Starp ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošajām bankām ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, nekonkretizējot banku skaitu, kas apsver šādu iespēju.
Jautāts, vai ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku iesniegtie biznesa modeļi bija radoši, Putniņš atbildēja noliedzoši. «Es gribētu teikt, ka nē, to arī negaidījām, jo gribējām redzēt piesardzīgu un precīzi izkalkulētu biznesa pamatu tagad ar potenciālu skatu nākotnē. Tie drīzāk ir grūtu laiku radīti biznesa modeļi jaunai sektora gultnei, ņemot vērā aktuālo situāciju, kāda tā ir mūsu reģiona tirgos un arī globālā mērogā,» viņš sacīja.
FKTK priekšsēdētājs atzīmēja, ka tagadējos apstākļos bankām atspēriena punkts var būt vietējais tirgus, taču Latvija ir maza valsts, iedzīvotāju nav daudz, viņi nav arī pārāk turīgi, kā arī ekonomika ir salīdzinoši maza un tai nav milzīgas jaudas, tāpēc bankām ar Latviju vien nepietiks un būs jāizmanto pārrobežu darījumi.
«Ir skaidrs, ka uz vietējo tirgu tam banku skaitam, kāds ir Latvijā, paļauties būtu vieglprātīgi. Domāju, ka tam visi piekrīt. Nākamais loģiskais solis - ir jāizmanto pārrobežas darījumi. Taču, ja ir ārvalstis, tad uzreiz ir jautājums, kur šo biznesa modeli stabilizēt. Krievija un citas NVS valstis uzreiz rada problēmu ķēdi un paaugstinātus riskus, kuri mums ir pazīstami jau 20 gadus. Eiropā banku skaits arī nav mazs. Vācijā ir vairāki tūkstoši banku. Nekāda deficīta pēc banku pakalpojumiem tur nav. Vai ir kaut kas unikāls, ko mēs piedāvājam? Varbūt ir, varbūt tas ir servisa līmenis? Tas ir lielākais mūsu banku izaicinājums,» atzina Putniņš.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā tirgus lielākoties ir arī sadalīts - noguldītāji un klienti savas bankas ir atraduši.
«Nākamais jautājums ir, kā pelnīt. Kreditēšana līdzi velk uzkrājumus, jo vienmēr būs kāds, kurš kredītu neatdos vai nevarēs atdot. Tas viss prasa, lai aiz bankas stāvētu bagāti un spēcīgi akcionāri. Ir jābūt arī pieredzei. Ja banka visu laiku ir strādājusi ar transakcijām, tad pieredze ir nedaudz citos virzienos. Lai kreditētu, ir jābūt cita veida pieredzei. No otras puses ir jābūt aktīvai biznesa videi. Latvijā jau lielās bankas sūdzas, ka nav biznesa, ko kreditēt. Jā, var pazemināt kreditēšanas nosacījumu standartu, bet tas uzreiz līdzi nes arī potenciāli lielāku neatdošanas risku, kam pretī ir jāliek nauda rezervē,» sacīja Putniņš.
Līdz ar to, pēc Putniņa teiktā, jaunajos biznesa modeļos bankas neko radošu izdomāt nevarēja. «Neko īpaši radošu te izdomāt nevar. Visas šeit reģistrētās bankas tikai ar Latvijas tirgu tālu netiks. Tā ir aksioma, un politkorekti vārdi te nav jāmeklē. Arī Baltijas tirgus to neatrisina, jo tur ir tādas pašas bankas kā pie mums. Lai konkurētu ar Skandināvijas bankām, ir jābūt iespējām piesaistīt tikpat lētus resursus kā tām,» viņš teica.
Jautāts, vai sāk iezīmēties arī potenciālā banku konsolidācija, Putniņš atbildēja, ka konkrētas lietas stāstīt nevar, bet nevar arī teikt, ka šajā virzienā notiktu kāda aktīva darbība.
«Acīmredzot īpatnība ir tajā, ka ārvalstu klientus apkalpojošajās bankās akcionāri līdz šim ir pieraduši strādāt katrs par sevi. Katram ir sava klientūra, savs piegājiens. Turklāt apvienošanās var būt risinājums, bet ne vienmēr tas derēs katras bankas individuālajā situācijā. Ja ir divas bankas, kurās ir līdzīgas problēmas, tad kāda ekonomiskā jēga ir tās abas salikt kopā? Tas neko nemainīs problemātikā. Tām bijušajām nerezidentu bankām, kurās ir lielāks vietējo klientu apjoms, apvienošanās var būt risinājums, jo kaut kāds biznesa apmērs tiek zaudēts, bet akcionāriem paliek arī funkcionējoša biznesa daļa. Savukārt tām bankām, kurās bija teju tikai nerezidentu transakcijas, drīzāk jādomā par citiem risinājumiem. Iespējams, tā ir jurisdikcijas maiņa, un līdz tam mēs vēl nonāksim,» sacīja Putniņš, piebilstot, ka ar jurisdikcijas maiņu domā bankas licences saņemšanu kādā citā valstī un Latvijas atstāšanu.
Jautāts, vai jurisdikciju varētu mainīt vairākas bankas, Putniņš atbildēja: «Par skaitu nerunāsim, bet šādas idejas ir. Mums pret to nav arī nekas iebilstams. Taču te ir jāatceras, lai saņemtu licenci kādā citā valstī, bankai ir jābūt spožā stāvoklī un ar pārliecinošu nākotnes biznesa redzējumu. Neviens negribēs ņemt pretī tādu, kurai nav īstas skaidrības par tālāko virzību.»
Tāpat viņš norādīja, ka ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku jaunie biznesa modeļi ir vērtējami kā piesardzīgi.
«Pirmajā pietuvinājumā informācijas, kura ir nepieciešama risku izvērtēšanai, mums ir pieticis, bet tā ir tikai sākuma fāze. Tālāk bankām pašām būs jāpārliecinās, vai šie modeļi funkcionē, jāpārliecina FKTK, ka tie funkcionē, kā arī jāuzrāda pietiekami augsts peļņas rādītājs, lai mēs varētu pārliecināties par rentabilitāti. Turklāt tam visam jāiet sazobē ar mērenu risku, jo augsts risks Latvijai neder. To mēs redzēsim šogad, nākamgad. Tam ir vajadzīgs pāris gadu periods,» sacīja Putniņš.
Viņš piebilda, ka šogad FKTK sekos, kā šie modeļi tiks ieviesti dzīvē un, vai ar konkrētu riska līmeni banka spēj pelnīt.
Tāpat Putniņš minēja, ka uzraudzība nenozīmē tikai «represīvu pletnes plikšķināšanu». «Pirms vedināt kādu ārā no mūsu tirgus, mēs dodam iespēju sevi pierādīt. Ja ir tiesības mainīt biznesa modeli, tad ir jāļauj šādas tiesības izmantot. Tādēļ redzēsim, kā situācija attīstīsies,» viņš sacīja, piebilstot, ka arī bankas ir bizness, un no tā, ja kāds savu vietu vairs nespēj atrast jaunajā, daudz stingrākajā Latvijas regulējošajā ietvarā, nekāda ekonomiska labuma nav, taču arī traģēdija tā noteikti nav.
Jau vēstīts, ka FKTK martā paziņoja, ka pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, katrai bankai definējot individuālus uzraudzības pasākumus šim gadam.