Latvijas banku sektors tuvākajos gados vēl neatgūs krīzes laikā ciestos zaudējumus, aģentūrai BNS sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.
«Paredzams, ka banku sektora peļņas apmērs līdz gada beigām būtiski nemainīsies,» teica Dravniece un atzina, ka banku sektoram kopumā krīzes radīto zaudējumu atgūšana tuvākajos gados nav gaidāma.
Viņa arī paskaidroja, ka zaudējumu absorbēšanai nepieciešamais laiks katrai bankai būs atšķirīgs – kādai pietiks ar dažiem gadiem, savukārt citai tas prasīs arī vairākus gadus.
Dravniece norādīja, ka 2011.gada 11 mēnešos banku gūtās peļņas apmērs sasniedza 75,5 miljonus latu pretstatā 327 miljonu latu zaudējumiem pērn attiecīgajā laika periodā. «To ietekmēja iepriekšējo gadu galvenā zaudējumu iemesla, tas ir, izdevumu uzkrājumiem nedrošiem parādiem, samazinājums (par 31%), savukārt iepriekš izveidoto uzkrājumu samazināšanas ienākumi šogad ir divkārt lielāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, jo līdz ar uzņēmumu maksātspējas pakāpenisku uzlabošanos bankas varējušas atbrīvot daļu iepriekš izveidoto uzkrājumu,» sacīja Dravniece.
Viņa arī piebilda, ka banku sektors kopumā šogad uzrāda stabilu operacionālo peļņu no pamatdarbības – 11 mēnešos tā sasniedza 539 miljonus latu, tostarp nozīmīgākais pamatdarbības peļņas postenis – tīrie procentu ienākumi – šogad par 27% pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā perioda ienākumus.
Dravniece pastāstīja, ka, atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, banku sektorā ir vērojamas stabilizācijas pazīmes.
Viņa klāstīja, ka uzlabojas kredītu kvalitāte, proti, kredītu ar kavējumu ilgāk par 90 dienām atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 12,7% jeb 345 miljoniem latu un to īpatsvars kredītportfelī sarucis līdz 17,7% novembra beigās (2010.gada beigās – 19%), ko veicināja gan aktīvāka banku bilanču attīrīšana no sliktajiem kredītiem (kredītu norakstīšana), gan arī aktīvāka banku iesaistīšanās tautsaimniecības kreditēšanā. Pamazām uzlabojas korporatīvo klientu kredītu kvalitāte – ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars korporatīvo klientu kredītportfelī sarucis no 19,6% 2010.gada beigās līdz 15,9% šogad novembra beigās. Tajā pašā laikā joprojām augstais bezdarba līmenis un inflācija, kā arī banku zemā kreditēšanas aktivitāte mājsaimniecību segmentā bijusi par iemeslu tālākam mājsaimniecību kredītportfeļa kvalitātes pasliktinājumam, un ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars mājsaimniecību kredītportfelī pieaudzis no 18,4% 2010.gada beigās līdz 19,5% šogad novembra beigās.
Dravniece arī piebilda, ka banku finansējuma struktūrā pieaug klientu noguldījumu loma. Gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumu apmērs pašlaik pārsniedz pirmskrīzes līmeni, uzrādot gada pieaugumu 5,8% apmērā. «Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanai nav būtiskas ietekmes uz banku sektora noguldījumu apmēru, tomēr novembrī vērojams termiņnoguldījumu samazinājums (kopumā par 273 miljoniem latu), savukārt pieprasījuma noguldījumu atlikums palielinājies (kopumā par 234 miljoniem latu),» viņa sacīja.
Tāpat Dravniece norādīja, ka banku likviditāte saglabājas augsta.
«Joprojām pastāvot zemiem kreditēšanas apmēriem, bankām ir uzkrājušies samērā lieli līdzekļi likvīdos aktīvos un likviditātes rādītājs novembra beigās bija 59,4%, kas būtiski pārsniedz FKTK noteikto minimālo likviditātes rādītāju,» pastāstīja Dravniece un piebilda, ka likvīdie aktīvi (nauda kasē; prasības pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 dienu, un noguldījumi ar citu termiņu, ja līgumā paredzēta iespēja izņemt tos pirms noteiktā termiņa; ieguldījumi finanšu instrumentos, ja tiem ir pastāvīgs, neierobežots tirgus) nedrīkst būt mazāki par 30% no banku kārtējo saistību, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 dienu, kopsummas.
«Augstie banku likviditātes rādītāji ir banku stabilitātes garants, īpaši situācijā, kad ir ierobežotas finansējuma piesaistes iespējas, bet tas liecina ne tikai par banku atbildīgu nostāju, nodrošinoties pret iespējamo satricinājumu negatīvām sekām, bet arī ekonomisko perspektīvu piesardzīgu vērtējumu un no tā izrietošo nogaidošu pozīciju kreditēšanas jomā – esošie resursi dod iespēju būtiski palielināt kreditēšanu, nepārkāpjot bankām saistošo normatīvu prasības,» teica Dravniece.
Tāpat viņa uzsvēra, ka bankas ir labi kapitalizētas – atjaunojoties banku pelnītspējai, kreditēšanas tempu sarukuma dēļ samazinoties riska svērto aktīvu apmēram, kā arī atsevišķām bankām stiprinot kapitāla bāzi, palielinājies banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs, un novembra beigās tas sasniedza 17,3% (minimālā kapitāla prasība 8%), savukārt pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs, kas iekļauj tikai augstākās kvalitātes kapitāla elementus (apmaksāto akciju kapitālu un rezerves, kā arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu), bija 14,2% (minimālā prasība 2%).
