Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Jau desmit gadus DNB Servisa centrs ir klātesošs spēlētājs Latvijas darba vidē, piedāvājot mūsdienīgu, nemitīgi augošu, Norvēģijas tradīcijās balstītu daba vidi.

2012. gadā DNB Bank ASA izvērtēja Baltijas valstu potenciālu, lai atvērtu šeit servisa centru un, ņemot vērā Latvijas ekonomiku, kultūru, darba tirgu, konkurentus un potenciālu, Rīga kļuva par gala lēmumu. Šoruden DNB Servisa centrs nosvinēja savu 10. jubileju, ļaujot izvērtēt paveikto, izvērtēt centra izaugsmi un atskatīties uz sasniegtajām virsotnēm.

Seškārtīga izaugsme

Šo gadu laikā esam izauguši no 55 cilvēku komandas līdz pat 300 šobrīd mūsu kolektīvā esošiem, jaudīgiem speciālistiem. Balansējot starp Latvijas kultūru un Norvēģijas darba vidi, esam spējuši uzbūvēt Lean darba vidi un kultūru, kas nodrošina psiholoģiski drošu un atvērtu darba mikroklimatu. Šo vidi novērtē mūsu darbinieki, ņemot vērā to, ka komandā strādā daudzi ilgtermiņa darbinieki, kuri turpina strādāt sešus un vairāk gadus.

Norvēģijas banka DNB atklājusi Rīgas servisa centru, kas atradīsies Hanner grupas attīstītajā rajona Jaunā Teika biroja ēkā Teodors.

«Priecājamies par to, ka mūsu 300 cilvēku lielajam darbinieku kolektīvam būs jauna darba vide, kurā strādāt un sadarboties būs vēl patīkamāk. Plānojot darbu jaunajā birojā, interjera izstrādē un aprīkojuma izvēlē aktīvi piedalījās paši darbinieki – viņiem tika dota iespēja iesaistīties un radoši izpausties, izvēloties visu, sākot no sienu krāsām līdz pat biroja mēbelēm un to izkārtojumam,» stāsta Intars Sloka, DNB BANK ASA Latvijas filiāles vadītājs.

DNB Rīgas servisa centrs biroja ēkā Teodors aizņems trīsarpus stāvus, kopā nodrošinot darba vietas 315 cilvēkiem.

2012. gadā DNB BANK ASA, kas ir lielākā finanšu institūcija Norvēģijā, izveidoja DNB Rīgas servisa centru. Galvenais DNB Rīgas servisa centra mērķis ir nodrošināt augstākā līmeņa servisu bankas klientiem Norvēģijā.

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

No Nordea iegādājoties 11,6% Luminor Holding akciju, Blackstone pārvaldīto privātā kapitāla fondu vadītajam konsorcijam tagad pieder 80% Luminor Bank mātesuzņēmuma - Luminor Holding - akciju.

2018. gadā DNB Bank ASA (DNB) un Nordea Bank Abp (Nordea) noslēdza vienošanos par 60,1 % sev piederošo Luminor Holding akciju pārdošanu Blackstone (Blackstone) pārvaldītam privātā kapitāla fondu konsorcijam.‏

DNB un Nordea katrs saglabāja 19,95 % akciju, un Blackstone izrādīja interesi turpmākajos gados iegādāties Nordea atlikušo akciju daļu. 2021. gada decembrī Blackstone no Nordea jau iegādājās 8,4 % Luminor Holding akciju.

1.septembrī Blackstone paziņoja par atlikušo 11,6 % Nordea akciju iegādi. Šī darījuma rezultātā Blackstone tagad pieder 80,05 % Luminor Holding akciju, un DNB arī turpmāk piederēs atlikušie 19,95 %.

“Esmu gandarīts par būtisko Blackstone atbalstu, ko apliecina viņu investīciju palielinājums Luminor, un ceru turpināt mūsu sadarbību. Vēlos pateikties arī Nordea par Luminor izveides finansēšanu un sniegto atbalstu. Mūsu darbības rezultātu uzlabošanās, finansiālā stabilitāte un piesardzīga risku pārvaldība nozīmē, ka Luminor valdes priekšsēdētāja Petera Boseka (Peter Bosek) vadībā organizācija ir labā pozīcijā, lai turpinātu pozitīvo attīstību, kas sasniegta pēdējos gados. Tas ļaus mums paplašināt darbību privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanā visās trīs Baltijas valstīs. Mani joprojām iedrošina mūsu panākumi stratēģijas īstenošanā un Luminor komandas apņēmība un izturība, atbalstot mūsu sabiedrību un klientus, kurus apkalpojam,” komentē Luminor Bank un Luminor Holding Padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

DNB Bank ASA Latvijas filiāles dizaina un funkcionalitātes risinājumu idejas nākušas no darbinieku pulka; dizaineri salikuši punktus uz «i», lai viss īstenotos, kā iecerēts

DNB Bank ASA ir lielākā finanšu institūcija Norvēģijā, un Latvijā tai izveidots servisa centrs, kas nodrošina augstākā līmeņa servisu bankas klientiem Norvēģijā un citās valstīs. Līdz šim tā birojs atradās Skanstes ielā, Rīgā, taču pērn 300 darbinieku kuplā komanda pārcēlās uz biroja ēku Teodors Jaunajā Teikā, kur apdzīvo četrus stāvus. «Izvēlējāmies šo biroja centru arī praktisku apsvērumu dēļ, proti, aptaujā noskaidrojām, ka aptuveni 80% no mūsu darbiniekiem tā atrašanās vieta ir ērta. Līdz ar pārcelšanos esam ieguvuši arī plašāku biroju. Vecajās telpās bija vairāk darbinieku nekā darba vietu, līdz ar to bija strikti jāstrādā maiņās. Tagad ir otrādi. Tolaik bijām 260 un šobrīd 300,» stāsta DNB Bank ASA Latvijas filiāles vadītājs Intars Sloka.

Igaunijas banka «Luminor Bank» nolēmusi samazināt bankas kapitālu par 216 miljoniem eiro un šo summu izmaksās vienīgajam akcionāram Luminor Group, kura galvenie akcionāri ir «Nordea Bank» un DNB Bank.

Bankas kapitalizācija krietni pārsniedz regulatoru prasības un iekšējos mērķus, tādēļ «Luminor Bank» nolēmusi izmaksāt vienīgajam akcionāram šo kapitāla starpību.

Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem maija beigās «Luminor» informēja, ka tobrīd bankas pamatkapitāla segums bija 20%, kas pārsniedz iekšēji noteikto mērķi 17%. Iekšējais mērķis tiek uzskatīts par pietiekamu visu regulatoru prasību un «Luminor» biznesa stratēģijai nepieciešamā kapitāla nodrošināšanai.

Lai vienkāršotu izmaksu, «Luminor Group» kā vienīgais «Luminor Bank» akcionārs 28.maijā nolēma, ka «Luminor Bank» daļu sava akciju emisijas uzcenojuma pārvērtīs akciju kapitālā, izmantojot papildu akciju emisiju, kam sekos akciju kapitāla samazinājums, lai īstenotu izmaksu. «Luminor» ir saņēmusi Eiropas Centrālās bankas apstiprinājumu šādām darbībām.

Lielākā daļa caur Norvēģijas banku DNB atmazgātās Krievijas naudas 533 000 ASV dolāru (459 000 eiro) apmērā tika pārskaitīta caur tagad bankrotējušo Lietuvas banku Ūkio bankas, paziņojis investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

Galvenā banka, kas tajā bija iesaistīta, bija Ūkio bankas, kas darbojās Lietuvā, sacījis Brauders intervijā Lietuvas biznesa laikrakstam Verslo žinios.

Viņš teicis, ka daļa šīs naudas pārskaitīta arī caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.

Brauders piebildis, ka joprojām vācot informāciju par to, kā Lietuvas bankas bijušas iesaistītas Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā.

Ūkio bankas piederēja Lietuvas uzņēmējam Vladimiram Romanovam, kuram Lietuvā ir izvirzītas kriminālapsūdzības un kurš tagad slēpjas Krievijā. Finanšu problēmās nonākušās Ūkio bankas darbība tika apturēta 2014.gada februārī.

Komentējot Braudera izteikumus, Ūkio bankas bankrota administrators Gintars Adomonis teica ziņu aģentūrai BNS, ka nerezidentu veikto operāciju uzraudzība Ukio bankas bijusi organizēta pienācīgi, un bez sīkākas informācijas viņam esot grūti sniegt konkrētu atbildi.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders sūdzību. kurā vaino Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā, iesniedzis arī Somijā.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Somijas policijas finanšu noziegumu nodaļa vēl nav sākusi izmeklēšanu saistībā ar šo sūdzību, vēsta laikraksts.

Iepriekš ziņots, ka Brauders iesniedzis sūdzību par «Nordea» arī Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm. Šajā 29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas iestādēm viņš iesniedzis, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Lietuvas centrālā banka atļāvusi ASV investīciju kompānijai «Blackstone» kopā ar Abū Dabī Investīciju pārvaldi (ADIA) iegādāties Igaunijā reģistrētās bankas «Luminor Bank» meitasuzņēmumu Lietuvā «Luminor investiciju valdymas» un «Luminor Lizingas» kapitāldaļas.

Lietuvas Banka apstiprinājusi netiešu investīciju pārvaldnieka «Luminor investiciju valdymas» vairākuma kapitāldaļu un vairāk nekā piektdaļas līzinga kompānijas «Luminor Lizingas» kapitāldaļu nonākšanu «Blackstone» un ADIA kontrolē, izmantojot Džērsijā reģistrētās kompānijas «Braavos Bidco Limited» starpniecību.

«Blackstone» un ADIA plāno iegādāties 60,1% » Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu no tās jaunā netiešā īpašnieka «Luminor Holding», kas iepriekš netieši iegādājās visas uzņēmuma kapitāldaļas. Arī šo darījumu apstiprināja Lietuvas Banka.

Pēc šiem darījumiem «Nordea Baltic» un «DNB Baltic Invest» katrai netieši piederēs 19,95% «Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu.

Blackstone noslēdzis viena miljarda eiro vērtu Luminor vairākuma akciju iegādes darījumu, informē bankas pārstāvji.

Bankas līdzšinējie īpašnieki, Nordea Bank Abp (Nordea) un DNB BANK ASA (DNB), katrs saglabās 20% Luminor akcijas.

Blackstone konsorcijs, kurā ietilpst Abu Dhabi Investment Authority pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kā arī citi līdzinvestori, ir veiksmīgi noslēdzis darījumu, saņemot visas nepieciešamās atļaujas.

Nordea un DNB arī turpmāk atbalstīs Luminor banku ar ilgtermiņa finansējumu, kompetenci un savu pārstāvniecību bankas padomē. Blackstone ir vienojies ar Nordea par atlikušo 20% Nordea piederošo akciju izpirkšanu tuvāko gadu laikā.

Blackstone vecākais izpilddirektors Nadīms el Gabani (Nadim el Gabbani): «Ceru nākotnē turpināt kopīgu darbu, lai veidotu spēcīgāku platformu tālākai ekonomiskajai izaugsmei Baltijā. Mēs turpināsim atbalstīt vietējo uzņēmējdarbību, kā arī esam pārliecināti, ka Luminor ir labi pozicionēts, lai kā neatkarīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs turpinātu būt vadošs tirgus spēlētājs.»

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Blackstone reģionā ienāk kā ilgtermiņa investors un sola turpināt investīcijas, arī ja pasaule kļūtu nedroša. Pēc iespējām Baltijas tirgū Blackstone ir raudzījusies jau kādu laiku, un Luminor atbilst meklētajiem kritērijiem. Tā sarunā ar DB Luminor galvenajā birojā Tallinā saka bankas stratēģiskā investora Blackstone Group privātā kapitāla grupas vecākais izpilddirektors Nadims El Gabani (Nadim El Gabbani).

Fragments no intervijas

Esot ar mieru pārdot savus aktīvus, Nordea un DNB acīmredzot neuzskata Baltiju par prioritāru tirgu. Kāpēc Blackstone savā stratēģijā ir citās domās?

Mūsu ieskatā šī ir ļoti saistoša un laba iespēja. Pat Blackstone vērienam miljardu eiro liela investīcija ir liels darījums, un investīcija Luminor mums šķiet saistoša pirmām kārtām šā tirgus dēļ. Mūsu ieskatā Baltijas tirgi ir ļoti spēcīgi; tie aug straujāk, nekā pārējā Eiropā. Banku sistēma šeit ir disciplinēta un racionāla. Acīmredzami ir izdarīti secinājumi pēc pēdējās krīzes, un tas ir ļoti svarīgi. Tolaik kreditēšana auga pārlieku ātri, kritās banku darbības pamata standarti, un sektoram izdzīvot krīzi bija ļoti grūti. Pašlaik mēs nesaskatām neko tamlīdzīgu. Tāpēc šis ir saistošs tirgus.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvalde (TTJA) pērn oktobrī sākusi uzraudzības procedūru "Luminor Bank" par tās internetbankas darbības traucējumiem, kas ietekmē maksājumu pamatpakalpojumu nodrošināšanas kvalitāti klientiem. Nākamā regulārā pārbaude sāksies šogad otrajā ceturksnī.

Uzraudzības procedūrā TTJA lūgusi "Luminor Bank" skaidrojumus, kā arī tikusies ar bankas pārstāvjiem, lai izskatītu iespējamos risinājumus tiešsaistes bankas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai.

Pašlaik banka pilnībā koncentrējas uz informācijas tehnoloģiju stabilitātes nodrošināšanu, turpinot investēt, stiprinot personālu un vadību, kā arī piešķirot papildu resursus un pastiprinot sadarbību ar partneriem, informēja pārvaldē.

TTJA pārstāvji apliecina, ka "Luminor Bank" ir apstiprinājusi, ka veiks pasākumus, lai panāktu plānoto stabilitātes līmeni, tomēr tādus uzlabojumus var veikt ilgākā periodā. Vienlaikus bankas mērķis esot jau tuvāko mēnešu laikā panākt vairākus uzlabojumus klienta ērtībām.

Jau nākamgad tiks pielikts punkts vērienīgajam teritorijas attīstības projektam Jaunā Teika; lietuviešu attīstītājs Hanner lūko pēc jaunām iespējām Rīgā, stāsta Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), Hanner grupas uzņēmumu vadītājs Latvijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai Hanner plāno attīstīt citas biroju ēkas Rīgā?

Mēs lūkojamies pēc jaunām iespējām. Nedomāju, ka kaut ko pasāksim, līdz Jaunās Teikas projekts būs pilnībā pabeigts. Mazāka apjoma projekti turpmāk varētu tapt (līdzīgi Place Eleven ēkai) – tādu attīstīšanā esam ieinteresēti. Vēl neko neesam nopirkuši, taču ir daži objekti, kuri mūs interesē.

Kuras vietas Rīgā jūs uzlūkojat par perspektīvām biroju namu attīstībai? Pilsētā nav izteikta t.s. centrālā biznesa rajona.

Jā, tas tiesa. Skanste varētu būt viens no variantiem. Domāju, ka jālūko kaut kur centra tuvumā, varbūt ne tieši pilsētas centrā, taču pēc iespējas tam tuvāk.

"Luminor Bank" zaudējumi pirmajā ceturksnī bijuši 21,192 miljoni eiro pretēji 26,366 miljonu eiro peļņai tajā pašā laika posmā pērn, liecina bankas pārskats.

Banka skaidro, ka zaudējumu galvenais cēlonis bija kredītuzkrājumu veidošana Covid-19 izplatības dēļ, un liela daļa no tiem bija palielinājums 1. un 2. posma uzkrājumiem. Bankas aktīvi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 9,2% līdz 13,492 miljardiem eiro.

Aizdevumu portfelis sarucis par 12% līdz 9,927 miljardiem eiro, bet depozītu apmērs pieaudzis par 6% līdz 9,958 miljardiem eiro. Tīrie procentu ienākumi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 18% līdz 54,08 miljoniem eiro. "Luminor" finansēšanas struktūra pirmajā ceturksnī turpināja uzlaboties, aizdevumu un noguldījumu proporcijai samazinoties līdz 99,7% 2020.gada 31.martā no 108,4% gadu iepriekš, norādījusi banka. 4.martā "Luminor banka emitēja Baltijas reģionā pirmās nodrošinātās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā ar 25 bāzes punktu starpību virs vidējo maiņas (swap) darījumu likmes.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) investēs līdz 150 miljoniem eiro «Luminor Bank» emitētajās obligācijās, tādējādi cenšoties atbalstīt banku pūliņos kļūt par pašfinansētu un neatkarību finanšu institūciju Baltijas valstīs.

Sākotnējā investīcija 60 miljonu eiro apmērā veikta «Luminor» obligāciju emisijā, kas sasniedza 350 miljonus eiro.

Šie līdzekļi nodrošinās iespēju «Luminor» dažādot finansējuma resursus, skaidro ERAB. Tikmēr lielāka konkurence sniegs ieguvumu jau esošajiem tirgus līderiem un sagaidāms, ka tā nodrošinās labumu komerciālajiem un privātajiem klientiem.

Kā ziņots, «Luminor» oktobra sākumā Igaunijā emitēja obligācijas, kuru vērtība ir 350 miljoni eiro.

Šajā darījumā piedalījās investori no Baltijas un Ziemeļvalstīm, kā arī Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Polijas, ar kuriem «Luminor» vadība vairākas nedēļas veda sarunas par šo trīsgadīgo aizņēmumu.