Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.
Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.
Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati, pērnā gada beigās Kipras banku aktīvi, kas veido aptuveni 90% no nacionālās finanšu sistēmas, bija vairāk nekā 7,4 reizes lielāki par valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Kiprā banku sistēmas lielums attiecībā pret IKP ir krietni augstāks nekā Lielbritānijā (5,2 reizes), Francijā (4), Vācijā (3,2) un arī vidēji Eiropas Savienībā (3,5). Salīdzinājumam - Latvijas banku kopējo aktīvu pārsvars par IKP pērn bija tikai 1,3 reizes.
Vēl viena Kipras banku sektora specifiskā īpatnība ir ļoti liela ekspozīcija pret Grieķijas ekonomiku. Pērn privātā sektora iesaistīšana Grieķijas parādu krīzes risināšanā Kipras bankām radīja aptuveni 4 miljardu eiro lielus zaudējumus.
Tomēr dažos svarīgos aspektos Kipras situācija izskatās ļoti līdzīga tai, kurā atrodas daudzas citas valstis. Pārmērīgs banku aktīvu pieaugums uz piesaistīto līdzekļu rēķina, paļaušanās uz ārējo finansējumu, straujš ieguldījumu pieaugums nekustamo īpašumu sektorā (kā iekšzemē, tā arī ārzemēs) un salīdzinoši zems kapitalizācijas līmenis ir problēmas, kuras ir raksturīgas ne tikai Kipras, bet arī daudzu citu valstu (Eiropā un visā pasaulē) banku sistēmām, uzsver LB eksperts.
Pārmērīgs Kipras banku izsniegto kredītu pieaugums (gandrīz 3 reizes kopš pievienošanās Eiropas Savienībai) veicināja investīciju bumu nekustamo īpašumu tirgū un cenu burbuļa veidošanos. Krīzes periodā banku liela ekspozīcija pret nekustamo īpašumu tirgu un cenu burbuļa plīšana noveda pie strauja slikto kredītu pieauguma banku bilancēs (pašlaik trīs lielākās Kipras bankās šādu kredītu īpatsvars, kā liecina Barclays speciālistu dati, vidēji veido no 18% līdz 27%).
Tas liek secināt, ka pašreizējas Kipras banku sektora problēmas galvenokārt izriet no pārāk agresīvas un nepārdomātas investīciju politikas, bankām ieguldot savu noguldītāju līdzekļus riskantos aktīvos. Kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanās un Grieķijas aktīvu norakstīšanas dēļ Kipras banku sektora kopējie zaudējumi 2011. gadā un 2012. gada trīs ceturkšņos pārsniedza 7,6 miljardus eiro. Salīdzinoši zema kapitalizācija ierobežo Kipras banku spēju absorbēt tik lielus zaudējumus, tāpēc priekšplānā izvirzījās jautājums par to maksātnespēju.
Jāatzīst, ka ne tikai banku sektora, bet arī visas tautsaimniecības attīstība Kiprā pirms globālās krīzes un arī krīzes laikā bija nelīdzsvarota un noveda līdz būtiskai ārējai un iekšējai nelīdzsvarotībai. To uzskatami raksturo būtisks maksājumu bilances tekošā konta deficīta pieaugums (2008. gadā, kā liecina Barclays Research dati, tas sasniedza 16% no IKP, salīdzinot ar 13% Grieķijā, 11% Portugālē, 9% Spānijā un 6% Īrijā). Labvēlīgs nodokļu režīms veicināja strauju ārzemju kapitāla ieplūdi. Kipras dzīvošana uz parāda atspoguļojas ne tikai banku, bet arī pārējo tautsaimniecības sektoru statistikā. Kiprai ir trešais lielākais privātā sektora (mājsaimniecību un uzņēmumu) parāda līmenis ES. Tas veido ap 280% no IKP.
Ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās atspoguļojās valsts fiskālās situācijas pasliktināšanā. 2009.-2011. gados vidēji valsts budžeta deficīts bija 5,9% no IKP. Tas nozīmē, ka valsts budžetā līdzekļu banku sektora glābšanai nebija un Kipras valdība bija spiesta lūgt eiro zonai finanšu palīdzību.
Barclays speciālisti lēš, ka izdevumi Kipras banku rekapitalizācijai sasniegtu aptuveni 60% no IKP. Tas būtiski pārsniedz citu problemātisko eiro zonas valstu, proti, Īrijas (40% no IKP), Grieķijas (27%) un Spānijas (6,5%) ieguldījumus banku glābšanā. Kopumā ES 2008.–2011. gadu laikā Eiropas Komisijas apstiprināto banku atbalsta pasākumu kopapjoms sasniedza 4,5 triljonus eiro jeb 37% no Eiropas Savienības IKP.
Rezumējot, Kipras fundamentālo problēmu mūsdienu finanšu žargonā var nosaukt par «too big to bail out» problēmu, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka pārsvarā rezidentiem piederošā banku sektora (kas nozīmē, ka problēmu gadījumā nevar paļauties uz ārzemju īpašnieku palīdzību) straujā izaugsme atbilstoši palielinājusi arī risku pārvaldīšanā pieļauto kļūdu cenu.
Kipras pievienošanos eiro zonai nevar uzskatīt par iemeslu straujai nerezidentu ieguldījumu pieplūdei un banku sektora lieluma pārmērīgai izaugsmei, jo šie procesi bija aktivizējušies daudz agrāk. Tieši pretēji - dalība eiro zonā Kiprai nodrošināja papildu iespējas, norāda eksperts. Kipras bankām, atšķirībā no Latvijas bankām, ir pieejami Eiropas Centrālās bankas likviditātes atbalsta instrumenti. Bez likviditātes atbalsta eiro zona sniedz Kiprai arī finansiālo palīdzību aizdevuma veidā. Palīdzība tiek sniegta tādā apjomā, lai neapdraudētu valsts parāda ilgtspēju, tas ir, lai valsts spētu aizdevumu atmaksāt. Tas pasargā arī pārējo eiro zonas valstu ieguldījumus eiro zonas glābšanas fondā, proti, Eiropas Stabilitātes mehānismā.