Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.
Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.
Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.
"Arī Latvijā novērojam šo pašu tendenci – klientu apkalpošanai tiek izmantoti gan virtuālie asistenti – čatboti, kas sniedz atbildes un uzziņas, gan runas atpazīšanas, gan sintēzes tehnoloģijas zvanu centru produktivitātes celšanai," novērojumos dalās K. Kauliņš. "Savukārt daudzi Latvijas vadošie ražošanas uzņēmumi jau izmanto mākslīgās redzes tehnoloģiju ražošanas procesu efektivitātes paaugstināšanā un kvalitātes kontrolē. Finanšu institūcijas arvien plašāk izmanto mašīnmācīšanās risinājumus apjomīgu datu analīzē."
Latvijas uzņēmumi un arī valsts pārvaldes iestādes ir atvērtas inovatīvām idejām un jaunām pieejām, uzskata "Tildes" eksperts. Tomēr ir skaidrs, ka iespējas, ko var sniegt mākslīgais intelekts, ir teju bezgalīgi plašas, un šobrīd to pilnais potenciāls vēl netiek izmantots.
Kas pagaidām kavē jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu uzņēmumos un kad varam sagaidīt vēl straujāku mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju izaugsmi?
"Līdzīgi kā ar jebkurām pārmaiņām, daudzi uzņēmumi joprojām baidās riskēt, jo trūkst izpratnes par tehnoloģiju iespējām un ierobežojumiem. Svarīgi saprast, ka mākslīgā intelekta risinājumi pastāvīgi attīstās, un to kvalitāti lielā mērā nosaka apmācību datu pieejamība, kurus savukārt nereti iespējams savākt tikai lietojot šīs tehnoloģijas," atzīst Kaspars Kauliņš.
Skaidrs ir viens – bez mākslīga intelekta nākotnē nedarbosies neviens uzņēmums. "2025. gadā 86% pasaules uzņēmumu izmantos mākslīgo intelektu savā ikdienas darbā, un visi uzņēmumi izmantos mākoņpakalpojumus. Tāpat 85% uzņēmumu lietojumprogrammu atradīsies "mākonī", un datu izmantošanas apjomi pieaugs par aptuveni 80%," prognozē Rikijs Čens, "Huawei Technologies" vadītājs Baltijā.
"Mēs skaidri redzam, kā uzņēmumi visā pasaulē aizvien aktīvāk automatizē procesus un sāk izmantot mākslīgo intelektu, tomēr, lai iegūtu vairāk no tā, ko tehnoloģijas spēj sniegt, uzņēmējiem jāsāk ar izpratnes veidošanu darbinieku un sabiedrības vidū," novērojis R. Čens.
Finanšu nozarē jau šobrīd aktīvi tiek ieviestas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, un tuvākajā nākotnē finanšu uzņēmumos var sākties aktīva automatizācija. "Mēs nepārtraukti pilnveidojam tehnoloģiju risinājumus, kas spētu aizstāt tādus rutīnas darbus kā datu apstrāde un analīze. Nākotnē mākslīgais intelekts spēs paveikt aizvien sarežģītākus darbus, ļaujot cilvēkiem vairāk pievērsties kritiskai datu izvērtēšanai," uzsver. R. Čens. "Tāpat lielu potenciālu saskatām arī medicīnā. Mūsu tehnoloģijas ar mākslīgā intelekta palīdzību jau tagad spēj identificēt gan redzes nepilnības bērniem pat no 6 mēnešu vecuma, gan vīrusa klātesamību analīzēs 10 sekunžu laikā. Nākotnes tehnoloģiskās iespējas ir plašas – mums tikai tās jāizprot un jāmācās izmantot."
Latvijas tehnoloģiskā attīstība norit pakāpeniski, tomēr lielāku atspērienu eksperti prognozē tikai tad, kad palielināsies izpratne par tehnoloģiju potenciālu un reālajām izmantošanas iespējām. Tiklīdz stereotipus aizstās zināšanas, arī mēs ieraudzīsim strauju jauno tehnoloģiju parādīšanos mūsu darba ikdienā.