Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis,01.09.2014

Jaunākais izdevums

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Finanšu krīzes iznākumā banku regulēšana ir pieaugusi, bet tā ir tikai viena no vienādojuma daļām. Otra daļa ir regulējuma kvalitāte, un mēs esam pārliecinājušies, ka ECB cilvēku darbs līdz šim ir bijis ļoti augstā kvalitātē.

Darba sloga pieaugums to nekompromitēs?

Jo caurskatāmāka ir banku industrija ar tās aktīvu kvalitāti un visu citu, jo tā ir vieglāk regulējama, tāpēc regulatoram uzstādītie noteikumi nav jāpavairo, un tā darbs ir padarāms vieglāk. Tā ir metode, ko saviem jaunajiem pienākumiem ir izvēlējusies ECB, un tas ir ceļš, ko mēs, Swedbank, izvēlējāmies pirms pieciem gadiem – kā investoru uzticības radīšanai gan kapitāla, gan parādsaistību pusē, arī vietējā sabiedrībā ir jāsaprot mūsu bilance. Mēs krīzi uzņēmām ļoti atklāti ne vien investoru un sabiedrības informētības ziņā, bet arī norakstījām nelikvīdos aktīvus jau 2009. gadā. Kaut arī tika izteiktas šaubas, mums bija pietiekami spēcīga bilance, lai to izdarītu, un turpmākos piecus gadus uzticība ir pieaugusi.

Ja regulatori nedabūs tos datus, ko grib, viņi, protams, taisīs jaunus regulējumus un rak-sties, kamēr tos dabūs. Tāpēc, ja banku sektora aina būs caurskatāma, ir ļoti iespējams, ka pēc pieciem gadiem regulējumu būs kļuvis mazāk. Piemēram, Zviedrijas regulatoram ir savs viedoklis par to, cik liels pašu kapitāls ir nepieciešams kādai Zviedrijas bankai. Mēs esam samērā maza, atvērta, no eksporta atkarīga ekonomika ar daudzām cikliskas dabas industrijām, tāpēc globālas krīzes gadījumā ekonomikas ievainojamība ir lielāka.

Latvijā tas ir vēl vairāk.

Tieši tā. Tāpēc es domāju, ka tas nav nesaprātīgi no regulatora puses – šādā ekonomikā uzstādīt augstākas banku pašu kapitāla prasības nekā Amerikā vai citās zemēs ar lielu iekšējo tirgu. Saprotams, ar eirozonas atgūšanos šie riski zudīs, un varētu mazināties arī daži regulējumi.

Vai pašreizējās paaugstinātās kapitāla prasības nozīmēs arī banku komisijas maksu celšanos?

Pašreizējo regulējumu pamata ideja ir tāda, ka Eiropas ekonomikas pirmskrīzes gados ir stimulētas pārlieku, tās ir pārkreditētas, un pašlaik ar šiem regulējumiem notiek parādu un pašu kapitāla līdzsvarošana sabiedrībā. To darot, protams, pati nauda kļūs dārgāka. Labs skaidrojums tam, kāpēc iepriekšējā sistēma nespēja turpināties, ir piemērs, ka riska procentlikmju atšķirība starp Vācijas un Grieķijas parādzīmēm bija tik maza. Pašreizējo regulējumu mērķis ir šos un citus riskus izcenot pareizi, lai nerastos aktīvu burbuļi. Uz izaugsmi tam būs negatīvs efekts, tomēr, cerams, ekonomika kopumā kļūs ilgtspējīga un paredzama.

Paredzams posts?

Ja skatāmies uz zviedru un Baltijas korporācijām, tās pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē. Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr nogaida, jo nav šādas paredzamības. Šādu korekciju mēs pieredzējām pēc Zviedrijas krīzes 1991. gadā. Tagad Latvijā ir daudzas kompānijas, kuru ražotnes un citas struktūras tuvojas jaudas maksimumam, un es ticu, ka «aiz stūra» mūs gaida investīciju laiks šajās industrijās, un tas nozīmēs arī vairāk aizdevumu. Mūsu iespējas aizdot ir ļoti lielas, un tas notiks, kad vien kompānijām būs pārliecība par investīciju lēmumiem.

Kā to ietekmēs apkārtējā ģeopolitiskā ķēpa?

Mēs tikko kā esam publicējuši jaunāko ekonomisko prognozi Latvijā un pasaulē. Globāli ASV ir pozitīvas iezīmes, Eiropa mokās, un Ķīna pašlaik daudz nepalīdz. Neparedzamību vairo arī ar Krievijas un Ukrainas konfliktu saistītās sankcijas. Lai gan uz Latvijas ekonomiku kopumā tām līdz šim nav nozīmīgas ietekmes, tās tomēr ir nospiedošas kopējai sajūtai, principā arī uz kreditēšanu.

No otras puses jebkuri riski rada arī iespējas. Sankcijas nenozīmē, ka krievi tagad sāks ēst mazāk. Nē, nesāks, un varbūt pat vēl vairāk. Turklāt Baltijas valstis tirgu apgūšanas ziņā ir vēl ļoti, ļoti jaunas. Un, ja paskatāties arī šai nelielajā pieredzē, ir labi redzams, ka līdzšinējās krīzes un sankcijas Latvijas uzņēmējdarbību ir vienmēr padarījušas tikai konkurētspējīgāku. Ir jau ērti paļauties uz tādu tirgu kā Krievija, bet arī nedroši. Iznākumā pēdējos piecos gados Eiropas kompānijas no it kā starptautiskām ir kļuvušas tiešām par starptautiskām, un tas ir pozitīvi, jo stiprina visu korporatīvo vidi. Vērtīgākais ir pati šī atklātā un apgūtā spēja atrast citus tirgus un pārslēgties uz tiem, un esmu pat izbrīnīts, cik sekmīgi Baltijas korporatīvajā vidē tas notiek.

Jūsu jaunajām ekonomikas prognozēm ir drosmīgs virsraksts – «Ne visi dūmi ir ugunsgrēks». Tas piesaista retoriski, tomēr ir pretrunā ar tautas novērojumiem.

Protams, «ugunsgrēks» ir visai burtiski, un ģeopolitiskā nedrošība ir ne vien Ukrainā, bet arī Sīrijā, Irākā, Palestīnā, un satraukums ir liels. Tāpat Eiropā, ja paskatāmies pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanas, ir liela neapmierinātība, un vēlētāji balso par dusmīgajām partijām. Eiropas gadījumā tas nozīmē, ka ir jānotiek bagātības pārdalei, lai cilvēki pozitīvāk raudzītos nākotnē. Otra iespēja ir pieaugoša neapmierinātība un nemiers.

Arī tāpēc es domāju, ka veids, kā Baltijas valstis pārvarēja krīzi, tieši uzņemoties tās smagumu, ir vislabākais, jo tā jūs no krīzes izkļūsit ātrāk un sekmīgāk. Mākslīgi atliekot to, sabiedrība dzīvotu maldos, un patiesības brīža iestāšanās būtu vēl sāpīgāka. Šā paša iemesla dēļ es uzskatu, ka ECB veiktā banku aktīvu kvalitātes pārbaude, kam jānoslēdzas novembrī, ir tik svarīga. Jo, ja virkne Eiropas banku būs spiestas uzņemties zaudējumus, tas būs spēcīgs signāls, ka mēs ejam pareizā virzienā un nepaslaukām šā brīža problēmas zem paklāja.

Runājot par bagātības pārdalīšanu, ir O.K. to dzirdēt no zviedra mutes, tomēr no baņķiera mutes tas skan eksotiski.

Lai būtu iespēja attīstīties, visās sabiedrībās ir nepieciešams taisnīgs līdzsvars. Proti, lai cilvēki būtu spējīgi pārcelties uz turieni, kur ir darbs. Ja viņiem nav drošības par darba iespējām, viņi kļūst satraukti. Globāli ir redzams, ka notiek urbanizācija, pārcelšanās uz lielajām pilsētām, un tā tas turpināsies. Tāpēc ir svarīgi, lai politiķi to nodrošinātu, būvējot infrastruktūru un radot dzīvesvietas, sevišķi jau pieejamas, lētas dzīvesvietas jauniešiem, kas tikko sāk savu karjeru. Saprotams, viņu pirmās darbavietas būs tieši pilsētās vai to apkaimēs, un tur ir jārada iespējas šiem cilvēkiem dzīvot, to atļauties.

Šai ziņā Eiropā ir dilemma, un tā ir acīmredzama, jo 30% elektorāta nobalsoja par dusmīgajiem politiķiem. Tā ir acīmredzama politiska problēma, kas attiecīgi ir arī risināma.

Ar pilsētplānošanu?

Jā. Urbanizācijas temps mūs ir pārsteidzis nesagatavotus, un pieejamu mājokļu lielajās pilsētās vienkārši trūkst, kas savukārt dzen augšup īpašumu cenas. Kā tās segt? Vēsturiski atbilde ir bijusi – ar banku kredītiem, tomēr mājsaimniecības savu pašreizējo parāda līmeni celt nevar, tas ir jātur ilgtspējīgā līmenī. Līdz šim varianti ir bijuši divi: cenu uzņemas valdība – kā Grieķijā, vai mājsaimniecības – Zviedrijā, un ar laiku tas ir jānoved līdzsvarā.

Ja aktīvu cenas kļūst pārlieku augstas, rodas divu slāņu sabiedrība – tie, kas var atļauties, un tie, kas nevar. Pat, ja tu dzīvo mazā pilsētiņā un tev ir itin labi nodrošināta dzīve, tev var būt ieskats, ka nākotne tomēr nepieder tavai pilsētiņai, bet gan Stokholmai, Malmei vai Gēteborgai. Un, ja cilvēks jūt, ka nevar atļauties turp pārcelties un viņa nākotnes izredzes nav tik labas, kā varētu vēlēties, viņam ir tendence justies kā ārpusniekam tai sistēmā, un dusmīgās partijas viņam sāk šķist piemērota atbilde.

Tāpēc bankai ir svarīgi domāt, kādi ir ilgtspējīgas izaugsmes nosacījumi. Mēs pēdējos piecus gadus Zviedrijā pastāvīgi runājam, ka ir nepieciešami jauni mājokļi un ir jātiek kaut kādos vārtos ar mājsaimniecību parādu jūgu. Citādi iznākums ir tikai augstākas un augstākas mājokļu cenas un vēl lielāki parādi.

Vai bankām tajā nav savs izdevīgums?

Īstermiņā ir. Bet mēs šeit esam uz palikšanu, mēs šeit esam ilgtermiņā, un, ja šodien uzpūtīsim burbuli, tad rīt par to maksāsim. Es vienmēr esmu teicis, ka parādos ieslīdzis klients nav laimīgs klients, un mūsu pienākums kā pret privātiem, tā korporatīviem klientiem ir gādāt, lai viņu finanšu situācija būtu stabila. Saprātīgs parādu līmenis, protams, ir izdevīgs arī mums, bet – saprātīgs un ilgtermiņā.

Ko sakāt par ECB ekonomikas stimulēšanas plāniem, kas acīmredzot tiks konkretizēti 4. septembrī?

Kaut kāds stimuls ir vajadzīgs, tomēr vēl vairāk ir nepieciešamas politiskas reformas, kas novērstu fundamentālas strukturālās problēmas.

Kur?

Eiropā. Grieķijā tas ir valdības parāds, Zviedrijā – mājokļu tirgus. Dažādās valstīs tās ir atšķirīgas dilemmas.

Tādas arī ir manas bažas – ka Eiropā nevar vienkārši izbērt naudu no helikoptera un ekonomika uzsils, jo šeit nav vienas ekonomikas, bet ir 28 ekonomikas, katra ar savām dilemmām.

Tas ECB noteikti ir izaicinājums, un šī teritorija, kurā mēs ieejam, nav iezīmēta kartē. Tomēr ir skaidrs, ka no vienas puses ir vajadzīgs atbalsts nepieciešamām reformām, un no otras – banku aktīvu kvalitātes pārbaude. Tas iet roku rokā. Struktūra, kas pašlaik tiek radīta, nozīmē, ka sliktās bankas būs ECB rokās, un, kad šie aktīvi atkal sāks atgūt savu vērtību, ECB atgūs arī savu naudu. No otras puses ES atbalstīs ar naudu valstis, kurās nepieciešamas reformas. Reformām daudzās jomās jāturpinās vēl agresīvāk, un likviditāte vien šeit tiešām neko nelīdzēs. Tad mūs aiz nākamā pagrieziena gaida vēl lielākas problēmas.

Tā arī ir atšķirība no Federālo rezervju kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem?

Eiropas problēma bija tajā, ka pirms krīzes procentmaksājumi par labu risku un sliktu risku gandrīz izlīdzinājās. Šai atšķirībai ir jāatjaunojas, citādi mēs pieļausim jaunas kļūdas.

Latviju ir pametusi UniCredit un GE Money. Kā jūs vērtējat šo tirgu?

Baltijā vispār ir drusku par daudz banku, tāpēc es saprotu, ka daži mazāki spēlētāji aiziet. Bet mēs jau 2009. gadā pateicām, ka esam šeit uz palikšanu, ka šeit ir mūsu mājas tirgus. Tāpēc strādājam pie daudz kā, kas nav tieši banku bizness, bet arī dažādi sabiedriskie projekti, un cenšamies būt pastāvīgā kontaktā ar politiskajām partijām, piemēram, lai bankrota procedūru padarītu efektīvāku. Visi šie jautājumi par uzlabojumiem un nostiprināšanos nozīmē Latvijas neatkarības stiprināšanu un arī pakāpenisku Latvijas pacelšanos līdz Eiropas vidējam pārticības līmenim.

Sevišķi pirms eiro ieviešanas aktualizējās nerezidentu naudas jautājums. Kā vērtējat nerezidentu naudas klātbūtni Latvijā?

No vienas puses tas ir bizness, kas rada finanšu pakalpojumu eksportu, jo tas ir pakalpojums cilvēkiem ārpus Latvijas, kuri par to maksā šeit. Tas Latvijā rada nodarbinātību, algas, papildu nodokļus utt. Tas ir normāls bizness, un tāds tas ir arī Šveicē, Luksemburgā, Londonā un citur, kur cilvēki no tā pārtiek.

Jautājums šai gadījumā ir par risku pārvaldību – vai tu zini savu klientu, vai darbojas naudas atmazgāšanas novēršanas mehānismi, vai nenotiek ilgtermiņa kreditēšana, ko sedz īstermiņa aizņēmumi, u.tml. Šiem diviem aspektiem ir jābūt sabalansētiem. Kā banka mēs gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju – vai tā šo biznesu šeit grib, negrib un tieši kādā veidā to grib vai negrib. Ja tas ir noskaidrots, nav problēmu.

Mēs uzraudzījām situāciju, piemēram, Kipras krīzes laikā, vai neieplūst pārāk daudz šādas naudas, kas varētu radīt nestabilitāti, bet tas nenotika. Pašreizējais kontroles līmenis par naudas izcelsmi utt. ir pietiekams. Protams, sava klienta zināšanas u.c. standarti pasaulē attīstās nemitīgi, un pēc pieciem gadiem tie būs citi, kad pašreizējie standarti būs nepietiekami.

Jāatceras arī, ka Kipras problēma nebija nerezidenti, bet gan tas, ka viņi paņēma šos aktīvus un ieguldīja Grieķijas parādzīmēs. Latvijas atšķirība ir tajā, ka šeit nerezidentu nauda ir viņu pašu darīšana un daudz netiek ieguldīta citur. Šo aktīvu arī nav tik daudz, un to plūsma tiek uzmanīta.

Principiāls jautājums par banku sektora neprātīgo apmēru Eiropā – ko ar to iesākt?

Ir jābūt salīdzināmai saistībai starp vietējo ekonomiku un banku sektoru. Es vienmēr esmu teicis, ka nobriedušos tirgos banku sektors nedrīkst būt pārāk liels, salīdzinot ar vietējo iekšzemes kopproduktu.

Tad jau Francijā ir akmens laikmets.

Es nevērtēšu Franciju, bet tāds ir mans viedoklis. Latvijā pirms krīzes Zviedrijas bankas vietējām operācijām deva vairāk naudu, nekā pieauga darba ražīgums un IKP. Tas deva tādu likviditāti, ko tirgus nespēja uzsūkt, un aktīvu cenu burbuli. Mūsu viedoklis ir, ka banku sektora saprātīgs lielums šai tirgū ir kādi 130% līdz 150% no IKP, bet 2008. gadā tas bija ap 300%. Tagad tas ir ap 100%, kas ir ievērojama korekcija, bet tam vajadzētu normalizēties ar pieaugumu līdz kādiem 130%.

Latvija ir maza, salīdzinot ar Franciju, un mūsu ekonomikai ir cita struktūra, bet vai tomēr arī tādās valstīs kaut kādai korekcijai nav jānotiek?

ASV tagad ir ļoti stingrs viedoklis par to, cik lielas bankas drīkst būt.

Tieši tā. Virsrakstos kā banku Meka vīd Volstrīta, bet patiesībā amerikāņu finanšu sektors ir ziediņi pret Eiropas banku apmēriem.

Jā, un šī Amerikas sistēma ir radījusi tādu parādu kapitāla tirgu, kurā lielākais vairums kompāniju izdod savas obligācijas. Viņi pēc naudas neiet uz banku, bet pa taisno uz naudas tirgu, turpretī Eiropā korporācijas iet uz banku. Pēdējos gados šai ziņā arī Eiropā ir notikusi daudz racionālāka attīstība, kad bankas vairs nenodarbojas ar kredītu subsidēšanu, lai tikai dabūtu klientus, un tas ir veicinājis ar normālāka korporatīvo obligāciju tirgus attīstību.

Baltijā alternatīvie kapitāla avoti bija ļoti vārgi, un kādā 2006. gadā viss bija banku rokās. Tagad ir parādījies riska kapitāls u.tml., tomēr iepriekšējo pārmērību dēļ kapitāla avotu dažādībā aizvien paliek pārrāvums, jo nav uzradies spēlētājs, kas agrāko banku pārklājumu spētu kompensēt.

Un Baltijas biržu aktivitāte ir samērā niecīga.

Jo sabiedrība ir nabadzīga. Lielākoties jau akcijas pērk fondi, bet kas tos finansē? – Uzkrājumi.

Un tie Latvijā aizvien ir zemi. Individuālie ieguldījumi nebanku sektorā arī ir zemi, jo cilvēki šādas investīcijas slikti pazīst un tām neuzticas. Vienīgais vērā ņemamais uzkrājumu apjoms Baltijā, kas netiek turēts banku depozītu formā, ir pensiju otrais līmenis, bet tam jau tirgū pretī nav piemērotu investīciju iespēju. Tāpēc tas iegulda tikai nelielu savas naudas daļu nelielā akciju tirgus daļā.

Bet jūs sakāt, ka Eiropā šī situācija mainās?

Jā. Atkal jau šīs pārmaiņas varbūt prasīts pārlieku ilgu laiku, tomēr virziens ir pareizais.

ASV bankas nesen piedzīvoja izsmalcinātus kiberuzbrukumus, un aizdomas ir, ka aiz tiem stāv Kremlis. Arī Latvijā ir dzirdams par kontu iztukšošanu. Kaut arī nauda tiek atgūta, sajūta ir nepatīkama un neērtības ir lielas. Cik nopietni ir kiberdraudi, un ko jūs to sakarā darāt?

Kā bankas, tā sabiedrība aizvien vairāk digitalizējas, un to dara arī blēži. Digitālā pasaule ir tā vieta, kur viņi mūsdienās ir. Mums ir aizsardzības sistēmas pret ielaušanos, un mēs arī pastāvīgi mainām procesu analīzi atkarībā no tā, kādi ir mēģinājumi mūsu sistēmu uzlaušanai. Tiesa, ielaušanās gadījumus vispār novērst nevar, bet var mazināt to nodarīto postu.

Kiberuzbrukumi ir realitāte, ko mums nāksies pieņemt un ar to sadzīvot. Galu galā cilvēki no bankām mūsdienās sagaida pieejamību diennakts garumā visas dienas nedēļā. Šāda darījumu vienkāršība ir arī biznesa dzenulis. Ja vien cilvēkam ir iespēja atvieglot savu dzīvi, viņš to darīs, un digitalizācija šādu iespēju dod.

Man vairs nav fiziski jāiet uz banku, nav nevienam pat jāzvana pārskaitījuma veikšanai, es to varu izdarīt no sava mobilā tālruņa.

Mēs lietojam banku pat daudzas reizes dienā, nedomājot par to. Mūsu klienti Baltijā un Skandināvijā lieto mobilos bankas pakalpojumus vidēji 20 reižu mēnesī, bet gandrīz nekad ne fiziski kādā filiālē. Tāpēc mēs ļoti rūpīgi analizējam riska tolerances limitus, un, ja tādi riski ir, mainām procesu. Piemēram, nosakām zemākus viena pārskaitījuma griestus, lai kontu nevarētu iztukšot vienā rāvienā. Arī veicam operāciju biežuma uzraudzīšanu, vai tās nenotiek netipiski un aizdomīgi bieži.

Būs aizvien jauna līdzsvara meklēšana starp pakalpojumu drošību un ērtumu, bet šķietiami ērti pakalpojumi, diemžēl arī riski paliks, un abi šie lielumi tikai pieaugs. Kad es sāku strādāt Swedbank 2009. gadā, mūsu filiāles Zviedrijā piedzīvoja 40 laupītāju uzbrukumus. Tad bija milzu problēma. Zviedrijas sabiedrība sāka pāriet uz viedajiem norēķiniem – mobilajiem un karšu maksājumiem, un tagad mūsu filiālēm nav neviena uzbrukuma.

Bet paši laupītāji tepat kaut kur ir.

Jā, un to es arī saku. Ar tiem mums bija jācīnās analogajā vidē, un tas būs jādara digitālajā vidē – pastāvīgi un neizbēgami. Pats pamats un sākums viedo norēķinu drošībai ir klientu uzmanība pret saviem datiem un drošu paroļu izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC,29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025.gadā piešķirs 20 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.

Par to darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Apliecinot Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, A. Sprūds un R. Umerovs arī pārrunāja neseno vienošanos starp abām valstīm par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā, norādot, ka jau pirmie Ukrainas dronu piloti ir uzsākuši apmācības Latvijā.

"Latvija no pirmās kara dienas atbalsta Ukrainu un ir gatava turpināt sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izlūkošanas darbības vai mērķēti uzbrukumi, Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti cīņā pret ienaidnieku. Piešķirot 20 miljonus eiro dronu koalīcijai 2025.gadā, stiprināsim Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas. Tikpat svarīgas ir prasmes dronus efektīvi izmantot. Īstenojot vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā Latvijā, mums būs iespēja gan apmainīties pieredzē un zināšanās, gan stiprināt Ukrainas karavīru spējas veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pirmie Ukrainas dronu piloti jau ir uzsākuši apmācības Latvijā," pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru uzsvēra A. Sprūds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle,27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virs Ukrainas austrumiem ceturtdien notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas atradusies ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji. 280 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā.

Sakari ar lidmašīnu Boeing 777, kas atradusies 10 000 metru augstumā virs Ukrainas teritorijas starptautisko lidojumu koridorā, pazuduši plkst.16.20. Lidmašīna esot nogāzusies Hraboves apkārtnē netālu no Krievijas robežas.

Ziņas par aviokatastrofu apstiprinājis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Viņš paziņojis, ka teroristi virs Torezas, Doņeckas apgabalā, notriekuši Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu.

Tikko teroristi pie Torezas no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa Buk notriekuši reisa Kualalumpura-Amsterdama civilo lidmašīnu, Geraščenko pavēstīja sociālajā tīklā Facebook. Šodien no rīta vietējie patrioti piefiksējuši šī kompleksa pārvietošanos no Torezas uz Sņižni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ukrainas centrālā banka brīdina par naudas atmazgāšanas riskiem Reģionālajā investīciju bankā

LETA,01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ar 20 miljoniem eiro atbalstīs Ukrainas jaunuzņēmumus, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Veicot grozījumus Eiropas Inovācijas padomes (EIP) 2022.gada darba programmā, iniciatīva atbalstīs vismaz 200 Ukrainas progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu, piešķirot līdz 60 000 eiro katram.

Turklāt EIP piedāvās nefinansiālu atbalstu, piemēram, uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus un partneru piemeklēšanu. Tas uzlabos Ukrainas novatoru spēju mijiedarboties ar Eiropas inovācijas ekosistēmu, ienākt jaunos tirgos un gūt labumu no Eiropas finansēšanas instrumentiem.

20 miljonu eiro atbalsts tiks izmaksāts, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas mēroga jaunuzņēmumu asociāciju tīklam, atbalstot Ukrainas inovācijas jomā ieinteresētās personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs: noticis «tiešs Krievijas iebrukums»

LETA,22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas humānās palīdzības autokolonnas iebraukšana Ukrainas teritorijā bez Kijevas valdības atļaujas ir tiešs Krievijas iebrukums Ukrainā, piektdien paziņoja Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs Valentīns Naļivaičenko.

«Mēs to saucam par tiešu iebrukumu. Ciniski slēpjoties aiz Sarkanā Krusta, tie ir militāri automobiļi ar aizsega dokumentiem,» norādīja amatpersona.

«Pēdējās dienās mēs esam kļuvuši liecinieki rūpīgi izplānotai un bīstamai, riskantai provokācijai pret Ukrainu ar bezkaunīgu un cinisku cienījamās Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) izmantošanu - provokācijai ar tā dēvēto humāno konvoju,» norādīja Naļivaičenko.

Viņš sacīja, ka vairāk nekā 30 kravas automašīnu nelikumīgi startējušas Ukrainas teritorijas virzienā. Tiesa gan, ukraiņu mediji jau vēsta par 70 humānā konvoja automašīnām, kas šķērsojušas robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA,29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt olu importu no trešajām valstīm, tostarp Ukrainas, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka šā gada jūnijā Latvijas valdība lēma piešķirt papildus līdzekļus pastiprinātai importa olu un olu produktu no Ukrainas kontrolei. «Papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs,» norāda asociācijā, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. Asociācija 14.augustā nosūtījusi premjeram aicinājumu nekavējoties apturēt olu un olu produktu importu no trešajām valstīm.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija vēstulē premjeram norāda uz tās rīcībā esošo zvērinātu advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» ziņojumu par tiesiskajiem pamatiem aizliegumam importēt olu izstrādājumus no Ukrainas uz Latviju un Eiropas Savienību (ES). Ziņojuma secinājumos norādīts, ka pēc tam, kad ES dalībvalsts ziņojusi par konstatēto neatbilstību saistībā ar importēto pārtiku un pastāv risks, ka sabiedrības veselība var tik apdraudēta, dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamību noteikt kādu no ES normatīvajos aktos noteiktajiem pasākumiem, kuru starpā ir konkrētās pārtikas importa no attiecīgās trešās valsts aizliegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaujas koks ziedojis miljonu eiro Ukrainai; dāsni ziedo arī citi uzņēmumi

LETA, Db.lv,01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA,24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 10 miljonu eiro pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma uz iemaksām starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam.

Finansējums pārdalīts, lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam veiktu granta iemaksu nošķirti Ukrainas atbalstam Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmas īpašajā ietvarā Ukrainas un Moldovas atbalstam astoņu miljonu eiro apmērā un granta iemaksu Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā divu miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgas ostā uzņēmumā “Rīgas Universālais Termināls” (RUT) saņemts un izkrauts pirmais testa vilciena sastāvs ar Ukrainas labības produktiem, ko līdz Rīgas brīvostai nogādāja VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDZ CARGO”.

1423 tonnas rapša no Ukrainas tika atvesti 54 konteineros. Konteineri no Ukrainas Rīgas ostā ieradās caur Kauņas intermodālo dzelzceļa termināli, kur tie tika uzkrauti uz SIA “LDZ CARGO” platformām, lai turpinātu ceļu uz Rīgu. Pašreiz Ukrainas rapsis tiek izkrauts un uzglabāts RUT noliktavās.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda: “Mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu Ukrainas ātrāku uzvaru. Esmu ļoti gandarīts par Latvijas dzelzceļa, Rīgas ostas un Rīgas Universālā Termināļa veiksmīgo sadarbību, nodrošinot pirmo Ukrainas graudu kravu piegādi pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā. Arī nākotnē Latvija būs kritisks Ukrainas sabiedrotais, tuvinot un integrējot Ukrainu Eiropas transporta tīklā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāuzņemas līderība Baltijas koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam

Db.lv,31.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras “labības darījuma” Latvijas valstij jāuzņemas līderība tranzīta koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam. Latvijas ostu jauda jau šobrīd ļauj nodrošināt vismaz 20% jeb 15 miljonu tonnu Ukrainas graudu eksporta, kamēr ne Lietuvas, ne Polijas ostām šādas kapacitātes nav, norāda “Latvijas stividorkompāniju asociācija” (LSA).

Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga loma Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta krīzes atrisināšanā un Latvija, izmantojot mūsu lielo ostu un tranzīta nozares kapacitāti un profesionālo atbalstu, var dot ļoti lielu ieguldījumu operatīvai Ukrainas graudu eksporta atjaunošanai.

“Pēc iespējas ātrāk veicot visas nepieciešamās procedūras šāda tranzīta koridora izveidošanai, tai skaitā nodrošinot zaļo koridoru Ukrainas kravām, mēs spēsim Ukrainai palīdzēt pārvarēt Krievijas rīcības dēļ radušos graudu eksporta krīzi, kura rada arvien katastrofālākus draudus Āfrikas valstu apgādei ar pārtiku. Tai skaitā arī ierobežo Ukrainas ekonomiku.” uzsver LSA padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK seko līdzi situācijai ar Ukrainas PrivatBank un gaida informāciju no Ukrainas kolēģiem

LETA,19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ukrainas valdības lēmuma nacionalizēt Ukrainas PrivatBank Latvijas finanšu tirgus uzraugs seko līdzi situācijai Ukrainā un sola sniegt detalizētāku skaidrojumu par situāciju ar Latvijā strādājošo Ukrainas bankai piederošo PrivatBank uzreiz, kā būs saņemta nepieciešamā informācija no Ukrainas kolēģiem.

To aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

Vakar vakarā Ukrainas nacionālās drošības sēdē tika pieņemts nacionalizēt PrivatBank, kas Ukrainā ir sistēmiska banka. Nacionalizācija nozīmē, ka 100% PrivatBank akcijas pāriet valsts īpašumā. Tāds lēmums pieņemts, lai stabilizētu bankas darbību un aizsargātu klientu intereses. Pārejas posms sākas 19.decembrī.

Ukrainas oficiālajā paziņojumā teikts, ka Ukrainas valsts nodrošinās, ka pāreja būs gluda un bankas darbība stabila. Tāpat Ukrainas centrālā banka paziņojusi, ka nebūs pārrāvumu bankas darbībā, atzīmē FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru