Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Šoreiz par to, kā pensiju fondi pieņem lēmumus par investīcijām, kā, visticamāk, attīstīsies pensiju fondi un kā veidot uzkrājumu stratēģiju pensionāriem.

Kā pensiju fondi izvēlas, kur investēt?

Galvenā frāze pensiju uzkrājumu pārvaldīšanā ir “augsta atbildība”. Iedomājieties, ka jums uz desmitiem gadu ir uzticēti tūkstošu cilvēku līdzekļi. Un visus šos gadus jums ir ne tikai jānodrošina līdzekļu aizsargātība, bet arī jānopelna klientu labā, lai nodrošinātu viņiem pienācīgu dzīvi pensijā. Tāpēc pārvaldīšanas uzņēmumi vienlaicīgi dzīvo gan tagadnē, gan nākotnē.

Pensiju uzkrājumu pārvaldīšanas uzņēmumu pirmā prioritāte ir drošība. Pārvaldītājs var uzticēties tikai tiem investīciju projektiem, kuri ir uz 100% droši un nodrošinās līdzekļu aizsardzību un pavairošanu.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" plāno sākt darbību arī privāto pensiju fondu tirgū, pavēstīja kompānijā.

"Pēc veiksmīgas nostiprināšanās otrā pensiju līmeņa tirgū gatavojamies jaunu produktu ieviešanai, tostarp trešajā pensiju līmenī," sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Savukārt kompānijas jaunieceltais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs norādīja, ka piedāvājumu privāto peniju fondu tirgū "Indexo" plāno pieteikt tuvākā gada laikā.

Viņš atzīmēja, ka pensiju trešā līmeņa uzkrājumi Latvijā ļoti strauji aug un jau šobrīd pārsniedz pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā pensiju trešajā līmenī ir iesaistījusies tikai trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī darba samaksa turpina augt.

"Tādēļ (trešajā pensiju līmenī) izaugsmes iespējas vēl ir milzīgas atšķirībā no otrā līmeņa, kas jau sasniedzis brieduma pakāpi ar vairāk nekā miljonu dalībnieku," teica Arefjevs, prognozējot, ka tuvākajos gados pensiju trešais līmenis Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi.

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos četros mēnešos pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 1,4%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 335 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 0,12% ienesīgumu. Labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku (ienesīgums kopš gada sākuma 0,78%). Taču ilgākā termiņā pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts samērīgs ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums aprīļa beigās bija 2,79%, vidējais piecu gadu ienesīgums – 3,39%, vidējais desmit gadu ienesīgums – 3,19%.

Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 259 863 cilvēki. Pirmajos četros šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 4851 cilvēku, kas ir 1,9% pieaugums par pret pērnā gada beigām.

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Latvijas pensiju fondi un pensiju pārvaldītāji 2017. gada pirmajā pusgadā nodrošinājuši stabilu, pozitīvu ienesīgumu – pensiju 2. un 3. līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis attiecīgi 3.5% un 1.75%, bet piecu gadu griezumā - 3.56% un 4.36%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskata dati.

Savukārt pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms pārsniedzis zīmīgo 3 miljardu eiro atzīmi. No tiem gandrīz 500 miljoni eiro ir pensiju plānu pārvaldītāju gūtā atdeve no ieguldījumiem.

«Pensiju 2. līmenī sasniegtais uzkrājums ir nozīmīgs atskaites punkts, kas apliecina Latvijas pensiju sistēmas brieduma pakāpi. Aktīvu pieaugumu veicinājusi gan stabili pieaugošā iemaksu likme, gan arī atdeve no pensiju plānu pārvaldnieku veiktajām investīcijām. Sasniegtais pensiju 2. līmeņa plānu briedums ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu samazināt pārvaldīšanas komisijas,» uzsver LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

«Lai nodrošinātu efektīvāku valsts fondēto pensiju ieguldījumu politiku un pensiju plānu dalībnieku interešu ievērošanu, Labklājības ministrija izstrādā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Grozījumu mērķis ir veicināt ieguldījumus kapitāla tirgū, pārskatīt pensiju fondu ieguldījumu limitus, plānu maiņas termiņus, pārvaldnieku komisijas maksas, nodrošināt statistikas datu saņemšanu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī veikt tehniskus precizējumus likumā,» informē labklājības ministrs Jānis Reirs saistībā ar gaidāmajām izmaiņām valsts fondēto pensiju jomā.

Latvijai ir jādomā par pirmā pensiju līmeņa ilgtspējību, intervijā sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

"Latvija globāli daudzos ar valstu konkurenci saistītos jautājumos ir viduvējība. Tādēļ mūsu kopīgais uzdevums ir darīt maksimāli visu, lai šeit veidotu stabilu, prognozējamu un draudzīgu vidi ne tikai ārvalstu, bet arī vietējām investīcijām. Mums šeit ir ļoti daudz darāmā," teica Cērps.

Tostarp viņš norādīja, ka iemaksu samazināšana pensiju otrā līmeņa fondos neveicina pārliecību nedz par nodokļu, nedz par pensiju sistēmas stabilitāti.

Cērps atzīmēja, ka arguments, ka iebildumi pret iemaksu samazināšanu uz noteiktu periodu otrajā pensiju līmenī ir saistīti tikai ar banku un aktīvu pārvaldītāju peļņas motīviem, īsti neiztur kritiku, jo aktīvu pārvaldītāju ienākumi no šī ļoti specifiskā biznesa, kuram klientus faktiski piegādā valsts, tiek regulēti ar Latvijas Bankas noteikumiem.

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt "vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu" (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

Budžeta un finanšu komisijā Saeimā tika atbalstīti Labklājības ministrijas ierosinājumi Alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un to pārvaldnieku likumā, kas jau drīzumā nonāks Saeimā trešajā lasījumā un, visticamāk, pavērs ceļu otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai AIF, paredzot lielāku pensiju kapitāla peļņu, nekā investējot drošās obligācijās.

Par likumprojekta ietekmi, kas šobrīd ir ceļā uz pēdējo balsojumu Saeimā un tūdaļ pēc apstiprināšanas stāsies spēkā, Dienas Bizness izjautāja labklājības ministru Gati Eglīti.

Fragments no intervijas

Jau iepriekš nācāt klajā ar piedāvājumu palielināt pensiju fondu ienesīgumu un samazināt pārvaldītāju komisiju maksas. Pašreiz varam runāt par konkrētu likumprojektu, kas paver lielākas fondu peļņas iespējas. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk, kāda ir tā jēga!

Šī likumprojekta galvenā jēga ir panākt to, lai Latvijas pensiju fondu nauda tiktu vairāk ieguldīta nekustamajā īpašumā, proti, mežos, lauksaimniecības zemē, komercīpašumos. To jau dara skandināvu pensiju fondi, lietuvieši, igauņi. Viņu pensiju fondu nauda vairāk tiek novirzīta ekonomikai, un tam ir acīmredzami rezultāti.

Pensiju fondi atklātā vēstulē aicina valdību Latvijā attīstīt kapitāla tirgu, tostarp paredzot valsts un pašvaldību uzņēmumu daļēju kotāciju biržā, aģentūrai LETA pavēstīja pensiju fondu pārstāvji.

«Attīstīts kapitāla tirgus ir nacionālās ekonomikas brieduma pazīme, kā arī izaugsmes stūrakmens. Kapitāla tirgus sekmē efektīvu resursu izmantošanu un naudas plūsmu savietošanu. Kapitāla tirgus ir vieta, kur satiekas naudas līdzekļu turētāji vai pārvaldītāji, tostarp pensiju fondi ar uzņēmumiem, kuriem nepieciešams kapitāls biznesa attīstībai. Rezultātā palielinās naudas aprite ekonomikā, tā kļūst ilgtspējīgāka, pieaug uzņēmumu konkurētspēja un vairojas iedzīvotāju labklājība,» sacīts vēstulē.

Tajā arī minēts, ka šobrīd Latvijā valsts fondēto pensiju plānos un Latvijā reģistrētajos privātajos pensiju fondos ir uzkrāti līdzekļi vairāk nekā 3,5 miljardu eiro apmērā. Tostarp apmēram viens miljards eiro ir ieguldīts Latvijā, galvenokārt Latvijas valdības obligācijās, tādējādi finansējot valsts budžeta izdevumus. Pensiju plānu ieguldījumu summa Latvijā turpina palielināties daļēji pateicoties valsts uzņēmumu un institūciju, tādu kā «Latvenergo» un «Attīstības finanšu institūcija«Altum» («Altum»), obligāciju emisijām.

Priekšlikums izmantot pensiju līdzekļus kāda infrastruktūras projekta vai vajadzību finansēšanai, izjaucot pensiju sistēmas darbību, ir vērtējams tikai un vienīgi destruktīvi, portālam db.lv sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Kopumā pensiju līdzekļu izmantošana infrastruktūras projektu finansēšanā ir atbalstāma, un pasaulē ir daudz piemēru, kad tā dēvētā garā pensiju nauda (ņemot vērā, ka pensiju fondi veic ieguldījumus ilgtermiņā) tikusi veiksmīgi ieguldīta nacionāli svarīgos infrastruktūras projektos, tostarp ceļu projektos.

Šādi pensiju fondu ieguldījumi varētu veidot pat 10% no kopējiem pensiju aktīviem. Taču ir jāatzīmē, ka pensiju līdzekļu ieguldīšana notiek, pensiju fondiem iegādājoties konkrēta projekta vai tā operatora finanšu instrumentus, parasti - ilgtermiņa obligācijas -, daudz retāk - akcijas.

Dažreiz pensiju fondi veic ieguldījumus infrastruktūras fondos, kas tālāk novirza līdzekļus konkrētiem projektiem.

Latvijā esošie meži audzē Skandināvijas pensionāru ienākumus, savukārt pašmāju pensiju fondi mežos neiegulda.

Latvijā nav maz uzņēmīgu cilvēku, kuri paši privātā kārtā pērk zemes un tās apmežo vai arī iegādājas mežus, kuri būtībā pildīs sava veida pensiju fonda funkciju. To, ka ārzemnieku pensiju nauda tiek ieguldīta Latvijas mežos un tā arī ģenerē labus ienākumus (peļņu), apliecina tikai šā gada vasaras darījums vien, kurā tika pārdotas otras lielākās mežsaimniecības kompānijas (SIA Foran Real Estate) kapitāldaļas un īpašnieku vidū bija Zviedrijas SPP Pension& Forsakring (piederēja 29,37034%), kas šajā kompānijā ienāca akciju kapitāla palielināšanas rezultātā 2008. gadā.

Akciju kapitāla palielinājuma rezultātā iegūtos līdzekļus Foran Real Estate izmantoja atsevišķu meža īpašumu iegādei un nelielu meža īpašumu portfeļu iegūšanai visā Latvijas teritorijā, norādīts uzņēmuma mājaslapā. SIA Foran Real Estate pārziņā bija nedaudz vairāk kā 54,2 tūkst. ha, no kuriem 40,27 tūkst. ha – mežu platība, 10,37 tūkst. ha – lauksaimniecības zeme un 3563 ha – citas zemes. Foran Real Estate piederošajos mežos esošo kokaudžu krājas kopējais apjoms ir vairāk nekā 4,5 milj. m3. Arī iepriekš Latvijā ir bijuši darījumi ar mežiem, to apsaimniekojošajām kompānijām, kuru dalībnieku vidū ir bijuši ārvalstu pensiju fondi.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 74,645 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2022.gada deviņos mēnešos augušas par 1,8% salīdzinājumā ar 2021.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 60,725 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 11,1% - līdz 13,818 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 49,17 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, tostarp 95,8% jeb 47,118 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2022.gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 643,593 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir kritums par 11,8% jeb 85,845 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 88,545 miljoni eiro, kas ir par 3,3% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Tostarp pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2020.gadā augušas par 6,4% salīdzinājumā ar 2019.gadu un veidoja 74,156 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 21,1% - līdz 14,263 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 47,365 miljoni eiro, kas ir par 28,4% vairāk nekā 2019.gadā, tostarp 96,4% jeb 45,649 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Privāto pensiju fondu pensiju plānos iemaksāts vairāk 

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 88,545 miljoni eiro,...

2020.gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 609,577 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2019.gada beigām ir pieaugums par 9% jeb 50,533 miljoniem eiro.

Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 336 036 dalībnieki, kas ir par 11,2 tūkstošiem jeb 3,5% vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits pieaudzis par 5,3%, veidojot 158 373, kamēr pasīvo dalībnieku jeb iedzīvotāju, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits palielinājies par 1,8% - līdz 117 185.

Latvijā pagājušā gada beigās strādāja seši privātie pensiju fondi, tostarp pieci atklātie un viens slēgtais, kas piedāvāja ieguldīt 16 pensiju plānos.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 106,616 miljoni eiro, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gadā augušas par 21,2% salīdzinājumā ar 2020.gadu un veidoja 89,901 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 16,5% - līdz 16,611 miljoniem eiro. Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 31,497 miljoni eiro, kas ir par 33,5% mazāk nekā 2020.gadā, tostarp 92,6% jeb 29,168 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 729,438 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 19,7% jeb 119,861 miljonu eiro.

Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 363 410 dalībnieku, kas ir par 27 400 jeb 8,1% vairāk nekā 2020.gada beigās.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāts 96,381 miljons eiro, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2021.gadā, informē Latvijas Banka.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2022.gadā samazinājušās par 14,3% salīdzinājumā ar 2021.gadu un veidoja 77,066 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 15,3% - līdz 19,155 miljoniem eiro.

No pensiju plānu kapitāla pērn izmaksāti 61,357 miljoni eiro, kas ir par 94,8% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp 95,5% jeb 58,586 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos, kas ir divas reizes vairāk nekā 2021.gadā.

2022.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 688,845 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir kritums par 8,3% jeb 60,593 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 29,105 miljoni eiro, kas ir par 14,7% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Banka.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2024.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 15,4% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni un veidoja 23,478 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 11,7% - līdz 5,58 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos trijos mēnešos izmaksāti 12,774 miljoni eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos, tostarp 95,5% jeb 12,204 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2024.gada marta beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 862,621 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2023.gada beigām ir pieaugums par 6,4% jeb 51,82 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 25,375 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas dati.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2023.gada pirmajā ceturksnī samazinājušās par 7% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem trim mēnešiem un veidoja 20,349 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 4,3% - līdz 4,995 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos trijos mēnešos izmaksāti 12,735 miljoni eiro, kas ir par 26,2% mazāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, tostarp 95,4% jeb 12,151 miljons eiro izmaksāts saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2022.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 698,732 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2022.gada beigām ir pieaugums par 4,5% jeb 29,887 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos 2019.gada deviņos mēnešos iemaksāti 56,853 miljoni eiro, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tostarp pieaugušas pensiju plānu dalībnieku iemaksas, bet samazinājušās darba devēju iemaksas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat apkopotie dati liecina, ka samazinājies pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits, bet strauji pieaudzis pasīvo jeb tādu dalībnieku, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits.

Pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2019.gada deviņos mēnešos augušas par 10,2% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 44,397 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas samazinājušās par 2,7% - līdz 8,524 miljoniem eiro. Vienlaikus vairākkārtīgi pieaugušas pārējās iemaksas, sasniedzot 3,932 miljonus eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pērn deviņos mēnešos izmaksāti 28,273 miljoni eiro, kas ir par 56,2% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos, tostarp 96,2% jeb 27,209 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā pusgadā iemaksāts 46,181 miljons eiro, kas ir par 17,2% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gada pirmajā pusgadā augušas par 15,4% salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo pusgadu un veidoja 37,594 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 25,9% - līdz 8,531 miljonam eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 15,772 miljoni eiro, kas ir par 51,3% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp 94,3% jeb 14,852 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada jūnija beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 665,173 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 22,6% jeb 55,595 miljoniem eiro.