tad mēs arī Latvijas tēla veidošanā varētu likt kā lozungu - pie mums nav kases aparātu. Gribam padarīt Latvijas biznesa vidi visefektīvāko Baltijas reģionā, tālāk jau mērķējot uz lielākām ambīcijām.
Kāds šobrīd ir stāvoklis ar LIAA vadītāja kandidatūru? Saprotu, ka Andris Ozols pārskatāmā laikā tiks nomainīts?
Mēs esam izvērtējuši Ozola kunga darbu, uzskatām viņu par labu speciālistu. Tomēr uzskatām, ka ir ļoti pozitīvi, ja vadītājs ar lielu pieredzi pēc kāda laika dodas uz kādu citu iestādi, lai tur izmantotu savu pieredzi šīs iestādes darba uzlabošanai. Savukārt šī līdzšinējā vadītāja vietā stājas kāds ar jaunu skatījumu. Mēs sludināsim konkursu uz LIAA vadītāja amatu, skatīsimies, kas pieteiksies, un tad kandidātus izvērtēsim. Ozola kunga darba pieredze ir ļoti vērtīga, un es pieņemu, ka viņš noteikti atradīs sev piemērotu amatu. Domāju, ka šis jautājums tiks risināts tuvākajā laikā.
Savulaik Latvijā veiksmīgi darbojās termiņuzturēšanas atļauju (TUA) programma, kas, piemēram, 2015. gadā valsts budžetā ienesa 1,3 miljardus eiro. Kā jūs raugāties, vai šo programmu tagad būtu vērts aktualizēt, radot labvēlīgākus nosacījumus investoriem no trešajām valstīm?
Šai medaļai ir divas puses. Kopš dažādiem ģeopolitiskiem notikumiem situācija pasaulē ir mainījusies, un līdz ar to šādām programmām ir pievērsta papildu uzmanība. Eiropas kopējā kontekstā mums tas, protams, ir jāņem vērā. Taču mēs neuzskatām, ka tik ļoti būtu jāšķiro investori attiecībā pret viņu valsts piederību, bet gan jāskatās uz viņu profilu. Piemēram, arī ASV investori ir nerezidenti. Tāpēc drīzāk mēs varētu izturēties piesardzīgi pret to, lai investori te nepirktu ļoti daudz nekustamos īpašumus, kas realitātē stāv tukši. Tāpēc domāju, ka attiecībā uz šo programmu mēs varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus. Nav nekāds noslēpums, ka ar mājokļu pieejamību Latvijā ir lielas problēmas. Iespējams, investors, kas nāktu kā nerezidents, izmantojot TUA programmu, un vēlētos te būvēt lielus daudzdzīvokļu namus, būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību. Vēl viens aspekts ir tāds, ka liela daļa ar TUA saņēmējiem bija saistīti ar naudas ieplūšanu. Ir likti diezgan lieli sodi bankām, kas nav bijušas pietiekami uzmanīgas, līdz ar to ievērojams pienesums budžetā rodas arī no šīm soda naudām. Es drīzāk teiktu, ka TUA programma attiecībā uz godprātīgiem nerezidentiem ir laba. Mājokļu pieejamība ir acīmredzami kritiska, īpaši reģionos, tāpēc var diskutēt par papildu kritērijiem šādiem investoriem, taču nevar noliegt to, ka investīcijas ir nepieciešamas.
Jūs varētu TUA jautājumu pacelt arī valdības līmenī?
Mēs plānojam sākotnēji veikt diskusiju. Ir saprotama arī dažādu valdības pārstāvju nostāja, tāpēc nav īsti racionāli doties uzreiz uz valdību ar priekšlikumu, kas, iespējams, negūs tūlītēju atbalstu. Pareizais ceļš ir tikties ar sadarbības partneriem, rādīt skaitļus, runāt par kritērijiem un tad to pacelt plašākā līmenī. Neizslēdzu, ka šis jautājums varētu raisīt arī sabiedrības rezonansi, bet, ja sabiedrība sapratīs, ka šāda rīcība rada pienesumu ekonomikā un mājokļu pieejamībā, kritēriji ir saprotami, skaidri un kontrolējami, jautājumu varētu virzīt uz priekšu. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka nav svarīga investora valstiskā piederība, jo cilvēks nav vainīgs, ka ir piedzimis tādā vai citādā valstī. Ja viņš ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Eiropas Savienībā? Nav noslēpums, ka, piemēram, Francijā ir ļoti daudz dažādu investoru, arī Lielbritānijā ir krāšņa investoru buķete. Jā, mēs saprotam, ka investoru pārbaudes ir vajadzīgas, bet investīcijas ir atbalstāmas.
Visu interviju lasiet 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!