Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ne tikai uzrauga bankas un rūpējas, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprite Latvijā nebūtu iespējama. Komisijā domā par kapitāla tirgus attīstību, iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanu, īsāk sakot, rūpējas par to, lai labā nauda būtu apritē, godīgi ļaudis varētu ieguldīt un nopelnīt.
Latvija, rūpējoties par finanšu tirgus kvalitāti, ir nedaudz atpalikusi no kaimiņiem kvantitātē. Kādēļ tā, un ko mainīt – Dienas Biznesam stāsta FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.
Fragments no intervijas
Vai joprojām FKTK redzeslokā ir trīs vai četras bankas, kas ir īpašajā uzraudzības zonā vai īpašajā pārraudzībā? Ar ko šāda īpašā pārraudzība no parastās atšķiras?
Jāteic, ka situācija mainās no mēneša uz mēnesi. Mēs redzam, ka atsevišķas bankas, kas 2018. gadā nolēma mainīt savu biznesa virzienu un stratēģiju, ir izvēlējušās palikt pie augstāka riska biznesa modeļa, kas nozīmē gan augstāka riska klientus, gan augstāka riska ģeogrāfiju. Šādas izvēles, protams, nosaka arī augstākas prasības uzraudzībā. Mēs novērtējam, ievietojam riska skalās, bet nevienam neliedzam strādāt augstāka riska zonā. Bankai pašai šādā gadījumā ir jāievieš atbilstoši iekšējās kontroles mehānismi, un arī mēsintensīvāk sekojam, vai banka spēj šos riskus pārvaldīt. Joprojām ir bankas, kas strādā augsta riska zonās, un, loģiski, biežāk esam uzraudzības dialogā ar šīm bankām.
Nerunājot par četrām lielajām bankām, par kuru vietu biznesā šaubu nav, kā ir ar pārējām? Vai ir pārliecinoši redzama viņu vieta biznesā pēc šā brīža piedāvājuma? Vai paredzama kāda banku konsolidācija tuvākajā laikā?
Jāteic tā, ka jau tad, kad biznesa modeļu transformācija tika uzsākta, sapratām, ka visiem neies vienādi labi, līdz ar to galarezultāts tika prognozēts dažāds. Tas ir tikai loģiski, jo gan pašas bankas atšķiras, gan izvēlētās biznesa nišas ir atšķirīgas. Jau šobrīd ir dažādi piemēri – ir bankas, kas ir tālu priekšā citām jauno stratēģiju attīstībā, kam pārmaiņu process ir finiša taisnē. Tajā pašā laikā ir bankas, kas cīnās un meklē sevi. Pērn Rigensis Bank atteicās no kredītiestādes licences, tā pasakot, ka licencēta banku darbība vairs nav viņu lauciņš. Apsveicams akcionāru lēmums, kā pabeigt saistības pret noguldītājiem un klientiem un turpināt biznesu nedaudz citā formā. Tas kopumā parāda, ka Eiropā novērotais konsolidācijas modelis ir sasniedzis arī Latviju un mazās bankas apvienojas, lai kopīgiem spēkiem turpinātu darbu. Tas priecē, jo skaidrs, ka, jo spēcīgāka ir pati banka, jo ilgtspējīgāks būs tās biznesa modelis. Mums būs lielāki un nozīmīgāki tirgus spēlētāji. Gribu teikt, ka jau šobrīd ir pārsniegta 10% tirgus daļas robeža, ko aizņem tās bankas, kas nav piederīgas pie četrām lielajām. Proti, 10% no kopējā portfeļa ir lielums, kas atstāj ietekmi uz ekonomiku, un loma ir pamanāma. Ja skatām kopumā šo laika posmu no 2020. gada līdz šodienai, tad jāpiebilst, ka pandēmija ir nopietni bremzējusi gan ekonomikas attīstību, gan finanšu nozares attīstību. Patlaban var teikt, ka atspēriena punkts ir, un atliek vien cerēt, ka nesekos kādi milzīgi ekonomiski satricinājumi. Kopumā vēlos uzsvērt, ka viennozīmīgi pie mums ir vieta bankām, kas vēlas finansēt Latvijas ekonomikas attīstību, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kur skaidri ir redzama atpalicība pat no mūsu tuvākajiem kaimiņiem.
Atceros dažādus paziņojumus vēl 2019. gadā, kad runāja par to, ka strauji samazinās nerezidentu skaits bankās. Ja kopumā raugās uz šo terminu “nerezidents”, tad arī Vācijas vai ASV pilsonis tāds ir. Īsti negribas nerezidentus par sliktajiem saukt. Kādas ir šobrīd iegūtās strukturālās izmaiņas bankās – rezidenti, nerezidenti?
Struktūra, protams, mainījās un strauji, bet šobrīd ir iegūti stabili lielumi. Šobrīd kopējais nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir ap 15%. No tiem nepilni 10% ir Eiropas Savienības, bet atlikusī trešdaļa ir citu trešo valstu izcelsmes noguldījumi. Arī ārpus ES valstīm ne visos gadījumos viennozīmīgi ir stāsts par augsta riska ģeogrāfiju. Uzsvēršu, ka nevienā brīdī FKTK kā uzraugs nav uzstājis izbeigt darbu ar nerezidentiem pēc būtības. Tā nav. Pilnīgi noteikti likt visu vienā grozā un teikt, ka visi nerezidenti ir nevēlami, – tas noteikti nav pareizais ceļš. Latvijas kā mazas ekonomikas īpatnība ir tā, ka ir sarežģīti pastāvēt tikai no sava iekšējā tirgus.
Visu interviju lasiet 8.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
