Video

VIDEO: Meža nozare var būt universālais kareivis

Māris Ķirsons,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Pašlaik meža nozarei ir jāpiedzīvo vairāku līmeņu – globālā un arī pašmāju – izaicinājumu savdabīgs maisījums. “Globālā līmenī ir pieaugusi nedrošība un nenoteiktība, ko radījuši kari un ģeopolitika, kas atstāj ietekmi gan uz noieta tirgiem, gan arī ražotājvalstīm un ietekmē ticību tuvākai perspektīvai,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Viņš atzīst, ka minēto faktoru ietekmē tiek mainīti investīciju plāni, ir sektori, kuriem samazinās noieta tirgi, tādēļ uzņēmumiem klājas grūtāk. “Pašlaik ir, par ko domāt, jo katram uzņēmumam ir savi stūrakmeņi, uz ko var balstīties, lai iegūtu drošību gan investīciju, gan ražotnes darba nodrošināšanai,” tā U. Biķis. Viņš atzīst, ka Latvijas Finieris savā ziņā pašreizējos apstākļos ir mazliet vairāk pasargāts nekā varbūt citi ražotāji, taču tas ir ārējo apstākļu— lielo ģeopolitisko izmaiņu un pārmaiņu ES tirgū saistībā ar produktu pieejamību no agresorvalstīm - sakritības dēļ “Tieši tāpēc, raugoties no tirgus situācijas, uzņēmums šo laiku pārdzīvo vieglāk, un vienlaikus tā dod iespēju gan turpināt, gan arī uzsākt lielas investīciju programmas, kas pat pie mazākām krīzes situācijām — tirgus, Covid-19 pandēmijas, enerģētikas - bija atliktas, tādējādi strauji veidojot savu nākotnes attīstības potenciālu,” skaidro U. Biķis.

Vienlaikus, lai kokrūpnieki varētu ražot produkciju, ir nepieciešami koksnes resursi. Latvijas lielākās mežsaimniecības AS Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš atzīst, ka mežsaimnieki savā ziņā ir atkarīgi no pārstrādātājiem. “Koksnes realizācija ir sasaistīta ar ilgtspējīgi izaudzētas koksnes ieguves apjomiem, bet tas ir līdz brīdim, kamēr pārstrāde spēj nodrošināt saražotās produkcijas realizāciju ārvalstu tirgos,” kopējo situāciju raksturo P. Putniņš. Viņš atzīst, ka nākotnes kontekstā būtisks jautājums ir par to, cik daudz drīkstēs audzēt mežu un ievākt izaudzēto ražu. “Mežsaimniecība balstās uz noslēgtu daudzu desmitgažu ciklu, sākot ar mežu stādīšanu, kopšanu un beidzot ar izaugušā meža nociršanu, un, ja pārmērīgu zemes apsaimniekošanas ierobežojumu dēļ būsim spiesti sašaurināt savu ražošanas daļu, tad tas atsauksies arī uz mūsu klientiem — kokrūpniekiem -, un kopumā sašaurināsies nozares produkcijas apjoms, kas būs nopietns trieciens tautsaimniecībai,” tā P. Putniņš.

LVM kā koksnes resursu audzētājs un piegādātājs ir ļoti atkarīgs no ārējās konjunktūras, ko rāda arī pēdējo gadu koksnes cenu svārstību amplitūda. “LVM vienmēr ir nodrošinājuši stabilu koksnes plūsmu neatkarīgi no tās tirgus cenas, kamēr privāto mežu īpašnieki vienmēr rēķina ekonomisko ieguvumu — cērt mežu, kad ir augstas cenas, un to minimizē, kad cenas ir zemas,” skaidro P. Putniņš. Viņš norāda, ka LVM kontekstā ir jāraugās uz diviem aspektiem: pirmais - kāda ir koksnes realizācija un tās cena un līdz ar to cik daudz LVM spēj samaksāt dividendēs valsts budžetā; otrais, ka LVM pie dzīvības uztur arī lielu daļu pārstrādes jaudu. “Vēlētos, lai, lemjot par nākamajam periodam pieejamo ciršanas apjomu, tas tāmes projekts, kas pašlaik atrodas apspriešanā, tiktu apstiprināts, kas radītu stabilitāti visiem,” skaidro P. Putniņš. “Jautājums ir ļoti sarežģīts, jo ilgtermiņā būtiskākais faktors ir resursu pieejamība,” situāciju par mežsaimniecības riskiem, to ietekmi uz kokapstrādi un sekojošo kumulatīvo efektu uz eksporta ienākumiem, darba vietām reģionos, samaksāto nodokļu apjomu atbild Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Atšķirīgi virzieni torpedē nākotnes attīstību

ES konkurētspējas ministru padomē tika skatīts Mario Dragi ziņojums, kurā ir minēts: kamēr Eiropas Savienībā visas politikas nebūs notēmētas vienā virzienā, tikmēr nebūs paredzamības un sekas tam būs negatīvas. “Attiecībā uz dabas resursiem diemžēl ES dažādas politikas nav salāgotas, un tā ir ne tikai kāda atsevišķa ES komisāra, bet gan visas Eiropas Komisijas atbildība visas regulas un direktīvas salikt vienā virzienā, jo citādi nav iespējama ne tikai izvirzīto mērķu sasniegšana, bet arī ekonomiskā attīstība” skaidro J. Miezainis. Vienlaikus viņš arī norāda, ka bez ES politikām vēl ir arī Latvijas faktors. “Latvijā pašlaik tiek radīts Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, un tajā esošajiem pasākumiem ir nepieciešams veikt sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumu, jo īpaši zemes izmantošanas sektoram,” uzsver J. Miezainis. Viņš norāda, ka nākotnes kapitāls ir mežsaimniecība un kokapstrāde, jo īpaši pārstrāde augstas pievienotās vērtības produktos. “Ja gribam sasniegt emisiju mērķi, kā arī to, kas paredzēts Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā, tad ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu resursu pieejamību, un par to notiek diskusija valdības partneru vidū,” stāsta J. Miezainis. Viņš pauda cerību, ka diskusijas ir pavirzījušās pozitīvākā virzienā nekā iepriekš, jo konsenss jau ir: nedrīkstam pazaudēt šo nozari. “Tā ir mūsu valsts priekšrocība, jo citās valstīs nav tādu iespēju kā Latvijā, kur mežu platība aizņem vairāk nekā pusi no teritorijas, kur ir auglīgas lauksaimniecības zemes un stabils klimats,” tā J. Miezainis.

Saprātīgas pieejas formula

Vienlaikus ir jautājums, kā rīkoties situācijā, kad valsts budžetā ir vajadzīgs papildu finansējums drošībai, naudas trūkst arī veselības aprūpei, izglītībai, bet pastāv riski par vairāku nozaru, tostarp meža nozares, sašaurināšanos, kas savukārt nozīmēs mazāk eksporta ienākumu, mazāk darbavietu un mazākus nodokļu maksājumus. Redzu tikai divus iespējamos risinājumus — samazināt valsts budžeta izdevumus vai arī palielināt deficītu (aizņemties naudu ikdienas tēriņiem vairāk), jo nozaru, kuras varētu kompensēt meža nozares ekonomiskā pienesuma sašaurināšanos, nav. “Varbūt palūkojamies, kā rīkojas kaimiņi — izpildītas visas dabas aizsardzības prasības, taču nav uzstādījuma šajās dabas aizsardzības platībās neko nedarīt. Pavisam nesen bija Deutsche Welle raidījums par Portugāli, kur dabas aizsargājamā teritorijā, kurā aug korķa koki, vienu reizi deviņos gados ir atļauts iegūt šo korķa koka mizu. Tātad dabas aizsargājamā teritorijā atļauta saimnieciskā darbība ar laika intervāla ierobežojumu,” stāsta J. Miezainis. Viņš norāda, ka Latvijā ir mežsaimniecība un ļoti nelielos apmēros arī plantāciju meži.

“LVM situācijā mežu aprites ātrums ir 70 —100 gadi, tiek pieliktas nozīmīgas pūles, lai meži atjaunotos, lai netiktu negatīvi ietekmēti biotopi,” stāsta J. Miezainis. Viņš atgādina, ka šovasar Latvijā applūda daudzas apdzīvotas vietas, problēmas cēlonis bija meklējams meliorācijā. “Izrādās, ka upe, kura tek cauri dabas aizsargājamai teritorijai (liegumam), tajā ir sastapusi šķērsli, ko nedrīkst aiztikt, bet tā rezultātā cieši visi, tostarp arī tajā esošie biotopi, jo apkaime kļūst purvaināka ar visām no tā izrietošajām sekām gan dabai, gan arī tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem,” tā J. Miezainis. Viņš uzsver, ka šādi piemēri tikai skaidri apliecina, cik ļoti ir nepieciešama saprātīga attieksme pret dabu. “Ja nemainīsim savu pieeju, tad pārmitrajās, pārpurvotajās augsnēs mežsaimniecība jau vairs nav iespējama, jo koki vienkārši neaug vai arī to augšana vienkārši apstājas, tāpat šajās vietās nevar iekļūt ar smago tehniku, un tās visbiežāk tiek vienkārši pamestas,” skaidro P. Putniņš. Viņš steidz piemetināt, ka dabas vērtības ļoti bieži tiek atrastas tieši LVM regulāri koptajās mežu platībās, jo daudzi retie augi mīl sauli, tiem ir nepieciešams attiecīgs augsnes hidroloģiskais režīms, tie neaug degradētajās teritorijās.

“Ja vadās pēc šādas loģikas, tad arvien vairāk LVM apsaimniekojamo mežu no saimnieciskās darbības tiek izņemti un paliek tā dēvētās nelikvīdās teritorijas, kurās nav iespējama saimnieciskā darbība, kuras arī neinteresē dabas draugus,” brīdina P. Putniņš. Viņaprāt, Latvijas valstij kādā brīdī būs jāizdara izvēle, jo, sašaurinot saimnieciski izmantojamās mežu platības, nevarēs pretendēt uz kādu daļu ienākumu, ko gūst ne vien no uzņēmuma saimnieciskās darbības, bet arī visas kokapstrādes nozares. Tas nozīmē, ka vienlaikus nevarēs pretendēt uz lielākiem ienākumiem un lielāku no saimnieciskās aprites izņemto hektāru apjomu. “Pa abiem ceļiem vienlaicīgi iet nebūs iespējams,” secināja P. Putniņš. J. Miezainis steidz piemetināt, ka, lai saglabātu dabas daudzveidību, teritorijas ir jākopj, nevis jāatstāj mammas dabas pārziņā, izņemot Nature 2000 platības. “Dabas vērtības saimnieciskajos mežos jau veidojas tieši tāpēc, ka tajos notiek kopšana,” uzsver J. Miezainis. “LVM kopumā iegulda ļoti lielus līdzekļus vides aizsardzībā, tostarp izveidojot tā dēvētās buferzonas, bet to var paveikt tikai tad, ja uzņēmums strādā ar peļņu,” tā P. Putniņš.

Var pazaudēt pat teju vai pusi

2024. gada augustā spēkā stājās dabas atjaunošanas regula, kuras prasību izpilde ir saistīta ar kārtējo saimnieciski izmantojamo zemju pārcelšanos uz neizmantojamo kategoriju. “Pašlaik ir pārāk daudz neskaidrību, tāpēc šobrīd nav iespējams sniegt korektu atbildi,” uz jautājumu, cik daudz saimnieciski izmantojamo mežu pēc šīs regulas prasību ieviešanas Latvijā tiks izņemtas no LVM apsaimniekojamajām platībām, atbild P. Putniņš. Viņš norāda, ka nozare ir veikusi dažāda veida aprēķinus, balstoties uz dažādiem scenārijiem, un tie nebūt nav iepriecinoši, jo, ieskaitot dabas skaitīšanas rezultātus no saimnieciskās darbības, sliktākajā situācijā var pazaudēt pat teju pusi no visām saimnieciski izmantojamajām zemēm. “Varat iedomāties, kāda ietekme būs uz koksnes pārstrādi, nodarbinātību, piemēram, Vidzemē, kur ar mežsaimniecību saistīti ir 30% reālajā ekonomikā nodarbināto?” jautā P. Putniņš. Viņaprāt, šīs aplēses un sliktākais scenārijs tikai apliecina, ka lēmumi, kas būs jāpieņem, ir ļoti nopietna izšķiršanās ar ilgtermiņa ietekmi uz valsts ekonomiku. “Vienmēr var emocionāli izstāstīt divus galējos scenārijus.

Droši vien, ka Greenpeace vai līdzīgās vides organizācijās ir tādi cilvēki, kuri uz Latvijas zemi var skatīties kā uz vides teritoriju, kur cilvēki nedzīvo. Tas ir ļoti vienkārši, ja Latvijas teritorijas lielumā būs viens liels dabas parks. Tas ir viens grāvis. Otrs grāvis būtu raudzīties kā uz puķu laukiem Holandē, kur ikkatrs kvadrātcentimetrs ir apstādīts — ir maksimizēta ražošana, un zeme ir kā krāsains deķis,” tā U. Biķis. Viņš vērš uzmanību, ka ne jau velti Eiropa ir centusies izdiskutēt un nonākt pie kaut kādām proporcijām, kuras tad arī iedzīvināt. “Tas nav nacionāla, bet gan ES līmeņa jautājums — 10% (stingrā aizsardzībā, un nekādas saimnieciskās darbības) +20% (ap pilsētām un cilvēku veidotajām rekreācijas zonām, kur ir ierobežojumi, bet nav aizliegta saimnieciskā darbība) un +70% (atļauta saimnieciskā darbība ar prioritāti produktivitāte) sadalījums,” skaidro U. Biķis.

Viņš uzsver, ka ir vajadzīgas visāda veida teritorijas, bet ir uzstādījums, ka daba ir jāmāk saglabāt arī tajos pašos 10% un nav pat būtiski, vai tas ir Natura 2000 vai upes aizsargjosla, vai kādai puķei (augam) vai putnam par godu izveidota aizsargājama teritorija. “Ir jābūt kaut kādai robežai; jo aizsardzības teritoriju nevar būt vairāk, un šajās teritorijās mēģinām salāgot augstvērtīgākās lietas, sugu daudzveidību, citādi zaudējam auglīgu zemi, kas ir pamats, lai uz tās iegūtu atjaunojamos resursus, vēl jo vairāk, ja pasaule iet uz neatjaunojamo resursu neizmantošanu, tāpēc auglīgas zemes izmantošana ir eksistenciālas dabas jautājums cilvēces izdzīvošanai, vēl jo vairāk, ja tādās valstīs kā Spānija vai Portugāle šādas zemes būs ļoti maz vai pat nebūs vispār, un viņi pat varbūt gaidīs no Latvijas attiecīgi izaudzētos resursus,” skaidro U. Biķis. Viņaprāt, minētais tikai prasa racionāli atbildīgu pieeju. “Valsts pusē ir jābūt mugurkaulam, kas spēj emocijas pārvērst par reālu ietvaru,” tā U. Biķis. Viņš norāda, ka kokrūpnieki kopā ar mežsaimniekiem spēja nodefinēt, ka līdz 2050. gadam var paaugstināt saimnieciski izmantojamo mežu produktivitāti par 25%. “Tas ļauj izņemt kādu procentu mežu un novirzīt dabas aizsardzībai, arī rekreācijas zonas ap pilsētām, taču ir jābalansē, jo, ja kaut ko ierobežojam, tad jābūt platībām, kurās notiek darbības liberalizācija, kurās var būt orientācija uz ekonomisko ieguvumu – ātrāku apriti -, jo pašlaik Latvijā produktīva mežsaimniecība ir tikai nedaudz vairāk kā 1% platību, jo ir tikai 76 000 ha zemes ar meža plantācijas statusu,” skaidro U. Biķis.

Kompromisu meklējumu labirinti

“Kompromisu atradīsim,” pārliecināts ir J. Miezainis. Viņaprāt, vienas ir prasības, kuras nosaka dabas aizsardzības teritoriju vajadzības, citas — emisiju apjomus, un, ja vienas prasības tiks noliktas augstāk par citām, tad pastāv risks, ka neizpildīsim nevienu no tām. “Ja jāaizsargā ikviens potenciālais biotops un pretī ir īpašnieks, kurš attiecīgajā īpašumā ir investējis savu naudu un laiku, jo ieguldījumi mežā savu atdevi rada pēc vairākiem gadu desmitiem, un tādējādi apliecina ilgtspēju, tad šo ieguldījumu atdevi varēs izmantot nākamās paaudzes,” skaidro J. Miezainis. Viņaprāt, saimnieciskās teritorijās audzējam kokus, iegūstam produktu — izejmateriālu, kam pievienojam vērtību, gūstam attiecīgu labumu, savukārt citās teritorijās, kurām ir īpašs statuss, aizsargājam. “Zemkopības ministra uzstādījums, ka nevienam nevar tikt noteikti saimnieciskas darbības ierobežojumi bez taisnīgas kompensācijas, ir spēkā, un, ja kaut ko gribam saglabāt, nelietot, tad par to lai visa sabiedrība maksā,” tā J. Miezainis.

Viņš atzina, ka pastāv vairākas iespējas — īpašumu, kurā ir atklātas vērtības, atpērk, to apmaina pret līdzvērtīgu, kuram nav saimnieciskas darbības ierobežojumu (liegumu), vai arī īpašnieks saņem kompensāciju par to, ka neko attiecīgajā teritorijā nedara un saglabā tajā esošās dabas vērtības. “Satversmes 105. pantā ir noteiks, ka privātīpašnieku var apgrūtināt sabiedrības vajadzību interesēs par taisnīgu atlīdzību,” tā J. Miezainis. P. Putniņš norāda, ka pašlaik ierobežojumu kontekstā ir salīdzinoši vāja juridiskā reglamentācija, kas rada jucekli. Piemēram, arī LVM pārziņā ir teritorijas, kuras no vienas puses nav juridiski apgrūtinātas, bet, tiklīdz tajās sāks kaut ko darīt, tā nekavējoties atskanēs pārmetumi par kādu (piemēram, biotopu) aizskārumu. “Būtu tikai apsveicami, ka atbilstoši valsts likumdošanai teritorijām tiktu noteikts konkrēts statuss — aizsargājama teritorija vai brīva no ierobežojumiem — ar likuma spēku un visi iesaistītie zinās, vai konkrētā teritorija ir pilnībā neaizskarama, vai tā ir teritorija, kurā var strādāt, izpildot konkrētus nosacījumus, vai tajā var veikt saimniecisko darbību pilnā apmērā un tajā nav liegumu un ierobežojumu,” iesaka P.Putniņš.

Viņaprāt, tajā brīdī, kad tiek piemērots likuma spēks, ir arī jāveic sociāli ekonomiskais novērtējums, kurā tiek samērota sociālā ietekme ar ekonomiskajām iespējām un sekām, ko rada viena vai otra pozīcija, un vienlaikus būs skaidrs, kā drīkst rīkoties. “LVM šādas neskaidrās teritorijas (ar produktīvām audzēm) ir desmitos tūkstošos hektāru platībā, un to izmantošana ir iesaldēta,” uz jautājumu, vai šādas platības, par kurām īsti nav skaidrības, ir uzņēmuma pārziņā, atbild P. Putniņš. Viņš atgādina, ka vesels faktoru kopums ir paātrinājis meža augšanas ātrumu Latvijā. Pēdējos 50- 60 gados zinātnieku paveiktā milzīgā darba rezultātā ir gūti ievērojami panākumi meža selekcijā un zināšanās par meža kopšanu, tāpēc ciršanai nepieciešamo apmēru koki sasniedz ievērojami ātrāk, nekā to paredz noteiktais ciršanas vecums. Paradoksāli, bet Latvijā koku augšanas ātrumu palielina arī klimata pārmaiņas. Faktiski tādējādi, piemēram, egli var cirst 50 gadus pēc tās iestādīšanas vai pat vēl ātrāk, un nav jāgaida vēl 30 vai 40 gadi, lai šajā laikā tā ciestu no kaitēkļu uzbrukuma un no augstvērtīgas koksnes ar augstu pievienoto vērtību produktu ražošanai nepieciešamās vērtīgās lietkoksnes pārvērstos par zemas pievienotās vērtības koksnes produktu izejvielu vai pat tikai enerģētisko koksni.

P.Putniņa ieskatā šī situācija būtu jāizmanto, arī lai valsts budžetā LVM varētu ieskaitīt dividendes palielinātā apmērā. “Ir jāatbrīvojas no pinekļiem, proti, kopš padomju laikiem ir saglabājies arhaisks regulējums, kurš prezumē, ka jebkurš meža īpašnieks ir noziedznieks un viņš neko nedrīkst darīt, viss jāsaskaņo un jāregulē, kaut arī Skandināvijā ir cita pieeja – meža īpašnieks ir sava īpašuma saglabātājs, kurš kopj, pieskata savu mežu un cērt tad, kad ir visizdevīgākais brīdis,” secina P. Putniņš. Viņaprāt, Latvijā ir jāveic attiecīgs pavērsiens, kas var dot pozitīvus rezultātus, tostarp, piemēram, saistībā ar brīvprātīgi uzņemtām saistībām dabas aizsardzības sfērā.

Skaidra izpratne

“Arī man bieži vien cilvēki jautā, vai patiešām to dažu procentu Latvijas teritorijas, tostarp mežu, izņemšana no saimnieciskās aprites rada tik lielu risku visai kokrūpniecībai un visiem citiem izmantotājiem,” skaidro U. Biķis. Vienlaikus būtiskākais jautājums kokrūpniekiem ir par koksnes resursu pieejamību tuvākajā perspektīvā. “Ik gadus galvenā izmantošanā tiek iesaistīti 45 000 ha, kas ir aptuveni 0,6% no visas Latvijas teritorijas, taču, ja raugās uz nākamajiem 10 gadiem, tad tie ir jau 6%, un, ja varbūt kādam šķiet, ka mežsaimniecībai atņemt 3% mežu nevar radīt nekādas būtiskas ietekmes, tad jāsaprot, ka tas nozīmē nozarei pieejamo koksnes resursu apjomu samazināt uz pusi,” tā U. Biķis. Viņaprāt, neizskaidrojot, par kurām teritorijām ģeogrāfiskajā telpā ir runa un kas tajās aug, cik vecas (nav jaunaudzes) ir attiecīgās mežaudzes, daudziem cilvēkiem var būt grūti saprast, par ko tad īsti ir runa. “Tas nozīmē, ka jāspēj izskaidrot, par kādām mežaudzēm ir runa, kā tas atspoguļojas laikā un kādas var būt attiecīgā lēmuma sekas, ietekme būtībā uz ikvienu mežu īpašnieku, turklāt tik nozīmīgu lēmumu apspriešanā un vēl vairāk konkrētu lēmumu pieņemšanā nedrīkst nepajautāt pašam cilvēkam, kuru iespējamais lēmums skars (ietekmēs),” uzsver U. Biķis.ES līmenī dalībvalstīm nav vienota redzējuma, jo ir principiālas atšķirības (ko nosaka klimatiskie apstākļi) starp valstīm Eiropas dienvidos un ziemeļos.

U. Biķis norāda, ka skatījums uz zemes apsaimniekošanu (mežu audzēšanu) Eiropas dienvidu zemēs būs atšķirīgs no Viduseiropas un vēl jo vairāk no ziemeļvalstīm, tostarp Baltijas zemēm, kurās mežsaimniecība un kokapstrāde ir ļoti nozīmīga sfēra. “Fosilo naftas produktu patēriņu nespēsim samazināt, ja mežsaimniecību neprioritizēsim, jo mūsu pienākums ir audzēt koksni, no kuras iegūt šķiedru, kuru piedāvāt visai pasaulei, jo īpaši tām zemēm, kur šādas iespējas nav,” uz mežsaimniecības nozīmi un tās iespējamām priekšrocībām norāda U. Biķis. Viņam piekrīt arī J. Miezainis, uzsverot, ka tieši jaunajos apstākļos — fosilo resursu aizvietošanā ar atjaunojamajiem — mežsaimniecība un lauksaimniecība ir ekonomiskā priekšrocība un tās nozīme tikai pieaugs. “Visticamāk, šim resursam ne tikai pieaugs pieprasījums, bet arīdzan to cenas, kas nozīmēs arī lielāku ekonomisko ieguvumu apmēru, ko var iegūt Latvija,” tā J. Miezainis. U. Biķis atgādina, ka savulaik ES bija uzdevums rēķināt bioekonomiku, izstrādāt bioresursu mobilizācijas plānu, bet pašlaik par to ir aizmirsts. “Jāspēj uz šo jautājumu paraudzīties no helikoptera augstuma, redzot visu kopainu, un pieņemt arī attiecīgus lēmumus, vēl jo vairāk - koks ir tāda pati nafta, jo no koksnes var saražot visas tās pašas preces ko no naftas, tikai jāstrādā pie attiecīgajām tehnoloģijām un jāattīsta attiecīgā ražošana,” tā U. Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Aizliegums cirst kokus ar mazāku caurmēru galvenokārt ietekmēs mazo mežu īpašniekus

Db.lv,30.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB,22.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Komercbankām un to klientiem jārēķinās ar nozīmīgu finanšu nozares pārmaiņu laiku, kura ietekmē pieaugs konkurence ar citu segmentu kompānijām, paplašināsies izvēles iespējas finanšu pakalpojumu patērētājiem un parādīsies digitālās valūtas.

To intervijā stāsta jaunievēlētais Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.oktobra numurā lasi:

Statistika

ES Zaļo kursu nodrošina Ķīnas karbona emisiju izaugsme

Tēma

Vidējais algu likmju pieaugums Latvijā ievērojami apsteidz produktivitātes pieaugumu

Finanses

Sākotnējais publiskais piedāvājums un akciju opcijas: ceļš uz uzņēmuma izaugsmi un darbinieku motivāciju

Eksports

Laiks mainīt eksporta - importa bilances zīmi. Latvijas eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs Kaspars Rožkalns

Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamais apdraudējums interneta vidē Latvijā: "deepfake" jeb viltus sejas, video un balsis

Egils Rupenheits, ESET” sertificētā partnera “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstama tendence, kas šogad parādījusies interneta vidē, ir ļaunprātīga mobilā programmatūra, kas spēj nozagt sejas atpazīšanas datus un radīt dziļi viltotu jeb “deepfake” video saturu krāpniecisku finanšu darījumu autentificēšanai, liecina starptautiskās IT drošības uzņēmuma “ESET” 2024. gada pirmā pusgada “Draudu apskats”.

Dziļviltojumu saturā var redzēt arī pilnveidotāku pareizrakstību un gramatiku arī latviešu valodā, kas nozīmē, ka tie kļūst par reālistisku un bīstamu kiberapdraudzējumu arī Latvijā.

Jēdziens “viltus ziņas” ir pazīstams jau praktiski ikvienam. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību interneta vidē aktuālas ir vairs ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus sejas un balsis. Dziļviltojumi var būt gan attēli, gan video, gan audio ieraksti, kuros tehnoloģijas reālistiskā veidā imitē cilvēku. Šie cilvēki var būt viltotas personas, kurus radījis mākslīgais intelekts, kas, apgūstot tādas cilvēka iemaņas kā runas spējas, neverbālo komunikāciju un domāšanu, spēj izveidot personāžus, kas izskatās un izklausās pēc īstiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja jums ir atvērts profils sociālajos tīklos ar bildēm un video saturu, kurā esat redzams un dzirdams, mākslīgais intelekts varēs izveidot jūsu dziļviltojumu ar tādu saturu, kādu jūs nekad nebūtu pat teicis vai darījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad meža nozarē uzkrājušās vairākas neatrisinātas problēmas, sacīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš pauda, ka viena no lielākajām problēmām ir netaisnīgās kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem. Tika izveidoti jauni dabas liegumi vairāku 10 000 hektāru platībā, tomēr mežu īpašniekiem piešķirtās kompensācijas par platību izņemšanu no noražošanas bija netaisnīgas. Patlaban maksimālā kompensācija meža platībām ir 190 eiro par hektāru, bet patiesā mežaudžu vērtība var sasniegt pat 20 000 eiro par hektāru.

Tāpat būtisks bija Satversmes tiesas spriedums, ar kuru par neatbilstošu satversmei noteica normu par samazinātu galvenās cirtes caurmēru, kuru iepriekš pieņēma valdībā, pamatojoties uz zinātnieku ieteikumiem. Lēmums negatīvi ietekmēja meža īpašnieku iespēju laicīgi pieņemt lēmumus par meža ciršanu, lai izvairītos no postījumiem, tostarp vējgāzēm un mizgraužu postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: "Saraušanās" politika zemes nozarēs draud ar nepatīkamām blaknēm

Māris Ķirsons,01.10.2024

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: „Tas nav normāli, ka nemitīgi rodas jaunas idejas par arvien jaunu papildu zemes platību izņemšanu no saimnieciskās aprites, ignorējot vietējos faktorus, tieši tāpēc, ka Eiropas Savienībā esam dažādi, arī zemes resursu izmantošanas politika jāatstāj nacionālo valstu pārziņā, jo Latvijā vai Somijā nevar apsaimniekot esošos mežus tā, kā to varbūt dara Eiropas dienvidu zemēs, tieši tāpat ir ar lauksaimniecību un kūdru.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izaicinājums - konkurētspēja vājos tirgus un koksnes realizācijas apstākļos

LETA,24.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares lielākais izaicinājums šogad ir konkurētspēja pie vājiem tirgus un koksnes realizācijas apstākļiem, atzina AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka šogad samazinājušies pasūtījumi publiskajā sektorā un krituši būvniecības apjomi, kas ietekmē koksnes produktu pircējus, kuriem jākonkurē ar citu valstu ražotājiem. Koksnes pircēji vēlas par zemāku cenu iegādāties koksnes produktus, kas nav pievilcīgi meža īpašniekiem, kuri pie zemām koksnes produktu cenām mežizstrādi neveic.

Putniņš uzsvēra, ka rezultātā samazinās kopējais koksnes piedāvājums tirgū, kas pircējiem rada spiedienu uz koksnes cenu, piebilstot, ka šī patlaban ir būtiskākā problēma nozarē, jo vājina Latvijas ražotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem, kuru gala produktu realizācijas tirgi Eiropā un ASV ir vienādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Pērn reģionu attīstību virzīja pakalpojumu eksporta nozare

LETA,13.08.2024

Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā iepriekš, arī pērn par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu eksporta nozare, secināts "Luminor Bank" Latvijas novadu un nozaru attīstības pētījumā.

Vienlaikus aizvadītajā gadā preču nozaru pieaugumu bremzēja notikumi pasaules ekonomikā, bet pakalpojumu attīstību virzīja pandēmijas beigu efekti. Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē.

Pagājušajā gadā vissekmīgākā reģionālā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, galvenokārt pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksportā strādājošo ienākumi auga par 13%, un šīs nozares ir izteikti koncentrētas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.

Tāpat strauji auga Rīgas un tās apkārtnes ienākumi no transporta un tūrisma pakalpojumiem, tāpat te arī koncentrējas vairākas salīdzinoši sekmīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā elektronika un elektrotehnika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības uzņēmums SIA “RAIRU” vienojies ar Swedbank par 2,7 miljonu eiro ieguldījumu jaunas tehnikas iegādei.

Atjaunojot tehnikas klāstu ar jauniem kokvedējiem, mazjaudas meža kopšanas mašīnām un meža tehnikas pārvadāšanas treileri, uzņēmums turpina attīstīt uzņēmējdarbību, tādejādi veicinot ekonomikas izaugsmi Vidzemē.

“Mežsaimniecība ir viena no senākajām nozarēm Latvijā, tāpēc SIA “RAIRU” savā darbībā meklē aizvien jaunus virzienus un iespējas, lai rūpētos par meža resursiem atbildīgi, mūsdienīgi un atbilstoši ik viena iedzīvotāja interesēm. Jo mūsdienīgāka ir mūsu tehnika, jo mazāku ietekmi tā atstāj uz apkārtējo vidi, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvus darba apstākļus mūsu darbiniekiem. Regulāra tehnikas atjaunošana ir nozīmīgs faktors mūsu uzņēmuma izaugsmei un produktivitātei, tāpēc sadarbība ar Swedbank ļauj mums turpināt straujo attīstību RAIRU un ieviest ilgtspējīgus risinājumus gan mežsaimniecībā, gan citos mūsu darbības virzienos,” komentē SIA “RAIRU” valdes priekšsēdētājs Juris Rudītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumu kopēja peļņa 2023. gadā sarukusi vairāk nekā 2,6 reizes, taču tās būtiskā eksporta ienākumu ģeneratora – kokapstrādes – pat teju sešas reizes.

Tādu ainu rāda SIA Lursoft pētījuma dati pēc meža nozares iesniegtajiem gada pārskatiem. Dati rada, ka 2023. gadā kopējā meža nozares uzņēmumu peļņa bija 383,46 milj. eiro līmenī, savukārt 2022. gadā tā pārsniedza viena miljarda eiro apmēru, savukārt kokrūpniekiem vislielākā peļņa fiksēta 2021. gadā, kad tās apjoms sasniedza 576,67 milj. eiro, bet pērn vairs tikai 79,29 milj. eiro.

Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērš uzmanību, ka visas meža nozares kopējos peļņas rādītājos būtiska nozīme ir valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmuma AS Latvijas Valsts meži (LVM) peļņas līmenim. 2023. gadā LVM peļņa sasniedza 220 milj. eiro, kas ir 57% no visas meža nozares nopelnītā, savukārt 2022. gadā LVM peļņa bija 242 milj. eiro un tās īpatsvars no nozares kopējās bija 23%. “Peļņa bija, ir un būs nozīmīgākais jebkura uzņēmuma izaugsmes avots, taču vienmēr būs jautājumi par tās optimālo apmēru, ko lielākoties nosaka tirgus situācija, konkurētspēja, paša uzņēmuma stratēģija un darbības segmenta plašums (strādā vienā vai vairākos segmentos),” uzsver K. Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Inovācijas stiprina konkurētspēju

Māris Ķirsons,26.09.2024

FOTO SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds: “Tuvāko divu gadu nozīmīgs uzdevums būs īstenot jauno patentēto divslāņu grīdas dēļu ar spriegumu kompensācijas rievām ražošanas tehnoloģiju ieviešanu.”

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grīdu ražošanas SIA Amber Wood radījis jaunu produktu, par kuru saņēmis Latvijas patentu, vienlaikus strādā pie aptuveni divus miljonus eiro vērta investīciju projekta, kas ļautu ražošanā izmantot mākslīgo intelektu un robotus.

Lai arī pēdējos gados koka grīdu segumu tirgus ir piedzīvojis radikālas svārstības, tomēr SIA Amber Wood pašlaik aktīvi strādā pie jaunu iespēju radīšanas, kuras nākotnē būtiski palielinās uzņēmuma konkurētspēju.

Investīciju miljoni

Viņš atzīst, ka Eiropas patenta pieteikums atrodas izstrādes procesā. “Jebkurā situācijā jaunais patents kopā ar jau spēkā esošo SIA Amber Wood īpašumā esošo Eiropas patentu nostiprinās zīmola Stalgen divslāņu dēļu pozīcijas tirgū,” uzsver I. Akerfelds. Viņš norāda, ka uzņēmums ir ieguvis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās programmas atbalstu (100 000 eiro) un centīsies savā ražošanas procesā izmantot robotus daudzslāņu materiālu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā nesošā slāņa un virskārtas līmēšanā. “Robotizētu tehnoloģiju ieviešana komplektā ar investīcijām ražošanas procesu uzraudzības un vadības algoritmu pārveidē un adaptācijā mākslīgā intelekta integrācijas vajadzībām ilgtermiņā atmaksāsies ne tikai ražošanas konkurētspējā un efektivitātē, bet arī produkcijas kvalitātē un ražošanas procesu ilgtspējā,” savu pārliecību pauž I. Akerfelds. Viņš atzīst, ka iecerētā uzņēmuma pārveides projekta izmaksas tiek lēstas uz diviem miljoniem eiro. “Investīcijām jābūt samērojamām ar rezultātu, un nevar atļauties ieguldīt līdzekļus, nerodot to atgūšanas iespējas,” tā I. Akerfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieprasījums pasaulē pēc Latvijas kūdras aug - izmantosim to, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus un attīstītu ekonomiku!

Uldis Ameriks, kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs,05.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, kad notiek valsts budžeta veidošana un trūkstošo līdzekļu meklēšana nodokļu reformā, laikā, kad ekonomika neuzrāda strauju izaugsmi un valsts saskaras ar nopietniem iekšējās un ārējās drošības izaicinājumiem līdzās pārējām sabiedrības akūtajām vajadzībām, vēlos izcelt tos resursus, kas mūsu valstij ir plaši pieejami, lai palielinātu ieņēmumus budžetā, attīstītu ekonomiku un audzētu valsts labklājību, – kūdras ieguves un pārstrādes nozari.

Vai Latvijai ir daudz visā pasaulē pieprasītu eksporta produktu, pēc kuriem pieprasījums gadu no gada aug un kas nodrošina līdz 300 miljoniem eiro eksporta ieņēmumu gadā? Tādi ir kūdras substrāti dārzkopībai – veselīgas pārtikas, koku un dekoratīvo stādu audzēšanai.

Vai izmantosim potenciālu?

Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā – 10% no valsts teritorijas klāj kūdras purvi, un, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kūdras apjoms ik gadu aug – šobrīd Latvijā uzkrājies aptuveni 1,7 miljardi tonnu kūdras, ikgadējais dabīgais pieaugums sasniedz 1,6 miljonus tonnu.

Kāda būs kūdras nākotne?  

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas....

Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati rāda, ka kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir pirmajā vietā pasaulē, 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%. Jau tagad 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras ir Latvijā iegūta. Un tas sasniegts, kūdru iegūstot tikai 0,4% no kopējās Latvijas teritorijas jeb apmēram Varakļānu novada platībā! Tas ir milzīgs dabas resurss un milzīgs potenciāls valsts labklājības veidošanai, budžeta ieņēmumu palielināšanai. Mums nav naftas, bet mums ir kūdra, turklāt ne fosils, bet lēni atjaunīgs, tātad zaļš resurss!

Diemžēl pēdējos gados Eiropā arvien agresīvāks kļūst zaļo organizāciju lobijs par dārzkopības kūdras ieguves un izmantošanas pilnīgu pārtraukšanu līdz 2050. gadam, argumentējot to ar ietekmi uz dabu un klimatu. Tas atstāj būtisku ietekmi arī uz ES regulējumiem un politiskajām diskusijām par dārzkopības kūdras nozares ierobežošanu un pat pārtraukšanu ilgtermiņā (piemēram, Taksonomijas regulējums, kas paredz ierobežot finanšu resursu pieejamību kūdras produktiem u. c.). Jāatgādina, ka, “pateicoties” Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulējumam, Latvija jau ir atteikusies no enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas no 2030. gada, šobrīd visi spēki jāvelta dārzkopības kūdras attīstībai, jārada jauni produkti uz kūdras bāzes, kas dotu vēl lielāku pievienoto vērtību.Latvijai ir stingri jāiestājas par valstī pieejamo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikas un labklājības celšanai, aizstāvot dārzkopības kūdras nozari kā nacionāli nozīmīgu, eksportējošu nozari, kas dod ieņēmumus budžetā. Vajadzīga valsts sniegtā drošība, lai attīstītu nozari nākotnē.

Kūdra rada būtisku pienesumu ekonomikai

Kūdras nozares devumu ekonomikai, valsts budžetam parādīšu ar viena uzņēmuma piemēru – manis vadītais kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” darbojas jau 30. gadu. Neskatoties uz ekonomikas lēno attīstību valstī un dažādām krīzēm pēdējos gados – pandēmiju un Krievijas izvērsto karu Ukrainā –, uzņēmums stabili attīstās un palielina ražošanas apjomus, eksportē produktus uz vairāk nekā 40 valstīm un pastāvīgi apgūst jaunus eksporta tirgus. Apgrozījums šogad pārsniegs 30 miljonus eiro, bet valstij samaksāto nodokļu apjoms gadu no gada aug, un šogad prognozēts, ka tas pārsniegs 5 miljonus eiro. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 300 vietējo cilvēku Latvijas reģionos ar vidējo bruto algu 2400 eiro, kas ir par 50% augstāka nekā vidēji valstī, turklāt darbinieku skaits reģionos ik gadu aug. Kūdras ieguvi veicam uzņēmumam piederošos purvos 1751 hektāra platībā Jelgavas novadā un no valsts nomātā zemē 308 hektāru platībā Augšdaugavas novadā, vidēji gadā iegūstot ap 110 tūkstošiem tonnu kūdras. Un tas notiek, neprasot un nesaņemot no valsts atbalsta maksājumus vai nodokļu atlaides. Šis ir tikai viena uzņēmuma piemērs no visas kūdras ieguves nozares, kurā strādā vairāk nekā 60 uzņēmumu. Kopējie Latvijas kūdras nozares radītie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā gadā sasniedz 20 miljonus eiro, kopējais nodarbināto skaits pārsniedz 3000 cilvēku valsts reģionos.

Plaši pieejams kūdras resurss

Lai saprastu kopējo situāciju kūdras nozarē Latvijā, vērtīgi pievērst uzmanību dažiem faktiem:

  • 10% no valsts teritorijas klāj kūdras purvi, bet kūdras ieguve notiek tikai 0,4% (!) no Latvijas platības – kūdras ieguves licenču platība ir 25 731 hektārs;
  • Latvija ir 7. vietā pasaulē pēc kūdras atradņu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā;
  • Kopējais kūdras apjoms Latvijā ap 1,7 miljardi tonnu gandrīz 5799 atradnēs;
  • Kūdras apjoms ik gadu dabiskos purvos, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, pieaug par vidēji 1–4 mm jeb 1,6 miljoniem tonnu gadā. Visi nozares uzņēmumi kopā gadā iegūst vidēji 1,2 miljonus tonnu kūdras. Tādējādi kūdras resursa neto pieaugums gadā ir 0,4 miljoni tonnu – kūdra ir lēni atjaunīgs, nevis fosils resurss;
  • 40,13% jeb 204 307 hektāri no kūdras atradņu teritorijas pārklājas ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, kur kūdras ieguve ir liegta.

Kūdra ieguve Latvijā ir ilgtspējīga

Būtiskākie pārmetumi kūdras nozarei ir par bioloģiskās daudzveidības samazināšanu un radītajām SEG emisijām. Latvijā kūdras ieguve ir ilgtspējīga – tā notiek tikai 4% no kopējās purvu platības, kūdras dabiskā pieauguma bilance ir pozitīva, turklāt kūdru vienā purvā var iegūt līdz pat 75 gadiem, pēc tam veicot rekultivāciju – plānojot zemes tālāku saimniecisku izmantošanu vai dabiska purva atjaunošanu, abējādi nodrošinot pozitīvu emisiju bilanci. Par SEG emisijām jāsaka – ikviena nozare un produkts, arī kūdras ieguve un pārstrāde, rada emisijas. Tomēr radītās emisijas nav tik apjomīgas, kā kūdrai tiek piedēvēts.

Pirmkārt, LIFE REstore zinātniskais pētījums par SEG emisijām no apsaimniekotām organiskajām augsnēm, t. sk. kūdras ieguves laukiem Latvijā, apstiprināja, ka faktiskās emisijas ir pat divreiz mazākas, nekā IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) starptautiski noteiktie emisiju faktori no kūdras ieguves laukiem, galvenokārt Eiropā esošo atšķirīgo klimatisko apstākļu dēļ. Otrkārt, emisijas tiek vienādi aprēķinātas gan enerģētiskajai kūdrai, kuras sadedzināšana rada tūlītējas emisijas, gan dārzkopības kūdrai, kuras emisijas izdalās nevis tūlītēji, bet pakāpeniski ilgā laika periodā. Turklāt emisiju uzskaitē vispār netiek ietverta kūdrā audzēto augu, sevišķi meža stādu, radītā emisiju piesaiste.

Treškārt, visas kūdras produktu radītās emisijas tiek ieskaitītas Latvijas nacionālajā SEG inventarizācijā, kaut arī tie galvenokārt tiek lietoti citviet Eiropā un pasaulē. Nepieciešama emisiju aprēķināšanas metodikas precizēšana, un tad arī kūdras nozare vairs neizskatīsies pēc “bubuļa” valsts emisiju bilancē. Paldies atbildīgajām institūcijām, kas pamazām precizē Latvijas SEG inventarizācijas metodoloģiju, bet smags starptautisks darbs vēl priekšā. Bet nav tā, ka kūdras nozare, “rokas klēpī salikusi”, tikai gaida precizējumus SEG emisiju uzskaitē, tieši pretēji, nozare aktīvi līdzdarbojas, lai palīdzētu sasniegt valsts klimatneitralitātes mērķus.

Atkal varu izmantot “Lafloras” piemēru – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem esam analizējuši kūdras dzīves ciklu un noteikuši klimata pēdas nospiedumu, kā arī izstrādājam klimatneitralitātes stratēģiju, kas ļauj pakāpeniski pielāgot biznesa modeli, saglabājot kūdras ieguvi un pārstrādi un attīstot jaunus darbības virzienus, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanu izstrādātajos kūdras laukos. Savukārt ar Latvijas Universitātes, Ezeru un purvu izpētes centra, LVMI “Silava” un citiem zinātniekiem pētām efektīvākos rekultivācijas veidus, adaptētus “Lafloras” apsaimniekotajām kūdras ieguves vietām, un šobrīd varam jau lepoties ar bijušo kūdras ieguves lauku rekultivāciju 200 hektāru platībā. Tas ļauj samazināt un kompensēt radītās emisijas, lai virzītos uz uzņēmuma klimatneitralitāti 2050. gadā. Vēl saistībā ar ilgtspēju jāpiemin diskusijas Eiropā par dārzkopības kūdras substrātu aizstāšanu ar alternatīviem audzēšanas substrātiem – kokosšķiedru un minerālvati. Jāsaka, tie nespēj apjoma ziņā nodrošināt Eiropas profesionālās dārzkopības pieprasījumu pārtikas audzēšanā, turklāt vairākos pētījumos pasaulē, tostarp RTU veiktā zinātniskā pētījumā, secināts, ka alternatīvu substrātu ietekme uz vidi ir pat daudzkārt lielāka nekā kūdras substrātiem. Bet būtībā ir pavisam vienkāršs jautājums: vai jūs labāk ēstu tomātu, kas izaudzēts rūpnieciski ražotā minerālvatē vai dabiskā kūdrā?

Kas vajadzīgs no valsts?

Lai kūdras nozare varētu attīstīties, audzējot eksporta un budžetā maksāto nodokļu apjomu, no valsts vajadzīgs:

  • Atzīt, ka kūdra ir vajadzīga Latvijai, izstrādājot nacionālu regulējumu, lai ilgtermiņā nodrošinātu dārzkopības kūdras nozares attīstību, – Kūdras stratēģiju līdz 2050. gadam;
  • Nepieciešama skaidra, spēcīga Latvijas valsts pozīcija Eiropā, kas aizsargā un ļauj attīstīties kūdras nozarei, kura ilgtspējīgi izmanto plaši pieejamos vietējos dabas resursus, vienlaikus saglabājot līdzsvaru ar dabas aizsardzību;
  • Jāizstrādā klimata mērķu izpildes regulējums – kā un pēc kādiem standartiem uzskaitīt valsts un uzņēmumu veikto darbību pozitīvo ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu;
  • Jānodala valsts un Eiropas statistikas uzskaitē dārzkopības kūdra no enerģētiskās kūdras;
  • Kūdra Latvijā ir lēni atjaunīgs, nevis fosils resurss. Tas jānostiprina ar Latvijas reālajos apstākļos veiktiem zinātniskiem pētījumiem un jāapstiprina Latvijas normatīvajos aktos un Eiropas institūcijās;
  • Jāprecizē dārzkopības kūdras SEG emisiju uzskaites metodoloģija;
  • Jāveido skaidra, prognozējama, darba ņēmējiem un devējiem saprotama nodokļu sistēma, kas netiek regulāri mainīta, lai ļautu ražojošiem uzņēmumiem ilgtermiņā plānot darbību, naudas plūsmas un investīcijas (nodokļu paaugstināšanai jānotiek paralēli valsts pārvaldes izdevumu optimizēšanai).

Esmu pārliecināts, ka var atrast līdzsvaru starp cilvēku labklājību un dabu, ka var sabalansēt valsts ekonomiskās intereses, klimata pārmaiņu mazināšanu un dabas aizsardzību – vajadzīgs dialogs pie viena galda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jāmaksā nodoklis par publikas izklaidēšanu?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš vecākā nodokļu konsultante; Pauls Ančs, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāta palīgs,10.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Korejiešus vilina Latvijā ražotās koka moduļu mājas

Māris Ķirsons,28.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Latvijā līmētās lielizmēra koka konstrukcijas iekaro pasauli

Māris Ķirsons,30.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozares eksporta ienākumi stāv uz vietas

Māris Ķirsons,20.09.2024

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 1,73 miljardus eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā 2023. gadā. Iemesls ir salīdzinoši slikta tirgus situācija būvniecībā un koka taras segmentos ārvalstīs.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2024. gada I pusgadā lielākus eksporta ienākumus ienesis zāģmateriālu eksports, bet savukārt mazāki ienākumi bijuši no kokskaidu plātņu, taras, mēbeļu eksporta. Tāpat sarucis ir arī meža nozares produkcijas importa apmērs no 552 milj. eiro pērn līdz 493 milj. eiro šogad.

Cita pasaule

“2024. gada pirmo sešu mēnešu meža nozares eksporta rādītājus mehāniski var līdzināt ar 2022. gada un vēl vecākiem rādītājiem, tomēr korekta to salīdzināšana nav iespējama, jo situācija ir pavisam citāda, un līdz ar to šo eksporta apjomu un ienākumu apjoms ir jāvērtē, balstoties uz citiem atskaites kritērijiem,” skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš norāda, ka notikušas ir globālas pārmaiņas, kādas līdz tam nav pieredzētas. “Vispirms līdz 2022. gada februāra Krievijas invāzijai Ukrainā Latvija no Krievijas un Baltkrievijas importēja vienu miljonu m3 zāģmateriālu, kuru daļa tika pārstrādāta namdaru un galdniecības izstrādājumos, daļa koka būvēs, mēbelēs u.tml., bet kaut kāda daļa arī tika eksportēta kā zāģmateriāli, bet 2023. un arī 2024. gadā šāda importa vairs nav,” uzsver A. Bukonts. Viņš norāda, ka Latvijā un ne tikai te bija uzbūvēta vesela industrija, kura jo īpaši Baltkrievijas un Krievijas salīdzinoši lētākos mazapstrādātos koksnes produktus apstrādāja, palielinot to vērtību — žāvējot, ēvelējot, profilējot, taču eksportējot kā zāģmateriālus. Latvija, tāpat kā savulaik Somija, sekmīgi izmantoja austrumu kaimiņa resursus. “Tā ir pagātne, taču šajā reģionā vairāk šāda salikuma — zema cena + lieli pieejami apjomi koksnes resursi - nav, taču to esamība ir atrodama vēsturiskajos eksporta ieņēmumos un arī apjomos,” tā A. Bukonts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgās lietusgāzes un vētra, kas kopš svētdienas šķērso Latvijas centrālo daļu, radījusi postījumus arī Latvijas valsts mežos, informē AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

Pirmās aplēses liecina, ka vairāk postījumu būs AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Zemgales reģionā, taču precīzāka informācija tiks iegūta, kad, pierimstot vējam, teritorijas tiks apsekotas klātienē un ar bezpilota gaisa kuģiem.

"Pagaidām ir bīstami atrasties mežā, arī vadīt bezpilota gaisakuģi tādos laikapstākļos nav iespējams, tāpēc vētras un lietus postījumus varēsim sākt apzināt, tiklīdz pierims spēcīgais vējš un lietus. Pirmās prognozes liecina, ka smagāk būs cietušas teritorijas Jūrmalas, Jelgavas, kā arī Dobeles pusē uz Tukumu un Tērveti. Prognozējam, ka būs lūzuši un krituši koki, aizšķērsoti un izskaloti meža autoceļi. Tiklīdz iegūsim konkrētus datus, operatīvi organizēsim vētras seku likvidēšanas darbus. Pašlaik LVM darbinieki visos Latvijas reģionos aktīvi strādā pie savstarpējas darbu saskaņošanas un nepieciešamo resursu apzināšanas," skaidro LVM cirsmu plānošanas vadītājs Sandris Upenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB,27.08.2024

Dalies ar šo rakstu

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.augusta numurā lasi:

Statistika

Elektroniskās vēstules izspiež papīru

Enerģētika

Enerģētikas nozarei jāgatavojas jauniem izaicinājumiem

Meža nozare

Korejiešus vilina Latvijā ražotās koka moduļu mājas

Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā

Meža nozare

Latvijas izrāviens saliekamo koka ēku eksportā

Enerģētika

Trijos gados gāzes sadales sistēmas rekonstrukcijā ieguldīs 12,5 milj. eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja, elastība un personalizācija – kā izbraukuma ēdināšanas nozare pārdzīvojusi krīzi?

Viktors Ravdive, restorānu grupas “Resto-Rātors” vadītājs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare Latvijā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, ko lielā mērā ietekmējusi COVID-19 pandēmija, tehnoloģiju attīstība un mainīgās patērētāju prasības.

Daudzi pakalpojumi nodrošinātāji ilgstoši bija apturējuši savu darbību un ne visi spēja atgriezties nozarē, kas pa šo laiku ir būtiski mainījusies. Šobrīd klienti lielākoties sagaida ilgtspējīgus risinājumus, elastību, personalizāciju un plašu piedāvājumu ikvienai gaumei – sākot no ekonomiskiem un vienkāršiem risinājumiem līdz pat augstās klases restorānu ēdināšanai.

Papildus tam izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi sniedzēji turpina saskarties arī ar personāla trūkumu, bet tas ir svarīgs aspekts, lai svētki izdotos un viesi būtu apmierināti. Ne visi izbraukuma ēdinātāji pārdzīvoja pandēmiju Pandēmijas sākumā, 2020. gadā, pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare piedzīvoja krasu kritumu, jo bija ierobežota iespēja rīkot lielus sabiedriskus pasākumus, svētkus un konferences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru