Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju galda spēles nav ierasts laika pavadīšanas veids, tomēr tirdzniecības centrs ir laba vieta, kur auditoriju pie tām mēģināt pieradināt
Tā uzskata Baiba Altena, viena no galda spēļu zīmola Kokmaizītes (IK Kurland Woodcake) idejas autorēm. «Šeit Alfā esam sapratuši, ka cilvēkiem patīk spēlēt galda spēles, vajag tikai dot iespēju. Arī šādiem dizaina produktiem ir vieta tirdzniecības centrā, bet vajag pieradināt cilvēku, ka kaut kas tāds te ir. Šobrīd tā ir savā ziņā arī misijas apziņa,» atzīst Baiba. Viņa novērojusi, ka jāpaiet laikam, lai cilvēks kaut ko iegādātos – vienā reizē viņš paskrien garām, citā pamana, trešajā atnāk aprunāties un tikai ceturtajā varbūt izdara pirkumu. Daudzi cilvēki paņēma uzņēmuma kontaktinformāciju, domājot par Ziemassvētku dāvanām. «Tā ir mūsu niša, galda spēles šādā izpildījumā pērk dāvanām. Jebkuram šādam tirdzniecības pasākumam atdeve būs ilgtermiņā,» saka Baiba.
Šobrīd Kokmaizīšu spēles ir nopērkamas dažādos ne pārāk lielos veikalos, piemēram, Pienenē, Istabā, Mojo-Jojo. «Mans mērķis ir nonākt lielākos veikalos – tirdzniecības centros vai kādā tīklā. Šajā gadījumā jāsaprot, kura no spēlēm ir vairāk piemērota, tā jāsaražo lielākā apjomā. Ceru, ka līdz Ziemassvētkiem tiksim ar to galā,» saka Baiba.
Mainās domāšana
Protams, vienmēr var vēlēties labākus rezultātus, bet Baiba ir apmierināta ar mēnesi, kas pavadīts t/p Alfa. Viņa nebija lolojusi pārlieku lielas cerības, ka tirdzniecībā veiksies īpaši labi. Vienlaikus Baiba pielika pūles, lai par sevi runātu sociālajos tīklos un panāktu, ka tie cilvēki, kuri seko uzņēmumam Facebook, atnāktu līdz stendam tirdzniecības centrā. «Man ir iepatikusies doma, ka man ir veikals, bija pat nedaudz žēl šķirties no šīs vietas. Lai izdzīvotu tirdzniecības centrā, ir jābūt daudz lielākam produktu klāstam, varbūt ne tik specifiskam, vairāk piemērotam plašam patēriņam. Tikai ar savu produktu nav iespējams piekraut pilnus plauktus, bet Latvijā ir pietiekami daudz ražotāju, kuru rotaļlietas un galda spēles varētu iet kopā ar mūsu produkciju,» saka Baiba.
Viņa atzīst, ka, darbojoties tirdzniecības centrā, mainās domāšanas veids. «Ja dzīvo pa tirdziņien, ir tirgus domāšana, bet, nonākot lielākos ūdeņos, tā mainās. Šī pieredze man ir palīdzējusi domāt plašāk,» viņa atzīst. Stāstot par to, kā uzņēmums cenšas uzrunāt potenciālos pircējus, Baiba teic, ka pārdevējas smaida, mēģina stāstīt par spēlēm. Viņas skatījumā neizskaidrojamā kārtā vienudien ir daudz cilvēku, citā – mazāk, tāpēc uz vietas neko daudz nevarot ietekmēt. «Visdrīzāk var ietekmēt ar vizuālo komunikāciju. Tirdzniecības centrā ir kā lielā tunelī – liela daļa nemaz mūs nepamana,» saka uzņēmēja.
Cita valoda
«Pēc tā, ko teica eksperti, es sapratu, ka tā komunikāciju valoda, kādā jebkurš tirgotājs runā ar pircēju tirdziņā, ir mazliet atšķirīga. Lai tirdzniecības centrā pievērstu sev uzmanību, jābūt lielām formām un vēl jāatgādina, ka tas esi tu, kas šo spēli te ir nolicis, ka tas nav nejaušs spēļu galdiņš,» teic Baiba. Viņa bija pārsteigta, cik daudz cilvēku spēlēja spēles pie stendam blakus novietotā galdiņa. Galvenokārt ļaudis interesējusi dambrete. Izmēģinot kādu nedaudz sarežģītāku spēli, kur jāstāsta noteikumi, interese neesot bijusi tik liela, jo nepieciešams iedziļināties un cilvēki ne vienmēr ir gatavi to darīt. «Ja, stāstot noteikumus nepieredzējušam galda spēļu spēlētājam, pasaka «izdarīt gājienu», viņam šis apzīmējums nav pašsaprotams. Savukārt ir viegli runāt ar tiem, kuri spēlē daudz,» novērojusi Baiba. Piemēram, tirdziņos labi pērk spēles Laimes nams un Kurzemes vēja rati, t/p Alfa Latgaliešu domino un Vidzemes atmiņas spēle ir ņēmušas virsroku. Iespējams, tāpēc ka domino un atmiņas spēli zina visi.
Sākotnēji Kokmaizīšu stends līdzinājies mežam, bet pēc ekspertu ieteikuma stenda iekārtojums mainīts. «Man gribējās to sajūtu, ka te ir tāds maziņš tirdziņš, bet, protams, nomainot dekorācijas un kā galveno akcentu uzliekot lielformāta spēles, vairāk pievērsa uzmanību pašam produktam, ne tikai materiālam, no kā to taisa. Tāpat daudzi ir interesējušies tieši par lielformāta spēlēm, domāju, būs arī kāds pasūtījums,» cer Baiba.
Kā dizaina priekšmets
Annas Orniņas un Baibas Altenas tandēms Kokmaizītes dažādas galda spēles rada kopš 2009. gada. «Galvenā ideja ir klasiskām galda spēlēm piešķirt jaunu izskatu, veidot tās kā dizaina priekšmetus un mēģināt iekļaut vēl kādu informāciju, tādējādi ne tikai izklaidējot, bet arī izglītojot spēlētājus,» saka Baiba. Šobrīd ir izstrādātas septiņas spēles un vēl ir divas lielformāta spēles. Katru gadu tiek izveidota kāda jauna. Liela daļa to dizaina radīta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. «Mēs līdz šim esam spējušas turpināt spēles ražot un pārdot. Protams, tie nav lieli apjomi, atkarībā no spēles gadā spējam notirgot 100 līdz 200 tās eksemplārus. Šobrīd cenšos saprast, kā no produkta izveidot biznesu. Tas nav viegls uzdevums. Latvijā radošas idejas ir gandrīz katram, bet ir jautājums, kā tās pārvērst biznesā. Visi grib nodarboties ar lietām, kas patīk un ir sirdij tuvs, bet ir jāpārliecinās, cik lielai cilvēku grupai vēl tas patīk un kā pārvērst to tīkamu lielākai daļai cilvēku,» spriež Baiba.