Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.
«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»
Ar šobrīd virzītajiem grozījumiem Latvija virzās pretēji Eiropas Savienības pieejai, kurā finanšu noziegumu novēršana, kontrole un izmeklēšana nav finanšu iestāžu uzraugu galvenā kompetence, norāda FKTK. Eiropas Parlaments nesen ir lēmis veidot Eiropas Finanšu izlūkošanas iestādi, vēl vairāk nodalot noziegumu novēršanu un izmeklēšanu no klasiskā banku uzrauga funkcijām. Būtisku reformu veikšanai finanšu sektorā jābūt kvalitatīvi sagatavotai un stratēģiski mērķtiecīgi vadītai, lai nenodarītu lieku reputācijas kaitējumu kopš 2016. gada notiekošajam pārmaiņu vadības darbam finanšu sektorā. Vērtējot ceturtdienas Budžeta un finanšu komisijas steidzamo lēmumu par vairāku likumu grozījumu paketes virzīšanu Saeimas balsojumam jau nākamnedēļ, FKTK norāda, ka pēc būtības ir skatīti tikai grozījumi FKTK likumā, kas paredz šīs iestādes vadības jeb visas padomes nomaiņu, kaut arī FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieci Saeima ir iecēlusi amatā 2016. gadā uz sešu gadu termiņu, un šo amatpersonu mandāts ir spēkā līdz 2022. gadam. Pēc būtības nav izskatīti un arī šodien nav bijušas normatīvo aktu izstrādes procesā nepieciešamās diskusijas par pārējo divu likumu grozījumiem – Kredītiestāžu likuma un likuma «Par valsts noslēpumu», komentē FKTK.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus FKTK likumā, ar ko plānots paplašināt FKTK funkcijas, nosakot, ka tās darbības mērķis ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku finanšu sektorā. Tāpat ar grozījumiem plānots precizēt līdzšinējās FKTK funkcijas un atbildību «netīrās naudas atmazgāšanas» novēršanas, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanā finanšu un kapitāla tirgū.
Ņemot vērā vispārpieņemto praksi iestāžu vadītājus amatā iecelt uz pieciem gadiem, likumprojekta autori Finanšu ministrijā rosina mainīt FKTK pārvaldības modeli. Grozījumi paredz, ka komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem iecels Saeima pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma.
Plānots, ka pretendentus MK izvēlēsies atklātā konkursā un viena un tā pati persona par priekšsēdētāju vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Līdz šim FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā uz sešiem gadiem iecēla Saeima pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga priekšlikuma. Savukārt citus padomes locekļus amatā iecēla FKTK priekšsēdētājs. Iepriekš nebija noteikts, cik termiņus pēc kārtas attiecīgās personas amatu var ieņemt.
Likumprojekts arī paredz papildināt prasības pretendentiem, kas kandidē uz FKTK priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatu, un personai cita starpā būs jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību un jurista, ekonomista vai finanšu vadības kvalifikāciju, tai jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas, kā arī jāatbilst noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Tāpat paredzēts precizēt kārtību, kādā FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli var atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa. Plānots, ka komisijas padomes locekli varēs atstādināt, ja būs anulēta pieeja valsts noslēpumam, kā arī pēc 10 Saeimas deputātu ierosinājuma.
Likumu arī plānots papildināt ar nosacījumu, ka FKTK amatpersonas un darbinieki, īstenojot normatīvajos aktos paredzētos uzdevumus, nav atbildīgi par tiesisko lēmumu radītajām sekām finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām. Plānots, ka līdzšinējais FKTK priekšsēdētājs, viņa vietnieks un padomes locekļi savus amata pienākumus pildīs līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai.
Budžeta komisija lēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā arī saistītus grozījumus Kredītiestāžu likumā, kā arī atbalstīja grozījumus likumā «Par valsts noslēpumu», un vienojās aicināt Saeimu likumprojektus iekļaut 2.maija parlamenta sēdes darba kārtībā, informēja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.