Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Latvijā kreditēšanā tuvākos pāris gadus nav iespējams radīt "burbuli", piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Tuvākos pāris gadus tīri praktiski nav iespējams šo burbuli uzpūst," teica Purgaile, piebilstot, ka "burbuli" nebūs iespējams uzpūst, lai arī kāda būtu banku aktivitāte kreditēšanā.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas Banka rūpīgi sekos līdzi tam, lai bankas izsniedz ilgtspējīgus, kvalitatīvus kredītus.

Purgaile arī atzīmēja, ka personīgi nedotu priekšroku bankas stimulēt kreditēt ar solidaritātes iemaksu. "Es nedotu priekšroku šādā veidā stimulēt bankas kreditēt, uzņemties riskantus aktīvus," sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece.

Tāpat viņa informēja, ka kreditēšanas portfelis vasarā pieauga par nepilniem 2% jeb vairāk nekā 250 miljoniem eiro, kas ir labs rādītājs, jo ierasti vasara nav aktīvākais periods Latvijas ekonomikā. Būtiski pieaudzis no jauna izsniegto aizdevumu skaits un apmērs, tostarp īpaši straujš kāpums bijis mājsaimniecību segmentā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.

Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.

Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.

Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Šodien Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes (EP) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") eksperti, lai turpinātu novērtējumu par Latvijas sistēmu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

"Moneyval" komanda Latvijā uzturēsies līdz 15.novembrim, bet sestās novērtēšanas kārtas jaunāko novērtējumu Latvija saņems 2025.gada nogalē, informēja Finanšu izlūkošanas dienestā.

Plānots, ka šodien Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) tiksies ar "Moneyval" ekspertiem, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kancelejā.

"Moneyval" ir EP noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja. Tās centrālais uzdevums ir novērtēt, kā dalībvalstis izpilda starptautiskos standartus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. "Moneyval" veic novērtējumu, izstrādā ziņojumu un sagatavo rekomendācijas.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS "RB Rail" un par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) ir apkopojusi līdz šim vērtētos variantus pilnvērtīgam Rīgas savienojumam ar "Rail Baltica" dzelzceļa trasi gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tostarp nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu, informē SM pārstāvji.

Piedāvātus priekšlikumus SM virza izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) lēmuma pieņemšanai par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam.

SM informē, ka atbilstoši "RB Rail" veiktajai izmaksu-ieguvumu analīzei lielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā galveno ieviešanas prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju.

Tāpat rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem, tostarp daļējas kravu kustības nodrošināšanai, Rīgas posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta. SM plāno to paveikt līdz šā gada septembra beigām.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Drošība tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. To lieliski raksturo piegādes ķēdes – tās ir tik drošas, cik augsti ir ievērotie drošības standarti katrā tās posmā. Daudzās nozarēs tā ir ne tikai likumdošanas prasība, bet arī uzņēmuma rūpes par klientiem – lai pie tiem nonāktu kvalitatīvs un uzticams pakalpojums vai produkts.

Piegāžu ķēdes ir joma, kurā uzskatāmi var redzēt, kā kiberfiziskā drošība ietekmē uzņēmuma darbību un reputāciju. Tādi būtiski faktori kā organizācijas sadarbības partneru izcelsmes valsts un konkrēto uzņēmumu izvēle vai lēmumi par investīciju apjomiem kiberdrošībai un tik elementāras ikdienas prakses kā vairākpakāpju autentifikācijas ievērošana un regulāra programmatūras atjaunināšana – tas viss var atbalsoties ne tikai viena uzņēmuma darbībā, bet visā piegādes ķēdē, rezultātā ietekmējot arī gala klientus.

Drošība sākas ar izpratni

Viens no aspektiem ir sadarbības partneru izpratne par nepieciešamību uzturēt drošības kultūru uzņēmumā. Programmatūru un ārpakalpojumus izmanto kā uzņēmums, tā viņa piegādātāji. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt laiku un resursus, taču var slēpt sevī arī iespējas ielauzties uzņēmumu sistēmās un līdz ar to ietekmēt pašu uzņēmumu, tā klientus un piegādātājus. Pat ja pašas organizācijas iekšienē ir augstākā līmeņa drošības kultūra, var pastāvēt paaugstināti riski, ja līdzvērtīgi procesi nav ieviesti kādā no sadarbības partneru uzņēmumiem. Tāpēc būtiski pārliecināties, ka partneri savstarpēji izprot savu iesaisti un atbildību, uzturot tam nepieciešamo drošības līmeni.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.