Video

VIDEO: Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Māris Ķirsons,29.04.2025

Jaunākais izdevums

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pieprasījums pēc kūdras substrātiem turpina augt. Jautājums par kūdras resursu pieejamību ilgtermiņā joprojām ir aktuāls. „Ir skaidri pateikts, ka jaunas kūdras ieguves teritorijas nedabūsim, kas praktiski nākotnes perspektīvām pārvelk treknu svītru, un atbilstošs ir kāda kolēģa skaudri secinātais: gatavojieties uz cieņpilnu nāvi,” tā U. Ameriks. Viņaprāt, tas ir absurds, jo Latvijā ir 1,7 miljardi tonnu kūdras, no kuras tiek izmantota ļoti niecīga daļiņa, kura ik gadu dod apmēram 300 milj. eiro eksporta ienākumu, kas nebūt nav maza nauda, tāpat arī darba vietas reģionos, nodokļus valsts budžetā. „Latvijai būtu ļoti nopietni jādomā, kā pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos jēgpilni apieties ar saviem resursiem,” tā U. Ameriks.

Laiks mainīt attieksmi

AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Biķis uzsver, ka jautājuma sakne ir par to, kā sabiedrība (cilvēki) izmanto dabas resursus. „Pēdējo gadsimtu tendence iedzīvotāju skaita izmaiņās ar pieaugošu – lielu – resursu patēriņu, taču jau vairākas dekādes tiek runāts par patēriņu, kaut gan būtu jādomā, kā iedzīvināt aprites ekonomiku, kā vairāk izmantot bioekonomikas produktus, mazāk izmantojot neatjaunīgos resursus,” skaidro U. Biķis. Viņaprāt, uz resursu izmantošanu nāksies raudzīties arvien nopietnāk, bet jautājums būs birokrātijā — normatīvu radīšanā - un tajos ietverto principu izstrādē. „Sākotnēji, kad veidojās ES Zaļā kursa koncepts, meža nozare to uzņēma ļoti atbalstoši, jo līdztekus tam bija projekti par resursu mobilizāciju — nākotnē mežu izaudzēt ātrāk, tādējādi saimnieciskajā apritē ļaujot ienest nozīmīgu resursu apjomu, taču, laikam ritot, šī otrā daļa pazuda, un tādējādi arvien vairāk koncentrējamies tikai uz saimnieciskās darbības ierobežojumiem,” tā U. Biķis. Viņš atzīst, ka šis vektors gadu gaitā nav mainījies pat nozīmīgo ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu kontekstā. „Situācijā, kad pieņemas spēkā reģionalizācija, kas, iespējams, samazinās tirdzniecību starp kontinentiem, vairāk būtu jādomā par piegāžu ķēžu drošību, jo īpaši pārtikas un pamatresursu piegādēs, taču Latvijā līdz tam vēl neesam tikuši,” secina U. Biķis.

Viņaprāt, ir pienācis laiks mainīt attieksmi.„Piekrītu iepriekš sacītajam, vienlaikus, ja ES Zaļais kurss ir ES Zaļais darījums, tad tam ir jābūt paritāti ievērojošam, taču tādu neredzam,” savu skatījumu atklāj Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš norāda, ka ļoti tiek uzsvērta ilgtspēja, kura balstās uz vides, ekonomiskās un sociālās jomas sabalansēšanu – paritāti, taču Latvijā, ES politikas uzstādījumu dēļ ejam īpatnēju ceļu. „Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības pamatus, dabas resursu racionāla, ilgtspējīga izmantošana bija un būs nozīmīga sfēra, taču jau gadu desmitus esam fokusējušies uz visdažādākajiem ierobežojumiem, kuriem nereti pietrūkst zinātniska pamatojuma, tie ir pārspīlēti un pat izskatās pēc naudas apgūšanas projekta,” tā M. Liopa. U. Biķis steidz piemetināt, ka, runājot par zemes izmantošanu, vienā pusē ir skaidri kritēriji par to, kā no saimnieciskās aprites izņemt nozīmīgas platības un tās atdot dabai, taču praktiski nav sarunas par svaru kausa otro – produktivitātes – pusi, cik no viena hektāra zemes varam iegūt vairāk.

Ir grūti aizstāvēties

Lai arī zemes izmantošanas nozares ir jaudīgas (nozīmīgas darba devējas, būtiskas eksporta ienākumu ģeneratores un nodokļu maksātājas), taču M. Liopas ieskatā to balss ir ļoti klusa. „Ir Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portāls zemeunvalsts.lv, kur cenšamies sabiedrību informēt par situāciju un skaidrot pieeju, kāda varētu būt un kādus rezultātus tā ļautu sasniegt, kāds būtu iespējamais ieguvums visiem valsts budžeta ieņēmumu, darba vietu kontekstā,” tā M. Liopa. Viņa ieskatā ir vairākas cilvēku grupas (tie, kuriem trūkst zināšanu, izpratnes, kuri paļaujas uz kādām savām autoritātēm, un tie, kuri ir gudri un spēj pirmos izmantot, lai apgūtu finansējumu), kuras Latvijā „meklē Kongo”. „Tiek sabiezinātas krāsas —par problēmām ar bioloģisko daudzveidību, pārāk lieliem koksnes ieguves apjomiem, tos dēvējot par izciršanas apjomiem, kaut arī Latvijā šādu problēmu nav. Pārsteidzošā kārtā uz zemes (dabas resursu) nozaru saimniecisko darbību bieži vien negatīvi raugās arī sabiedriskie mediji,” stāsta M. Liopa. Viņaprāt, tas tikai apliecina, ka zemes nozares pārāk maz darbojas sabiedrības informēšanā. „Jautājums sākās ar iesaisti, bet ar to īsti nevedās, kā piemēru varu minēt Gaujas Nacionālā parka stāstu saistībā ar vides un ekonomisko aspektu skatīšanu nākotnes plānošanā tieši no valsts institūciju puses,” tā U. Biķis.

Viņš norāda, ka zemes īpašnieki nebija pat uzraudzības grupā, tādējādi šai grupai pat nemaz netika dota iespēja līdzdarboties interešu sabalansēšanā. „Ja ir skats no malas vai vadlīnijas, bet nav iesaistīti paši cilvēki, tad viņiem zūd ticība nākotnei. Cilvēkiem, kuri dzīvo - strādā un plāno savu attīstību - attiecīgajā vietā, ir jābūt klāt pašos pirmsākumos —jau sākot no paša mērķa uzstādīšanas,” skaidro U. Biķis. Viņš kā piemēru min normatīvo aktu izmaiņu ideju, kad meža zemēs nevarēs stādīt kokus, kas būtībā maina mežsaimniecības definīciju plašā teritorijā. „Vai šo izmaiņu būtību, ietekmi uz nākotni saprot tie cilvēki, kuri dzīvo (arī strādā) Gaujas Nacionālā parka teritorijā? Noteikti nē!” tā U. Biķis. Viņš atgādina, ka būtībā jau nav arī kopējā uzstādītā mērķa, ko vēlamies sasniegt, taču ir cīņa par idejām, kurā cilvēkam un arī mazajam uzņēmumam ir grūti aizstāvēt savas intereses, jo būtībā ir viens pats. „Tā nav līdzvērtīga partnerība un līdzsvarota attiecību veidošana, kaut arī ES ir regula par to, kā lēmumu pieņemšanā ir jāiesaista sabiedrības grupas, kuras tiek (tiks) ietekmētas,” skaidro U. Biķis.

Viņaprāt, jau sākotnēji vienkāršojot, neveidojot diskusiju, tiek radīta konfrontācija. „Apgalvot, ka viens mīl dabu vairāk nekā otrs, ir nepareizi, jo tas ir emocionāls vērtējums,” tā U. Biķis. M. Liopa uzsver, ka nereti viena iedzīvotāju grupa tiek nostādīta pret citu. „Tiek meklēti un atrasti ieinteresētie, kas varētu traucēt resursu ieguvi, zemes izmantošanu, piemēram, Igaunijā mežu sertifikācijas procesā atrada, interpretējot terminu, pamatiedzīvotājus — setus, tādējādi attiecīgā reģiona mežsaimniecībai jau tika izvirzīti citi nosacījumi, rezultātā zaudētāji bija konkrētā reģiona mežsaimnieki, kam sekoja kokrūpnieki un galu galā arī valsts budžets. Faktiski aktīvistu darba rezultātā ieguvēji arī nebija attiecīgās teritorijas iedzīvotāji,” piemēru min M. Liopa. U. Biķa ieskatā sabiedrība joprojām ir attīstības līmenī, kad tiek pārvērtētas pamatvērtības. „Galu galā ir jautājums, kādu valsti vēlamies būvēt — demokrātisku vai totalitāru. Ir definīcija situācijai, kad, sabiedrības grupām savā starpā kašķējoties, tiek iznīcināti to līderi, bet mums kā mazai nācijai (iedzīvotāju grupai) ir ļoti bīstami pārspīlējot nomelnot citus, tāpēc būtiskākais jautājums ir, kā atjaunot uzticību, respektējot pamatbūtību, kas, piemēram, ekonomiskajam blokam ir produktivitāte,” skaidro U. Biķis. Viņaprāt, ja sabiedrība negaida atalgojuma pieaugumu no ekonomiskā bloka, tad nav skaidrs, no kā plāno pelnīt naudu — algām, nodokļiem, vai cer uz to, ka kāds aizdos vai uzdāvinās naudu. „Vai patiešām naudu dāvina? Nebūt ne, jo, kā redzam, tad kara plosītajai Ukrainai daļa naudas tiek aizdota,” tā U. Biķis.

„Profesors Ojārs Spārītis vienā no intervijām trāpīgi norādīja uz sabiedrības daļu - zaļā kursa rokpeļņiem, kuri dzīvo un ir atkarīgi tieši no zaļās propagandas,” piemetina U. Ameriks. Viņš atgādina, ka realitātē šodien dzīvojam situācijā, kad šie dabas resursi — zeme – iegūst izšķirošu nozīmi, un ir būtiski izprast, kas ir patiesa informācija un kas ir propaganda. „Diemžēl, palūkojoties uz mediju vidi, redzu 95% propagandas un tikai 5% vērtīgas informācijas,” tā U. Ameriks. Viņš norāda, ka, attīstot vēja parka projektu, nācis saskarties ar situāciju, kad atsevišķi cilvēki (lai, šķiet, viņus kaut kur pašvaldībās ievēlētu), organizē biedrības, lai iestātos pret šīs ieceres īstenošanu — tātad pret Latvijas enerģētiskās drošības paaugstināšanu. „Vēlētos, lai būtu biedrības PAR, nevis PRET. Manuprāt, lielākais izaicinājums Latvijā ir — izbeigt smadzeņu skalošanu,” uzsver U. Ameriks. Viņš kā piemēru min sarunas ar uzņēmuma darbiniekiem, jo cilvēki, svinot svētkus savā draugu vai radu pulkā, no viņiem saņem jautājumu par darba vietu, un, uzzinot, ka tā ir saistīta ar kūdru, nekavējoties skaļi secina: šo nodarbi tak slēgs. „Kā teica Marks Tvens: ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas, tās neatbilst patiesībai. Tas tikai pierāda, ka ar cilvēkiem ir jārunā tieši, nepastarpināti,” savu recepti rāda U. Ameriks.

Pašvaldību faktors

„Saprotu, kāpēc pašvaldību zemes tiek pieskaitītas pie valsts zemēm, bet teorētiski vietējās sabiedrības īpašums nav gluži tas pats, kas visas valsts īpašums, taču zaļā kursa kontekstā tas ir sinonīms, un aprobežojumi bieži vien skar šīs vietējai sabiedrībai (arī valstij) piederošās zemes. Netiek novērtēta šī īpašuma kā aktīva vērtība, bet jautājums ir situācijā, kad nav rocības, vai šajās teritorijās var dzīvot cilvēks un kāds ir attiecīgās pašvaldības skatījums,” norāda U. Biķis. Viņaprāt, vietējām sabiedriskajām organizācijām ir daudz lomu, tikai jautājums, vai tās ir ideoloģiskas, vai vietējo kopienu atbalstošas, lai veidotu diskusijas starp dažādi domājošajiem, bet līdzsvarotājs vai ir ierēdniecība un akadēmiskā vide, kur veidojas analīze, nākotnes modelēšana. „Pārāk maz, izmantojot ciparus un modelēšanu, saprotam, kur īsti vēlamies nokļūt,” tā U. Biķis.

M. Liopa atgādina, ka savulaik tika vērtēts, kā pašvaldībām sokas ar savu mežu apsaimniekošanu, tad atklājās meža apsaimniekošanas plānu neesamība, kas nozīmēja vērtīgo aktīvu atstāšanu savā vaļā. „Veicot detalizētāku izpēti, nācās secināt, ka bieži vien bija nevis nevēlēšanās apsaimniekot vērtīgos aktīvus – mežus –, bet gan bailes rīkoties ar šo aktīvu, jo būs pārmetumi, ka visu izcērt,” tā M. Liopa. Viņš atzīst, ka teju neviens, kurš vēlas būt ievēlēts vietējā pašvaldībā, jau nevēlas būt tāds, kuram tiek piestiprināts apzīmējums „Dabai sliktu darošs”. „Ir dīvaini, ja pašvaldības (to vadība) neiestājas par saimniekošanu — darbu, jo kā var būt situācija, kad dzīvos cilvēki, bet nebūs darbavietu,” norāda U. Biķis. Viņš norāda uz darba grupu attiecībā par darbībām Gaujas Nacionālajā parkā, kur pašvaldības neiestājās par saimniekošanu, izņemot tūrismu.

„Sekoju līdzi tam, kas notiek pašvaldībās, un nākas secināt, ka tās ir ieņēmušas pozīciju — būt par rekreācijas (attīstīsim tūrismu, ekosistēmas pakalpojumus, dabas takas u.tml.), nevis ražošanas zonu,” tā U. Ameriks. Viņš vērš uzmanību uz nereti skanošajiem maldīgajiem argumentiem, ka kokrūpniecība nav neko vērta salīdzinājumā ar ekosistēmu pakalpojumiem, kam ir ļoti milzīga vērtība. „Ko gan varam gribēt, ja pat ministru līmenī skan ziņa, ka no meža nozares valsts var iegūt miljardu, bet no ekosistēmas pakalpojumiem - veselus trīs miljardus eiro, tikai neatbildēts palika jautājums, kurā vietā valsts šos miljardus var saņemt,” piebilst M. Liopa. U. Ameriks atgādina, ka pašvaldībās galvenais attīstības dokuments ir teritoriālās attīstības plāns, bet kādu saimniecisko aktivitāšu ieceru apspriešanas laikā no vairākām nevalstiskajām organizācijām izskan naratīvi, kuri vērsti uz saimnieciskās aktivitātes ierobežošanu. „Demokrātija ir laba lieta, taču brīdī, kad tā ir pretrunā valsts drošībai, attīstībai un vēl jo vairāk - tautas izdzīvošanai, ir jāsaka STOP, ikvienam ir tiesības izteikties, bet lēmumam ir jābūt izsvērtam, valsts interesēm atbilstošam,” uzsver U. Ameriks. U. Biķis norāda, ka tām sabiedrības grupām, kuras iestājas pret saimniecisko aktivitāti, ir jāspēj arī atbildēt, no kā tās atteiksies, jo sabiedrībai svarīgu pakalpojumu finansēšanai kopumā būs mazāk naudas.

Informācijas svars

Sabiedrības zināšanu līmenim, izpratnei ir būtiska nozīme. „Ir veiktas divas socioloģiskās aptaujas, kuras rāda, ka cilvēki zina par kūdras ieguvi, no tās ražotajiem produktiem un atbalsta kūdras ieguvi, taču satraukumu rada jaunā paaudze, kura dzīvo citā informatīvajā telpā — virtuālajā realitātē, kura atrauta no reālās pasaules vai kam ir maz līdzību ar to,” secina U. Ameriks. Viņš norāda, ka tieši tāpēc tiek strādāts ar jauno paaudzi. „Pārsteidzošs ir sabiedrisko mediju sižets par mitrājiem, kuri jāveido teju vai ikvienā vietā – mazdārziņos, lauksaimniecības zemēs, jo, lūk, izrādās, ka Latvijā esam piesārņojuši savu zemi Paziņojums būtībā bija vienos vārtos, kaut arī augsnes stāvokļa pasliktināšanās iemesls ir kaļķošanas neesamība,” tā U. Ameriks. „Jaunieši labi pārvalda angļu valodu un informāciju iegūst arī no ārzemēm, tāpēc vektora Glābt dabu! saknes meklējams citās zemēs, taču ir jautājums par kritisko pieeju, jo patiešām daudzās valstīs ir problēmas ar mežu izciršanu, ar bioloģisko daudzveidību, dabas aizsardzību, bet tādu jau nav Latvijā, kur meži aizņem teju 54% visas teritorijas, turklāt ir būtiski samazinājies iedzīvotāju skaits, nav piesārņojošo ražotņu, bet Latvijai, Baltijai nav jābūt par Rietumeiropā pazaudēto dabas vērtību aizstājēju,” tā M. Liopa.

Salīdzinājumā atklājas realitāte

U. Biķis norāda, ka dati ļauj palūkoties, kurā vietā uz citu valstu fona atrodas Latvija. „Cik uz vienu Latvijas iedzīvotāju liels ir IKP, un cik daudz hektāru aizsargājamo platību salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm? Vienā rādītājā — hektāru izņemšanā no saimnieciskās aprites - Latvija būs līderu pulkā, bet tāda noteikti nebūs labklājības rādītājos. Vai pareizi vērtējam šo zemes resursu, kāds ir Latvijai, jo īpaši tajos brīžos, kad tiek formēti lielie mērķi visai ES? Vai šādu ES mērķu tapšanā Latvija izvērtē savu lomu un vietu to izpildē?” tā U. Biķis. Viņš pieļauj, ka tas, ko saņem meža īpašnieks, ir viens mazs gabaliņā no tā, ko var iegūt sabiedrība. „Savulaik skaitījām, ka kokrūpniecībā pie viena eiro tiek pievienoti vēl trīs, tad apmēram seši septiņi eiro, bet nākotnē tas var būt divas reizes vairāk. Būtībā viena eiro kompensācija meža īpašniekam nozīmē sabiedrības zaudējumu ievērojami vairāk negūtās pievienotās vērtības izskatā,” ietekmes svaru sistēmu rāda U.Biķis.

Viņaprāt, informācijas nekad nav pārāk daudz, tās vienmēr ir pārāk maz. „Izglītība?! Tieši tāpat kā skanēja AS SAF Tehnika valdes priekšsēdētāja Normunda Berga aicinājums: „Bērni, mācieties fiziku!”, vēlos aicināt: „Bērni, mācieties ekonomiku!”, jo nevar nopelnīt naudu ne uzņēmējs, ne sabiedrība, ja netiek saprasta ekonomiskās darbības paradigma,” uz jautājumu par izglītības nozīmi atbild U. Biķis. Arī M. Liopas ieskatā ļoti liela nozīme ir zinātniekiem, viņu pētījumu rezultātiem, tomēr Latvijā nemitīgi skan ziņas par līdzekļu trūkumu zinātnei. „Zinātniekiem arī pašiem būtu jābūt aktīvākiem, lai sabiedrībai saprotamā valodā skaidrotu savu pētījumu, atklājumu rezultātus,” tā M. Liopa. U. Biķa ieskatā zinātnieku atzinumi, secinājumi būtu jāpaplašina un jāizlīdzina uz visu Baltijas reģionu. „Mežu jautājumos Eiropas Savienības līmenī Latvijai, visai Baltijai jābūt kopā ar Somiju un Zviedriju, kas ir lielākās mežsaimniecības produkcijas piegādātājas kopējam Eiropas tirgum,” iesaka U. Biķis. Viņš norāda, ka Ziemeļvalstis var sniegt viena veida pienesumu, bet Dienvideiropas valstis - citu pienesumu ES.

Prioritāšu skala

„Esmu absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju specialitātē inženieris hidrotehniķis, bet pašlaik šādi speciālisti vairs netiek gatavoti. Cīnāmies par to, lai pierādītu, ka kūdra ir atjaunīga, lai būtu zinātniskais pamatojums acīmredzamām lietām, vēl jo vairāk - kūdru Latvijā iegūst jau kopš hercoga Jēkaba laikiem, bet šī resursa apjoms mūsu zemē nav samazinājies,” uz izglītības un zināšanu problemātiku norāda U. Ameriks. Viņaprāt, ir izveidojusies situācija, kad teju vai visi gudri spriež, kaut arī nav sagatavotības un kompetences, kurai būtu jārodas skolā, augstskolā. „Mums būs daudz cilvēku, arī ar zinātniskiem grādiem, kuri ir gatavi runāt par daudz dažādām tēmām, taču tās lielākoties pašreizējos apstākļos var pagaidīt. Arī naudu, ko Latvija saņēma no Taisnīgās pārkārtošanas fonda, vajadzētu pārvirzīt citur, piemēram, dronu sienas izveidei. Latvijai ir jānāk ar savu īpašo pozīciju, jo novērojam situācijas eskalāciju, un tieši tāpēc ir jāpārdomā, ko finansējam, piemēram, purvu atjaunošana un ne tikai tā patiešām var pagaidīt,” tā U. Ameriks. Viņaprāt, būtiskākais ir, lai cilvēki nepamestu valsti, jo īpaši, ja simti tūkstoši jau ir aizbraukuši.

Miljards eiro drošībai

«Apzinoties kritisko ģeopolitisko situāciju, aicinām meklēt vēl papildu risinājumus, lai rastu valstij iespēju tuvākajos gados novirzīt līdzekļus aizsardzībai, reizē samazinot nepieciešamību būtiski palielināt ārējā parāda slogu,» uzsver U. Biķis. Viņš kā vienu no šādām iespējām redz palielināt meža nozares izlaidi 3-5 gadu periodā, kāpinot ikgadējo koksnes ciršanu valsts mežos par aptuveni 2 milj.m3 (jeb ~15% no vidējā apjoma pēdējos 5 gados). «Salīdzinājumam – šāds indicētais ikgadējais papildus izstrādes apjoms ir jūtami mazāks par vētras gāztiem apjomiem aizvadīto gadu desmitu postošākajās vētrās Latvijā: 1967.g. – 11,7 milj.m3; 1969.g. – 14,6 milj.m3; 2005.g. – 7,3 milj.m3,» skaidro U. Biķis.

Viņš uzsver, ka palielinot ikgadējo koksnes ciršanu valsts mežos par ~ 2 milj.m3, pozitīvā ietekme uz budžetu būtu aptuveni 200-300 milj. eiro katru gadu (tiešie un netiešie nodokļi + palielināts dividenžu apjoms no valsts mežu apsaimniekošanas). 3-5 gadu periodā tas būtu aptuveni 1 miljards eiro – jeb simboliski «drošības miljards» no meža nozares. «Šāds pozitīvais pienesums veidotu ievērojamu daļu no valsts aizsardzībai papildus nepieciešamā apjoma un ļautu pašiem miera apstākļos nopelnīt līdzekļus drošībai. Šajos apstākļos tas būtu ļoti racionāls risinājums – izmantot labumu, ko gūstam no savas zemes, lai to aizsargātu no potenciālā ārējā apdraudējuma,» tā U. Biķis. Viņš atzīst, ka īstermiņā tas noteikti konkurētu ar citām zemes aizsardzības formām – jaunu dabas liegumu noteikšanu esošajās saimniecisko mežu platībās.

«Tomēr – ja šajos apstākļos ir jāizdara valstiska izvēle, tad primārais noteikti ir mūsu valsts ārējā drošība,» uzsver U. Biķis. Viņš norāda, ka īstenojot šo risinājumu, meža nozare kārtējo reizi apliecinātu savu elastību un gatavību uzņemties «stratēģiskās rezerves» lomu kopējā Latvijas tautsaimniecības struktūrā. «Sabiedrības pienākums ir darīt visu, lai aizsargātu savu valsti, demokrātiju un Eiropas vērtības,» tā U. Biķis. Viņaprāt visa pamatā būs politisks lēmums, kura būtība — vai Latvijā esam gatavi izmantot to aktīvus kas ir sabiedrības rīcībā.

Nekustamais īpašums

Rīga un Liepāja atbrīvojas no īpašumiem, citviet to bilances vērtība palielinās

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,24.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB,29.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Finansēs neaizsargātākie ir jaunieši un sievietes

Tēma

Apbrīnojams progress ēnu ekonomikas samazināšanā

Aktuāli

Trūkst jaunu vecāku, trūks arī bērnu

Finanses

Cik sekmīgs ir bijis finanšu sektora kapitālais remonts?

Diskusija

Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Nekustamais īpašums

Biznesā un ienākumu gūšanā no īpašumiem dziļi ir iesaistījušās Rīga, Liepāja un Jūrmala

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Valsts kases apkopotie pašvaldību pārskati, tad 2024. gadā 78% no visu Latvijas pašvaldību ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašumiem saņēma trīs pilsētas – Rīga, Liepāja un Jūrmala.

Savukārt tieši valsts budžeta dotācijas ir tās, kas izlīdzina pašvaldību nevienlīdzību. Iepriekšējā rakstā Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem (Dienas Bizness 4. marts) tika aplūkots, kā atšķiras pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz vienu iedzīvotāju uzrāda ievērojamas reģionālās atšķirības, un tie 2024. gadā starp Latvijas pašvaldībām atšķīrās gandrīz četras reizes. 2024. gadā Mārupes novada ieņēmumi no iedzīvotāju nodokļa uz vienu iedzīvotāju bija 1976 eiro, bet Krāslavas novadā tie bija tikai 520 eiro uz vienu iedzīvotāju. Līdzīgas atšķirības ir, salīdzinot nekustamā īpašuma ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Saulkrastu novadā (195 eiro uz vienu iedzīvotāju) tie bija vairāk nekā četras reizes lielāki nekā Daugavpils valstspilsētā (46 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – katrā 7,4%.

Zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023. gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Salīdzinājumam, Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt, ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam kopumā ir samazinājies par 10%, bet laikā no 2013. gada līdz 2023. gadam – par 1,4%. Igaunijā kopš 2000. gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā 7%, bet laikā no 2013. gada par 2,5%. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam ir krities par 12,8%, bet kopš 2013. gada – par 3,5%.

“Ēnu ekonomikas samazinājuma dinamika parāda to, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Tādā situācijā esam tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Valsts ieņēmumu dienests un valsts vadība kopumā ir daudz darījusi pēdējo gadu laikā ar ēnu ekonomikas samazināšanas plāniem, taču tagad priekšā ir grūtākais – jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies. Risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli. Pāri visam cilvēkiem ir jātic, ka valsts nodokļu politika ir taisnīga un, ka maksāt nodokļus ir vērts, jo tie tiek izlietoti jēgpilni un efektīvi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Ekonomika

Inovācijas - izaugsmes un konkurētspējas dzinējspēks

Māris Ķirsons,18.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaits.

Pirms trīs gadiem tika mākslīgi radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.

“Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju - tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm – Latvijā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 15,1 miljards eiro, kamēr Igaunijā – 17,7 miljardi eiro, Lietuvā – 17,98 miljardi eiro. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu.

Finanses

Kripto nozares pasaules līderi Rīgā - kādēļ tas ir nozīmīgs notikums Latvijas attīstībai?

Db.lv,17.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga kļūs par kripto industrijas Eiropas centru – 22. un 23. aprīlī Hanzas Peronā norisināsies UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēs pasaules vadošos kripto uzņēmumus, regulatorus, uzņēmējus un inovatorus no visas pasaules.

Šī būs līdz šim nozīmīgākā kripto konference Baltijā. Latvijā teju katrs ceturtais digitālās paaudzes iedzīvotājs jau iegulda kripto valūtās, 19% Latvijas iedzīvotāju plāno ieguldīt tuvāko 10 gadu laikā.

Saskaņā ar LBAA un pētījumu centra "Norstat" datiem, 11,4% Latvijas iedzīvotāju jau ir ieguldījuši kriptovalūtās, visaktīvākā iesaiste ir digitāli nobriedušajā paaudzē – 22% jauniešu līdz 29 gadu vecumam.

“Šie skaitļi apliecina, ka digitāli domājošā paaudze uztver kripto kā nopietnu finanšu instrumentu, ne tikai kā īstermiņa trendu,” komentē LBAA vadītājs Reinis Znotiņš.

Kriptovalūtās tuvāko desmit gadu laikā plāno ieguldīt vēl 19% iedzīvotāju, un 9% to vēlas darīt jau tuvā gada laikā. Turklāt 74% kripto investoru Latvijā ir ieguldījuši summas līdz 1000 eiro, kas parāda nozares pieejamību un uzticību arī neliela mēroga investoriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Transports un loģistika

VK: Ostu attīstības fonds kalpojis atsevišķu ierēdņu interesēm, nevis ostu attīstībai

Db.lv,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Pakalpojumi

Ar miljonu investīcijām palielina testēšanas jaudu un ātrumu

Māris Ķirsons,06.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa. Viņa norāda, ka bez šādām investīcijām būtu grūti strādāt, jo jau no 2006. gada Nacionālais veselības dienests laboratoriju tarifam piemēro koeficientu 0,9 un joprojām ir spēkā arī pērn samazinātie tarifi pieprasītākajiem analīžu veidiem, kas nozīmē, ka pašizmaksas segšanai ir jārod papildu ienākumi vai jāspēj tos paveikt efektīvāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo gadu laikā ir izjutusi līdz tam nepieredzētu Covid-19 pandēmijas efektu?

Visi pēdējie gadi veselības aprūpes un tai skaitā laboratorisko izmeklējumu segmentā ir bijuši izaicinoši sarežģīti, tas prasīja ļoti ātru lēmumu pieņemšanu un tikpat ātru risinājumu ieviešanu dzīvē. Pandēmija, ģeopolitiskie satricinājumi, kas atsaucās arī iekšpolitiski, sabiedrības novecošanās Latvijā, tam valsts veselības budžets un valsts nodrošinātais pakalpojumu grozs īsti nespēj tikt līdzi. Rezultātā vajadzība pēc kvalitatīvas diagnostikas, izmeklējumiem un ārstēšanas pieaug. Jāatgādina, ka tieši ārējie apstākļi 2020. gada martā, kad sākās Covid-19 pandēmija, arī ir bijuši galvenie izmaiņas ģenerējošie faktori. Tajā brīdī bija jāsaprot ne tikai, kas jādara, bet arī – kā paveikt darbu, jo Covid-19 testu veikšanai bija nepieciešami speciāli reaģenti un materiāli, vienlaikus bija arī jāizveido paraugu savākšanas punktu tīkls ar atbilstoši kvalificētu personālu visā Latvijas teritorijā, kā arī jānodrošina efektīva paraugu transportēšana uz laboratorijām. Centrālā laboratorija ļoti īsā laikā atvēra ap 40 mobilo analīžu ņemšanas punktu.

Eksperti

Projektu vadība un stratēģiskā plānošana – kādas prasmes nepieciešamas profesijai "mamma"?

Anta Praņēviča, “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante,07.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijā atzīmēsim Mātes dienu – līdz ar svētkiem aktualizējies jautājums par mammas lomu un darba tirgū, proti, par to, kā darba pārrunās tiek uztverts laiks, kas pavadīts mājās ar bērnu un vai bērna kopšanas atvaļinājumu vajadzētu norādīt savā CV?

No vienas puses, protams, bērna kopšanas atvaļinājums nozīmē prombūtni no tiešajiem darba pienākumiem un, ja tas bijis nesen, darba devējam var rasties aizspriedumi, ka vecāks biežāk būs ārpus darba, lai rūpētos par bērniem, taču no otras puses – arī bērna kopšanas atvaļinājums ir daļa no pieredzes, turklāt, tas palīdz pilnveidot ļoti dažādas un noderīgas prasmes, kas vēlāk noderēs darba tirgū.

Pirms gada dalījos pārdomās, cik izmaksā tā vecāka darbs, kurš paliek mājās un rūpējas par bērnu, skaidrojot, ka šajā “amatā” apvienojas ļoti daudz pienākumu. No tā izriet arī pieredze un prasmes, ko vecāks vēlāk var izmantot darba tirgū. Rūpes par bērnu ir vērtīga vadības pieredze vidē, kur nav krīzes vadības simulāciju – ir tikai īstas situācijas un tūlītēja atbildība. Bērna kopšanas atvaļinājums ir iespēja mācīties, piemērot un nostiprināt prasmes, kas mūsdienās ir īpaši aktuālas ikvienā vadošā amatā: plānošana, elastība, sadarbība, spēja risināt sarežģītas situācijas un saglabāt ilgtermiņa domāšanu īstermiņa spriedzes apstākļos. Kā šādas prasmes vislabāk pasniegt savā CV un darba intervijās?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas Iekšlietu ministrija noteikusi sankcijas zemo cenu veikalu tīkla 'Mere" īpašniekiem par netiešu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā, ziņo portāls "Notes from Poland".

Sankciju sarakstā iekļauts Polijas uzņēmums "Torgservis PL" un Krievijas pilsoņi brāļi Sergejs un Antons Šnaideri, kuriem pieder šīs kompānijas akcijas trīs miljonu eiro nominālvērtībā.

Prasību noteikt sankcijas bija iesniegusi Polijas Valsts nodokļu administrācija (KAS), norādot, ka uzņēmums "netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā".

KAS uzskata, ka kompānijai "Torgservis PL "ir finanšu līdzekļi un ekonomiskie resursi, kas netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā". Sankcijas "netieši samazinās Krievijas budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēta agresija pret Ukrainu", norāda KAS.

Iekļaušana Polijas sankciju sarakstā nozīmē, ka juridiskajai vai fiziskajai personai tiek arestēti visi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, tā tiek izslēgta no publisko iepirkumu un konkursu procedūrām un tai tiek aizliegts piedalīties darbībās, kuru mērķis ir apiet šos ierobežojumus. Privātpersonai, ja tā ir ārvalsts pilsonis, arī tiek noteikts aizliegums iebraukt Polijā, raksta "Notes from Poland".

Reklāmraksti

Uzņēmējiem būtiska loma Latvijas ūdens sporta veicināšanā

Sadarbības materiāls,04.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdens sports Latvijā ieņem arvien nozīmīgāku vietu sporta un aktīvās atpūtas kartē. Valsts ģeogrāfiskā pozīcija, bagātīgie ūdens resursi un sporta veidu daudzveidība rada lielu potenciālu šīs jomas attīstībai. Tomēr viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka ūdens sporta attīstību un pieejamību, ir uzņēmēju un sabiedrisko līderu iesaiste.

Ūdens sports Latvijā – potenciāls un iespējas

Latvija ir valsts ar vairāk nekā 12 tūkstošiem upju un vairāk nekā 2000 ezeru. Mūsu piekraste sniedzas gar Baltijas jūru apmēram 500 kilometru garumā. Šie resursi ir ideāli piemēroti dažādiem ūdens sporta veidiem – no burāšanas un smaiļošanas līdz ūdens motocikliem un vindsērfingam.

Pēdējo gadu laikā pieaug interese arī par rekreatīvo airēšanu, SUP dēļiem un triatloniem, kuros iekļauta peldēšana atklātā ūdenī. Attīstās arī profesionālās un amatieru sporta struktūras, taču, lai nodrošinātu kvalitatīvu izaugsmi, nepieciešams stabils finansiālais un organizatoriskais atbalsts.

Uzņēmēju iesaiste: vairāk nekā tikai sponsorēšana

Reklāmraksti

“QDOORS” piegādātie ātrgaitas vārti – labākais risinājums loģistikai un ražošanai

Sadarbības materiāls,04.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai efektīvāk izmantotu mobilā tīkla resursus, veicinātu pāreju uz modernākām tehnoloģijām un uzlabotu klientu pieredzi, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” 9. aprīlī Salaspilī uzsāks pilotprojektu pakāpeniskai 3G tīkla atslēgšanai.

Tā mērķis ir novērtēt reālo 3G atslēgšanas ietekmi un atrast labākos risinājumus, lai pakāpeniska 3G atslēgšana visā Latvijā notiktu ar minimālu ietekmi uz pakalpojumu lietošanu. Kā norāda “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, 3G tīkla atslēgšana atbrīvos frekvences 4G un 5G tīklam, kas nodrošina lielāku tīkla kapacitāti, ātrāku datu pārraides ātrumu un uzlabotu zvanu kvalitāti.

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jaunākās paaudzes sakaru risinājumiem, “Bite Latvija” rūpīgi uzraudzīs 3G atslēgšanas procesu visā Latvijā, veicot to pakāpeniski katrā no reģioniem no šī gada jūnija līdz pat 2026. gada vidum. Uzņēmums informēs klientus, lai maksimāli samazinātu iespējamo ietekmi uz pakalpojumu lietošanu, īpaši attiecībā uz tiem, kuri izmanto vecākas ierīces.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas ieceri, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro, dievnamam jākļūst par daudzveidīgi izmantojamu, sabiedrībai atvērtu kultūras baznīcu.

Līdztekus reliģiskajai darbībai tiek plānota jaunu telpu izveide izstāžu, koncertu, konferenču rīkošanai, tiks atjaunots baznīcas tornis un ērģeles, taču projekta tālākai virzībai jārisina zemes piederības jautājums, ceturtdien baznīcas organizētajā preses konferencē sacīja Andris Kronbergs, viens no Sv. Pētera baznīcas rekonstrukcijas projekta autoriem, SIA "Arhis Arhitekti" valdes loceklis.

Baznīcas jaunais īpašnieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums, kopš baznīcas pārņemšanas no Rīgas domes 2022.gadā ir daudz paveicis baznīcas sakārtošanā - restaurēta fasāde, hermetizēti logi, atjaunots galvenās ieejas portāls u.c. Taču, lai baznīcu attīstītu atbilstoši Saeimas īpaši pieņemtajam Sv. Pētera baznīcas likumam, tiek plānota virkne pārveidojumu atbilstoši baznīcas jaunajām funkcijām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāk ir savas lauksaimniecības, jo retāk to atbalsta, jo dārgāka kļūst pārtika. Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.

Par kopainu lauksaimniecībā, 2025. gadu iesākot, Dienas Bizness izjautāja biedrības Zemnieku Saeima vadītāju Juri Lazdiņu.

Fragments no intervijas

Dienas Biznesa rīcībā esošā informācija un dati liecina, ka pēc gāzes cenu lēciena sadārdzinājās minerālmēslojums, kuru zemnieki pirkuši par nesamērīgi augstu cenu, tādēļ ir iestājušās nevēlamas sekas. Proti, no otras puses graudu cenas nesekoja minerālmēslu cenām, jo tirgū tika iepludināti Krievijas graudi. Rezultātā, saprotams, ir zaudējumi, kas radušies tieši 2024. gadā un, iespējams, skar lauksaimniecības nozari arī šobrīd. Kāds ir kopainas raksturojums, cik viss jāņem nopietni?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski). Viņš ir pārliecināts, ka Rīgai piemīt savs unikālais šarms un mūsu galvaspilsētas pozīciju pasaules tūrisma kartē var nostiprināt tikai spēcīgs mārketings. Mums ir jābūt ambicioziem un nav jābaidās arī no globālu pasākumu organizēšanas. Jo vairāk starptautiska mēroga pasākumus mēs pie sevis uzņemsim, jo lielāku uzmanību un atpazīstamību iegūsim, spriež D.Baranovskis, uzsverot, ka, izmantojot pareizos mārketinga instrumentus, tuvāko gadu laikā Rīgai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas TOP galamērķiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP) ir iesniegusi Ministru kabineta noteikumus, lai Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros 24,5 milj. eiro ieguldītu iekšzemes intermodālo termināļu jeb "sauso ostu" izveidē, nodrošinot pārvadājamo kravu pārvirzīšanu no autotransporta uz dzelzceļa infrastruktūru, informē SM.

"Sauso ostu" izveide ir viens no pasākumiem, kas samazinās transporta radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un uzlabos vides kvalitāti, tādējādi dodot ieguldījumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā.

"Sausās ostas ir veids, kā mēs reizē varam atslogot ceļus no kravu transporta un atbalstīt uzņēmējus", atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

SM izstrādātie noteikumi paredz publiskās lietošanas infrastruktūras izbūvi intermodālo savienojumu izveidei un attīstīšanai, lai sekmētu kravu pārorientāciju uz videi draudzīgākiem kravu pārvadāšanas veidiem, kā arī uzlabotu multimodālo kravu pārvadājumu iespējas. Paredzēts izvērtēt un izveidot 2-3 multimodālos terminālus regulārai konteineru un puspiekabju apstrādei (Latgales un Vidzemes reģionos, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā), kraušanas laukumus apaļkoku, šķeldas un kūdras apstrādei (piemēram, Madonā, Gulbenē, Ludzā, Krustpilī, Jelgavā, Saldū, Stendē), dzelzceļa infrastruktūru savienojumu attīstību primāri graudiem un kokrūpniecībai (piemēram, Valkā, Daugavpilī, Vangažos, Inčukalnā u.c.).