Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.
Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.
"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."
Lasi arī:
Vieni nikni, citi pelna
Novembrī, kad situācija uz robežas vairākos aspektos sāk atgādināt lokālu militāru konfliktu, migranti jau kļuvuši par neatņemamu Minskas un Grodņas panorāmas sastāvdaļu. Daži baltkrievi šajā situācijā nelaiž garām iespēju mazliet piepelnīties, paaugstinot cenas par dzīvojamo platību un taksometru pārvadājumiem. Citi tikmēr ir nobažījušies par drošību: vecāki tagad bieži dodas uz skolu pakaļ savām atvasēm, lai arī kopumā cenšas mazāk uzturēties ārpus mājas.
Pēc kāda Minskas iedzīvotāja vārdiem, daži migranti jau nonākuši milicijas iecirkņos. Daudzi neslēpj īgnumu, notiekošajā vainojot valsts varu ar Aleksandru Lukašenko priekšgalā. "Svešiem – visu, savējiem – neko. Arābiem pieved ēdienu un ūdeni, atļauj cirst mežu, lai arī pierobežas teritorijā tas aizliegts. Bet mūs vienīgi slauc un slauc," žēlojas viens ziņu aģentūras Lenta.ru sarunbiedriem. Vēl citi Baltkrievijas iedzīvotāji, paužot līdzjūtību pret nakts aukstumā uz ielas gulošajiem iebraucējiem, vāc dažāda veida humāno palīdzību. "Policists balaklavā, kas aizsedz visu seju, izņemot acis, ved lielu, apmēram no 50 cilvēkiem sastāvošu grupu Minskas Sporta pils virzienā," 15. novembra reportāžā pauž izdevums Kommersant.
"Vīrieši un sievietes ar bērniem dodas uz pilij līdzās esošo autostāvvietu, kur viņus jau gaida daudzie autobusi un taksometri. Pēc četrām stundām šie cilvēki jau būs Grodņā, pilsētā pie Polijas robežas."
Patlaban, pēc dažādām aplēsēm, migrantu skaits Baltkrievijā ir 8–15 tūkstoši, viņus var redzēt visur – no galvaspilsētas līdz valsts rietumu robežai. Šos skaitļus sāc izprast, kad nonāc pašā Minskā. Daudzi no tiem, kas nonākuši pie Sporta pils, teic, ka no Tuvo Austrumu pilsētām atlidojuši tikai šodien. Daudzi, tāpat kā Ahmeds no Irākas, kurš ar saviem draugiem iekārtojies zālājā pie Sporta pils, atrodas Baltkrievijā kopš septembra.
"Tur [pie robežas] bija baigi, nebija ne ūdens, ne ēdiena, tāpēc mēs nolēmām atbraukt [uz Minsku] iepirkties un mazliet pagulēt šeit. Rītdien mēs atkal tur atgriezīsimies – ko gan mums citu iesākt?" viņš saka, un viņa iesārtās acis liecina par ilgu bezmiegu. Ahmeds pastāsta, ka viņu draugu grupu uz robežas piekāvuši poļu robežsargi.
Tā kā arvien vairāk tādu pašu migrantu kā Ahmeds atgriežas no robežas vīlušies un izbadējušies, taču tik un tā negrasās atgriezties mājup, situācija pasliktinās, draudot kļūt par nopietnu A. Lukašenko problēmu. Simtiem ārzemnieku no Tuvajiem Austrumiem mīt pie tirdzniecības centriem, pazemes pārejās, dzīvojamo namu kāpņu telpās visā pilsētā. Tie, kam vēl palikusi nauda, meklē vietas hoteļos un hosteļos. Lielu daļu Minskas iedzīvotāju situācija dara niknus, tomēr daži tajā saskata biznesa iespējas.
Visi numuri viesnīcā Sputnik šobrīd rezervēti. Šīs iespaidīgās, lai arī savecējušās piecstāvu ēkas foajē un tās blāvi apgaismotajos koridoros iespējams izdzirdēt arābu un kurdu valodu. Citos hoteļos, tostarp Crown Plaza, kas izvietojies pilsētas centrā, tāpat teic, ka brīvu numuru nav. Kā paskaidro migranti, tūrfirmas parasti iepriekš rezervē uzturēšanos galvaspilsētas hoteļos, iekļaujot tās cenu tūrpaketē.
Pie Sputnik uzņemšanas galda strādājošā Anna saka, ka "tūristu" parādīšanās viņai nozīmējusi labvēlīgas pārmaiņas. Vispirms pandēmija palēnināja ekonomikas izaugsmes tempus, pēc tam valstī, kas agrāk piesaistīja dažus rietumu ceļotājus un biznesa tūristus, uz 18 mēnešiem iestājās politiskā nestabilitāte. Bet vasarā Baltkrievija nonāca vēl lielākā izolācijā pēc incidenta ar Ryanair lidmašīnas nosēdināšanu Minskā.
Mobilo sakaru saloni, kuru vidū arī krievu operatora MTS veikali, logus izdaiļo ar izkārtnēm arābu valodā – pirms došanās uz robežu migranti obligāti iegādājas vietējo operatoru SIM kartes.
Tomēr vislielākie ieguvēji no krīzes ir Minskas taksometru vadītāji. Taksists Sergejs teic, ka par došanos uz Grodņu viņš ņem 150 dolāru un veic ne mazāk kā četrus braucienus dienā. "Šomēnes esmu nopelnījis vairāk nekā pusgadā. Lai arī pēdējā laikā kļuvis nedaudz sarežģītāk," viņš piebilst un paskaidro, ka baltkrievu robežsargi netālu no robežas sākuši apstādināt taksometrus ar migrantiem. Tagad Sergejs un citi taksisti migrantus aizved uz degvielas uzpildes staciju Grodņas tuvumā, no kurienes sīriešu, irākiešu un baltkrievu pavadoņi ved migrantus uz pierobežas zonu.
Pievelk kā magnēts
Ar nakts iestāšanos pie Minskas austrumos esošā tirdzniecības centra Skala apstājies uzsmēķēt sīriešu migrantu pulciņš. Viņi ieradušies no Es-Suvaidas, pilsētas Jordānijas tuvumā, un pieder druzu mazākumam. Visi bēguši no Sīrijas, lai izvairītos no obligātā dienesta divarpus gadu garumā Bašāra al Asada armijā.
Katrs no viņiem samaksājis 5000 dolāru sīriešu vidutājam Damaskā, kurš savukārt nopircis no baltkrievu ceļojumu biroja tūrpaketi. Tajā vajadzēja būt iekļautam visam: viesnīcai un vīzai, arī "gida" pakalpojumiem uz vietas. Tomēr, nonākuši Minskā, migranti atklājuši, ka viņi apmānīti, un vidutājs vairs neesot izgājis uz sakariem. "Šis nelietis mūs piemānīja," saka Amirs, kurš Sīrijā strādājis par inženieri. "Vidutājs apsolīja rezervāciju hotelī uz 10 dienām, taču tur mēs varējām uzturēties tikai trīs naktis un desmit cilvēku gulējām mazā numurā blakus bordelim," pastāsta Amirs un piebilst: "Mūs negaida ne šeit, ne mājās. Mūs nekur negaida."
Vasarā Lukašenko apsolīja neapturēt narkotiku plūsmu ES virzienā, tagad pienācis laiks pašai Baltkrievijai izjust dīvainā reibinājuma klātbūtni – krimināli iekrāsotā nelegālo "tūristu" plūsma kā magnēts pievelk citus noziedzīgus biznesus. "Migranti tagad mierīgi Minskas centrā tirgo narkotikas. Pie mums nonāk ziņojumi no pilsoņiem, kuri redz, kā pilsētas centrā pārdod narkotikas. Un baltkrievu milicija uz to nereaģē. Ministrs teicis – migrantus neaiztikt. Attiecīgi viņi dara, ko grib, veic jebkādus noziegumus," TV tīklam Belsat pauž iniciatīvas BYPOL pārstāvis Aleksandrs Azarovs. Mītu par drošu un stabilu Baltkrieviju var uzskatīt par iedragātu, pauž Belsat.
Metodes atmaksājas
Apogeju migrantu krīze sasniedz novembra vidū. Lukašenko min, ka bēgļu skaits Baltkrievijas–Polijas robežkontroles punkta tuvumā 16. novembrī ir ap pieciem tūkstošiem cilvēku. Viņu vidū 3042 irākieši, 696 irāņi, 487 sīrieši, vairāk nekā 200 lībiešu un ēģiptiešu.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena notiekošo nosauc par "autoritārā režīma hibrīda triecienu", ar kā palīdzību Lukašenko tiecas destabilizēt demokrātiskos kaimiņus. 15. un 17. novembrī notiek jau pēdējās nedēļas amatā esošās Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Lukašenko telefonsarunas. Tās kļūst par nozīmīgu signālu – lai arī aizejoša, tomēr milzu kalibra Rietumu politiskā figūra pirmoreiz kontaktējas ar Baltkrievijas vadītāju, kura ievēlēšanas leģitimitāti neatzīst daudzi. Sarunu galvenais fokuss ir nevis kārtējie aresti un skarbi tiesas spriedumi, bet gan migrantu krīzes noregulējums – tieši šādi ir Baltkrievijas hibrīdagresijas sasniegumi.
Uz Merkeles un Lukašenko telefonsarunu fona 17. novembrī tūkstošiem "tūristu" pamet agrāk izveidoto nometni uz Baltkrievijas–Polijas robežas un baltkrievu dienestu pārstāvju pavadībā dodas nezināmā virzienā. Migrācijas frontē rezultāti ir, taču tāli izskan jautājums: vai visvairāk gaidītie? Šobrīd Baltkrievijas cietumos un izmeklēšanas izolatoros saskaņā ar organizācijas Vjasna datiem atrodas 869 politieslodzītie.
"Mums jāpasaka, ka mums vienīgi svarīgi, lai Lukašenko aizvāc no robežām visus nelegāļus, bet šo cilvēku likteņi mūs neinteresē?" Polijas mediju eksperts Pjotrs Kosciņskis neslēpj emocijas."(Saruna ar Merkeli – red.) var ļaut Lukašenko secināt, ka viņa taktika, viņa metodes, veids, kā izmantot migrantus kā ieroci pret ES, – tas viss strādā un ļauj panākt efektu, ja jau ar viņu gatavi runāt," baltkrievu politologs Valērijs Karbaļevičs pauž raidorganizācijai Voice of America. "Un ja reiz tā, tad, ja pašreizējā krīze arī tiks atrisināta, tā var atkārtoties jebkurā citā brīdī. Tāpēc ka Lukašenko labi atcerēsies, ka viņa metode piespieda ES uzsākt ar viņu pārrunas."
Baltkrievijas vadītājs taču spējis arī draudēt: "Tas, ka cilvēki tur gāzās – tikai sākums. Es jums jau esmu teicis: tālāk uz turieni dosies bruņoti cilvēki, lai aizsargātu šādus aizskartus cilvēkus."
Būtiski vēlreiz akcentēt acīmredzamo: nelegālās migrācijas plūsma ir zelta bedre gan tās organizētājiem, gan vēl kriminālākiem starpniekiem. "Teikt, ka visi migranti ir bēgļi, nozīmētu melot," uz Lukašenko teikto netieši reaģē Azarovs. "Ir cilvēki, kuri meklē vieglāku ceļu dzīvē. Zinot, ka Eiropā sniedz milzu sociālo palīdzību, viņi izlemj pārcelties uz citu valsti. Protams, ir cilvēki, kuri bēg no kara. Taču ir arī kriminālo grupējumu pārstāvji, kuriem vajadzīgs vienkārši pārcelties uz Eiropu."
Uzvarētāji un zaudētāji
Lai cik ciniski tas izklausītos, pandēmijas apstākļos migrantu krīze efektīvi piepilda ne vien to plūsmas organizētāju kabatas ar neuzskaitīto naudu, bet arī tranzīta zemes Baltkrievijas budžetu. Pateicoties ar nelegālajiem imigrantiem pārpildītajām lidmašīnām, lieliski tiek atrisinātas jau kopš 2020. gada augusta tukšo viesnīcu un hosteļu problēmas. Apgrozījuma līknes strauji šaujas augšup sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības sektorā: visas robežas šķērsošanai nepieciešamās preces, sākot no teltīm un plediem līdz siltajiem apaviem un apģērbam, migranti iegādājas Baltkrievijā.
Jaunie reisi austrumu virzienā Baltkrievijas aviokompānijai Belavia kompensē liegumu lidot uz rietumiem, ceļojumu biroji bankrotu vietā pieredzējuši uzplaukumu. Patieso labuma guvēju sarakstā, kura galvgalī atrodas tūrisma firmas, minams arī iebraucēju patērētais fantastiskais alkohola un cigarešu apjoms. Negaidīti pieaugušie taksometru un cita transporta vadītāju un īpašnieku ieņēmumi stimulē degvielas patēriņu un aktivizē autoremonta darbnīcas.
Līdztekus budžeta ieņēmumiem jāņem vērā vietējā patēriņa pieaugums, ko rada ierēdņu, spēka struktūru pārstāvju, uz un pie robežas esošo kabatās slīdošie nelegālie ienākumi no nelegālajiem migrantiem.
Baltkrievijā ieplūstošās naudas straumes ir dažnedažādas, pie tam atsevišķas var pārsteigt. Piemēram, plašsaziņas līdzekļa Mediazona baltkrievu versija un Lietuvas sabiedriskais medijs LRT kopējā pētījumā pauž, ka Irākas ceļojumu biroji no klientiem ņem 3000 dolāru ķīlu kā garantiju tam, ka "tūrists" atgriezīsies. Ja neatgriežas, tūrisma firma šo ķīlu izmaksā Baltkrievijai kā "sodu". Šo informāciju daļēji apstiprina Reform.by: irākietis Zamirs, vienas no migrantu grupām sociālajos tīklos administrators, pauž, ka dažos, bet ne visos Irākas ceļojumu birojos patiesi prasa ķīlu, taču tās apjoms var izrādīties atšķirīgs – gan 3000, gan 1400 dolāru. Tātad ķīlas naudas plūsmas ir visai miglainas.
Turklāt, pēc Zamira vārdiem, reizēm summu apmaksā pats ceļotājs, iegādājoties tūrpaketi, taču reizēm šo naudu neatgriešanās gadījumā atprasa viņa ģimenei.
Savukārt ekonomiskie un biznesa zaudējumi lielākoties attiecināmi uz valstīm, uz kurām notēmētas nelegālo migrantu plūsmas. Iespaidīgu triecienu saņem gan nacionālie budžeti (daudzos miljonos mērāmie izdevumi robežu stiprināšanai un spēka struktūru pārstāvju aktivizēšanai pie tām), gan ekonomika kopumā, kam kā spilgts piemērs kalpo apgrozījuma bremzēšanās visdažādākajos sektoros Polijas ziemeļaustrumu reģionā. Tomēr būsim godīgi – krīzes galvenie upuri izrādās paši migranti, kuriem ticis solīts, ka no Baltkrievijas pierobežas viņi ES nokļūs 20 minūtēs.
Nonākam pie ārkārtīgi savdabīga secinājuma: provocēt migrācijas krīzi nozīmē ne vien cerību gūt politiskas dividendes, bet arī iespēju uzlabot tautsaimniecības stāvokli, vienlaikus iedragājot tuvāko valstu ekonomikas. Baltkrievijas gadījums pārliecina, ka demogrāfiskā ieroča pielietošana nākotnē izskatīsies pēc vēl lielāka kārdinājuma, pateicoties tā sniegtajiem finanšu ieguvumiem.
