Ja sabiedrisko attiecību aģentūrai nav ekspertīzes darbā ar sociālajiem tīkliem, tas nozīmē, ka tai trūkst būtiskas piedāvājuma sastāvdaļas, apliecina Hill and Knowlton valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands.
«Princips «padalies ar savu pieredzi» ir uz palikšanu, un nav tik izšķirīgas nozīmes tam, tieši kāda sociālo mediju platforma tiek izmantota. Jaunās tehnoloģiskās iespējas ir atbrīvojušas iespēju sazināties un apmainīties ar viedokļiem, grupēties pēc interesēm daudz efektīvāk nekā jebkad agrāk,» norāda R. Vīlands.
Lai arī dažādu sociālo mediju platformu attīstība ir radikāli izmainījusi veidu, kā notiek komunikācija ar patērētājiem, uzņēmumi pagaidām vāji pielāgojas šīm pārmaiņām. Šīs pārmaiņas ir ietekmējušas arī reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūru darbu. «Pēdējo 2-3 gadu laikā pakalpojumi sociālo mediju platformās ir visstraujāk augošais segments mūsu aģentūras piedāvājuma klāstā,» stāsta Mediju tilts/Burson-Marsteller sociālo mediju direktors Gunārs Klēģers. Aģentūru darba ikdienu tas ir ietekmējis visai būtiski, jo projektu vadītājiem šodien jāspēj ne tikai izstāstīt klientam, kas ir Twitter, Draugiem, Facebook, YouTube vai Foursquare un ko tur var paveikt, bet arī jāspēj pašiem klienta vārdā komunicēt šajā vidē, jābūt pamatzināšanām par foto, video un citu materiālu izplatīšanas iespējām internetā. «Domāju, ka prasība sabiedrisko attiecību speciālistam pārzināt sociālos medijus šobrīd jau ir tikpat loģiska un pamatota kā prasme uzrakstīt preses relīzi,» tā G. Klēģers.
Sociālie tīkli dod labu iespēju testēt kompānijas piedāvājumu un īstenot mikropētījumus par cilvēku vēlmēm, uzskata Hill and Knowlton valdes priekšsēdētājs. «Krīzes komunikācijā sociālo tīklu nozīme ir nenovērtējama - iespējams sekot aktīvāko cilvēku viedoklim un uzturēt dialogu, kliedēt bažas un paust informāciju par kompānijas rīcību negadījuma novēršanā.»