Meža nozares lielākais izaicinājums šogad ir konkurētspēja pie vājiem tirgus un koksnes realizācijas apstākļiem, atzina AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Viņš atzīmēja, ka šogad samazinājušies pasūtījumi publiskajā sektorā un krituši būvniecības apjomi, kas ietekmē koksnes produktu pircējus, kuriem jākonkurē ar citu valstu ražotājiem. Koksnes pircēji vēlas par zemāku cenu iegādāties koksnes produktus, kas nav pievilcīgi meža īpašniekiem, kuri pie zemām koksnes produktu cenām mežizstrādi neveic.
Putniņš uzsvēra, ka rezultātā samazinās kopējais koksnes piedāvājums tirgū, kas pircējiem rada spiedienu uz koksnes cenu, piebilstot, ka šī patlaban ir būtiskākā problēma nozarē, jo vājina Latvijas ražotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem, kuru gala produktu realizācijas tirgi Eiropā un ASV ir vienādi.
Tāpat LVM valdes priekšsēdētājs minēja, ka 2024.gadā, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, bija nepieciešams pārplānot darbus jau pirmajos gada mēnešos, jo mežsaimniecībai labvēlīgi laika apstākļi beidzās jau februāra otrajā nedēļā. Situācija apliecina, ka paļauties un cerēt uz aukstu un pastāvīgu ziemu meža nozare vairs nevar un nepieciešams plānot, kā izstrādāt slapjās cirsmas vasaras mēnešos, kā arī laicīgi jāveic investīcijas meža infrastruktūras uzlabošanā, sakārtojot meliorācijas sistēmas un atjaunojot un izbūvējot meža ceļus.
Pielāgošanās mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem turpmāk ietekmēs arī koksnes pircējus, jo atsevišķu produktu pieejamība būs būtiski ierobežota noteiktos gada mēnešos, kas var nesakrist ar tirgus pieprasījumu.
Šogad mežizstrādes un pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju pieejamība kopējo gada apjomu izpildei bijusi pietiekama, tomēr joprojām saglabājušies riski, tostarp palielinoties koksnes produktu pieprasījumam, var izveidoties deficīts. Šāda situācija tirgū bija arī 2022.gadā, kad pie strauja cenu kāpuma nebija iespējams piesaistīt atbilstošu skaitu mežizstrādes un pārvadājuma pakalpojuma sniedzējus.
Tāpat Putniņš atzīmēja, ka tirgū joprojām ir augsta nenoteiktības situācija, kā rezultātā apaļo kokmateriālu cenas ir svārstīgas un to ietekmē arī privāto mežu īpašnieku mežizstrādes apjomus samazinājums. Viņš skaidroja, ka prognozēt, kā tuvākajos gados mainīsies koksnes produktu piedāvājums un pieprasījums, ir gandrīz neiespējami, jo ekonomiskās aktivitātes samazināšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos Eiropā ietekmē arī Latvijas koksnes produktu eksportu.
LVM valdes priekšsēdētājs akcentēja, ka šāda situācija ir bijusi arī iepriekš, tomēr novērojams, ka ekonomisko svārstību ilgums ir ciklisks un periodi kļūst arvien īsāki. Tāpat kā ekonomikai, arī mežsaimniecības nozarei ir jāpielāgojas nepārtrauktai mainībai un nenoteiktībai, kas jau tagad ir kļuvusi par ikdienu un nākotnē nodrošināt katra produkta piegādi pircējiem būs arvien sarežģītāk.
Jau ziņots, ka LVM apgrozījums pagājušajā gadā bija 626,019 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,8% - līdz 220,838 miljoniem eiro.
Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
