Sākotnēji, kamēr Monea bija salīdzinoši maza kompānija, attiecības ar bankām bija vieglāk veidot, taču situācija pēdējā laikā ir būtiski mainījusies.
Uzņēmums, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū, neizslēdz iespēju nākotnē pārcelties uz citu valsti, intervijā atzīst SIA Monetizator (maksājumu aplikācijas Monea īpašnieks un izplatītājs) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kalniņš, kurš uzskata, ka tieši finanšu tehnoloģiju uzņēmumi nākotnē var palīdzēt atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju.
Fragments no intervijas
Pēdējo pāris gadu laikā par uzņēmumu publiski esam dzirdējuši mazāk, ko esat paveikuši šajā laikā?
Sākotnēji vairāk koncentrējāmies uz aplikācijas sadaļas veidošanu, taču pirmajā attīstības fāzē neizdevās tik strauji augt un piesaistīt investīcijas, lai paplašinātu darbību uz citām valstīm. Tajā laikā jau bijām uzbūvējuši veiksmīgi strādājošu aplikāciju pārskaitījumu veikšanai, kas piesaistīja citu uzņēmumu interesi saistībā ar pārskaitījumu veikšanu starp bankām un biznesa procesu automatizēšanu. Sapratām, ka arī tā ir biznesa niša, kurā varam strādāt. Tomēr, ņemot vērā, ka esam regulēta institūcija, bija nepieciešams laiks, kamēr Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) saskaņojām jauna pakalpojuma piedāvāšanu, tāpat pagāja laiks, kamēr to popularizējām, tomēr beigās sanāca izveidot labu produktu. Galu galā šobrīd Monea aplikācija apstrādā 65 tūkstošus ienākošos un izejošos biznesa klientu maksājumus mēnesī. Piedāvājam automatizāciju uz dažādām bankām, kas saskan ar to pakalpojumu klāstu, ko savās finanšu pakalpojumu attīstības vadlīnijās nosaka arī Eiropas maksājumu pakalpojumu direktīva 2 (Payment Services Directive 2).
Kā veidojās sadarbība ar bankām un cik viegli finanšu tehnoloģiju uzņēmumam ir sadarboties ar lielajiem tirgus spēlētājiem?
Sākotnēji, kamēr bijām salīdzinoši maza kompānija, attiecības ar bankām bija vieglāk veidot, taču situācija pēdējā laikā ir būtiski mainījusies. Šobrīd radusies sajūta par bardaku banku sektorā, kur esam iekāpuši no viena grāvja otrā, un dažās jomās esam pat pārāk priekšzīmīgi. Uz savas ādas šo situāciju sākām piedzīvot tādā veidā, lai, iespējams, bankas ierobežotu konkurenci. Maksājumu pakalpojumu likums nosaka, ka kredītiestādei ir pienākums nodrošināt maksājumu iestādei objektīvu, samērīgu un nediskriminējošu pieeju iestādes sniegtajiem pakalpojumiem, taču mums šī pieeja kļūst aizvien ierobežotāka. Tas vērojams gan situācijā, kad vēlamies atvērt jaunus kontus, kurus tālāk izmantojam konkrētu klientu vajadzībām komercbankās, gan piemēroto komisijas maksu ziņā.
Kā tas izpaužas?
Iepriekšējā sadarbības cikla cenrādis bija apstiprināts līdz pagājušā gada 31. decembrim, un banka atsūtīja pirmo paziņojumu tieši brīdī, kad vēlējāmies atvērt jaunu kontu un tādējādi potenciāli pieslēgtu jaunus klientus apkalpošanai un automatizēšanai. Taču saņēmām atbildi no bankas, ka sākotnēji jāvienojas par jauno pakalpojumu cenrādi, kurā maksa bija paaugstināta. No bankas saņēmām divus iespējamos variantus – viens no tiem bija konkrēta maksa par veiktajām transakcijām, bet otrs – ļoti augsta fiksētā maksa, kuru mēs, ja būtu ļoti strauji augošs uzņēmums, pat varētu apsvērt, taču šim piedāvājumam tika noteikts termiņš trīs mēneši un pēc tam tas atkal tiktu pārskatīts.
Kā banka pamatoja cenu paaugstināšanu?
Swedbank argumentēja, ka cenu pieaugums saistīts ar lielāku resursu izmantošanu, kas nepieciešams, lai pārbaudītu, vai darījumi atbilst AML prasībām. Mēs tam nepiekrītam, jo visbūtiskākā sadaļa, kur pieaudzis darījumu skaits, ir kontu pārskatu pieprasījumi, un, mūsuprāt, ja kāds paskatās savā kontā, tas nerada nekādu naudas atmazgāšanas vai terorisma finansēšanas risku. Ja par konta pārskatu mums prasa 1,5 eiro, bet, atverot internetbanku, es kā bankas klients varu šo informāciju apskatīt bez maksas, ir skaidrs, ka tas tiek darīts, lai liktu mums šķēršļus. Šī paradoksālā situācija, mūsuprāt, arī ir pretrunā ar maksājumu direktīvu, kas nosaka, ka bankām jānodrošina API infrastruktūra.
Tādējādi šajā situācijā, kad bankas attīra savu klientu bāzi, tās cenšas novilkt uz leju arī konkurentus, un bankas dažkārt sevi nostāda augstāk par regulatoru. Šobrīd nākas saskarties ar klasisku mobingu, un komunikācija ir tāda, ka esam strupceļā un jārīkojas citādāk, tādēļ esam vērsušies ar iesniegumu Konkurences padomē par iespējamu AS Swedbank pārkāpumu saskaņā ar Konkurences likuma 13. pantā noteikto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot atrašanos dominējošā stāvoklī.
Visu rakstu lasiet 27. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!