Glāzgovas klimata konferences laikā vairākas valstis pauda gatavību tuvāko 10 gadu laikā kļūt klimatneitrālas. Kaut arī dažas lielvalstis apgalvo, ka šī mērķa sasniegšana varētu aizņemt vēl pusgadsimtu, daudzas mazākas pārmaiņas ir īstenojamas kaut vai tūlīt, un tās neprasa milzīgas izmaksas jaunas klimata politikas ieviešanai.
Būtisks spēlētājs te var izrādīties strauji augošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare.
IKT nozares ekoloģiskais nospiedums – kā vidēja izmēra pilsētai
Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 000 cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.
Un tagad iztēlosimies, ka visi Ventspils iedzīvotāji katru dienu dodas uz darbu ar auto. Automašīna ar dīzeļdzinēju vidēji izdala vairāk nekā 120 gramu ogļskābās gāzes (CO2) uz kilometru. Veicot pat īsu – ap 20 kilometru – distanci no mājām uz darbu un atpakaļ, tas nozīmē apmēram tonnu kaitīgo izmešu gadā. Ņemot vērā nozares aktīvo klātbūtni starptautiskajā tirgū un nepieciešamību aizpildīt vakances ar ārvalstu darbaspēku, ietekme uz vidi, visticamāk, būs vēl lielāka, jo neizdosies aprobežoties tikai ar iekšzemes ceļojumiem. Savukārt lidmašīna atkarībā no galamērķa un noslogojuma var izdalīt divreiz vairāk CO2 uz vienu pasažieri nekā auto ar dīzeļdzinēju – vairāk nekā 250 g/km. Salīdzinājumam – vidējās CO2 emisijas uz vienu elektrovilciena pasažieri ir tikai 4,4 g/km, bet Rail Baltica vēl tiek būvēta, un uz starptautiskiem elektrovilcienu pārvadājumiem Latvijā vēl ir jāpagaida.
Kāds būtu risinājums? Es aicinātu IKT nozares uzņēmumus izmantot attālinātā darba formātu, ko šobrīd kaut vai daļēji izmanto pat 55% uzņēmumu visā pasaulē, un 88% pasaules organizāciju ir mudinājušas savus darbiniekus izmantot šo iespēju.
Attālinātais darbs – atbilde uz kvalificēta darbaspēka trūkumu un klimata izaicinājumiem
Šogad Tartu Universitātes Lietišķo sociālo pētījumu centra veiktā Igaunijas uzņēmēju aptauja atklāja, ka ir vairāki iemesli, kāpēc Igaunijas uzņēmēji starptautisko tāldarbu uzskata par svarīgu, un lielākoties viņu atziņas ir attiecināmas arī uz Latviju. Proti, Igaunijā trūkst speciālistu ar specifiskām prasmēm, tomēr iespēja, ka šādi speciālisti no ārvalstīm varētu pārcelties uz dzīvi Igaunijā, ir maz ticama, un tādā gadījumā starptautisks tāldarbs ir vienīgais veids, kā piesaistīt nepieciešamos speciālistus. Vairāki aptaujātie norādīja, ka attālinātais darbs nav viņu iecienītākā iespēja, taču labs speciālists parasti nav gatavs mainīt dzīvesvietu un globālās konkurences apstākļos var izvēlēties darba devēju no jebkuras valsts. Ir arī uzņēmumi, kuriem nepieciešams īslaicīgs atbalsta personāls. Tādējādi tāldarbs ir būtisks rīks, kas risina augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu atsevišķās profesijās, bet jo īpaši IKT sektorā.
Lai gan Covid-19 pandēmija uz laiku palēnināja CO2 emisijas, globālās ekonomikas straujā atveseļošanās ekoloģiskās problēmas atkal izvirzījusi priekšplānā. Plašāka tāldarba izmantošana būtiski samazinātu gaisa piesārņojumu, mazinot gan nepieciešamību pārvietoties no vienas pilsētas uz otru, gan ceļot uz ārzemēm. Uzņēmumu ekoloģiskās pēdas nospiedumu palielina izmisīgi centieni piesaistīt ārvalstu speciālistus darbam uz vietas. Cilvēciski ir saprotams, ka šādi speciālisti bieži ceļo, jo ne vienmēr viņiem ir iespējams pārcelties ar visu ģimeni. Tāpat jāpatur prātā, ka, dodot iespēju strādāt no jebkuras vietas pasaulē, tiek ietaupīts ne tikai laiks, kas citkārt tiktu atvēlēts lidojumam, bet arī izmaksas par elektrību un siltumu, ko patērē lieli biroji.
Bažām par neizdošanos nav pamata
Lai gan tāldarba formāts sekmīgi aizstāj kontaktdarbu, nozarē joprojām valda liela skepse par tā ieviešanu ikdienā. Esmu sastapusi vairākus personāla atlases speciālistus un uzņēmumu vadītājus, kuri gan atzīst tāldarba priekšrocības visu iepriekšminēto iemeslu dēļ, tomēr tā nodrošināšana šķiet pārāk riskanta un sarežģīta. Šādas bažas ir vismaz pusei uzņēmumu, ja ne vairāk. Biežākie iemesli – drošības riski, sarežģīta nodokļu politika un atalgojuma sistēma, kas dažādās valstīs var atšķirties. No vienas puses, šīs bažas ir aktuālas un saprotamas, tomēr mūsdienās darbojas pietiekami daudz dažādu platformu, kas piedāvā risinājumus gan drošības un juridiskās palīdzības jautājumos, gan arī algu aprēķināšanā, pieņemot darbā ārzemju darbiniekus. Tāpēc, iepazīstoties ar tirgū piedāvātajiem pakalpojumiem, ikvienam ir iespēja dot savu artavu gan uzņēmuma konkurētspējā un kapacitātē, gan apkārtējās vides uzlabošanā.
Hibrīda darba formāta ieviešana būtiski veicinās zaļo revolūciju, un būtu nepieciešams palielināt to uzņēmumu skaitu, kuri ir gatavi vairāk investēt tāldarbā. No pirmā acu uzmetiena tas var šķist sarežģīti, taču varu apliecināt, ka, pēdējos 10 gadus darbojoties strauji augošajā IKT jomā, esmu pārliecinājusies – bažas ir veltīgas. Daudzi no veiksmīgākajiem pasaules jaunuzņēmumiem ir tik efektīvi tieši tāpēc, ka tāldarbs ļauj nolīgt ekspertus no visas pasaules un izvēlēties labākos no labākajiem. Uzlabojot uzņēmuma konkurētspēju šādā veidā, drīzāk tiks sasniegta arī kārotā klimata neitralitāte.
* Ekonomikas ministrijas 2020. gada ziņojums “Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”
