Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.
Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.
Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.
Arī jūlija organizētajā konferencē Madridē, kur diskutēja par bankas nozari nākotnē, Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvji akcentēja inovāciju un konsolidācijas nepieciešamību. Pārlieku piesātināta nozare ar vienmērīgi sadalītām mazām tirgus daļām uzliek slogu banku izmaksu efektivitātei. ECB uzskata, ka eirozonai ir nepieciešamas samērīgi lielas un ietekmīgas starptautiskas bankas, kas spētu sniegt plašu pakalpojumu klāstu, kā arī diversificēt potenciālos riskus.
Nordea un DNB apvienošanās darījums signalizē, ka abas bankas ir izvērtējušas nākotnes tirgus konjunktūru, tāpēc caur šādu stratēģisku soli apvienotā banka nodrošina sev industrijas līderpozīcijas.
Raugoties, kas pēdējā gada laikā noticis Baltijā M&A un publisko akciju tirgū banku sektorā, kā veiksmīgu piemēru var minēt neseno Igaunijas LHV Group publisko akciju piedāvājumu, kur investori parakstījās uz tādu akciju skaitu, kas pārsniedza piedāvājumu 3,3 reizes. P/B šajā darījumā gan bija krietni virs Eiropas vidējā līmeņa, kas ir saistīts ar to, ka šī banka tomēr savā veidā ir specializēta banka.
Tādēļ, apvienojot DNB un Nordea, biznesa vērtību var celt, atrodot savu tirgus lauciņu un attiecīgi pozicionējoties. Uz jautājumu, vai šāda apvienošanās vispār Latvijai ir vajadzīga, atbilde viennozīmīgi ir jā. Latvijā un Baltijā kopā banku sektora konsolidācijai ir jānotiek. Apkopojot banku un ārzemju filiāļu skaitu, kā arī demogrāfijas rādītājus, Baltijas valstis nepaliek nepamanītas. Baltijā, īpaši Igaunijā un Latvijā, banku skaits uz 100 tūkst. iedzīvotājiem ir ļoti augstā līmenī. Piemēram, aptuvenais vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir 0,2 bankas uz 100 tūkst. iedzīvotājiem, savukārt Igaunijā un Latvijā šis rādītājs ir sešas reizes augstāks – aptuveni 1,2 bankas katrā valstī. Arī Lietuva ar aptuveni 0,5 bankām uz 100 tūkst. iedzīvotājiem ir krietni virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Ja no šī saraksta tiktu izņemta Luksemburga un Malta (attiecīgi 5,3 un 2,7 bankas), tad Igaunija un Latvija būtu relatīvi ar bankām vispiepildītākās valstis Eiropas Savienībā. Šāda Baltijas banku statistika nešķiet loģiska, ņemot vērā Eiropas Savienības vidējo rādītāju, ikgadēji sarūkošo Baltijas iedzīvotāju skaitu, kā arī eirozonas krītošo bankas sektora kapitāla atdeves koeficientu jeb return on equity, skaidro eksperti.
Kā vienu no izskaidrojumiem Baltijas, sevišķi Latvijas, augstajam banku skaita rādītājam var minēt attīstīto nerezidentu apkalpošanas biznesa popularitāti. Vēl nesen rezidentu un nerezidentu apkalpošanai izstrādātie modeļi attīstījās paralēli un varēja viens otru papildināt. Toties šī brīža apstākļos, kad tiek ieviests stingrāks banku nozares regulējums un veikts spiediens uz nerezidentu apkalpošanas segmentu, tieši šo nerezidentu apkalpojošajām bankām būs jāpārskata savi biznesa modeļi, pievēršoties aktīvāk jaunu pakalpojumu attīstīšanai.
Šī prognozētā nozares korekcija un Fintech attīstība turpinās saasināt konkurenci banku sektorā. Ir skaidrs, ka DNB un Nordea apvienošana Baltijas tirgū ir ar mērķi audzēt banku kopējo vērtību, jo jebkura darījuma racionāls ir 1+1>2. Viena no acīmredzamajām šī vienādojuma daļām, protams, ir izmaksu sinerģija, ko relatīvi īsā laikā var realizēt. Droši vien apvienotajam uzņēmumam plānots samazināt fiksētās izmaksas, apvienojot filiāles un izslēdzot dublējošas darbības. Turklāt jāpiemin, ka apvienosies divu dažādu specializāciju līderi, tādā veidā papildinot viens otru. Piemēram, Nordea ir pozicionējusies kā viena no līderēm lielo uzņēmumu apkalpošanā, bet DNB vērojama specializēšanās tieši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā.
Arī nesen publicētie Latvijas Komercbanku asociācijas dati par banku darbību Latvijā 2016. gada pirmajā pusgadā apliecina šo banku dažādību. No visiem DNB izsniegtajiem kredītiem uz 2016. gada 30. jūniju aptuveni 62% tika izsniegti privātpersonām un 38% uzņēmumiem. Toties Nordea šo kredītu īpatsvars sastāda attiecīgi 36% un 64% (lielākais uzņēmumiem izsniegtais kredītportfelis Latvijā). Tāpēc ar šo darījumu jaunā banka spēs būt viena no Baltijas līderēm gan privātpersonu, gan dažādu izmēru uzņēmumu apkalpošanā. Pirmais, otrais un trešais grafiks attēlo banku tirgus daļas attiecīgi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas ir aprēķinātas, balstoties uz katras bankas kopējo aktīvu vērtību uz 2016. gada jūniju.
Tirgus sadalījums katrā no Baltijas valstīm rāda, ka Igaunijas un Lietuvas banku sektora iedalījums ir ļoti līdzīgs – tirgū darbojas trīs pēc aktīvu vērtībām lielākās bankas, kuru tirgus daļa ir augstāka par 10%, toties 22%- 26% pārvalda mazāka izmēra bankas. Toties Latvijā banku sektora iedalījums atšķiras – nozarē darbojas 5 bankas ar tirgus daļām virs 10%, turklāt četrām no tām (ABLV, Rietumu banka, SEB un Nordea) aktīvu vērtības ir ļoti līdzīgā līmenī.
Turpinot analizēt šo četru ar tirgus daļām līdzīgo Latvijas banku aktīvu iedalījumus, vērojams vēl viens interesants fakts – visu šo četru banku lielākā daļa no izsniegto kredītu portfeļa tiek novirzīta tieši uzņēmumu kreditēšanai. Piemēram ABLV, SEB un Nordea uzņēmumiem izsniegto kredītu īpatsvars katras bankas portfelī ir attiecīgi 64%, 65% un 64%. Tātad, ignorējot ģeogrāfisko un nozaru iedalījumu, var apgalvot, ka Latvijā ir trīs (iespējams vairāk, ja veic arī analīzi bankām ar mazāk nekā 10% tirgus daļu) pēc izmēra līdzīgas bankas ar vienādām kreditēšanas stratēģijām. Var secināt, ka bankas tirgus apstākļi tieši Latvijā ir piemēroti konsolidācijai, kas ļautu bankām samazināt jau iepriekšminētās dublējošās tiešās un netiešās izmaksas, diversificēt savus kredītportfeļus, kā arī nodrošināt augstākus rentabilitātes rādītājus.
Atgriežoties pie Nordea un DNB apvienošanās, tomēr jautājums paliek, kā šī apvienotā banka sevi kopumā pozicionēs tirgū un kur ir plānota uzņēmuma izaugsme, jo konkurence tirgū ir ļoti sīva un šī apvienošanās konkurenci vadošo banku vidū, visticamāk, vēl saasinās. Jāņem vērā vēl arī tas, ka šajā darījumā vēl ir daudz atvērtu jautājumu, jācer, ka banku akcionāri spēs par visu vienoties. Bet labā ziņa, protams, ir tā, ka šādas konkurences rezultātā bankas turpinās uzlabot pakalpojumu klāstu un kvalitāti.
