Vietējā publiskajā telpā joprojām ik pa brīdim uzpeld dažādu autoru pārdomas par to, kurš ir novedis valsti līdz pašreizējam bēdīgajam stāvoklim, kas izraisīja notikumu ķēdi, kuras rezultātā valsts pārņēma Parex banku, vai to vajadzēja darīt utt. Šoreiz ne par to.
Teoretizēšanas un vēstures ķidāšanas vietā labāk pamēģināsim apzināt, kādā stāvoklī šobrīd atrodas Latvijas banku sistēma un kas to varētu sagaidīt nākotnē.
Pirms gada maksājumi kavējās desmitajai daļai no kredītiem, šobrīd – jau gandrīz ceturtdaļai. Slikto kredītu (ar kavējumu virs 90 dienām) īpatsvars gada laikā pieaudzis no 2% līdz 12%. Kā nepatīkama tendence jāatzīmē tas, ka no kredītiem ar kavējumu no 0-90 dienām ceturkšņa laikā 40% kļūst par kredītiem ar kavējumu virs 90 dienām. Savukārt no šis kategorijas praktiski visi kredīti vēlāk „pārceļo” kategorijā „ar kavējumu virs 180 dienām”.
Tas nozīmē – kas trīs mēnešus kavē maksājumu, tas vairs atgūties nespēj. Pie tamlīdzīgas situācijas attīstības uz septembra beigām tā saucamo slikto kredītu apjoms pārsniegs 16%, bet gada beigās – uzkāps virs 20%. Vērojot to, kā bankām līdz šim ir izdevies menedžēt slikto kredītu un uzkrājumu attiecību, līdz gada beigām uzkrājumiem būtu jāsasniedz 10% no kredītportfeļa apjoma jeb gandrīz 2 miljardi latu. Tas ir vēl nepilns miljards latu klāt pie līdz šim jau izveidotajiem uzkrājumiem. Tas nozīmē, ka banku zaudējumi šogad var sasniegt 900 miljonus LVL.
Ļoti iespējams, ka rezultāti izrādīsies par kapeiku labāki, jo līdz šim sektors kopumā un dažas bankas it īpaši ir demonstrējušas lielisku kreativitāti uzkrājumu veidošanā (pareizāk sakot, ne-veidošanā). Iemesli visdažādākie – vēlme uzrādīt peļņu un labāk izskatīties uz citu banku fona, mēģinot pārvilināt klientus, cerība uz ātru ekonomikas atgūšanos, iespējams, vienkārši nav naudas, ar ko segt zaudējumus un nodrošināt nepieciešamo kapitāla pietiekamību. Lielos vilcienos starp kredītu tirgū iepriekš aktīvākajām bankām kredītu kvalitātes ziņā nepastāv lielas, kritiskas atšķirības. Dažas bija agresīvākas, dažas iesāka vēlāk un vairāk izdeva nekustamā īpašuma cenu pīķī, taču kredītņēmēju bāze bija aptuveni vienāda visām. Tāpēc arī uzkrājumi īpatsvaros nevajadzētu būt lielām atšķirībām – starp 10% un 15% būs jānoraksta visiem.
Zaudējumi nav tikai pašu banku problēma. Ar tādiem rādītājiem bankām ir ļoti grūti piesaistīt jaunus naudas resursus (tirgū, no mātes bankām), tāpēc arī kreditēšana šobrīd ir pamirusi. Arī kredītņēmēju pusē nav nekas spožs – nav ne tās vēlmes, ne to iespēju kā agrāk. Banku zaudējumi arī izrauj pamatīgu robu valsts budžetā – labajos gados banku maksātais uzņēmuma ienākumu nodoklis veidoja aptuveni 15% no kopējiem UIN ieņēmumiem (2007. gadā tie bija 60 miljoni LVL). Jau šogad bankas, visticamāk, UIN veidā vairs neko nemaksā, jo pērn avansā veidojusies pārmaksa. Savukārt pašreizējie lielie zaudējumi nozīmē, ka vēl vismaz pāris gadus UIN veidā neko daudz valsts no bankām var negaidīt.
Labā ziņa ir tā, ka Latvijas banku rentabilitāte ir cikliski cietusi, bet nav fundamentāli sagrauta.
Tīro procentu ienākumu ienesīgums (net interest margin) ir samazinājies galvenokārt saistībā ar kredītu kavējumiem, kā rezultātā tīrie procentu ienākumi (banku galvenais ienākumu avots) lielākā šī gada pirmajā pusgadā bijis par 20% mazāks nekā pirms gada. Tajā pat laikā, galvenokārt patiecoties agresīvam administratīvo izmaksu (algu) samazinājumam par 11%, ienākumi pirms uzkrājumu veidošanas izmaksām šogad ir sarukuši vairs par 11%. Nepatīkami, bet ne kritiski.
Kā vēl viens pozitīvs apstāklis jāmin globālās finanšu sistēmas stabilizācija. Pasaules banku sektors, protams, ne bez valdību un centrālo banku palīdzības ir atkāpies no bezdibeņa malas un atkal ir kļuvis funkcionēt spējīgs. Starpbanku tirgū riska prēmija ir vairs tikai 0.2% - pat zemāka nekā pirms Lehman bankrota (pērnā gada nogalē tā uzskrēja līdz pat 3.5% ), kā rezultātā starpbanku likmes (EURIBOR, LIBOR) ir kritušas, pietuvojoties attiecīgajām bāzes likmēm. Arī korporatīvajā un privātpersonu tirgū riska prēmijas pasaulē kopš pavasara pakāpeniski pazeminās (spriežot pēc Latvijas Bankas datiem, arī Latvijā). Eirozonā pēdējos pāris mēnešus mājsaimniecību kredītu masa atkal aug. Protams, paies laiks, kamēr šīs tendences atnāks arī līdz Latvijai, tomēr agrāk vai vēlāk tas notiks. Noteikti.