Nesen portatīvo ierīču pārdošanas apjomi pārsniedza nopirkto datoru skaitu un visbiežāk mobilajās ierīcēs cilvēki spēlē spēles – spēļu izstrādātājiem visi vārti ir vaļā, lai radītu spēles, par kurām viņi ir ar mieru maksāt. GameFounders akseleratora programmas nākamajā kārtā var pieteikties līdz 8. decembrim.
Tā intervijā DB stāsta Kadrija Uganda (Kadri Ugand), viena no Igaunijas spēļu akseleratora GameFounders dibinātājām.
GameFounders esot pirmais šāda veida iesācējuzņēmumu atbalsta instruments Eiropā. «Ir spēļu inkubatori Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā. Reizēm sastopami inkubatora un akseleratora modeļa sajaukumi. Ar šādu modeli kā mums GameFoundens ir pirmais Eiropā,» saka K.Uganda.
Akselerators darbu sāka pirms gada – 2012. gada sākumā. «Gribējām veidot akseleratoru Igaunijā, bet te jau ir vairāki akseleratori un, ja izveidosi vēl vienu, neviens to nepamanīs, negribēs piedalīties. Tāpēc izlēmām, ka mums jādara kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Nolēmām, ka jādefinē precīzs fokuss. Sākām skatīties dažādus sektorus un pamanījām, ka spēļu izstrāde ir ļoti skaidri definējama,» viņa stāsta.
Grūti prognozēt
Spēļu industrija ir milzīga, un tā aug, saka K. Uganda. Viņa zina teikt, ka šogad tā visā pasaulē sasniegs 70,4 miljardus dolāru un 2016. gadā tai paredzēts augt līdz 86 miljardiem dolāru. Turklāt 2012. gadā sasniegta robeža, kad pasaulē pārdeva vairāk portatīvo ierīču nekā stacionāros datorus. Vērtējot laiku, ko cilvēki tērē, «bakstot» planšetdatorus un mobilos tālruņus, izrādās, ka pārsvarā viņi spēlē spēles.
K. Uganda stāsta, ka šobrīd ir liels to spēlētāju skaita pieaugums, kuri ir vecāki par 45 gadiem. «Bērni viņiem dāvina portatīvās ierīces, turklāt tagad spēlēt ir tik viegli,» viņa skaidro. Mainījies arī spēļu izstrādes publicēšanas modelis, proti, pirms pieciem gadiem spēles laida klajā spēļu izdevniecības. Tagad izstrādātājs pats dodas tieši tirgū. «Viss mainās. Es domāju, ka mēs tagad nevaram pat iedomāties, kāda būs spēļu industrija nākotnē,» viņa teic.
Kā pelnīt? «Vispirms jāizveido lieliska spēle un tad jāizdomā, kā ar to pelnīt. Viens no populārākajiem biznesa modeļiem ir t.s. freemium, kad daļa spēles ir par brīvu, bet par papildlietām, t.s. ekstrām ir jāpiemaksā. Pirms pieciem gadiem šāds modelis neeksistēja, jo tehnoloģijas neļāva veikt pirkumus aplikācijā spēles gaitā. Iepriekš bija jāsamaksā un tikai tad varēji spēlēt,» saka K. Uganda. Spēļu izstrādātāju zelta likums esot panākt, lai spēlētājs būtu nemierīgs, taču nedrīkst pārspīlēt. Ja spēlētājs būs pārāk nemierīgs, viņš nespēlēs, bet, ja tikai mazliet – viņš samaksās, lai sasniegtu nākamo līmeni ātrāk. Tāpat liela nozīme ir kopienai. Ir relatīvi viegli izveidot spēli, ko cilvēki spēlē, bet, ja ap to neveidojas «komūnas», spēle nomirs. Daudzas veiksmīgas spēles ir veidotas ap komūnu – uzaicini draugus, palīdzi viņiem utt. Kamēr ir komūna, tikmēr tā palīdz noturēt spēli dzīvu, norāda K. Uganda.
Var izveidot labāko spēli pasaulē, taču, ja neviens par to neuzzina, tā nav ne nieka vērta. «Ir jābūt gudram un ar labiem kontaktiem. Pareizie cilvēki redzēs tavu spēli, runās par to un palīdzēs ar padomu, kā iegūt daudz lietotāju un kļūt redzamam,» viņa saka. Un tāds arī ir akseleratora uzdevums.
10 tūkstoši pret 9%
Akselerators GameFounders ir izsludinājis konkursu, kurā spēļu izstrādātāji var pieteikties līdz 8.decembrim. Uzvarētāji no nākamā gada marta līdz maijam varēs piedalīties akselerācijas programmā Tallinā. Vispirms jāuzraksta pieteikums GameFounders mājaslapā. Tam seko Skype intervija un mentoru izvērtējums tiešsaistē. Un finālā ir viena izvērtēšanas diena Tallinā.
Runājot par prasībām, K. Uganda teic, ka jābūt labai komandai un spēles prototipam – tā nevar pastāvēt tikai uz papīra. Jārēķinās, ka akselerācijas programmā darbs rit intensīvi, tāpēc organizatori vēlas, lai kaut kas ir izdarīts jau iepriekš un programmas gaitā ir ar ko praktiski strādāt. Tāpat tiekot vērtēts, vai komandai ir pieredze spēļu biznesā, kāda ir motivācija un vīzija – vai komanda zina, ko grib sasniegt, vai tai ir nepieciešamās kompetences.
Kompānijas, ko uzņem programmā, iegūst investīcijas 10-15 tūkstošu eiro apmērā. Ja komandā ir divi dalībnieki, tad saņem 10 tūkstošus eiro, ja trīs un vairāk – 15 tūkstošus. Par to pretī GameFounders prasa 9% kapitāldaļu (vairums akseleratoru parasti prasa 6-13% kapitāldaļu). «Akseleratoru biznesa modelis paredz, ka daži cietīs neveiksmi, dažiem klāsies ļoti labi, bet vēl daži būs viduvēji. Mēs ceram būt tik veiksmīgi, cik vien iespējams, un tā ir mūsu motivācija palīdzēt mūsu komandām,» saka K. Uganda.
Pirmais konkurss par uzņemšanu akseleratorā notika pirms gada – 2012. gada septembrī. Pirmajā «iesaukumā» bija sešas kompānijas, otrajā – astoņas. Pirmie akselerācijas programmas dalībnieki GameFounders absolvēja samērā nesen, tāpēc K. Uganda uzskata, ka vēl ir pārāk agrs, lai izdarītu kādus secinājumus.
Katru reizi GameFounders saņem aptuveni 100 pieteikumu. Līdz šim akseleratorā ir bijuši pieteikumi no Argentīnas, Itālijas, Igaunijas, Ungārijas, Nīderlandes, Maķedonijas, Vācijas, Indijas, Singapūras. Arī spēles ir visdažādākās – datorspēles, mobilās spēles, interneta spēles. Līdz šim ir bijuši daži pieteikumi arī no Latvijas spēļu izstrādātājiem, bet līdz šim neviens nav uzņemts dalībai akseleratorā. K. Uganda cer, ka ar laiku Tallinā sava biznesa apgriezienus uzņems arī kāds no Latvijas. Interesanti, ka no Lietuvas ir bijuši dalībnieki katrā konkursā, bet no Igaunijas – tikai vienā. «Igaunijas start-up ir ļoti aktīvi, bet spēļu industrijā to ir ļoti maz. Ir tikai viena veiksmīga spēļu kompānija Crative Mobile. Jebkurš var veidot spēles, bet māksla ir pārvērst to biznesā. Pārējās igauņu spēļu izstrādes kompānijās strādā viens līdz divi cilvēki, mazas komandas. Es tās nesauktu par veiksmīgām,» tā K. Uganda.
Viņa uzskata, ka Baltijas valstu kompānijām šis akselerators ir izdevīgākais, jo ir daudz mentoru no Somijas un Zviedrijas.
GameFounders finansē 16 Igaunijas biznesa eņģeļi, kuri izveidojuši speciālu fondu šim mērķim. Tāpat akseleratoru atbalsta Igaunijas valdība. Akseleratoram ir četri dibinātāji – trīs igauņi un viens amerikānis.