Budžeta un finanšu komisijā Saeimā tika atbalstīti Labklājības ministrijas ierosinājumi Alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un to pārvaldnieku likumā, kas jau drīzumā nonāks Saeimā trešajā lasījumā un, visticamāk, pavērs ceļu otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai AIF, paredzot lielāku pensiju kapitāla peļņu, nekā investējot drošās obligācijās.
Par likumprojekta ietekmi, kas šobrīd ir ceļā uz pēdējo balsojumu Saeimā un tūdaļ pēc apstiprināšanas stāsies spēkā, Dienas Bizness izjautāja labklājības ministru Gati Eglīti.
Fragments no intervijas
Jau iepriekš nācāt klajā ar piedāvājumu palielināt pensiju fondu ienesīgumu un samazināt pārvaldītāju komisiju maksas. Pašreiz varam runāt par konkrētu likumprojektu, kas paver lielākas fondu peļņas iespējas. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk, kāda ir tā jēga!
Šī likumprojekta galvenā jēga ir panākt to, lai Latvijas pensiju fondu nauda tiktu vairāk ieguldīta nekustamajā īpašumā, proti, mežos, lauksaimniecības zemē, komercīpašumos. To jau dara skandināvu pensiju fondi, lietuvieši, igauņi. Viņu pensiju fondu nauda vairāk tiek novirzīta ekonomikai, un tam ir acīmredzami rezultāti.
Kāda bija līdzšinējā prakse?
Tika pirktas akcijas un obligācijas. Viens no veidiem pensiju fondu peļņas vairošanai ir ļaut 100% līdzekļu ieguldīt akciju tirgos, tā saucamā indeksu metode. Tomēr tas ir tikai viens no virzieniem. Tas nenozīmē, ka visiem fondiem vajadzētu iet šajā virzienā. Šī iespēja ir ievērota, un tiek reģistrēti jauni indeksu fondi, rēķinoties ar to, ka izmaiņas kopējā kārtībā būs un 100% akciju fondus veidot varēs.
Alternatīvie ieguldījumu fondi ir trešā iespēja investēt pensiju uzkrājuma naudu?
Jā, pašreizējie grozījumi runā par vēl vienu iespēju. Stāsts ir par tiem fondiem, kur nav 100% ieguldījumi akcijās un tomēr ir vēlme nopelnīt vairāk nekā ar obligācijām.
Kādēļ vajadzīgi šie alternatīvie investīciju fondi? Vai pensiju fondi tieši nevar pirkt zemi?
Tādas iespējas nav. Tieši pirkt zemi un īpašumus pensiju fondi nevar. Tādēļ ir nepieciešami šie starpnieki, kas nodarbojas ar konkrētām investīcijām. Tie ir specializēti fondi, kas veic ieguldījumus. Piemēram, viens no tādiem ir SG Capital, kas nodarbojas ar ieguldījumiem komerciālos nekustamajos īpašumos un pārstāv vietējo kapitālu. Piemēram, Swedbank vai SEB bankas pensiju fonds var teikt, ka viņus interesē šī fonda piedāvājums, ja peļņas procents gadā viņus apmierina. Konkrētais fonds attīsta biroju telpas.
Proti, Latvijas attīstītājiem būtu pa - pildu nauda biroju būvniecībai, kur mēs pēdējos gados atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas?
Tā ir tā doma šiem maniem priekšlikumiem, kurus 8. septembrī apstiprināja komisijā. Paredzu, ka drīzumā tos apstiprinās arī Saeimā.
Visu interviju lasiet 14.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!