Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders sūdzību. kurā vaino Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā, iesniedzis arī Somijā.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Somijas policijas finanšu noziegumu nodaļa vēl nav sākusi izmeklēšanu saistībā ar šo sūdzību, vēsta laikraksts.

Iepriekš ziņots, ka Brauders iesniedzis sūdzību par «Nordea» arī Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm. Šajā 29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas iestādēm viņš iesniedzis, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.

Lielākā daļa caur Norvēģijas banku DNB atmazgātās Krievijas naudas 533 000 ASV dolāru (459 000 eiro) apmērā tika pārskaitīta caur tagad bankrotējušo Lietuvas banku Ūkio bankas, paziņojis investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

Galvenā banka, kas tajā bija iesaistīta, bija Ūkio bankas, kas darbojās Lietuvā, sacījis Brauders intervijā Lietuvas biznesa laikrakstam Verslo žinios.

Viņš teicis, ka daļa šīs naudas pārskaitīta arī caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.

Brauders piebildis, ka joprojām vācot informāciju par to, kā Lietuvas bankas bijušas iesaistītas Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā.

Ūkio bankas piederēja Lietuvas uzņēmējam Vladimiram Romanovam, kuram Lietuvā ir izvirzītas kriminālapsūdzības un kurš tagad slēpjas Krievijā. Finanšu problēmās nonākušās Ūkio bankas darbība tika apturēta 2014.gada februārī.

Komentējot Braudera izteikumus, Ūkio bankas bankrota administrators Gintars Adomonis teica ziņu aģentūrai BNS, ka nerezidentu veikto operāciju uzraudzība Ukio bankas bijusi organizēta pienācīgi, un bez sīkākas informācijas viņam esot grūti sniegt konkrētu atbildi.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Latvijas varasiestādēm pret banku Swedbank, apgalvojot, ka tā bijusi iesaistīta Krievijas naudas atmazgāšanas skandālā, trešdien vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Brauders jau iepriekš iesniedzis sūdzības pret «Swedbank» Zviedrijas un Igaunijas varasiestādēm, apgalvojot, ka Zviedrijas bankas konti izmantoti, lai laikā no 2006. līdz 2012.gadam atmazgātu 176 miljonus eiro.

Lielākā daļa šīs summas jeb 117 miljoni eiro pārskaitīti caur «Swedbank» Igaunijas filiāli.

Kā teikts Latvijas varasiestādēm iesniegtajā Braudera sūdzībā, kas datēta ar 5.aprīli un ar kuru iepazinusies arī Reuters, 41 miljons pārskaitīts caur Latviju.

«Mēs sadarbojamies ar varasiestādēm visos mūsu nacionālajos tirgos, lai atrisinātu pašreizējos jautājumus, tomēr mums nav komentāru par šiem konkrētajiem gadījumiem, uz kuriem tagad norāda Bils Brauders,» «Swedbank» pārstāve sakariem ar presi paskaidroja e-pasta vēstulē.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.

Caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli atmazgātā nauda ir saistīta ar Sergeja Magņitska lietu, un tā ir asiņaina nauda, paziņojis britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

«Nauda, kas plūda caur »Danske Bank« Igaunijas filiāli, pilnīgi droši saucama par asiņainu,» teica Brauders intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV.

«Šīs naudas atklāšana noveda noveda pie Sergeja Magņitska slepkavības, un ar Magņitska lietu ir saistīti vēl vairāki līķi. Tāpēc tas nav noziegums bez upuriem. Ir reāli upuri, cilvēki, kuriem šodien vajadzētu būt dzīviem. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Igaunijas varas iestādes saukto pie atbildības tos, kuri padarīja to iespējamu, pēc visas likuma bardzības,» sacīja Brauders.

Viņš pauda gandarījumu, ka Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) pēc viņa iesnieguma otrdien sākusi kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders prezentējis pierādījumus, ka Norvēģijas banka DNB caur kontiem Igaunijā un Lietuvā palīdzējusi pārskaitīt Krievijas naudu 533 000 ASV dolāru (460 430 eiro) apmērā, vēsta laikraksts «Dagens Naringsliv».

Brauders 2016.gadā nosūtīja sūdzību Norvēģijas Ekonomisko noziegumu institūcijai un tikās ar šīs institūcijas pārstāvjiem pagājušajā gadā, norāda laikraksts.

«Dagens Naringsliv» raksta, ka šo naudu pārskaitījušas astoņas Norvēģijā reģistrētas kompānijas.

Norvēģijas Ekonomisko noziegumu institūcijas izmeklētājs Svens Arilds Damslora laikrakstam pavēstīja, ka varasiestādes veikušas izmeklēšanu saistībā ar darījumiem laika periodā no 2007.gada līdz 2010.gadam un nolēma, ka turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama.

Arī DNB norāda, ka šie darījumi aizdomas nav radījuši.

Kā ziņots, Brauders iesniedzis vairākas sūdzības varasiestādēm Igaunijā un Dānijā saistībā ar apsūdzībām par vērienīgu naudas atmazgāšanu caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass piektdien mudinājis saukt pie atbildības «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandāla vaininiekus, norādot, ka notikušais iedragā Igaunijas valsts autoritāti.

«Medijos cits pēc cita pamatoti tiek izvirzīti jautājumi par aizdomām saistībā ar skandālu ap naudas atmazgāšanu bankā «Danske Bank» laikā no 2007. līdz 2015.gadam. Manā vērtējumā runa ir par ārkārtīgi nopietnu problēmu, par situāciju, kas grauj tiklab Igaunijas finanšu sektora kā visas valsts autoritāti,» sociālajā tīklā «Facebook» rakstījis premjers. «Es stingri atbalstu ātru un vispusēju visu šīs lietas apstākļu izmeklēšanu un iespējamo vaininieku saukšanu pie atbildības.»

«Mums jānoskaidro, kuras valsts iestādes gadījumā ar «Danske Bank» nav strādājušas efektīvi vai nav darbojušās vispār. Jāizvērtē arī, cik plaši naudas atmazgāšanas problēma izplatīta Igaunijas kredītiestādēs. Ja kļūs zināmi apzinātu nelikumīgu operāciju gadījumi, jāsauc pie atbildības bankas, kas Igaunijā guvušas peļņu,» viņš uzsvēris.

Britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniegumā Igaunijas Valsts prokuratūrai (ģenerālprokuratūrai) lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem, ziņo laikraksts «Postimees».

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Braudera iesniegumā norādīts, ka vismaz 26 filiāles darbinieki ar toreizējo filiāles vadītāju Aivaru Rehi priekšgalā «rīkojušies nolūkā gūt personīgu labumu». Viņi radījuši apstākļus plaša mēroga naudas atmazgāšanai un naudas atmazgāšanas slēpšanai.

«Šī darbība aptvēra vismaz 190 dažādus banku kontus, no kuriem deviņos kontos transakciju kopapmērs pārsniedza deviņus miljardus ASV dolāru,» sacīts iesniegumā.

Starp 26 personām, kas minētas iesniegumā, ir filiāles bijušais vadītājs Rehe, bijušais finanšu direktors Ivars Pae, valdes loceklis Tenu Vanajūrs, uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Žāčeks un personāla vadītāja Līna Oksa.

Ņujorkas finanšu regulators uzlicis 35 miljonu ASV dolāru soda naudu Ziemeļvalstu bankai Nordea par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumiem, vēsta The Wall Street Journal (WSJ).

Ņujorkas štata Finanšu pakalpojumu departaments paziņojis, ka ir atklājis būtiskus trūkumus Nordea programmās attiecībā pret naudas atmazgāšanu tās filiālēs Baltijā un Dānijā. Regulators arī konstatējis, ka Nordea nav veikusi pietiekamu korespondentbanku uzticamības pārbaudi un tās darījumu uzraudzības sistēma bija neatbilstoša, vēsta WSJ, atsaucoties uz otrdien publicēto regulatora paziņojumu.

Helsinkos bāzētajai Nordea bankai, kurai ir licence darboties kā ārvalstu bankas filiālei Ņujorkā, līdz 2023. gadam bija vairāk nekā 627 miljardu dolāru kopējie aktīvi. Banka figurēja 2016. gada "Panamas dokumentu" noplūdē - tika pieļauts, ka banka palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) otrdien sākusi izmeklēšanu saistībā ar britu finansista, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera iesniegumu, kurā viņš lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Valsts prokurore Lavli Perlinga sacījusi, ka iesniegumā detalizēti aprakstītas kriminālas shēmas, ziņo laikraksts «Aripaev».

Tas vēsta, ka Perlinga noliegusi, ka viens no iemesliem, kāpēc sākta izmeklēšana, bijis sabiedrības spiediens.

«Prokuratūra sāk izmeklēšanu, pamatojoties uz likumu. Lai sabiedrības spiediens, tāpat kā iepriekš, ir liels, tas nenozīmē, ka mēs sākam izmeklēšanu bez redzamām kriminālnozieguma pazīmēm,» Perlingas teikto citē «Aripaev».

Valsts prokurore arī atzinusi, ka kopš nozieguma izdarīšanas pagājis daudz laika, un iegūt informāciju no dažādām valstīm, iespējams, būs apgrūtinoši. Perlinga norādījusi uz Krieviju, kas neatbild uz Igaunijas pieprasījumiem.

Ziemeļvalstu lielākā banka «Nordea» pirmdien paziņojusi, ka Dānijas prokuratūra veikusi kratīšanu tās birojos Dānijā saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

Dānijas valsts prokuratūra nopietnu ekonomisko un starptautisko noziegumu izmeklēšanai 12.jūnijā notikušās kratīšanas laikā «Nordea» birojā Kopenhāgenā konfiscējusi fiziskus un digitālus materiālus, tostarp elektroniskā pasta sarakstes, vēstīja Dānijas lietišķais laikraksts «Borsen».

Banka apstiprināja kratīšanas faktu, paziņojot, ka tā notikusi saistībā ar izmeklēšanu par «naudas atmazgāšanas novēršanas procedūru ievērošanu» kādā tās starptautiskajā atzarā, kas atbildīgs par klientiem ārpus Ziemeļvalstīm.

«Mēs pilnībā sadarbojamies ar prokuratūru, lai garantētu, ka tai ir pieejama visa atbilstošā informācija,» paziņoja «Nordea» vadītājs Dānijā Franks Vangs-Jensens.

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Lietuvas centrālā banka atļāvusi ASV investīciju kompānijai «Blackstone» kopā ar Abū Dabī Investīciju pārvaldi (ADIA) iegādāties Igaunijā reģistrētās bankas «Luminor Bank» meitasuzņēmumu Lietuvā «Luminor investiciju valdymas» un «Luminor Lizingas» kapitāldaļas.

Lietuvas Banka apstiprinājusi netiešu investīciju pārvaldnieka «Luminor investiciju valdymas» vairākuma kapitāldaļu un vairāk nekā piektdaļas līzinga kompānijas «Luminor Lizingas» kapitāldaļu nonākšanu «Blackstone» un ADIA kontrolē, izmantojot Džērsijā reģistrētās kompānijas «Braavos Bidco Limited» starpniecību.

«Blackstone» un ADIA plāno iegādāties 60,1% » Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu no tās jaunā netiešā īpašnieka «Luminor Holding», kas iepriekš netieši iegādājās visas uzņēmuma kapitāldaļas. Arī šo darījumu apstiprināja Lietuvas Banka.

Pēc šiem darījumiem «Nordea Baltic» un «DNB Baltic Invest» katrai netieši piederēs 19,95% «Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu.

Igaunijas banka «Luminor Bank» nolēmusi samazināt bankas kapitālu par 216 miljoniem eiro un šo summu izmaksās vienīgajam akcionāram Luminor Group, kura galvenie akcionāri ir «Nordea Bank» un DNB Bank.

Bankas kapitalizācija krietni pārsniedz regulatoru prasības un iekšējos mērķus, tādēļ «Luminor Bank» nolēmusi izmaksāt vienīgajam akcionāram šo kapitāla starpību.

Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem maija beigās «Luminor» informēja, ka tobrīd bankas pamatkapitāla segums bija 20%, kas pārsniedz iekšēji noteikto mērķi 17%. Iekšējais mērķis tiek uzskatīts par pietiekamu visu regulatoru prasību un «Luminor» biznesa stratēģijai nepieciešamā kapitāla nodrošināšanai.

Lai vienkāršotu izmaksu, «Luminor Group» kā vienīgais «Luminor Bank» akcionārs 28.maijā nolēma, ka «Luminor Bank» daļu sava akciju emisijas uzcenojuma pārvērtīs akciju kapitālā, izmantojot papildu akciju emisiju, kam sekos akciju kapitāla samazinājums, lai īstenotu izmaksu. «Luminor» ir saņēmusi Eiropas Centrālās bankas apstiprinājumu šādām darbībām.

«Nordea Bank» panākusi vienošanos, lai par aptuveni 5,5 miljardiem kronu (578,8 miljoniem eiro) iegādātos Norvēģijas apdrošināšanas uzņēmuma «Gjensidige Forsikring» interneta bankas biznesu «Gjensidige Bank», tādējādi bankai cenšoties paplašināt savus interneta bankas pakalpojumus.

Vienošanās arī paredz, ka «Nordea Bank» saviem 900 000 klientu Norvēģijā izplatīs «Gjensidige» apdrošināšanas produktus.

Pēc šī darījuma realizēšanas «Nordea Bank» iegūs papildu 176 000 klientu ar to aktīviem 4,84 miljardu eiro vērtībā.

Līdzīgi citām bankām arī «Nordea Bank» lūkojas uz interneta banku pakalpojumu izvēršanu, lai iegūtu jaunus klientus, kas aizvien vairāk izmanto internetu pirkumu un citu bankas darījumu veikšanai. Nesen banka Norvēģijā uzsāka sadarbību ar «Apple Pay».

Paredzams, ka «Nordea Bank» un «Gjensidige Bank» darījums tiks pabeigts 2019.gada pirmajā ceturksnī.

Blackstone reģionā ienāk kā ilgtermiņa investors un sola turpināt investīcijas, arī ja pasaule kļūtu nedroša. Pēc iespējām Baltijas tirgū Blackstone ir raudzījusies jau kādu laiku, un Luminor atbilst meklētajiem kritērijiem. Tā sarunā ar DB Luminor galvenajā birojā Tallinā saka bankas stratēģiskā investora Blackstone Group privātā kapitāla grupas vecākais izpilddirektors Nadims El Gabani (Nadim El Gabbani).

Fragments no intervijas

Esot ar mieru pārdot savus aktīvus, Nordea un DNB acīmredzot neuzskata Baltiju par prioritāru tirgu. Kāpēc Blackstone savā stratēģijā ir citās domās?

Mūsu ieskatā šī ir ļoti saistoša un laba iespēja. Pat Blackstone vērienam miljardu eiro liela investīcija ir liels darījums, un investīcija Luminor mums šķiet saistoša pirmām kārtām šā tirgus dēļ. Mūsu ieskatā Baltijas tirgi ir ļoti spēcīgi; tie aug straujāk, nekā pārējā Eiropā. Banku sistēma šeit ir disciplinēta un racionāla. Acīmredzami ir izdarīti secinājumi pēc pēdējās krīzes, un tas ir ļoti svarīgi. Tolaik kreditēšana auga pārlieku ātri, kritās banku darbības pamata standarti, un sektoram izdzīvot krīzi bija ļoti grūti. Pašlaik mēs nesaskatām neko tamlīdzīgu. Tāpēc šis ir saistošs tirgus.

Eiropas Komisija (EK) atļāvusi ASV investīciju kompānijai «Blackstone» iegādāties Igaunijas «Luminor Bank», kurai ir filiāles Latvijā un Lietuvā, otrdien paziņoja EK.

«EK atbilstoši apvienošanās regulai atļāvusi ASV «Blackstone Group» iegādāties Igaunijas «Luminor Bank», kļūstot par tās vienīgo kontrolējošo īpašnieku,» sacīts EK paziņojumā.

Tajā arī minēts, ka paredzētais darījums neradīs bažas par konkurenci, ņemot vērā tā ierobežoto ietekmi uz tirgus struktūru.

Jau vēstīts, ka 2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka «Nordea Bank» un DNB apvienotā banka «Luminor Bank».

2018.gada septembrī tika paziņots, ka par «Luminor» stratēģisko investoru kļūs ASV investīciju kompānija «Blackstone», ieguldot miljardu eiro.

Darījumā «Blackstone» iegādāsies 60% «Luminor Bank» akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem «Nordea Bank» un «DNB Bank», kuriem katram turpmāk piederēs 20% akciju. Vienlaikus «Blackstone» un «Nordea Bank» noslēguši papildu vienošanos par «Nordea» 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

"Luminor Bank" zaudējumi pirmajā ceturksnī bijuši 21,192 miljoni eiro pretēji 26,366 miljonu eiro peļņai tajā pašā laika posmā pērn, liecina bankas pārskats.

Banka skaidro, ka zaudējumu galvenais cēlonis bija kredītuzkrājumu veidošana Covid-19 izplatības dēļ, un liela daļa no tiem bija palielinājums 1. un 2. posma uzkrājumiem. Bankas aktīvi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 9,2% līdz 13,492 miljardiem eiro.

Aizdevumu portfelis sarucis par 12% līdz 9,927 miljardiem eiro, bet depozītu apmērs pieaudzis par 6% līdz 9,958 miljardiem eiro. Tīrie procentu ienākumi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 18% līdz 54,08 miljoniem eiro. "Luminor" finansēšanas struktūra pirmajā ceturksnī turpināja uzlaboties, aizdevumu un noguldījumu proporcijai samazinoties līdz 99,7% 2020.gada 31.martā no 108,4% gadu iepriekš, norādījusi banka. 4.martā "Luminor banka emitēja Baltijas reģionā pirmās nodrošinātās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā ar 25 bāzes punktu starpību virs vidējo maiņas (swap) darījumu likmes.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

«Luminor Bank» darbinieku skaita samazināšanas ietvaros būtiski tiks mazināts vadītāju līmenis, savukārt vismazāk atlaišanas skars klientu apkalpošanu, sacīja «Luminor Bank» filiāles vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

Komentējot «Luminor Bank» paziņotos plānus Latvijā atlaist apmēram 250 darbinieku, Lietuvā - apmēram 420 darbinieku, bet Igaunijā - apmēram 130 darbinieku, Gabrilovica norādīja, ka kopumā «Luminor» Baltijā ir aptuveni 3000 darbinieku, tostarp Latvijā ir apmēram 1000 darbinieku.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka banka valstu dalījumā darbinieku skaitu nevērtē, ņemot vērā, ka daudzas funkcijas tiek īstenotas kā pārrobežu visā Baltijā. «Par vietējo mēs, šķiet, varam saukt tikai klientu apkalpošanu - pārējās funkcijas tiek koordinētas no vairākām pusēm un var būt ļoti dažādi veidotas. Līdz ar to svarīgākais ir Baltijas konteksts,» sacīja Gabrilovica.

Viņa norādīja, ka bankā 3000 darbinieku bija jau tad, kad DNB un «Nordea» Baltijas biznesi tika apvienoti, un kopš tā laika darbinieku skaita samazinājums nav veikts. «Skaidrs, ka, apvienojoties divām bankām, ir funkcijas, kuras dublējas. Sākotnēji vissvarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību un labu klientu apkalpošanu. Tāpat vajadzēja pabeigt pārrobežu apvienošanos un sagatavoties klientu migrācijai uz vienotu platformu. Šobrīd mēs varam spert nākamo soli, un darbinieku skaita samazināšana notiks visās valstīs, visās funkcijās un visos līmeņos. Ļoti būtiski tiks samazināts arī vadītāju līmenis. Vismazāk tas savukārt skars klientu apkalpošanu. Tur izmaiņas drīzāk atspoguļo to, ko dara klienti. Piemēram, pēdējā gada laikā klientu aktivitāte filiālēs ir samazinājusies teju uz pusi, 80% no jaunajiem biznesa klientu pieteikumiem mēs saņemam attālināti. Līdz ar to arī klientu apkalpošana arvien vairāk notiek pa attālinātajiem kanāliem. Savukārt cilvēciskā saskarsme vairāk paliks produktiem ar pievienoto vērtību,» teica Gabrilovica.

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Šonedēļ vēl viena Dānijas banka noteikusi negatīvu likmi savu turīgo klientu depozītiem.

Proti, Sydbank lēmusi, ka negatīva gada likme -0,6% apmērā tiks piemērota depozītiem, kas ir lielāki par 7,5 miljoniem Dānijas kronām (aptuveni 1,1 milj. eiro). «Tādā vidē, kā esam pašlaik, būs arvien grūtāk un grūtāk nopelnīt naudu,» spriedusi bankas vadītāja Karena Frosiga un piebildusi, ka tas ir bijis nepieciešams solis.

Šomēnes arī cits Dānijas aizdevējs Jyske Bank lēmis, ka tādu pašu likmi (-0,6%) piemēros lielajiem klientu depozītiem. Bankas vadītājs piebilda, ka gatavojās vēl astoņiem gadiem ar negatīvu likmi (šajā valstī centrālā banka negatīvas likmes ieviesa jau 2012. gadā).

DB jau ziņojis, ka Eiropā kādu laiku aktuāla diskusija par negatīvām likmēm ierindas banku klientiem. Tās pašas Dānijas baņķieru asociācijas pārstāvji teikuši, ka bankas, kas pagaidām privātpersonas no negatīvām likmēm pasargā, savus produktus pārdod zem pašizmaksas. Pagaidām šīs valsts lielākā banka - Danske Bank – teikusi, ka saviem klientiem šādas likmes nepiemēros.