Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.
Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.
"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.
Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.
"Pēdējā gada laikā, kopš strādāju ar sieviešu finansiālās neatkarības kustību, esmu lasījusi daudzus pētījumus par naudas un laimes attiecībām. Protams, nauda nav laimes avots, tā ir ģimene, veselība, mīlestība. Taču visās aptaujās un pētījumos tiek secināts, ka nauda un naudas trūkums ir galvenais traucēklis cilvēku laimei. Vairāk naudas nenozīmē lielāku laimi, bet, kad naudas nav vai ap to ir daudz neskaidrību, rodas trauksme," saka K. Kulberga.
Pēdējos desmit gadus cilvēku turība un atalgojums ir pastāvīgi pieaudzis, taču apmierinātība ar savām finansēm gan nav palielinājusies. Viņa ir pārliecināta, ka āķis nav naudas apjomā, bet sajūtā, ka indivīds pārvalda savas finanses. Šī arī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc ir svarīgi plānot finanses - kontroles sajūta samazina stresu par naudu. "Interesanti, ka līdz pat martam es visās sarunās minēju to, kāpēc ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, lielākiem pirkumiem un sapņiem. Šodien vairs nevienam nav jāsaka, kāpēc drošības spilvens ir svarīgs. Apkārt redzam cilvēkus, kam tā nav, un viņu izmisums ir liels. Tagad ir pilnīgi cita dienaskārtība un fokuss ir uz to, kā plānot un uzkrāt," stāsta K. Kulberga.
Viņas novērojumi liecina, ka daudzi domā, ka finanšu plānošana prasa smalki pārzināt budžeta džungļus un "Excel" tabulas, tomēr pamata likums ir vienkāršs un nemainīgs - ir jātērē mazāk, nekā nopelna. "Mums nav izteikta uzkrājumu kultūra, tāpēc mans mērķis ir aicināt uzkrājumus uztvert kā finansiālās brīvības atslēgu," saka K. Kulberga.
Viņa iesaka uzkrāšanas procesu padarīt automātisku un neatstāt to uz mēneša beigām, kad visi citi tēriņi jau veikti. Uzkrājumam jābūt kā obligātajam maksājumam mieram un par savu finanšu drošību. Vislabāk to veikt uzreiz pēc tam, kad kontā ienāk alga. Automātiskais maksājums palīdzēs pret spontāniem pirkumiem, kas varētu radīt kārdinājumu šī mēneša uzkrājumam paredzēto summu novirzīt kādas iegribas apmierināšanai. K. Kulberga iesaka sākt ar 5% .
"Pat, ja sākumā tas ir viens eiro dienā vai 50 eiro mēnesī, arī mazās summas ar laiku sakrājas un kļūst lielākas un tas automātiski palielina miera sajūtu. Protams, tas neatrasinās visas problēmas, bet šobrīd tāpat apkārt ir tik daudz nezināmā, ko nekādā viedā nevaram individuāli ietekmēt, bet uzkrājumi dod iekšēja miera sajūtu, ka esi par sevi parūpējies un ir kaut kas atlikts nebaltai dienai," teic K. Kulberga.
Daudzas sievietes, ko viņa konsultējusi, teikušas, ka var uzkrāt ne vairāk kā 20 vai 30 eiro mēnesī, no kā nekas daudz nesanāk, bet pēc gada viņas redz, ka šī summa ir izaugusi jau līdz 300 eiro. Un situācijā, ja nakts vidū bērns jāved pie zobārsta, vairs nav jāņem ātrais patēriņa kredīts. Šādi gadījumi, kas agrāk būtu radījušas lielu stresu, tagad atrisinās daudz mierīgāk. "Summām nav jābūt astronomiski lielām. Svarīgāks ir pirmais solis - sākt. Daļa manu sekotāju jau pēc pusgada palielina to, cik daudz katru mēnesi novirza uzkrājumiem. Ideālā proporcija ir 10 līdz 20%," saka K. Kulberga.
Vaicāta, cik ilgā laikā veidojas ieradums uzkrāt, K. Kulberga teic, ka tas ir individuāli, bet tam lieti noder tehnoloģijas, piemēram, tādi risinājumi kā automātiskie maksājumi, kas nodrošina, ka konkrēta naudas summa automātiski tiek pārskaitīta uz citu kontu. Sākumā šie risinājumi ļauj sevi nedaudz apmānīt, lai vēlāk nerastos kārdinājums uzkrājumiem domāto, bet atsevišķi neatlikto naudu, iztērēt citām vajadzībām.
Viņa piebilst, ka liela nozīme ir ģimenei un draugiem, jo vēlme līdzināties draugiem un kaimiņiem rada lielu sociālo spiedienu, kas atstāj ietekmi uz maciņu. Salīdzināšanās, kurš ir bijis ceļojumā uz kūrortu vai kurš pie nākamā algas palielinājuma nomaina mašīnu, ir kā lamatas. Ir svarīgi saprast, kas man ir svarīgāk - izmantot bonusu jaunam telefonam vai uzkrājumam savai nākotnei. Tāpēc gadās situācijas, ka, sākot veidot uzkrājumus, rodas atklāsme, ka ir draugi un paziņas, ar ko vairs nav pa ceļam, jo vairs negribas iztērēt 1/10 daļu savas algas par dārgām vakariņām ar šampanieti.
Vaicāta, par ko šobrīd uztraucas viņas sekotājas, K. Kulberga norāda, ka tas lielā mērā atkarīgs no tā, vai jau ir ieviesta personīgā finanšu higiēna. Taču jebkurā gadījumā lielākā daļa ļaužu šajā pavasarī ir pārskatījusi savu budžetu un pārsvarā tas noticis piespiedu kārtā. Kopumā cilvēki uztraucas par to, kā ierobežot tēriņus, kā uzkrāt, no kā atteikties vispirms.
"Tūkstošgades paaudze šobrīd ierauga savus nemanāmos pirkumus, kas laupīja iespēju uzkrāt smukas summas, piemēram, par ēšanu ārpus mājas, kafiju līdzņemšanai, ēdiena piegādi, kā arī dažādiem digitālajiem rīkiem. Varbūt tās bija mazas summas, bet konstantas un mēneša vai gada griezumā visai lielas. Bieži vien tā bija nodeva sociālajai identitātei, bet šobrīd tie ir pirmie izdevumi, kas tiek samazināti, un tas ir pareizi. Miera laikos no tiem ir grūtāk attiekties," saka K. Kulberga.
Šobrīd vissāpīgākais cilvēkiem ir nepieciešamo izdevumu groza pārskatīšana, piemēram, apstākļos, kad īres, auto līzinga vai hipotekārā kredīta maksājums ir izrādījies pārāk ambiciozs. "Skaidrs, ka pārcelties uz jaunu dzīvokli ir emocionāli grūtāk, nekā atteikties no ikdienas kafijas, bet reizēm ir brīdis, kad ir jāizdara šī izvēle. Taču, pieņemot lēmumu, rodot risinājumu un pārejot ekonomisko dzīves versiju, no pleciem tiek noņemta emocionālā spriedze. Šādi lēmumi šobrīd jāieņem daudziem. Noteikti vajag proaktīvi runāt ar partneriem, nevis bēgt no problēmām," viņa teic.
Nereti ārkārtas apstākļos rodas doma pārstāt veikt uzkrājumus. K. Kulberga aicina to nedarīt un drīzāk meklēt iespējas ieekonomēt citās izdevumu kategorijās. "Uzkrāšanas kontekstā vissvarīgākā ir rutīna. Kad to sāk darīt automātiskā formātā un pierod, tas vairs nav tik sarežģīti. Redzu, ka manas sekotājas sākumā uzkrājumiem novirza 5% un tad, kad pāriet no 5 uz 10%, tas vairs nav tik sāpīgi. Pirmais solis prasa visvairāk drosmes," viņa uzskata.
Vaicāta, vai pēc krīzes varētu plašākā mērā mainīties cilvēku paradumi un patēriņa kultūra, K. Kulberga teic, ka šobrīd par to runā daudzas kustības, piemēram, arī bezatkritumu dzīvesveida kustība. "Viens ir naudas aspekts, bet otrs - mūsu kopējais uzstādījums kā sabiedrībai, ka jāsamazina pārtēriņš un labklājības atrādīšana, jo tas nepiešķir dzīvei lielāku jēgu. Es neesmu pārliecināta, vai izdosies izskaust patēriņa kultūru, bet ir vairākas kustības, kas runā par to, ka dzīves kvalitāte ir mierā un ilgtermiņa labsajūtā, mazāk tajā, ka viss jānopērk uzreiz tagad," viņa spriež.
#1/2
Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.
#2/2
Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.
