Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.
Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.
Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.
Pensijas Latvijā joprojām ir zemas
Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.
2023.gada sākumā vidējais vecuma pensijas apmērs bija 527,88 EUR, un bez valstī garantēto minimālo pensiju atbalsta un citiem atvieglojumiem tas būtu vēl zemāks.
Pensijas apjomā maza daļa ir no pensiju sistēmas 3. līmeņa. 2022.gada beigās 1/3 daļa no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem (15-65 gadi) veica iemaksas savam nākotnes pensijas kapitālam papildus valsts pensijai. Cilvēku līdzdalība ir salīdzinoši zema, lai arī Latvijā nu jau 25 gadus darbojas privātā pensiju apdrošināšana ar iespēju katram individuāli veidot savu nākotnes pensijas kapitālu, par to saņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.
Kā palielināt sociālo nodrošinājumu pensijas vecumā
Lai veicinātu nākotnes pensionāru labklājību, bankām aktīvāk jāmudina iesaistīties 3. pensiju līmenī un izmantot citus uzkrājumu veidošanas rīkus – iegādāties dzīvības apdrošināšanu, veikt ieguldījumus depozītā vai finanšu aktīvos, kā arī jāveicina nekustamā īpašuma kreditēšana. Taču kā liecina Latvijas Bankas dati, lai arī uzlabojušies iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumi, tomēr rīcība, plānojot savas finanses ilgtermiņā, saglabājas vājā līmenī, īpaši ieguldīšana un mērķtiecīga pensijas kapitāla veidošana. Tikai 1% atzīst, ka viņi lieto ieguldījumu vai vērtspapīru kontu, 1% aptaujāto pēdējā gada laikā ir iegādājušies uzņēmumu akcijas, 17% veic iemaksas 3. pensiju līmenī.
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība vērtējama kā viduvēja, un pēdējo septiņu gadu laikā tā ir palikusi gandrīz nemainīga, liecina Latvijas Bankas 2022.gada beigās veidotais finanšu pratības indekss, kas ir 12.2 punkti jeb 61 % no maksimālā iespējamā rezultāta. Zemo finanšu pratību apliecina arī tas, ka iedzīvotāju gaidas par to, cik liela būs pensija, pārsniedz realitāti. Kā liecina dzīvības apdrošināšanas sabiedrības “Compensa Life” un “Norstat Latvija” 2023. gada februārī veiktās aptaujas dati - 50% vēlētos saņemt pensijas apmēru robežās no 1001-2000 EUR, 23% - vairāk par 2000 EUR, tikmēr 41% respondentu nezina par savu pensijas sagaidāmo apmēru, 19% - nav interesējušies, 3% - tas vispār neinteresē. Un tikai nepilna puse no respondentiem veido savu nākotnes pensijas uzkrājumu.
Neinteresēšanās par savu vecuma pensijas gaidāmo apmēru ir saistīta ar iedzīvotāju neticību pensiju sistēmai, valdības darbu kopumā, lielo nenoteiktību pasaulē – pandēmija, karš Ukrainā, straujais cenu kāpums.
Lielākas depozītu likmes apmaiņā pret virspeļņas nodokļa ieviešanu
Saskaņā ar Finanšu pratības stratēģiju 2021-2027 viens no uzdevumiem ir atbalstīt privātos uzkrājumus un ieguldījumus ilgtermiņā personīgās labklājības izaugsmei, kur procentu likmju celšana par ieguldījumiem depozītā varētu būt viens no uzdevuma īstenošanas pasākumiem pretstatā virspeļņas nodokļa ieviešanai. Jauns solidaritātes nodoklis rada šaubas par kredītiestāžu politikas ilgtspēju kopumā, tai skaitā neveicina uzticamību, ka kredītiestādes spēs celt depozītu procentus likmes, kas ilgtermiņa sociālās dimensijas ietvarā būtu svarīgs papildus uzkrājums vecumdienām. Un nobeigumā aicinu izsvērt, ka īstermiņa mērķu sasniegšanai nebūtu vēlams pieņemt lēmumus ar ilgtermiņa ietekmi.
