Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Kiberuzbrukumu jomā tiek novērotas jaunas tendences un viena no tām – kiberuzbrucēji aktīvi izmanto pasaulē aktuālo ažiotāžu ap mākslīgo intelektu, liecina starptautiskās IT drošības kompānijas “ESET” 2023. gada otrā pusgada “Draudu apskats”.

“ESET” ir identificējis kampaņas, kuru mērķauditorija ir “ChatGPT” rīku lietotāji, un bloķējis jau vairāk nekā 650 000 mēģinājumus piekļūt ļaunprātīgām interneta vietnēm, kuru nosaukumi satur “chatgpt” vai līdzīgu nosaukumu.

Kā atzīmē uzņēmums, ļaunprātīgās interneta vietnes ietver lietotnes, kas nedroši pārvalda unikālos kodus, ko izmanto, lai mākslīgā intelekta programmas autentificētu un autorizētu lietotāju, izstrādātāju vai programmu. Tāpat vietnes satur ļaunprātīgus “Google Chrome” pārlūka paplašinājumus, kas paredzēti “ChatGPT”.

“Mākslīgais intelekts ir vēl viens piemērs tam, cik ātri kibernoziedznieki savā labā sāk izmantot globālas aktualitātes un cilvēku pastiprināto interesi vai satraukumu. Līdzīgi tas bija arī ar Covid-19 un karu Ukrainā. Cilvēku interese par mākslīgo intelektu un tā lietotāju skaits šogad turpinās strauji pieaugt, tāpēc varam sagaidīt, ka kiberuzbrucēji dažādos veidos pastiprināti izmantos mākslīgo intelektu, lai cilvēkus uzķertu uz āķa. Ikvienam jāatceras, ka internetam nav robežu, tāpēc arī iedzīvotājiem Latvijā ir jābūt piesardzīgiem gan lietojot mākslīgā intelekta risinājumus un sargājot savus unikālos kodus, gan pievēršot uzmanībU jebkam, kas satur informāciju par mākslīgo intelektu un aicina uz kādu rīcību, piemēram, atvērt saites, e-pasta pielikumus, izmantot īpaši izdevīgus reklāmas piedāvājumus,” stāsta “ESET” pārstāvniecības Latvijā, drošības uzņēmuma “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?

Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums – gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kas prasa to papildus skaidrojumu. Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju aizvien straujāku attīstību apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto aizvien lielāko saistību ar mākslīgo intelektu.

Caverion Latvija SIA kopš 2003. gada , strādājot Latvijas tirgū, vēl vairāk un vairāk izmanto tehnoloģiskos paņēmienus nekustamo īpašumu tehniskā apsaimniekošanā un uzturēšanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un tālāk nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.

Šobrīd tirgū ir pieejamas gandrīz 25 000 kriptovalūtas, un katru dienu tiek laistas klajā arvien jaunas. Tas var kļūt par īstu mīnu lauku pat pieredzējušiem kriptovalūtu investoriem, mēģinot atšķirt labu projektu no slikta un zināt, kad pārdot un kad turēt.

Paturot to prātā, mēs esam izanalizējuši šī brīža tirgu un atlasījuši 5 labākās un populārākās kriptovalūtas, ko šobrīd iegādāties.

5 populārākās kriptovalūtas, ko iegādāties jūnijā

1. Wall Street Memes – Populāra meme platforma, kas izlaidusi savu žetonu $WSM un četru nedēļu laikā piesaistījusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

2. Chimpzee – Vides aizsardzības iniciatīva, kas ļauj dalībniekiem gūt pasīvus ienākumus, vienlaikus glābjot dzīvniekus un cīnoties pret klimata pārmaiņām

3. yPredict – Ar mākslīgo intelektu darbināms tirdzniecības rīks, kas palīdz tirgotājiem palielināt peļņas potenciālu, piedāvājot nākamās paaudzes tirdzniecības izpēti un analīzi

Vēsturiski ekonomiskā attīstība ir notikusi viļņveidīgi, jauni atklājumi un tehnoloģiski sasniegumi ir radījuši vairākus izrāvienus, ceļot produktivitāti un iedzīvotāju labklājību. Tomēr viss nezināmais vienlaikus ir ļoti vilinošs un reizē biedējošs.

Industriālās revolūcijas sākumā amatnieki demolēja rūpnīcu iekārtas, jo tās atņēma viņiem darbu. Ir jāpaiet zināmam laikam, lai katrs atrastu vietu jaunajā sistēmā, un tas ne vienmēr ir vienkārši. Šobrīd esam pietuvojušies mākslīgā intelekta izrāvienam, kas varētu ietekmēt lielu daļu nozaru; tas var šķist biedējoši, ne tikai mums kā indivīdiem, bet arī kā uzņēmumu vadītājiem. Vai un kā sākt uzticēties mākslīgajam intelektam uzņēmējdarbībā?

Biznesa programmatūras izstrādātāji savos produktos ir sākuši ieviest mākslīgā intelekta funkcionalitāti, sākot no uzlabotām analītikas spējām, līdz produktivitātes celšanas risinājumiem. Strauji izplatās dažādi ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumi, ietekmējot daudzas radošās nozares, kas līdz šim jutušās pietiekami droši, un arvien grūtāk ir atšķirt mākslīgā intelekta un cilvēka radītus darbus. Dažu brīdi šķiet, ka mākslīgais intelekts drīz pārņems varu, taču tas nav tik vienkārši, jo pastāv milzīgs šķērslis – uzticēšanās. Tās veidošanās ir sarežģīts process, jo balstīts ne tikai uz racionāliem un loģiskiem argumentiem, bet arī saistīts ar mūsu individuālu uztveri, emocijām, pieredzi, intuīciju. Uzticēšanās ir pārliecība, ka sistēma rīkosies atbilstoši mūsu gaidām un izpildīs visas saistības un uzdevumus atbilstoši norādījumiem. Ja neticēsim, ka mākslīgais intelekts var kvalitatīvi veikt noteiktu darba daļu mūsu vietā, tā radītās iespējas neizmantosim, un zinātnes sasniegumiem nebūs nozīmes, lai cik pierādījumos balstīti tie būtu.

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

IT Izglītības fonds 2020. gadā Latvijas sabiedrību iepazīstināja ar Elements of AI, pasaules Nr.1 tiešsaistes datorzinātņu studiju kursu, kas koncentrējas uz mākslīgo intelektu. Šobrīd Elements of AI Latvijā mācās vairāk nekā 9000 studentu, no kuriem gandrīz 70% ir sievietes.

“Esam lepni, ka Latvijā tik daudz cilvēku vēlas apgūt mākslīgo intelektu, neskatoties uz viņu vecumu vai dzimumu. Saskaņā ar datiem vislielākā interese (aptuveni 31,0%) par kursu sabiedrības pārstāvju vidū ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kam seko cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem (aptuveni 19,0%). Interesanti, ka izglītojamie vecumā no 55 līdz 65 gadiem un vecāki ir bijuši tikpat aktīvi kā jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptuveni 17% abās grupās. Mēs visvairāk priecājamies par to, ka ievērojama daļa no Latvijas, kas pievienojas kursam, ir sievietes — gandrīz 70%. Tas ir acīmredzams rezultāts mūsu pūlēm, popularizējot kursu sieviešu un meiteņu auditorijai”, komentē IT Izglītības fonda izpilddirektore Zanda Zilgalve.

Reklāmdevējiem Latvijā tagad ir iespēja ar Meta strādāt tieši. Jau gadiem ilgi uzņēmumi ir izmantojuši Meta produktus, lai visā pilnībā pielietotu savu potenciālu, pateicoties radošiem veidiem, kā uzrunāt potenciālos klientus. Tas arī nav pārsteigums - ar vairāk nekā 3,8 miljardiem cilvēku, kas tās izmanto katru mēnesi, augstu iesaistīšanās līmeni un izaugsmi, tādas mūsu platformas kā Facebook un Instagram ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt savu biznesu.

Latvijas un Baltijas uzņēmumi un jaunuzņēmumi, šķiet, to lieliski zina un turpina pārsteigt mūs ar savām inovācijām un izpratni par uzņēmējdarbību. Neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju reģionā, tie maksimāli izmanto savus talantus un izaugsmes iespējas. Daudzi no tiem ar saviem produktiem iekaro pasaules tirgus, un viena no lietām, kas to padara par iespējamu, ir labi pielāgota reklāmas stratēģija.

Mēs zinām, ka uzņēmumu vadītājiem ir darba pilnas rokas, tāpēc strādājam, lai padarītu reklāmu pēc iespējas vienkāršāku un iedarbīgāku. Esam pielāgojušies uzņēmumu vadītāju un patērētāju vajadzībām, kā arī ieguldījuši līdzekļus jaunās iespējās, kas ļauj uzņēmumiem un patērētājiem sazināties, piemēram, Reels jeb īsos video. Tas viss kopā ar pamācībām un neskaitāmām uzņēmumiem draudzīgām funkcijām nozīmē, ka jebkura izmēra uzņēmumi var sākt mārketinga aktivitātes gandrīz nekavējoties. Uzņēmumu vadītāji un mārketinga speciālisti Latvijā tagad var tieši īstenot reklāmas kampaņas, izmantojot Meta Business Manager, kas visu procesu padara vēl vienkāršāku un efektīvāku.

Nekustamā īpašuma uzņēmums "Kapitel" uzsāka ambiciozu sadarbību 2023. gada sākumā ar unikālu uzņēmumu "R8 Technologies" (R8). Šis Igaunijas īpašumu tehnoloģiju uzņēmums ir izstrādājis risinājumu, kas nodrošina viedu, uz prognozēm balstītu komerciālo ēku klimata sistēmu kontroli un pārvaldību, izmantojot mākslīgo intelektu. Sadarbības nepieciešamību un izaicinājumus apraksta "Kapitel" apsaimniekošanas un tehniskais direktors Marguss Reinbergs.

Pēc "Kapitel" tehniskā direktora teiktā, vērtību maiņa mudināja uzņēmumu spert soli uz priekšu nekustamā īpašuma nozarē. "Tāpat kā jebkurā citā nozarē, arī mūsu portfelī ilgtspēja, digitalizācija un enerģijas izmaksas ir kļuvušas par fokusa punktu. Mūsu mērķis ir nodrošināt saviem klientiem labāko pieejamo pakalpojumu tirgū, tāpēc resursu efektivitāte ir mūsu ikdienas fokuss. Tā kā R8 misija saskan ar mūsu mērķiem, sadarbības uzsākšana ar viņiem bija tikai loģisks solis," teica Reinbergs.

Šobrīd R8 digitālā pārvaldības sistēma tiek izmantota "Kapitel" ēkās "Delta Plaza", "Sõpruse Ärimaja" biroju ēkās un "Viru Keskus" tirdzniecības centrā Igaunijā. Paplašināšanās ir notikusi arī Rīgā, kur viedā pārvaldība tiek lietota tirdzniecības centrā "Spice Home". Tuvākajā laikā, pēc Reinberga teiktā, R8 tehnoloģiju ir plānots ieviest Prāgā "I.P. Pavlova" biroju ēkā un Rīgā "Elemental Business Centre" biroju ēkās, kuras tiks pabeigtas šī gada rudenī. Tādējādi mākslīgā intelekta vadībā būs vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru "Kapitel" uzņēmuma komercplatību.

Pagājušā gada skaļākais jaunpienācējs tehnoloģiju nozarē bija mākslīgais intelekts (MI). Arvien vairāk bija redzams, kā to izmantot dažādos veidos un aktuālākas kļuva diskusijas par to, kādas sekas tas atstās uz dažādām profesijām un ar nozari saistītiem jautājumiem. Mākslīgais intelekts attīstās nepārtraukti – kur un kā redzēsim to turpmāk?

Uzlabojumi veselības aprūpē

Attīstīts mākslīgais intelekts un iespējas ātri apstrādāt lielu datu apjomu ļauj veidot jaunus rīkus, kas var palīdzēt samazināt veselības aprūpes speciālistiem uzlikto slodzi. Ja ar mākslīgā intelekta palīdzību mēs vienkāršojam pašreizējās datubāzes vai sistēmas, speciālistiem paliks vairāk laika, ko veltīt saviem pacientiem. Taču, lai veiktu uzlabojumus šajā jomā, jānodrošina tas, ka visi dati ir vienuviet.

Bieži vien informāciju par pacientu nepieciešams meklēt dažādās datubāzēs vai jautāt pašam pacientam vai pacientei. Izmantojot mākslīgo intelektu, datu apvienošanu un analīzi, varam radīt risinājums ērtākai informācijas iegūšanai. Tādā gadījumā iespējams, piemēram, precīzāk prognozēt, kāds personāls nepieciešams konkrētos brīžos.

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski.

Taču pasaule šobrīd ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.

Ja tiešām mākslīgais intelekts pārņems pasauli, tad mēs visi būsim vienādās pozīcijās. Ja ne, tad labākās pozīcijās būs tie, kuri spēs pielāgoties un “strādās” ar galvu. Neviens jau šobrīd nezina, cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēs atrisināt nemainīgo darbaspēka problēmu. Protams, aizvien lielāka tā izmantošana ļaus vēl daudz ko automatizēt un padarīt efektīvāku. Tas ir salds kumoss jebkuram, jo darbaspēks ir dārgs. Bet nu jāatceras arī, ka par mākslīgo intelektu mēs šobrīd pārsvarā uzskatām lielus valodas modeļus, kas ir apmācīti pēc mašīnmācīšanās principa uz teksta bāzes. Pasaulē vēl tik daudz ko joprojām ir iespējams uztaisīt un digitalizēt. Jebkurā sfērā var atrast, ko vēl var izdarīt.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Jau gadiem ilgi liela daļa lēmumu par aizdevumu izsniegšanu tiek pieņemti ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču tehnoloģiskais progress piedāvā arvien jaunas iespējas finanšu pakalpojumu uzlabošanai.

Tagad mākslīgais intelekts spēj vienpersoniski pieņemt lēmumus par aizdevumu apstiprināšanu, kas ir bijis nozīmīgs pavērsiens finanšu tehnoloģiju nozarē, bet tas ir tikai sākums finanšu pakalpojumu transformācijai. Kāds ir mākslīgā intelekta potenciāls finanšu pasaulē un kā tas mainīs nozari?

Esmu pārliecināts, ka mākslīgā intelekta risinājumi kļūs aizvien nozīmīgāki finanšu procesu automatizēšanā un pilnveidošanā, uzlabojot gan efektivitāti, gan darba precizitāti. Piemēram, DelfinGroup jau tagad 95% lēmumu par aizdevumiem pieņem mašīnmācīts algoritms, ņemot vērā gan likumā noteiktos ierobežojumus par personām, kas kvalificējas aizdevumu saņemšanai, gan vēsturisko informāciju, gan citus pieejamos datu avotus. Tādā veidā varam izslēgt cilvēciskās kļūdas, veikt pieteikumu apstrādi daudz ātrāk, precīzāk un kvalitatīvāk.

Biznesa vidē ir izplatīts maldīgs uzskats, ka E-rēķins ir PDF rēķins, kas nosūtīts elektroniski un derīgs bez paraksta – tā nav!

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir digitāla formāta rēķins, kas tiek sagatavots no rēķina izrakstītāja ERP, grāmatvedības, vai kādas citas sistēmas, kas ir konfigurētas ar zemāk aprkastītu E-rēķinu formāta savienojumu, un nosūtīts uz rēķina saņēmēja sistēmu, neizmantojot epastu, vai fizisku piegādi.

“Šeit ir būtiski, lai jebkurš uzņēmums padomātu par savas sistēmas esošo vai plānoto nodrošinājumu” saka Mārtiņš Kaļva, procesu automatizācijas eksperts no MS Solutions

Kas uzņēmējus sagaida nākotnē?

Šāda E-rēķinu sistēma, ļaus efektīvi apmainīt rēķinu saturu mašīnlasāmā formā, kas būs viegli apstrādājams sistēmām un būtiski samazinās kļūdu iespēju un nepieciešamību pēc manuālas apstrādes resursiem.

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Mākslīgais intelekts vienmēr pieļauj noteiktu kļūdas procentu, intervijā atzina informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu izstrādātāja "ZZ Dats" direktors Edžus Žeiris.

Viņš sacīja, ka tāds rīks kā "ChatGPT" ļoti labi saprot dabīgās valodas semantiku un domu. Piemēram, interneta meklētājprogrammas meklē atbilstību pēc atslēgvārdiem, bet šeit jau ir redzams, ka tiek uztverta jautājuma doma un jēga.

Arī programmēšanā nāk iekšā mākslīgais intelekts un ir rīki, kurus programmētāji jau lieto ikdienā, min Žeiris.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir jānomierina tie, kuri baidās, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēku - tas tomēr ir asistents. "Jā, vieglākos uzdevumus tas var atrisināt diezgan vienkārši, bet sarežģītākos uzdevumos tas pilda asistenta funkciju, un šādā nozīmē tas ir jāizmanto, un mēs to arī izmantojam arvien plašāk," sacīja Žeiris.

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Eiropas Parlaments (EP) prasīs stingrākus noteikumus par rotaļlietu drošumu, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Noteikumu projekta mērķis ir samazināt Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargāt bērnus no riskiem, ko var radīt rotaļlietas.

Deputāti trešdien, 13.martā, balsos par savu nostāju attiecībā uz ES rotaļlietu drošuma tiesību aktu pārskatīšanu. Pašreizējās direktīvas atjaunināšanas mērķis ir reaģēt uz tiešsaistes iepirkšanās pieaugumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu un dažādām jaunām problēmām.

Ierosinātājos grozījumos paplašināts kaitīgo ķīmisko vielu klāsts, ko būs aizliegts lietot rotaļlietu sastāvā, iekļaujot endokrīnos disruptorus, kā arī atvieglota patērētāju piekļuve drošības informācijai, piemēram, izmantojot kvadrātkodu jeb QR kodu.

BREL foruma 2023 galvenās atziņas: svarīga ir talantīgu speciālistu piesaiste reģionam, jāīsteno vairāk „zaļo” projektu, būtiski ir veidot telpu „jēgpilniem mirkļiem” un ieviest mākslīgo intelektu nekustamā īpašuma nozarē.

Nekustamā īpašuma nozares līderi no Baltijas reģiona un citām Eiropas valstīm 12. oktobrī Rīgā pulcējās uz vienas dienas BREL (Baltic Real Estate Leaders’) forumu, lai apspriestu jaunākos nozares izaicinājumus.

Luminor Lietuva galvenais ekonomists Žigimants Maurics (Zygimantas Mauricas) savas prezentācijas laikā norādīja, ka inflācija mazināsies, bet naudas trūks un būs augsts bezdarba līmenis. „Neraugoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju, Baltijas valstis, iespējams, nekad nav bijušas tik pārtikušas kā tagad,” apgalvoja Žigimants Maurics. „Analizējot makroekonomiskos grafikus, jāsecina, ka mūsu reģiona ekonomiskais līmenis nekad nav bijusi tik tuvu Rietumu pasaules ekonomiskajam līmenim,” viņš piebilda.

Lielbritānija šogad rīkos pasaulē pirmo samitu par mākslīgo intelektu, lai kaldinātu kopīgu valstu pieeju, kas ļautu ierobežot šīs tehnoloģijas riskus, vienlaikus izmantojot tās potenciālu, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.

"Mākslīgajam intelektam ir neticams potenciāls mainīt mūsu dzīvi uz labo pusi. Taču mums ir jānodrošina, lai tas tiek attīstīts un izmantots drošā veidā," vizītē Vašingtonā sacīja Sunaks, kuram ceturtdien plānota tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu.

"Vēstures gaitā mēs atkal un atkal esam izgudrojuši jaunas paradigmu mainošas tehnoloģijas un esam tās izmantojuši cilvēces labā. Tas mums ir jādara atkal," uzskata Sunaks.

Paredzams, ka samits notiks rudenī, un tajā pulcēsies "līdzīgi domājošas valstis", paziņoja Sunaka pārstāvis.

Viņš noliedza, ka samits būtu iecerēts kā pretsvars tādu valstu kā Ķīna un Krievija centieniem izmantot mākslīgo intelektu autoritāriem mērķiem.