No konkurences viedokļa iespējamais apvienošanās darījums pašlaik uzskatāms par abu banku konsolidāciju, lai samazinātu izmaksas un tālākā nākotnē varētu stiprināt savu konkurētspēju tirgos.
Ir grūti prognozēt plusus un mīnusus gan konkurencei, gan sabiedrībai no abu banku apvienošanās darījuma, jo no vienas puses, skatoties no publiski pieejamajiem abu banku finanšu datiem, šī apvienošanās nerada monopola rašanās draudus. No otras puses abām bankām jāiegulda iespaidīgs darbs un finanšu resursi, lai konkrēto apvienošanās darījumu realizētu dzīvē, piemēram, izveidojot kopīgu bankas sistēmas darbību un vienotu politiku visā Baltijā, piedāvājot dažādus pakalpojumus klientiem. Tādējādi abu banku iespējamā apvienošanās vēl negarantē intensīvu cīņu par tirgus līdera vietu un jaunus produktus. Lai pilnvērtīgi jaunais apvienotais tirgus dalībnieks spētu iesaistīties cīņā par līdera godu, būtu nepieciešams ilgs laiks. Papildus no abu banku apvienošanās darījuma varētu arī ciest abu banku darbinieki visā Baltijā, kā tas notiek jebkurā uzņēmumu konsolidācijā.
Vienlaikus, skatoties tuvākajā nākotnē, jaunā banka varētu izveidot spēcīgu pārklājumu gan no ģeogrāfiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Nordea pašlaik ir liels korporatīvo klientu pārklājums, DNB – mazo uzņēmumu apkalpošana. Ģeogrāfiski Nordea dominē Igaunijā, savukārt DNB – Lietuvā, līdz ar to abu banku savienība ir ļoti racionāls un izdevīgs lēmums, lai papildinātu nenosegtos tirgus sektorus. Klientiem potenciāli tas nozīmē papildu iespējas savu vajadzību apvienošanā un mazākus izdevumus, darbojoties dažādās valstīs. Ņemot vērā to, ka banku apvienošanas lielākais ieguvums ir samazinātas transakciju izmaksas, klientu pakalpojumu izmaksas arī kļūs mazākas. Tāpat jāņem vērā, ka brīdī, kad bankas apvienosies, to kopējo aktīvu skaits būs gandrīz tikpat liels kā pašreizējai tirgus līderei Swedbank. Līdz ar to abu banku cīņas laikā par skaidra tirgus līdera vietas ieņemšanu jaunu iespēju piedāvāšana klientiem kļūs par fundamentāli svarīgu aspektu jaunajā tirgus situācijā. Abu banku apvienošanai gan ir kāda ēnas puse Latvijai – jaunā banka tiks reģistrēta Igaunijā, nevis Latvijā. Tas gan nav pārsteigums – Latvijas ekonomiskā politika banku sektorā nav īpaši draudzīga uzņēmumiem. Politiķu vidē ik pa laikam tiek izteiktas idejas par nodokļu paaugstināšanu un jaunu maksājumu ieviešanu bankām. Šis notikums Latvijas nozares politikas veidotājiem savā ziņā jāuztver kā avārijas zvans par pašreizējo situāciju – mums var iet secen vēl citu ļoti vērtīgu kompāniju tiešā sadarbība, ja turpināsim veidot pret tām nedraudzīgu nodokļu politiku īstermiņa apsvērumu dēļ.
Teorētiski ilgtermiņā Nordea un DNB varētu skatīties kā uz pozitīvu un noteikti interesantu notikumu. Kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem papildu konkurences esamība tirgū nozīmē izdevīgākus tarifus un jaunus piedāvājumus, pat ja tuvākajos gados šīs lietas nebūs izteikti manāmas. Neskatoties uz to, šī soļa sekas liek Latvijas valdībai padomāt, vai viņu lēmumi tiešām palīdz valsts ekonomikas izaugsmei.
Nordea un DNB bankas apvienošanās līgums tiks slēgts 2017. gadā. Balstoties uz 31. martā iesniegtajiem datiem, Nordea un DNB kopējie aktīvi sasniedz 5,32 miljardus, tām kopēji ierindojoties aiz Swedbank, kurai pieder 5,41 miljards aktīvu Latvijā. Līdz ar to pēc apvienošanās darījuma jaunā banka būs otrā lielākā banka Latvijā, atrodoties ļoti tuvu tirgus līderim. Lai slēgtu līgumu, abām bankām jāgaida akcepts no Konkurences padomes, kurai būs jāvērtē abu banku kopējie finanšu rādītāji un konkrētie tirgi, kuros darbojas abas bankas, un tas, kā šie rādītāji ietekmēs konkurences situāciju nākotnē pēc iespējamā apvienošanās darījuma. Konkurences padome lietas ietvaros apvienošanās ietekmi uz konkurenci parasti vērtē noguldījumu pakalpojumu tirgū, aizdevumu pakalpojumu tirgū, ieguldījumu pakalpojumu tirgū, kā arī maksājumu karšu tirgū. Latvijas banku sektorā ir pārstāvētas vairākas spēcīgas bankas, no kurām vislabākie aktīvu un kapitāla lieluma rādītāji pašlaik ir Swedbank.