Jaunākais izdevums

Šobrīd jaunie IT uzņēmēji arvien biežāk pievēršas dažādām ierīcēm, bezpilota lidaparātiem, izklaidei, kā arī virtuālajām valūtām, mākslīgajam intelektam un B2B risinājumiem

Šobrīd daudzi jaunie startup uzņēmēji izstrādā saziņas rīkus, tūrisma agregatorus un tiešsaistes izglītības platformas, novērojis Artūrs Burņins, mobilās lietotnes Qfer līdzīpašnieks. «Strauji attīstās virtuālās valūtas. Pirms kāda laika dominēja Bitcoin, bet tagad ir dažnedažādas valūtas, tirdzniecības vietas un nesen tika palaists projekts Stellar, kurā var sūtīt un saņemt naudu no jebkādas valūtas. Visu laiku tiek veidoti jauni startup saistībā ar šo tēmu,» saka Kristaps Mors, Maxtraffic dibinātājs. Tāpat arvien vairāk rodas dažādi pakalpojumi un kļūst aizvien lētāk, ātrāk un vienkāršāk integrēt dažādus servisus – var radīt jaunus pakalpojumus un produktus, tēmēt uz mazākām nišām. Piemēram, var izmantot Shopify e-komercijas platformu, kurā pārdot t-kreklus, un savienot to ar Printful, kas veiks gan apdruku, gan nosūtīs produktu, un viss process var būt 100% automatizēts, norāda K. Mors.

Pēdējā laikā ir vairāk tādu uzņēmumu, kas fokusējas uz B2B nozari. «Mobilo lietotņu izstrādātāji pēdējā laikā arvien biežāk cenšas risināt mazā vai vidējā biznesa, nevis patērētāju problēmas. To var skaidrot ar to, ka mobilo lietotņu veikali App Store un Google Play jau ir piesātināti ar kvalitatīvām bezmaksas lietotnēm. Piesaistīt savam produktam ievērojamu lietotāju skaitu kļūst arvien grūtāk un tas prasa lielākas investīcijas. Savukārt B2B startup var fokusēties uz konservatīvāko biznesa (MVU) nozari, kur svarīgāks kļūst nevis klientu skaits, bet iespēja nopelnīt vairāk ar katru klientu,» norāda Eldars Loginovs, lasīšanas rīka Fastr līdzdibinātājs.

Šodienas startup vairāk domā par konkrētu nišu, problēmu un mērķauditoriju, novērojis arī Sergejs Sņegirjovs, e–apmācību rīka BranchTrack vadītājs. Viņa skatījumā arvien mazāk esot tādu uzņēmēju, kuri grib izveidot, piemēram, jaunu sociālu tīklu vai maksājumu sistēmu, t.i., kaut ko tādu, ko varētu izmantot visi cilvēki un kas varētu būt miljardiem vērts, bet vienlaicīgi arī «nepaceļams» projekts ar niecīgu veiksmes iespēju.

Vēl viens šobrīd aktuāls virziens ir mākslīgais intelekts. «Šeit gan daudz kas pašreiz ir diezgan utopiski, taču ne nereāli. Pašlaik cilvēki ir tik aizņemti, ka vajag datora palīdzību darba, ikdienas un visādās citās jomās; vadīt daudz ko ar domu palīdzību. Google un citi lielie grandi daudz finansējuma iztērē šādās jomās, jo tā būs nākotne,» spriež Kristaps Grinbergs, viens no rindu vadības rīka Qminder dibinātājiem.

Fitness, maki un M2M

No šī brīža aktuālajām tendencēm Efumo Software partnere Ance Laganovska izceļ vairākas. Pirmkārt, M2M tehnoloģijas – tehnoloģiju savstarpējā saziņa bez cilvēka līdzdalības. Jau šobrīd šīs tehnoloģijas tiek plaši izmantotas, sākot ar tādām ikdienišķām lietām kā stāvvietu apmaksa vai automātiska vārtu atvēršana līdz pat sarežģītiem risinājumiem loģistikā un ražošanā. Paredzams, ka nākotnē šī joma attīstīsies, radot jaunas, šobrīd pat neiedomājamas iespējas. «Šo tehnoloģiju attīstība noteikti skaidrojama ar resursu optimizāciju, jo tiek automatizētas darbības, kuras citādi būtu jāveic manuāli,» viņa teic. Otrkārt, 3D printēšana. Tā ietver gan nosacīti vienkāršas lietas, piemēram, dažādu priekšmetu un rezerves daļu printēšana, kas jau šobrīd tiek plaši izmantota, piemēram, prototipu izstrādē, gan arī advancētos risinājumos specifiskās nozarēs, piemēram, medicīnā, kur šajā virzienā tiek ieguldīti milzīgi resursi, lai jau tuvākajā laikā būtu iespējams izprintēt, piemēram, gatavus mākslīgos orgānus transplantācijai. Treškārt, mazo bezpilota lidaparātu attīstība un kontroles sistēmas. Ceturtkārt, digitālie naudas maki. Jau šodien cilvēki arvien mazāk nēsā līdz skaidru naudu, jo ir maksājumu kartes, kurās nauda glabājas digitāli, turklāt ar karti veiktajiem maksājumiem ir vienkāršāk izsekot līdzi konta pārskatā, kā arī tas ir drošāk. Tomēr atsevišķas maksājumu vai lojalitātes kartes piedāvā arī dažādus bonusus, kurus var iegūt, tikai maksājot vai uzrādot konkrēto karti, un šādam karšu apjomam makā visdrīzāk vietas nav. Risinājums – visas atlaižu kartes un maksājumu iespējas vienā mobilajā iekārtā. «Šobrīd gan jāsaka, ka lietotnes, kas mēģina šo jautājumu risināt, ir ļoti daudz – Google Wallet, Square Wallet, Apple Passbook, Dwolla, Bump Pay u.c., tāpēc noteikti vēl paies zināms laiks, kamēr kāds no šiem risinājumiem iegūs tik lielu popularitāti, lai tas būtu arī ērts lietošanā, jo to izmantos visi,» saka A. Laganovska. Piektkārt, slēgtie sociālie tīkli atsevišķiem zīmoliem, kompāniju iekšējai lietošanai vai atsevišķām interešu grupām, jo cilvēki vēlas vairāk informācijas izpaust šaurākā lokā. Sestkārt, dažādas veselības monitoringa un fitnesa lietotnes – sākot ar aplikācijām, kas seko līdzi pulsam sportisku aktivitāšu laikā, līdz tādām, kas monitorē miega fāzes un palīdz no rītiem piecelties organismam visatbilstošākajā brīdī. Ņemot vērā daudzu cilvēku sēdošo darbu, veselīgs dzīvesveids un sevis uzturēšana formā šobrīd ir ļoti aktuāla tēma, tāpēc arī šāda veida aplikācijas ir ļoti pieprasītas, viņa norāda.

Pievēršas ierīcēm

«Manuprāt, jauns virziens ir «dzelži». Protams, vēl joprojām ir simtiem un pat tūkstošiem sociālo tīklu visām vajadzībām, bilžu aplikācijas utt., bet fiziskas ierīces cilvēku rokās ir kaut kas cits. Uz priekšu ir gājušās gan tehnoloģijas, gan iespējas saistībā ar fiziskām iekārtām. Ir daudz vieglāk prototipēt un notestēt konkrētu risinājumu, pirms tas tiek nodots masveida ražošanā Ķīnā. Ir pieejami Arduino, Raspbery PI un 3D printeri, kas tam ievērojami noder,» saka K. Grinbergs. Arī S. Sņegirjovs norāda, ka daudzi startup strādā ne vien pie projektiem internetā, bet arī dažādām ierīcēm, jo tehnoloģijas tagad ļauj izstrādāt veiksmīgus prototipus pat bez sarežģītām laboratorijām un ražošanas cehiem. «AirDog veiksmes stāsts noteikti iedvesmos daudz jaunas komandas sākt savus ražošanas startup,» saka E. Loginovs. Loģisks nākotnes attīstības virziens būtu strādāt pie tā, lai šīs autonomi lidojošās iekārtas kontrolētu un regulētu to darbību, lai izvairītos no šķēršļiem utt., piebilst A. Laganovska.

Vēlas izklaidi

Papildu jau minētajām tendencēm jauno ar IT saistīto uzņēmumu vidū mājaslapu dizaina rīka Froont līdzdibinātāja Anna Andersone norāda uz vēl dažām – populāru mobilo lietotņu kopijas (piemēram, spēļu automātu), vienas funkcijas mobilās lietotnes (piemēram, GrootBoard, Yo, Hodor App), biznesa veidošana, izmantojot populāras platformas, piemēram, tirgus plači Instagram, Pinterest u.tml. lietotājiem, kā arī bezmaksas spēles, kur lietotnē iespējams veikt dažādus pirkumus. Viņas skatījumā šīs tendences norāda uz to, ka cilvēki vēlas izklaidi un uzņēmēji – viegli saredzamu peļņu. «Sociālā atbildība un attīstība nav šodienas primārā pieprasījumu augšgalā. Man pašai liktos, ka startup būtu jāiet atvērtā koda un izglītības virzienā, kā arī jādomā par datu drošību,» spriež A. Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDZ Ritošā sastāva serviss» (RSS) un uzņēmuma «Baltic3D.eu» pērn uzsāktās sadarbības ietvaros ir izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas. Patlaban sākta to testēšana lokomotīvēs, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus, informē LDz Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

Sadarbība ar «Baltic3D.eu» tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma «Baltic3D.eu» pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas astoņas detaļas, tostarp ventilators, vējstikla slotiņas motora pārsegs, lampa-indikators un gaisvada difuzors. Kā norādīja RSS speciālisti, vairāku minēto detaļu izgatavošana ar ierastajām tehnoloģijām ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Turklāt atsevišķas detaļas līdzšinējie partneri vispār vairs neražo, līdz ar to jāmeklē alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Auto kreisais priekšējais stūris pazūd bedrē

Dienas Bizness,01.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu internetā skatījusies bildes no negadījumiem un vienmēr domājusi, kā tā var notikt. Re, ka var,» stāsta Audi vadītāja Elīna, kuras auto priekšējā kreisā riepa, Jelgavā izbraucot no pagalma iepretī LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātei, netikusi līdz Svētes ielai, pazuda bedrē.

Kā novēroja reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas, drīz vien negadījuma vietā ieradās SIA Jelgavas ūdens darbinieki. Uzņēmuma Kanalizācijas dienesta vadītāja aizvietotājs Uldis Leja notikušo raksturo kā avārijas situāciju kanalizācijas cauruļvadā. Konkrētu avārijas iemeslu viņš uzreiz nevarēja nosaukt, vien lēš, ka pie vainas varētu būt vecs cauruļvads un lietus.

Negadījumā bojāts automašīnas kreisās puses bampers. Tā kā automašīnas panelī dega brīdinājuma lampiņa, tā ar evakuatoru nogādāta servisā, kur tiks pārbaudīts dzinējs un citi iespējamie bojājumi. «Dzelži ir dzelži, bet tas stress...» sajūtas raksturojusi Elīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumnieku novadā pie Zvirgzdes upītes un «Asaru» mājām, kur 17. gadsimtā atradās Kurzemes hercogistes dzelzsrūdas manufaktūra, trīs nedēļas notiek arheoloģiskie izrakumi. Tie turpināsies līdz 19. augustam, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Arheoloģiskā ekspedīcija ir Latvijas un Norvēģijas pētnieku kopējs projekts «Tehnoloģiju pārnese no aizvēstures līdz jaunajiem laikiem».

Ekspedīcijas vadītājs vēstures doktors Rūdolfs Brūzis uzsver, ka šie ir Baltijā pirmie arheoloģiskie izrakumi 17. gadsimta dzelzs ražotnes vietā: «Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā dzelzs ražošana no purva rūdas bija viena no galvenajām tautsaimniecības nozarēm. Visā hercogistes teritorijā no Jēkabpils līdz Kuldīgai darbojās 20 manufaktūras. Tajās kausēja dzelzsrūdu un virpoja lielgabalu korpusus. Iegūtais metāls bija eksporta prece – nozīmīgs nacionālais produkts. Ražotnēs nodarbināja ļoti daudz cilvēku. Zemniekiem, kuri piegādāja izejvielu, nebija jāpiedalās klaušu darbos. Latvijā dzelzi ieguva no purva rūdas, kas veidojas, sadaloties noteiktas sugas sūnām. Purvos vai mitrās pļavās iegūtajai rūdai ir daudz silīcija piemaisījumu, tomēr Kurzemē saražotā produkcija bija pieprasīta. Norvēģijā, Zviedrijā un Lielbritānijā dzelzi ražoja no daudz kvalitatīvākās kalnu rūdas, tāpēc izturēt konkurenci ar zviedru produkciju Kurzemes manufaktūras nespēja.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Testē ar 3D printeri izgatavotas detaļas lokomotīvēm

Lelde Petrāne,05.03.2018

Pa kreisi - līdzšinējā detaļa, pa labi - ar 3D printeri izgatavotā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, VAS «Latvijas dzelzceļš» meitasuzņēmums SIA «LDz Ritošā sastāva serviss» (RSS) uzsācis sadarbību ar SIA «Baltic3d.eu» par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību. Patlaban norisinās detaļu testēšana.

Sākotnējie secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri esot ekonomiski izdevīga gan no finanšu, gan laika viedokļa. Pagaidām gan grūti noteikt sadarbības nākotnes apmērus. Precīzi nav iespējams noteikt arī testēšanas ilgumu - tas atkarīgs no konkrētās detaļas.

Pamatā uz 3D printera tiek izgatavotas detaļas, kas bieži nolietojas vai salūzt, piemēram, lokomotīves kustības virziena pārslēgšanas rokturis, ALSN spoles slēdzis, dažādi konektori un citas salīdzinoši vienkāršas detaļas.

Sadarbības ietvaros RSS un «Baltic3D.eu» organizēja radošo darbnīcu «3D tehnoloģija transporta nozarē», kura norisinājās Rīgas Tehniskajā Universitātē no 1. līdz 2.martam. Tās ietvaros studenti, pasniedzēji un nozarē strādājošie tika iesaistīti jaunu, inovatīvu risinājumu radīšanā. Darbnīcas laikā gan atklājies, ka studenti nepietiekami pārzina 3D tehnoloģiju un augstskolām tas būtu jāņem vērā, sagatavojot konkurētspējīgus speciālistus darba tirgum nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Riga TechGirls tehnoloģijās apmācījusi vairāk nekā 1000 radošo nozaru pārstāvjus

Db.lv,06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijā plašāku tehnoloģiju pielietojumu mākslinieku, mūziķu, arhitektu, aktieru un citu radošo industriju pārstāvju vidū, biedrība Riga TechGirls bez maksas apmācījusi 1113 šo nozaru profesionāļus.

Apmācībās iegūtās digitālās prasmes ļaus izmantot modernākās iespējas sasniegt plašāku auditoriju arī digitālajā vidē un būt konkurētspējīgākiem arī globālajā tirgū. Vairāk nekā trīs mēnešus garās apmācībās radošo nozaru pārstāvji apguvuši gan teorētiskās zināšanas, gan arī darbnīcās praktiski izmēģinājuši jauniegūtās prasmes.

Pateicoties Riga TechGirls ilgadējai veiksmīgai sadarbībai ar nozares profesionāļiem, kā pasniedzēji apmācībās tika piesaistīti 34 lektori, tai skaitā ne tikai no Latvijas, bet arī ASV un Nīderlandes. “Izstrādājot šo programmu, Riga TechGirls mērķis bija pēc iespējas cilvēcīgāk ierādīt radošo, kultūras un mākslas industriju pārstāvjiem tieši ar viņu darbu saistītās šobrīd pieejamajās tehnoloģiju iespējas un kā tās var palīdzēt viņu ikdienā,” norāda programmas vadītājs Pauls Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, ko vēlies drukāt, ir pieejami visdažādākie printeri, kas spēs paveikt visu nepieciešamo. Taču zināt, kā izvēlēties printeri, ne vienmēr ir viegli, ņemot vērā milzīgo tirgū pieejamo iespēju skaitu. Lai palīdzētu, mēs esam izveidojuši nelielu rokasgrāmatu printera izvēlei ar vienkāršu skaidrojumu dažiem visbiežāk lietotajiem terminiem, kā arī ieteikumus, kas noderēs, izvēloties printeri. Lasi un uzzini vairāk turpinājumā!

#1 Tintes vai lāzera printeris?

Pirmais jautājums, uz kuru visiem printeru pircējiem ir jāatbild, ir vienkāršs – ko un cik daudz Tu plāno drukāt. Tintes printeros tiek izmantotas tintes kasetnes, kuras uz papīra tiek uzklātas mitras un ātri izžūst, savukārt lāzerprinteros tiek izmantots toneris – tintes putekļu veids, kas saķeras ar papīru, lai nodrošinātu ātru rezultātu un efektīvu resursu izmantošanu.

• Krāsu tintes printeris veido lielāko daļu tirgus vienkārši tāpēc, ka var drukāt gandrīz jebko: rakstītu tekstu, sektoru diagrammas, glancētas fotogrāfijas. Un mūsdienu tintes printeri un daudzfunkciju printeri ir ātri, bieži ar drukas ātrumu, kas konkurē vai pārspēj lāzera printerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimene ar trīs bērniem Francijā, Nantē kļuvusi par pirmo pasaulē, kas ievācas ar 3D printeri izprintētā mājā, vēsta BBC.

Māja ar četrām guļamistabām ir prototips lielākiem projektiem, kuru mērķis ir padarīt māju celtniecību ātrāku un lētāku.

Mājas printēšana aizņēmusi 54 stundas, bet vēl četri mēneši aizvadīti, kamēr tā aprīkota, piemēram, ar logiem, durvīm un jumtu. Mājas izmaksas ir 176 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 195 000 eiro).

Mājas izstrādes komanda tagad uzskata, ka šādu māju jau varētu izprintēt 33 stundās.

Ģimene iepriekš mitinājusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados celtā daudzdzīvokļu blokmājā.

Zemāk skatāms BBC video angļu valodā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ne vienmēr slikti

Voldemārs Strupka, CFA, "Signet Bank" ieguldījumu eksperts,21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir dzīvojusi ar deflācijas periodiem visu savu mūžu līdz pat 20. gadsimta vidum. Līdz Lielai Depresijai garie inflācijas periodi nomainīja garos deflācijas periodus, bet mūsu galvās (centrālo baņķieru galvās, droši vien) paliek tikai Lielās Depresijas sūrie laiki.

Neliela deflācijā (0-3%) kā tāda nav nekas slikts – tā maz ar ko atšķiras no nelielas tik visiem patīkamās inflācijas. Bez deflācijas nav iedomājama industriālā revolūcija, jauno high-tech industriju bums, ražošanas efektivitātes kāpums. Kāpēc to neviens nepiemin?

Daudzviet sevi pieteiks deflācija 

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet...

Problēma ir tāda, ka centrālām bankām, kuru darbība ir balstīta uz monetāristu teorijām un modeļiem, deflācija ir bīstama, jo var novest pie nekontrolētās deflācijas un deflācijas spirāles kaut kāda ārējā šoka gadījumā (kā, piemēram, Covid-19), kur monetārie transmisijas mehānismi jau nestrādā. Sanāk, ka centrālās bankas vienkārši nezinās, ko darīt. Vispār monetārā politika var ietekmēt pieprasījumu īstermiņā (ar vairākiem "bet"), taču knapi var ietekmēt piedāvājumu. Lielās deflācijas laikā ražotājiem grūti izvērtēt situāciju un nākotni, viņi paredz ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, peļņas kritumus, izvēlas samazināt ražošanu. Pieprasījuma pusē notiek līdzīga bilde, cilvēki sāk uzkrāt vairāk, mazāk tērēt utt.

Ieguvēji ir tie, kuriem ir uzkrājumi, jo naudas vērtība pieaug. Kā jau minēju, vēsture rāda, ka efektīvie uzņēmumi bez lieliem parādiem, jaunās tehnoloģijas, modernas industrijas var justies diezgan labi. Zaudētāji ir visi pārējie - parādnieki, neefektīvie uzņēmumi un industrijas, kuras nevar pat nedaudz kāpināt vai turēt stabili cenas. Tie būtu fermeri, resursu ieguves kompānijas, naftinieki, šobrīd arī aviokompānijas. Ja viņus visus, protams, neglābj. Taču tagad problēma ir tāda, ka valstis ir uzkrājušas tik daudz parāda, kas deflācijas laikā kļūst dārgāks (diez vai Keins varēja iedomāties, ka parādi būs tik lieli, kad rakstīja par kontrciklisko fiskālo politiku), ka vairākas valstis principā nevar atļauties vēl vairāk palielināt budžeta deficītu un parādu. Taču tas turpina notikt. Līdz kam tas novedīs – grūti teikt. Parasti hiperinflācijas periodi noved pie deflācijas un otrādi. Var pat teikt citādāk – vēsture parāda, ka tādas ekstrēmās lietas kā hiperinflācija vai liela deflācija nenotiek pašas no sevis un ir iespējamas pie vairāku faktoru "mijiedarbības": ilgstošas bezatbildīgas monetārās un fiskālās politikas + ekonomiskais šoks + neveiksme.

Lai, iestājoties deflācijai, veicinātu inflācijas atgriešanos, tikai ar monetāro politiku nepietiks, jo tā ir neefektīva piedāvājuma puses stimulēšana deflācijas laikos. Jāvēršas pie fiskālās politikas un valsts tēriņiem, stimulējot tādējādi arī privātā sektora investīcijas (ar valsts garantijām, tēriņiem, projektiem, utt.). Jautājums, vai jau nav par vēlu? Jā, naudas printēšana ir viens no veidiem, kā var īstermiņā stimulēt pieprasījumu un radīt "bagātības efektu". BET. Bijušais FRS galva – Bens Bernanke skaitījās viens no galvenajiem Lielās Depresijas ekspertiem, taču kāpēc tad nedz ASV, nedz citas attīstītas valstis neturpināja diezgan veiksmīgus 30. gadu Ruzvelta plānus cīņā ar recesiju (pirmkārt, attīrīt ekonomiku no vājiem un neefektīviem uzņēmumiem, fiksēt algas un aizsargāt reālo darbaspēku, mazināt izejvielu ražošanu / importu)? Vismaz daļēji? Un nedara to tagad, turpinot palīdzēt zombiju uzņēmumiem un dalot naudu bez jebkādas idejas? Par šo tēmu, protams, var diskutēt ļoti ilgi, taču mēs nonāksim līdz neefektīvai valsts pārvaldei tik un tā, ko starp citu arī pārmet Džonam Meinardam Keinsam – fiskālā palīdzība, tā saucamais "welfare state" noved pie valsts aparāta palielināšanas, neefektivitātes un korupcijas.

Vēl viena deflācijas problēma starp citu, ir ekstrēmo politisko partiju popularitāte. Nacisti neatnāca kopā ar hiperinflāciju, bet ar deflāciju. Protams monētai ir divas puses – tādi laiki "ražo" arī izcilus politiķus un līderus, kuru mums trūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"FabControl" izstrādā programmatūru 3D printēšanai "3DOptimizer", kas palīdz noteikt optimālus uzstādījumus konkrētai materiāla un printera kombinācijai.

"Nekorekti printēšanas uzstādījumi ir galvenais iemesls sliktiem printēšanas rezultātiem. "3DOptimizer" vienkāršo un sistematizē korektu printēšanas uzstādījumu izstrādāšanu vai atrašanu. Tā šķiet it kā pašsaprotama un neatņemama 3D drukas procesa sastāvdaļa, tomēr šādu metodi pirms mums šīs nozares aptuveni desmit gadu pastāvēšanas vēsturē neviens nebija padarījis pieejamu," biznesa portālam db.lv saka Jānis Grīnhofs, SIA "FabControl" līdzdibinātājs.

Viņš skaidro, ka, lai 3D printerī izdrukātu kādu detaļu, pirms tam jāveic drukas faila izveide, ņemot vērā dažādus konkrētā printera, materiāla un drukājamā objekta parametrus. Šo parametru esot daudz – atkarībā no programmatūras aptuveni 100 līdz 500. "Tātad tikai parametru kombināciju, neņemot vērā to iespējamās vērtības, ir vismaz 100 otrajā pakāpē — skaitlis ar 30 nullēm. Lai gan visi parametri nav vienādi svarīgi, parasti ar pirmo piegājienu zināt precīzas vērtības, kas novedīs pie laba rezultāta, nevarēs pat pieredzējis speciālists. Tāpēc 3D printeru lietotājiem nākas paļauties uz standarta uzstādījumiem, kas pārsvarā nodrošina apmierinošus rezultātus ar 3D drukai sevišķi piemērotiem materiāliem vai ar konkrētā printera ražotāja atbalstītiem materiāliem, ko par bieži vien krietni lielāku cenu pārdod pats printera ražotājs. Otrs variants – printēt vairākus testus, mainot vienu parametru pēc otra un tā joprojām cerībā atrast vajadzīgo kombināciju. Taču, lai šādā veidā katru reizi sasniegtu labu rezultātu, neatkarīgi no lietotāja zināšanām un pieredzes, nepieciešama sistemātiska metode," norāda J. Grīnhofs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone,27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LDz Ritošā sastāva serviss lokomotīvju detaļu izgatavošanu uzticēs 3D printerim

Rūta Cinīte,11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, jo īpaši mašīnbūves nozarē, VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Ritošā sastāva serviss (RSS) noslēdzis līgumu ar SIA Baltic3d.eu par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību, informē Latvijas dzelzceļa Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

«Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un ja 3D printeru izmantošana ļaus mums ātrāk saņemt rezerves daļas, veikt remontdarbus un nodrošināt efektīvāku klientu servisu, tas būs ne tikai ieguvums mums un mūsu klientiem, bet arī jaunas pieejas attīstība nozarē,» komentē RSS valdes loceklis Gundars Ābols.

Saskaņā ar līgumu RSS un Baltic3d.eu sadarbosies noteiktu dīzeļlokomotīvju izgatavošanai nepieciešamo detaļu printēšanā. Sākotnēji plānots ar 3D printeri izgatavot tādas detaļas kā korpusus, konektorus un ventilatorus. Tāpat uzņēmumi sadarbosies dažādu analīžu un testu veikšanā, lai novērtētu ar 3D printeri ražoto detaļu atbilstību kvalitātes – tostarp drošības un izturības – prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izveido Baltijā pirmo 3D betona drukāšanas laboratoriju

Db.lv,08.04.2021

Zinātniskās laboratorijas vadītājs, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Māris Šinka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA Sakret izveidojusi 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību. 3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Prezentēta pirmā 3D drukā tapusi dzīvojamā māja Eiropā

Zane Atlāce - Bistere,25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D drukas izmantošana būvniecības nozarē kļūst aizvien aktuālāka un pieprasītāka. Daudzviet pasaulē šī tehnoloģija jau izmēģināta dažādu priekšmetu, tiltu un ēku tapšanā, bet Jaroslavļā, Krievijā nule kā prezentēta pirmā printētā dzīvojamā māja Eiropā, vēsta ārvalstu mediji.

Ēku projektēja un veidoja Maskavas apstrādes un 3D poligrāfijas uzņēmumu grupa AMT-SPECAVIA. Teju 300 kvadrātmetrus lielās mājas detaļu printēšana ilga divus gadus.

AMT-SPECAVIA grupas ģenerāldirektors Aleksandrs Maslovs norādījis, ka projekts bijis liels izaicinājums, ko palīdzējusi īstenot ambīcija praksē parādīt, ka 3D būvniecības tehnoloģijas darbojas. Namā plāno dzīvot kāda vietējā iedzīvotāja ģimene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales zemnieki pagājušā gada nogalē nodibinājuši biedrību Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība, kas pārstāvēs ražotāju intereses un meklēs risinājumus dažādām problēmsituācijām.

«Ir daudz aktualitāšu, kas jādiskutē dažādos līmeņos, lai rastu risinājumus. Piemēram, plūdu gadījumā, kas skāra Latgales reģionu, gribas rast risinājumu, lai izvairītos no līdzīgu situāciju atkārtošanās nākotnē,» DB uzsvēra Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns. «Mēs nekonkurēsim, bet gribam veidot dialogu ar citām lauksaimnieku organizācijām,» viņš piebilda, atbildot uz jautājumu, vai jaunā biedrība konkurēs ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un Zemnieku Saeimu.

Organizācijas, kas šobrīd pārstāv lauksaimnieku intereses, darbojas gan Vidzemē, gan Zemgalē, taču plūdi šos novadus neskāra. Viens no biedrības dibinātājiem – z/s Kotiņi saimnieks Aldis Ločmelis - DB sacīja, ka veidota organizācija, lai aizstāvētu tieši Latgales ražotāju intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atgriežas Latvijā un pelna

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors,23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais darba kontaktbiržas portāls YourMove (DB 24.01.) pēdējos mēnešos ir ķēries pie darba meklētāju un darbadevēju savešanas kopā un pievērsies arī Latvijas darba tirgus aktualitāšu apzināšanai un aprakstīšanai. Šeit gan uzreiz ir jāpiebilst, ka portāla veidotāji ļoti apzināti ir ieņēmuši nevaidēšanas pozīciju un tāpēc tā komunikācija katram individuāli ir lietojama, kā angļi saka, ar graudiņu sāls. Jo no gadījuma uz gadījumu jau netrūkst arī darba un pārkvalifikācijas meklētāju stāstu, kas liecina par vilšanos vai katrā ziņā par dilemmām un grūtībām.

Tomēr vaidēšanai, ka viss ir slikti, arī nav pamata. Tāpēc ir apsveicami, ka ir kādi, kas publiskajā telpā, sākot ar sabiedrisko domu tik ļoti formējošajiem sociālajiem medijiem, mērķtiecīgi pievēršas pozitīvu ziņu un faktu izcelšanai, jo negatīvisms un dažnedažādi motivētu komentāru «melnās pērles» (starp tādām būs gan leģitīmi skeptiķi, gan troļļi un īgņas pēc savas dabas) sociālajos medijos un ziņu komentāros aizvien ir vairumā. Tā YourMove ir paniekojies un ierakstījis interneta pārlūkā vārdu savienojumu «visi brauc prom», un saņēmis pulka daudz rezultātu. Tādas specifiskas intereses intriģēts es arī veicu šādu eksperimentu, un patiesi – 0,42 sekundēs mans pārlūks piedāvāja 188 tūkstošus (!) rezultātu, kur es pie attiecīgās gribas varētu pavaidēt līdzi Schadenfreude jeb bēdubrāļu pulkam. Bet tas man nepatīk, un tik apjomīgām vaimanām nav arī iemesla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 26 gadus 13. aprīlis ir Dienas Biznesa (DB) svētku diena, jo šajā dienā laikraksts pirmo reizi nonāca pie saviem lasītājiem. Pa šiem 26 gadiem daudz kas ir mainījies, taču DB esence ir palikusi tāda pati - rakstīt par uzņēmējiem svarīgām lietām un būt uzņēmēju pusē ekonomikai būtiskos jautājumos.

Nav pārsteidzoši, ka 1992. gads, kad klajā nāca pirmais DB numurs, sakrita ar privātās uzņēmējdarbības attīstības vilni valstī. Daži apķērīgi cilvēki jau tolaik bija sākuši veidot pirmos privātā biznesa aizmetņus Latvijā, taču 1992. gadā uzņēmējdarbība plauka un zēla jau pilnā sparā. Dienas Bizness stingri nostājās privātā biznesa pusē un kopš tiem laikiem savu pozīciju nav mainījis.

Mēs esam sekojuši līdzi un rakstījuši par valstī un arī ģeopolitiski pieņemtiem stratēģiskiem lēmumiem, un mūsu galvenā darbības motivācija ir palīdzēt Latvijā veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Līdz ar to mēs esam uzskatījuši par savu uzdevumu kritizēt politiķus un viņu pieņemtos lēmumus, ja tie nekalpo skaidras, veiksmīgas un uz attīstību vērstas biznesa vides radīšanai. Mūsu misija ir norādīt uz potenciālajiem riskiem, prasīt skaidrojumus no atbildīgajām amatpersonām un būt savās publikācijās nesaudzīgiem pret visu to, kas augstāk minētajam mērķim nekalpo. Šo savu misiju mēs turpināsim īstenot arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Valmieras stikla šķiedra pēdējo mēnešu laikā pastiprināti cenšas palielināt ražošanas apjomus ASV

Db.lv,23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra valde dažādu uzņēmuma aktualitāšu dēļ nolēmusi publicēt 2018.gada 9 mēnešu rezultātus pirms plānotā termiņa.

Pēdējos mēnešos uzņēmums pastiprināti centies palielināt ražošanas apjomu ASV ražotnē P-D Valmiera Glass USA Corp. Sistemātiski strādāts pie dažādo celtniecības un montāžas defektu novēršanas, kā arī nozīmīgs darbs ieguldīts personāla atlasē un apmācībā.

Tikai pēdējo divu nedēļu laikā redzami pirmie šī darba rezultāti. Tajā pašā laikā uzņēmuma valde prognozē, ka pozitīvas tendences Amerikas uzņēmumā P-D Valmiera Glass USA Corp. izdosies sasniegt vien 2019.gada jūlijā, līdz tam negatīvi ietekmējot un samazinot Valmiera Glass Grupas peļņu.

Uzņēmuma valde līdz ar to ir pārskatījusi Valmiera Glass Grupas 2018.gada finanšu rezultātu prognozi, paredzot EBITDA 5,5 miljonu eiro un kopējos zaudējumus 12,5 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin cena ir noslīdējusi zem $30,000 atzīmes, tikmēr jaunā kriptovalūta BTC20 nedaudz vairāk nekā 24 stundu laikā ir piesaistījusi $342,000.

Tā dēvētā "Ethereum Bitcoin" BTC20, kas savā iepriekšpārdošanā tiecas sasniegt 3 miljonu ASV dolāru "soft cap" mērķi, šķietami ir gatava milzu kāpumam, kas visticamāk, aizēnos pašreizējo Bitcoin kursu.

Daudzi aizdomājas, cik daudz varēja nopelnīt, ja Bitcoin būtu iegādājušies 2011. gadā, kad tās vērtība bija 1 dolārs. BTC20 jaunajiem investoriem sniedz tieši šādu iespēju.

Jaunā kriptovalūta BTC20 ir pagriezusi Bitcoin kursu atpakaļ uz 2011. gadu, kas nozīmē, ka jūs varat iegādāties monētu par 1 ASV dolāru.

BTC20 pieaugums varētu svārstīties no 81,000% līdz 3,000,000%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada jūlijā sarukušas pārtikas un rūpniecības preču cenas, tomēr patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību.

Gada laikā cenas pieaugušas par 6.4%, bet mēneša laikā patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.7%. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0.9 procentu punktiem. Bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eiro zonas vidējam inflācijas līmenim, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Gada inflācija jūlijā Latvijā samazinājusies līdz 6,4% 

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet...

Turklāt jāņem vērā, ka šī ir samērā neelastīga izdevumu pozīcija, kas skar visas mājsaimniecības. Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski.

Kopējā inflācijas izmaiņu tendence gan Latvijā, gan eiro zonā ir lejupejoša. Samazinājušās globālās enerģijas un pārtikas cenas, tomēr pamatinflācija, ko vairāk ietekmē atalgojuma izmaiņas un iedzīvotāju pirktspēja, joprojām ir noturīga. Turklāt jāatceras, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn, komentē I.Opmane.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā, kaut pēc pāris mēnešiem tā atkal tur nokļūs, jo aktualizēsies jautājumi par un ap siltumenerģijas tarifiem. Daudziem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem cenas vairs nemazināsies, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir pamats gaidīt vismaz nelielu samazinājumu. Elektroenerģijas cenas ir normalizējušās, kas nozīmē, ka to ietekme uz inflācijas kritumu pastiprināsies. Ja ziema neizrādīsies pārmēru auksta, tad lieliem sarežģījumiem attiecībā uz mājokļa rēķinu nomaksu rasties nevajadzētu.

D.Gašpuitis atzīst, ka augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021. gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94.9% no ES27 vidējā, tad pērnā laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102.8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1.2%, gada pieauguma temps ir 11.2%. Graudu, piena cenas pēdējos mēnešos ir bijušas salīdzinoši zemas. Ja cenas noturēsies šajā līmenī, izejvielu cenu kritums arvien vairāk sāks sasniegt galapatērētāju, lai arī jau šobrīd ir pamanāms akciju piedāvātais cenu samazinājums. Tomēr nesenās dabas stihijas ir radījušas jaunus izaicinājumus, tai skaitā Baltijā un Ziemeļvalstīs. Dažādām kultūrām gan ražu, gan kvalitāti ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi. Sausums un salnas pavasarī un vasaras sākumā jau radīja problēmas, taču ražas novākšana daudzviet ir ne tikai jāpārtrauc, tā ir iznīcināta, bet ilgstoši spēcīgais lietus periods arī apdraud graudu dīgšanu un veido piedāvājuma problēmas, kas acīmredzami vairākās grupās nozīmēs cenu pieauguma risku.

Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt. Un, lai arī darba samaksas pieaugums šobrīd arvien pārliecinošāk apsteigs inflācijas kāpumu, starp dažādām sabiedrības grupām pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi un ar aizturi. Tādēļ vēl tuvākos ceturkšņus augstās inflācijas ietekme atspoguļosies patēriņā, prognozē SEB bankas ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Brīvas dzīvestelpas meklētājs

Kaspars Odiņš, speciāli DB,25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļotājs un publicists Gints Barkovskis atkal iemetis sevi ekstremālā situācijā

Guļ nu jau pāris mēnešus tikai dažas stundas diennaktī, lai nepārtrauktu soli pa solim virzīties uz priekšu. Šoreiz gan viņš neairējas kopā ar draugu Kārli Bardeli pāri okeānam, par ko krāšņi izklāstīts gan grāmatā Okeāna saviļņotie. Atklāt sevi no jauna, gan dokumentālā filmā. Viņš gluži vai pēdējiem spēkiem tuvojas mērķim «Ziemeļpolā». Precīzāk – latviešu Ziemeļpolā Zosēnos, vecāku mājās Zanderos, pie krāsns liesmas, pārdabiskā klusumā un mierā pabeidz vēl vienu grāmatu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādām personības kvalitātēm jābūt, lai izkustinātu un īstenotu šķietami neiespējamu projektu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu kā Baltkrievijai

LETA,07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu, kāds jau ir piemērots Baltkrievijai, intervijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamās G-7 valstis Krievijai un Baltkrievijai varētu atņemt vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

"Tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju," sacīja Dombrovskis, vēl neprecizējot, uz kādām precēm importa aizliegums varētu attiekties Krievijas gadījumā.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

Savukārt kopā ar G-7, kurā bez vairākām lielākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām ietilpst arī ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna, tiek strādāts pie paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Turklāt tam varētu pievienoties arī citas valstis.

"Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildu muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

Jautāts par gatavību pievērsties sankcijām enerģētikā, ņemot vērā ievērojamo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, Dombrovskis uzsvēra, ka "diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atklāja, ka EK arī ir veikusi izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes.

"Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs. Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi, par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm," sacīja Dombrovskis.

Jautāts, vai pašlaik ir indikācijas, ka Krievijas pretreakcija būs tieši energoresursu piegāžu apturēšana vai ierobežošana ES, Dombrovskis to noliedza, bet uzsvēra, ka "protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs".

Otrdien, 8.martā, EK arī publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju.

Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Savukārt no Baltkrievijas aizliegts ievest kālija sāli (potašu), koka izstrādājumus, cementu, dzelzi, tēraudu, gumiju. Aizliegta tirdzniecība ar divējāda pielietojuma precēm, ko var izmantot militārām vajadzībām.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru