VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDZ Ritošā sastāva serviss» (RSS) un uzņēmuma «Baltic3D.eu» pērn uzsāktās sadarbības ietvaros ir izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas. Patlaban sākta to testēšana lokomotīvēs, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus, informē LDz Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

Sadarbība ar «Baltic3D.eu» tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma «Baltic3D.eu» pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas astoņas detaļas, tostarp ventilators, vējstikla slotiņas motora pārsegs, lampa-indikators un gaisvada difuzors. Kā norādīja RSS speciālisti, vairāku minēto detaļu izgatavošana ar ierastajām tehnoloģijām ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Turklāt atsevišķas detaļas līdzšinējie partneri vispār vairs neražo, līdz ar to jāmeklē alternatīvas.

«Esmu internetā skatījusies bildes no negadījumiem un vienmēr domājusi, kā tā var notikt. Re, ka var,» stāsta Audi vadītāja Elīna, kuras auto priekšējā kreisā riepa, Jelgavā izbraucot no pagalma iepretī LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātei, netikusi līdz Svētes ielai, pazuda bedrē.

Kā novēroja reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas, drīz vien negadījuma vietā ieradās SIA Jelgavas ūdens darbinieki. Uzņēmuma Kanalizācijas dienesta vadītāja aizvietotājs Uldis Leja notikušo raksturo kā avārijas situāciju kanalizācijas cauruļvadā. Konkrētu avārijas iemeslu viņš uzreiz nevarēja nosaukt, vien lēš, ka pie vainas varētu būt vecs cauruļvads un lietus.

Negadījumā bojāts automašīnas kreisās puses bampers. Tā kā automašīnas panelī dega brīdinājuma lampiņa, tā ar evakuatoru nogādāta servisā, kur tiks pārbaudīts dzinējs un citi iespējamie bojājumi. «Dzelži ir dzelži, bet tas stress...» sajūtas raksturojusi Elīna.

Vecumnieku novadā pie Zvirgzdes upītes un «Asaru» mājām, kur 17. gadsimtā atradās Kurzemes hercogistes dzelzsrūdas manufaktūra, trīs nedēļas notiek arheoloģiskie izrakumi. Tie turpināsies līdz 19. augustam, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Arheoloģiskā ekspedīcija ir Latvijas un Norvēģijas pētnieku kopējs projekts «Tehnoloģiju pārnese no aizvēstures līdz jaunajiem laikiem».

Ekspedīcijas vadītājs vēstures doktors Rūdolfs Brūzis uzsver, ka šie ir Baltijā pirmie arheoloģiskie izrakumi 17. gadsimta dzelzs ražotnes vietā: «Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā dzelzs ražošana no purva rūdas bija viena no galvenajām tautsaimniecības nozarēm. Visā hercogistes teritorijā no Jēkabpils līdz Kuldīgai darbojās 20 manufaktūras. Tajās kausēja dzelzsrūdu un virpoja lielgabalu korpusus. Iegūtais metāls bija eksporta prece – nozīmīgs nacionālais produkts. Ražotnēs nodarbināja ļoti daudz cilvēku. Zemniekiem, kuri piegādāja izejvielu, nebija jāpiedalās klaušu darbos. Latvijā dzelzi ieguva no purva rūdas, kas veidojas, sadaloties noteiktas sugas sūnām. Purvos vai mitrās pļavās iegūtajai rūdai ir daudz silīcija piemaisījumu, tomēr Kurzemē saražotā produkcija bija pieprasīta. Norvēģijā, Zviedrijā un Lielbritānijā dzelzi ražoja no daudz kvalitatīvākās kalnu rūdas, tāpēc izturēt konkurenci ar zviedru produkciju Kurzemes manufaktūras nespēja.»

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

"FabControl" izstrādā programmatūru 3D printēšanai "3DOptimizer", kas palīdz noteikt optimālus uzstādījumus konkrētai materiāla un printera kombinācijai.

"Nekorekti printēšanas uzstādījumi ir galvenais iemesls sliktiem printēšanas rezultātiem. "3DOptimizer" vienkāršo un sistematizē korektu printēšanas uzstādījumu izstrādāšanu vai atrašanu. Tā šķiet it kā pašsaprotama un neatņemama 3D drukas procesa sastāvdaļa, tomēr šādu metodi pirms mums šīs nozares aptuveni desmit gadu pastāvēšanas vēsturē neviens nebija padarījis pieejamu," biznesa portālam db.lv saka Jānis Grīnhofs, SIA "FabControl" līdzdibinātājs.

Viņš skaidro, ka, lai 3D printerī izdrukātu kādu detaļu, pirms tam jāveic drukas faila izveide, ņemot vērā dažādus konkrētā printera, materiāla un drukājamā objekta parametrus. Šo parametru esot daudz – atkarībā no programmatūras aptuveni 100 līdz 500. "Tātad tikai parametru kombināciju, neņemot vērā to iespējamās vērtības, ir vismaz 100 otrajā pakāpē — skaitlis ar 30 nullēm. Lai gan visi parametri nav vienādi svarīgi, parasti ar pirmo piegājienu zināt precīzas vērtības, kas novedīs pie laba rezultāta, nevarēs pat pieredzējis speciālists. Tāpēc 3D printeru lietotājiem nākas paļauties uz standarta uzstādījumiem, kas pārsvarā nodrošina apmierinošus rezultātus ar 3D drukai sevišķi piemērotiem materiāliem vai ar konkrētā printera ražotāja atbalstītiem materiāliem, ko par bieži vien krietni lielāku cenu pārdod pats printera ražotājs. Otrs variants – printēt vairākus testus, mainot vienu parametru pēc otra un tā joprojām cerībā atrast vajadzīgo kombināciju. Taču, lai šādā veidā katru reizi sasniegtu labu rezultātu, neatkarīgi no lietotāja zināšanām un pieredzes, nepieciešama sistemātiska metode," norāda J. Grīnhofs.

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, jo īpaši mašīnbūves nozarē, VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Ritošā sastāva serviss (RSS) noslēdzis līgumu ar SIA Baltic3d.eu par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību, informē Latvijas dzelzceļa Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

«Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un ja 3D printeru izmantošana ļaus mums ātrāk saņemt rezerves daļas, veikt remontdarbus un nodrošināt efektīvāku klientu servisu, tas būs ne tikai ieguvums mums un mūsu klientiem, bet arī jaunas pieejas attīstība nozarē,» komentē RSS valdes loceklis Gundars Ābols.

Saskaņā ar līgumu RSS un Baltic3d.eu sadarbosies noteiktu dīzeļlokomotīvju izgatavošanai nepieciešamo detaļu printēšanā. Sākotnēji plānots ar 3D printeri izgatavot tādas detaļas kā korpusus, konektorus un ventilatorus. Tāpat uzņēmumi sadarbosies dažādu analīžu un testu veikšanā, lai novērtētu ar 3D printeri ražoto detaļu atbilstību kvalitātes – tostarp drošības un izturības – prasībām.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA Sakret izveidojusi 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību. 3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.

3D drukas izmantošana būvniecības nozarē kļūst aizvien aktuālāka un pieprasītāka. Daudzviet pasaulē šī tehnoloģija jau izmēģināta dažādu priekšmetu, tiltu un ēku tapšanā, bet Jaroslavļā, Krievijā nule kā prezentēta pirmā printētā dzīvojamā māja Eiropā, vēsta ārvalstu mediji.

Ēku projektēja un veidoja Maskavas apstrādes un 3D poligrāfijas uzņēmumu grupa AMT-SPECAVIA. Teju 300 kvadrātmetrus lielās mājas detaļu printēšana ilga divus gadus.

AMT-SPECAVIA grupas ģenerāldirektors Aleksandrs Maslovs norādījis, ka projekts bijis liels izaicinājums, ko palīdzējusi īstenot ambīcija praksē parādīt, ka 3D būvniecības tehnoloģijas darbojas. Namā plāno dzīvot kāda vietējā iedzīvotāja ģimene.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, VAS «Latvijas dzelzceļš» meitasuzņēmums SIA «LDz Ritošā sastāva serviss» (RSS) uzsācis sadarbību ar SIA «Baltic3d.eu» par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību. Patlaban norisinās detaļu testēšana.

Sākotnējie secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri esot ekonomiski izdevīga gan no finanšu, gan laika viedokļa. Pagaidām gan grūti noteikt sadarbības nākotnes apmērus. Precīzi nav iespējams noteikt arī testēšanas ilgumu - tas atkarīgs no konkrētās detaļas.

Pamatā uz 3D printera tiek izgatavotas detaļas, kas bieži nolietojas vai salūzt, piemēram, lokomotīves kustības virziena pārslēgšanas rokturis, ALSN spoles slēdzis, dažādi konektori un citas salīdzinoši vienkāršas detaļas.

Sadarbības ietvaros RSS un «Baltic3D.eu» organizēja radošo darbnīcu «3D tehnoloģija transporta nozarē», kura norisinājās Rīgas Tehniskajā Universitātē no 1. līdz 2.martam. Tās ietvaros studenti, pasniedzēji un nozarē strādājošie tika iesaistīti jaunu, inovatīvu risinājumu radīšanā. Darbnīcas laikā gan atklājies, ka studenti nepietiekami pārzina 3D tehnoloģiju un augstskolām tas būtu jāņem vērā, sagatavojot konkurētspējīgus speciālistus darba tirgum nākotnē.

Lai veicinātu Latvijā plašāku tehnoloģiju pielietojumu mākslinieku, mūziķu, arhitektu, aktieru un citu radošo industriju pārstāvju vidū, biedrība Riga TechGirls bez maksas apmācījusi 1113 šo nozaru profesionāļus.

Apmācībās iegūtās digitālās prasmes ļaus izmantot modernākās iespējas sasniegt plašāku auditoriju arī digitālajā vidē un būt konkurētspējīgākiem arī globālajā tirgū. Vairāk nekā trīs mēnešus garās apmācībās radošo nozaru pārstāvji apguvuši gan teorētiskās zināšanas, gan arī darbnīcās praktiski izmēģinājuši jauniegūtās prasmes.

Pateicoties Riga TechGirls ilgadējai veiksmīgai sadarbībai ar nozares profesionāļiem, kā pasniedzēji apmācībās tika piesaistīti 34 lektori, tai skaitā ne tikai no Latvijas, bet arī ASV un Nīderlandes. “Izstrādājot šo programmu, Riga TechGirls mērķis bija pēc iespējas cilvēcīgāk ierādīt radošo, kultūras un mākslas industriju pārstāvjiem tieši ar viņu darbu saistītās šobrīd pieejamajās tehnoloģiju iespējas un kā tās var palīdzēt viņu ikdienā,” norāda programmas vadītājs Pauls Siliņš.

Neatkarīgi no tā, ko vēlies drukāt, ir pieejami visdažādākie printeri, kas spēs paveikt visu nepieciešamo. Taču zināt, kā izvēlēties printeri, ne vienmēr ir viegli, ņemot vērā milzīgo tirgū pieejamo iespēju skaitu. Lai palīdzētu, mēs esam izveidojuši nelielu rokasgrāmatu printera izvēlei ar vienkāršu skaidrojumu dažiem visbiežāk lietotajiem terminiem, kā arī ieteikumus, kas noderēs, izvēloties printeri. Lasi un uzzini vairāk turpinājumā!

#1 Tintes vai lāzera printeris?

Pirmais jautājums, uz kuru visiem printeru pircējiem ir jāatbild, ir vienkāršs – ko un cik daudz Tu plāno drukāt. Tintes printeros tiek izmantotas tintes kasetnes, kuras uz papīra tiek uzklātas mitras un ātri izžūst, savukārt lāzerprinteros tiek izmantots toneris – tintes putekļu veids, kas saķeras ar papīru, lai nodrošinātu ātru rezultātu un efektīvu resursu izmantošanu.

• Krāsu tintes printeris veido lielāko daļu tirgus vienkārši tāpēc, ka var drukāt gandrīz jebko: rakstītu tekstu, sektoru diagrammas, glancētas fotogrāfijas. Un mūsdienu tintes printeri un daudzfunkciju printeri ir ātri, bieži ar drukas ātrumu, kas konkurē vai pārspēj lāzera printerus.

Ģimene ar trīs bērniem Francijā, Nantē kļuvusi par pirmo pasaulē, kas ievācas ar 3D printeri izprintētā mājā, vēsta BBC.

Māja ar četrām guļamistabām ir prototips lielākiem projektiem, kuru mērķis ir padarīt māju celtniecību ātrāku un lētāku.

Mājas printēšana aizņēmusi 54 stundas, bet vēl četri mēneši aizvadīti, kamēr tā aprīkota, piemēram, ar logiem, durvīm un jumtu. Mājas izmaksas ir 176 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 195 000 eiro).

Mājas izstrādes komanda tagad uzskata, ka šādu māju jau varētu izprintēt 33 stundās.

Ģimene iepriekš mitinājusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados celtā daudzdzīvokļu blokmājā.

Zemāk skatāms BBC video angļu valodā:

Pasaule ir dzīvojusi ar deflācijas periodiem visu savu mūžu līdz pat 20. gadsimta vidum. Līdz Lielai Depresijai garie inflācijas periodi nomainīja garos deflācijas periodus, bet mūsu galvās (centrālo baņķieru galvās, droši vien) paliek tikai Lielās Depresijas sūrie laiki.

Neliela deflācijā (0-3%) kā tāda nav nekas slikts – tā maz ar ko atšķiras no nelielas tik visiem patīkamās inflācijas. Bez deflācijas nav iedomājama industriālā revolūcija, jauno high-tech industriju bums, ražošanas efektivitātes kāpums. Kāpēc to neviens nepiemin?

Daudzviet sevi pieteiks deflācija 

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet...

Problēma ir tāda, ka centrālām bankām, kuru darbība ir balstīta uz monetāristu teorijām un modeļiem, deflācija ir bīstama, jo var novest pie nekontrolētās deflācijas un deflācijas spirāles kaut kāda ārējā šoka gadījumā (kā, piemēram, Covid-19), kur monetārie transmisijas mehānismi jau nestrādā. Sanāk, ka centrālās bankas vienkārši nezinās, ko darīt. Vispār monetārā politika var ietekmēt pieprasījumu īstermiņā (ar vairākiem "bet"), taču knapi var ietekmēt piedāvājumu. Lielās deflācijas laikā ražotājiem grūti izvērtēt situāciju un nākotni, viņi paredz ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, peļņas kritumus, izvēlas samazināt ražošanu. Pieprasījuma pusē notiek līdzīga bilde, cilvēki sāk uzkrāt vairāk, mazāk tērēt utt.

Ieguvēji ir tie, kuriem ir uzkrājumi, jo naudas vērtība pieaug. Kā jau minēju, vēsture rāda, ka efektīvie uzņēmumi bez lieliem parādiem, jaunās tehnoloģijas, modernas industrijas var justies diezgan labi. Zaudētāji ir visi pārējie - parādnieki, neefektīvie uzņēmumi un industrijas, kuras nevar pat nedaudz kāpināt vai turēt stabili cenas. Tie būtu fermeri, resursu ieguves kompānijas, naftinieki, šobrīd arī aviokompānijas. Ja viņus visus, protams, neglābj. Taču tagad problēma ir tāda, ka valstis ir uzkrājušas tik daudz parāda, kas deflācijas laikā kļūst dārgāks (diez vai Keins varēja iedomāties, ka parādi būs tik lieli, kad rakstīja par kontrciklisko fiskālo politiku), ka vairākas valstis principā nevar atļauties vēl vairāk palielināt budžeta deficītu un parādu. Taču tas turpina notikt. Līdz kam tas novedīs – grūti teikt. Parasti hiperinflācijas periodi noved pie deflācijas un otrādi. Var pat teikt citādāk – vēsture parāda, ka tādas ekstrēmās lietas kā hiperinflācija vai liela deflācija nenotiek pašas no sevis un ir iespējamas pie vairāku faktoru "mijiedarbības": ilgstošas bezatbildīgas monetārās un fiskālās politikas + ekonomiskais šoks + neveiksme.

Lai, iestājoties deflācijai, veicinātu inflācijas atgriešanos, tikai ar monetāro politiku nepietiks, jo tā ir neefektīva piedāvājuma puses stimulēšana deflācijas laikos. Jāvēršas pie fiskālās politikas un valsts tēriņiem, stimulējot tādējādi arī privātā sektora investīcijas (ar valsts garantijām, tēriņiem, projektiem, utt.). Jautājums, vai jau nav par vēlu? Jā, naudas printēšana ir viens no veidiem, kā var īstermiņā stimulēt pieprasījumu un radīt "bagātības efektu". BET. Bijušais FRS galva – Bens Bernanke skaitījās viens no galvenajiem Lielās Depresijas ekspertiem, taču kāpēc tad nedz ASV, nedz citas attīstītas valstis neturpināja diezgan veiksmīgus 30. gadu Ruzvelta plānus cīņā ar recesiju (pirmkārt, attīrīt ekonomiku no vājiem un neefektīviem uzņēmumiem, fiksēt algas un aizsargāt reālo darbaspēku, mazināt izejvielu ražošanu / importu)? Vismaz daļēji? Un nedara to tagad, turpinot palīdzēt zombiju uzņēmumiem un dalot naudu bez jebkādas idejas? Par šo tēmu, protams, var diskutēt ļoti ilgi, taču mēs nonāksim līdz neefektīvai valsts pārvaldei tik un tā, ko starp citu arī pārmet Džonam Meinardam Keinsam – fiskālā palīdzība, tā saucamais "welfare state" noved pie valsts aparāta palielināšanas, neefektivitātes un korupcijas.

Vēl viena deflācijas problēma starp citu, ir ekstrēmo politisko partiju popularitāte. Nacisti neatnāca kopā ar hiperinflāciju, bet ar deflāciju. Protams monētai ir divas puses – tādi laiki "ražo" arī izcilus politiķus un līderus, kuru mums trūkst.

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

AS Valmieras stikla šķiedra valde dažādu uzņēmuma aktualitāšu dēļ nolēmusi publicēt 2018.gada 9 mēnešu rezultātus pirms plānotā termiņa.

Pēdējos mēnešos uzņēmums pastiprināti centies palielināt ražošanas apjomu ASV ražotnē P-D Valmiera Glass USA Corp. Sistemātiski strādāts pie dažādo celtniecības un montāžas defektu novēršanas, kā arī nozīmīgs darbs ieguldīts personāla atlasē un apmācībā.

Tikai pēdējo divu nedēļu laikā redzami pirmie šī darba rezultāti. Tajā pašā laikā uzņēmuma valde prognozē, ka pozitīvas tendences Amerikas uzņēmumā P-D Valmiera Glass USA Corp. izdosies sasniegt vien 2019.gada jūlijā, līdz tam negatīvi ietekmējot un samazinot Valmiera Glass Grupas peļņu.

Uzņēmuma valde līdz ar to ir pārskatījusi Valmiera Glass Grupas 2018.gada finanšu rezultātu prognozi, paredzot EBITDA 5,5 miljonu eiro un kopējos zaudējumus 12,5 miljonu eiro apmērā.

Bitcoin cena ir noslīdējusi zem $30,000 atzīmes, tikmēr jaunā kriptovalūta BTC20 nedaudz vairāk nekā 24 stundu laikā ir piesaistījusi $342,000.

Tā dēvētā "Ethereum Bitcoin" BTC20, kas savā iepriekšpārdošanā tiecas sasniegt 3 miljonu ASV dolāru "soft cap" mērķi, šķietami ir gatava milzu kāpumam, kas visticamāk, aizēnos pašreizējo Bitcoin kursu.

Daudzi aizdomājas, cik daudz varēja nopelnīt, ja Bitcoin būtu iegādājušies 2011. gadā, kad tās vērtība bija 1 dolārs. BTC20 jaunajiem investoriem sniedz tieši šādu iespēju.

Jaunā kriptovalūta BTC20 ir pagriezusi Bitcoin kursu atpakaļ uz 2011. gadu, kas nozīmē, ka jūs varat iegādāties monētu par 1 ASV dolāru.

BTC20 pieaugums varētu svārstīties no 81,000% līdz 3,000,000%

Ceļotājs un publicists Gints Barkovskis atkal iemetis sevi ekstremālā situācijā

Guļ nu jau pāris mēnešus tikai dažas stundas diennaktī, lai nepārtrauktu soli pa solim virzīties uz priekšu. Šoreiz gan viņš neairējas kopā ar draugu Kārli Bardeli pāri okeānam, par ko krāšņi izklāstīts gan grāmatā Okeāna saviļņotie. Atklāt sevi no jauna, gan dokumentālā filmā. Viņš gluži vai pēdējiem spēkiem tuvojas mērķim «Ziemeļpolā». Precīzāk – latviešu Ziemeļpolā Zosēnos, vecāku mājās Zanderos, pie krāsns liesmas, pārdabiskā klusumā un mierā pabeidz vēl vienu grāmatu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādām personības kvalitātēm jābūt, lai izkustinātu un īstenotu šķietami neiespējamu projektu?

2023. gada jūlijā sarukušas pārtikas un rūpniecības preču cenas, tomēr patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību.

Gada laikā cenas pieaugušas par 6.4%, bet mēneša laikā patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.7%. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0.9 procentu punktiem. Bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eiro zonas vidējam inflācijas līmenim, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Gada inflācija jūlijā Latvijā samazinājusies līdz 6,4% 

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet...

Turklāt jāņem vērā, ka šī ir samērā neelastīga izdevumu pozīcija, kas skar visas mājsaimniecības. Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski.

Kopējā inflācijas izmaiņu tendence gan Latvijā, gan eiro zonā ir lejupejoša. Samazinājušās globālās enerģijas un pārtikas cenas, tomēr pamatinflācija, ko vairāk ietekmē atalgojuma izmaiņas un iedzīvotāju pirktspēja, joprojām ir noturīga. Turklāt jāatceras, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn, komentē I.Opmane.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā, kaut pēc pāris mēnešiem tā atkal tur nokļūs, jo aktualizēsies jautājumi par un ap siltumenerģijas tarifiem. Daudziem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem cenas vairs nemazināsies, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir pamats gaidīt vismaz nelielu samazinājumu. Elektroenerģijas cenas ir normalizējušās, kas nozīmē, ka to ietekme uz inflācijas kritumu pastiprināsies. Ja ziema neizrādīsies pārmēru auksta, tad lieliem sarežģījumiem attiecībā uz mājokļa rēķinu nomaksu rasties nevajadzētu.

D.Gašpuitis atzīst, ka augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021. gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94.9% no ES27 vidējā, tad pērnā laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102.8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1.2%, gada pieauguma temps ir 11.2%. Graudu, piena cenas pēdējos mēnešos ir bijušas salīdzinoši zemas. Ja cenas noturēsies šajā līmenī, izejvielu cenu kritums arvien vairāk sāks sasniegt galapatērētāju, lai arī jau šobrīd ir pamanāms akciju piedāvātais cenu samazinājums. Tomēr nesenās dabas stihijas ir radījušas jaunus izaicinājumus, tai skaitā Baltijā un Ziemeļvalstīs. Dažādām kultūrām gan ražu, gan kvalitāti ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi. Sausums un salnas pavasarī un vasaras sākumā jau radīja problēmas, taču ražas novākšana daudzviet ir ne tikai jāpārtrauc, tā ir iznīcināta, bet ilgstoši spēcīgais lietus periods arī apdraud graudu dīgšanu un veido piedāvājuma problēmas, kas acīmredzami vairākās grupās nozīmēs cenu pieauguma risku.

Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt. Un, lai arī darba samaksas pieaugums šobrīd arvien pārliecinošāk apsteigs inflācijas kāpumu, starp dažādām sabiedrības grupām pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi un ar aizturi. Tādēļ vēl tuvākos ceturkšņus augstās inflācijas ietekme atspoguļosies patēriņā, prognozē SEB bankas ekonomists.

Latgales zemnieki pagājušā gada nogalē nodibinājuši biedrību Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība, kas pārstāvēs ražotāju intereses un meklēs risinājumus dažādām problēmsituācijām.

«Ir daudz aktualitāšu, kas jādiskutē dažādos līmeņos, lai rastu risinājumus. Piemēram, plūdu gadījumā, kas skāra Latgales reģionu, gribas rast risinājumu, lai izvairītos no līdzīgu situāciju atkārtošanās nākotnē,» DB uzsvēra Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns. «Mēs nekonkurēsim, bet gribam veidot dialogu ar citām lauksaimnieku organizācijām,» viņš piebilda, atbildot uz jautājumu, vai jaunā biedrība konkurēs ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un Zemnieku Saeimu.

Organizācijas, kas šobrīd pārstāv lauksaimnieku intereses, darbojas gan Vidzemē, gan Zemgalē, taču plūdi šos novadus neskāra. Viens no biedrības dibinātājiem – z/s Kotiņi saimnieks Aldis Ločmelis - DB sacīja, ka veidota organizācija, lai aizstāvētu tieši Latgales ražotāju intereses.

Jaunais darba kontaktbiržas portāls YourMove (DB 24.01.) pēdējos mēnešos ir ķēries pie darba meklētāju un darbadevēju savešanas kopā un pievērsies arī Latvijas darba tirgus aktualitāšu apzināšanai un aprakstīšanai. Šeit gan uzreiz ir jāpiebilst, ka portāla veidotāji ļoti apzināti ir ieņēmuši nevaidēšanas pozīciju un tāpēc tā komunikācija katram individuāli ir lietojama, kā angļi saka, ar graudiņu sāls. Jo no gadījuma uz gadījumu jau netrūkst arī darba un pārkvalifikācijas meklētāju stāstu, kas liecina par vilšanos vai katrā ziņā par dilemmām un grūtībām.

Tomēr vaidēšanai, ka viss ir slikti, arī nav pamata. Tāpēc ir apsveicami, ka ir kādi, kas publiskajā telpā, sākot ar sabiedrisko domu tik ļoti formējošajiem sociālajiem medijiem, mērķtiecīgi pievēršas pozitīvu ziņu un faktu izcelšanai, jo negatīvisms un dažnedažādi motivētu komentāru «melnās pērles» (starp tādām būs gan leģitīmi skeptiķi, gan troļļi un īgņas pēc savas dabas) sociālajos medijos un ziņu komentāros aizvien ir vairumā. Tā YourMove ir paniekojies un ierakstījis interneta pārlūkā vārdu savienojumu «visi brauc prom», un saņēmis pulka daudz rezultātu. Tādas specifiskas intereses intriģēts es arī veicu šādu eksperimentu, un patiesi – 0,42 sekundēs mans pārlūks piedāvāja 188 tūkstošus (!) rezultātu, kur es pie attiecīgās gribas varētu pavaidēt līdzi Schadenfreude jeb bēdubrāļu pulkam. Bet tas man nepatīk, un tik apjomīgām vaimanām nav arī iemesla.

Jau 26 gadus 13. aprīlis ir Dienas Biznesa (DB) svētku diena, jo šajā dienā laikraksts pirmo reizi nonāca pie saviem lasītājiem. Pa šiem 26 gadiem daudz kas ir mainījies, taču DB esence ir palikusi tāda pati - rakstīt par uzņēmējiem svarīgām lietām un būt uzņēmēju pusē ekonomikai būtiskos jautājumos.

Nav pārsteidzoši, ka 1992. gads, kad klajā nāca pirmais DB numurs, sakrita ar privātās uzņēmējdarbības attīstības vilni valstī. Daži apķērīgi cilvēki jau tolaik bija sākuši veidot pirmos privātā biznesa aizmetņus Latvijā, taču 1992. gadā uzņēmējdarbība plauka un zēla jau pilnā sparā. Dienas Bizness stingri nostājās privātā biznesa pusē un kopš tiem laikiem savu pozīciju nav mainījis.

Mēs esam sekojuši līdzi un rakstījuši par valstī un arī ģeopolitiski pieņemtiem stratēģiskiem lēmumiem, un mūsu galvenā darbības motivācija ir palīdzēt Latvijā veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Līdz ar to mēs esam uzskatījuši par savu uzdevumu kritizēt politiķus un viņu pieņemtos lēmumus, ja tie nekalpo skaidras, veiksmīgas un uz attīstību vērstas biznesa vides radīšanai. Mūsu misija ir norādīt uz potenciālajiem riskiem, prasīt skaidrojumus no atbildīgajām amatpersonām un būt savās publikācijās nesaudzīgiem pret visu to, kas augstāk minētajam mērķim nekalpo. Šo savu misiju mēs turpināsim īstenot arī turpmāk.

Varam to skaidrot ar tuvošanos bezpapīra birojam, digitālās paaudzes paradumiem vai laikmetam atbilstoši dinamisku darba stilu. Tāpat kā savulaik daudzās skolās ierasto tāfeli un krītu aizstāja digitālās tāfeles, tagad tās spraucas birojos ar cenas ziņā pat vidējiem uzņēmumiem pieejamiem modeļiem. Sapulču rīku šogad uz jauno aktīvās darba sezonas cēlienu sarūpējis Samsung 55 collu digitālās tāfeles Flip veidolā.

Mērķējot uz plašu korporatīvo auditoriju, jāizdabā daudz vajadzībām un kaprīzēm. Korejieši centušies atrast optimālu variantu starp izmēru un mobilitāti, jo ne visos uzņēmumos ir īpaša sapulču telpa, kur uzstādīt nekustīgu tāfeli kā klasē. Tādēļ Flip ir «uzsēdināta» uz statīva ar biroja krēsla izmēra riteņiem un ir salīdzinoši viegli pārvietojama, ja vien segums ir līdzens un telpas neatdala slieksnis. Celšana pāri šķēršļiem gan liks piepūst vaigus, jo vairāk nekā piecus centimetrus biezais ekrāns un prāvais statīvs kopā sver 29 kilogramus. Ne velti no veikala interaktīvā tāfele tiek vesta divās liela televizora izmēra kastēs.

Lai arī no priekšpuses tā neizskatās, konstrukcija ir diezgan smagnēja. Īpaši tā daļa, pie kuras stiprinās ekrāns un kas nodrošina tāfeles rotēšanu no horizontāla uz vertikālu stāvokli. Šajā biezajā blokā apslēpti ekrānam pievienojamie vadi. Arī statīva kājas dzelži ir pamatīgi, un pamatne aizņem vairāk nekā viena kvadrātmetra platību. Tas ir saprotams, jo jānotur prāvs panelis, vienīgi uz visām četrām debespusēm «izšautie» pamatnes stieņi mazliet traucē. Neuzmanīgs prezentētājs aiz tiem var aizķerties.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild metālapstrādes uzņēmuma SIA Metāla studija īpašnieks Pauls Niedre.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

2006. gadā uzņēmuma attīstība sākumā notika pati no sevis dažu mēnešu laikā, apjomiem augot, bija jāpieliek spēki un pūles, lai to visu paceltu. Uzņēmums nepārtraukti sastopas ar neparastām un neikdienišķām situācijām, mums par to ir liels prieks, jo tā mēs audzējam muskuļus, lai tiktu galā ar jebkādām problēmām. Katra diena ir kā jauns pārbaudījums.

Uzņēmums strādā ar lielu atbildību pret klientiem un projektiem, es ļoti individuāli uzrunāju viņus, jo tiešais kontakts ir vissvarīgākais. Mūsu veiksme ir atkarīga no kvalitatīva, atklāta komunikācijas veida. Daudzviet cenšos radīt humora pieskaņu, tas cilvēkiem patīk, jo smaidi rada tikai pozitīvu enerģiju.