Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?
Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums – gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kas prasa to papildus skaidrojumu. Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju aizvien straujāku attīstību apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto aizvien lielāko saistību ar mākslīgo intelektu.
Caverion Latvija SIA kopš 2003. gada , strādājot Latvijas tirgū, vēl vairāk un vairāk izmanto tehnoloģiskos paņēmienus nekustamo īpašumu tehniskā apsaimniekošanā un uzturēšanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un tālāk nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.
Cilvēka prātam grūti apjaušamas iespējas
Pasaulē aizvien nav skaidras un precīzi raksturojošas mākslīgā intelekta definīcijas, jo datoru intelekta jeb to darbspējas līmeni un plašumu var izmērīt ļoti daudzos un dažādos veidos – tieši tāpat, cik patiesībā plašs ir datortehnoloģiju un mākslīgā intelekta pielietošanas lauks.
Caverion Latvija SIA uzņēmuma vadītājs, Aleksandrs Petruss norāda: ''Nekustamo īpašumu, komercēku efektīvas un ekonomiskas apsaimniekošanas kontekstā - mākslīgu intelektu atļaušos definēt kā mašīnmācīšanās algoritmus, kā arī datu apkopošanas, analīzes un kontroles rīkus, kas ļauj ātri un teju bez kļūdām strādāt ar milzīga apjoma ar nekustamo īpašumu tieši un netieši saistītiem datiem, kā arī veikt vairāk vai mazāk sarežģītus aprēķinus un prognozēšanu par efektīvāko īpašuma pārvaldīšanas veidu un formu.'' Mēģināsim atrast atbildi uz daudzu nekustamā īpašuma apsaimniekotāju jautājumiem – kā tehnoloģijas, var palīdzēt savu īpašumu pārvaldīt maksimāli efektīvi un droši, vienlaikus tam patērējot maksimāli maz gan finanses, gan cilvēkresursu.
Apstrādāta un izvērtēta informācija – tā ir vērtība
Vēl tikai pirms astoņpadsmit gadiem, kad Caverion Latvija SIA uzsākusi savu komercdarbību Latvijā, nekustamā īpašuma apsaimniekošana saistījās vien ar dažu rēķinu summu saskaitīšanu un apmaksu. Un vēl retāk īpašnieki veica skrupulozu grāmatvedību, uzskaitot visus (un šeit galvenais uzsvars ir uz vārdu – visus) izdevumus, kas attiecās uz konkrētā īpašuma tiešajām un vēl jo vairāk – netiešajām izmaksām. Iemesls, protams, tam nav ne paviršība, ne liela bagātība, kad cilvēks neseko saviem izdevumiem. Vienkārši kādreiz īpašuma aprīkojums un tā apsaimniekošana bija salīdzinoši vienkārša, kam pamatā bija tehnisku darbu veikšana un rēķini par elektrību, apkuri un ūdeni. Mūsdienās ēkas ir daudz vairāk aprīkotas ar desmitiem dažādu tehnoloģiju, kas katra veic savas funkcijas, un katrai no tām nepieciešama uzraudzība un regulāra uzturēšana. Turklāt mūsdienās pieejamā informācija un tehnoloģijas ļāvušas saprast, ka īpašuma uzturēšanas izmaksu apjomu spēj ietekmēt pat klimatiskie apstākļi. Tādēļ - ja agrāk dažu skaitļu summas varēja sarēķināt uz vienas burtnīcas lapas, šodien dati pat par vienas iekārtas vai funkcijas darbību sevī ietver tūkstošiem datu vienību, kuru apstrādi bez datortehnoloģijām mēs nevaram ne iedomāties, ne kvalitatīvi izdarīt.
Caverion Latvija SIA attīstības direktors Edvīns Resnis uzsver: “Tā kā digitālie risinājumi ir šā brīža ikdiena, ik gadu, mēnesi, dienu apkopojam aizvien lielāku informācijas daudzumu par ikdienas darbībām ar nekustamo īpašumu, ārkārtas notikumiem, vidi un energoresursu patēriņa izmantošanu. Šī informācija jau tiek izmantota izmaksu, emisiju un apstākļu optimizācijas ziņā, nemaz nerunājot par pilnīgi jaunu pakalpojumu un risinājumu izstrādi.”
Pieaugošā informācijas daudzuma uzkrāšana par ēku ir milzīga iespēja, taču tas ir arī izaicinājums. Šodien apsaimniekotājiem ir grūti gūt skaidrus ieskatus un atbilstošu informāciju no īpašuma pārvaldības sistēmām, sensoriem un pārējiem datu džungļiem tikai tāpēc, ka datu apjoms ir milzīgs, turklāt katrs atsevišķi tas dod ieskatu tikai konkrētajā jomā, bet visas šīs kopējās informācijas apkopošana, analīze un secinājumu izdarīšana cilvēka (pat desmitiem cilvēku) prātam prasa milzīgu laika patēriņu. Tāpēc nereti daļa savākto datu neizbēgami paliks neizmantota un nepamanīta, ja vien datu apkopošanā un analīzē neizmantosim datortehnoloģijas un jau pieminēto mākslīgu intelektu, kas tad arī paveiks lauvas tiesu ātrā, kvalitatīvā un cilvēkam noderīgā datu apstrādē.
Mākslīga intelekta efekts – pamats ilgtspējīgiem lēmumiem
Vispārzināms, ka mākslīgais intelekts jau patlaban salīdzinoši plaši tiek izmantots vairāku nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, pārvaldības pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai. Taču diezgan ierasta ir situācija, ka mākslīgais intelekts tiek pielietots konkrētas atsevišķas funkcijas vadīšanai, piemēram, siltumenerģijas sistēmas darbības kontrolei un efektivizācijai. Nenoliedzami, šāds risinājums ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan par siltumenerģijas patēriņu, gan tās uzturēšanu. Līdzīgi ir arī ar citām sistēmām un procesiem. Taču ir būtiska nianse – bieži vien īpašumu apsaimniekotāji mākslīgā intelekta pielietošanā aprobežojas ar minimālajām funkcijām, pat neapjaušot, cik niecīgu daļu no procesu efektivizācijas iespējām izmanto. Turklāt liela daļa apsaimniekotāju un īpašnieku mākslīgu intelektu pielieto katrai funkcijai atsevišķi, bet neizmanto pilnu potenciālu, lai visu funkciju datus apkopotu vienā platformā, un ar mākslīgā intelekta palīdzību radītu milzīgu informācijas un datu analīzes sistēmu, kas ļautu ar speciālu algoritmu palīdzību strādāt ar visiem apkopotajiem datiem, analizēt un vērtēt visu funkciju, kā arī iekšējo un ārējo faktoru ietekmes kopsakarības. Bet tas, savukārt, nodrošinātu sistēmas īpašniekam pastāvīgu pieeju pie analītiskas informācijas par īpašuma kopējām izmaksām, ietekmes faktoriem un īstenojamiem procesiem, kas ļautu samazināt izmaksas un vienlaikus palielināt apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.
Caverion Latvija SIA servisa biznesa direktors Einārs Eglītis saka: “Mākslīgā intelekta tehnoloģija, manuprāt, nav paredzēta izmantošanai reizi mēnesī vai gadā, lai vienkārši apskatītu rezultātus un izdarītu kādus secinājumus par veicamajiem uzlabojumiem nākotnē. Tas faktiski ir pastāvīgs, nepārtraukts process, kas, atslogo cilvēku no datu analīzes veikšanas, ļauj viņam ik dienu sekot faktiem un attiecīgi izvērtējot ieviest uzlabojumus jebkurā brīdī.”
Te gan arī jāpiebilst – lai gan mākslīgā intelekta attīstības līmenis nodrošina tam iespējas milzīgā ātrumā apstrādāt un analizēt ārkārtīgi lielu dažādas informācijas daudzumu, kā arī pamanīt likumsakarības un izdarīt secinājumus ar potenciālajiem risinājuma variantiem, tomēr skaidrs, ka vismaz pagaidām (diemžēl vai varbūt par laimi) “elektroniska mašīna” nespēj domāt un just kā cilvēks, saprast visas cilvēciskās vajadzības un to robežas. Un tādēļ mēs varētu uzskatīt mākslīgu intelektu, ka datu apstrādes un analīzes procesa tehniskā darba veicēju, kurš savam saimniekam – sistēmas īpašniekam ik dienu un pat ik minūti uz galda noliek salīdzinoši plānu mapīti ar koncentrētiem faktiem par apstrādāto informāciju, izdarītajiem secinājumiem un potenciālās rīcības priekšlikumiem. Savukārt cilvēki mākslīgā intelekta darba rezultātā ietaupīto laiku var veltīt darbības virzienu izvēlei, kvalitatīvai analītikai un uz droši ticamiem datos balstītu lēmumu pieņemšanu.
Mākslīgais intelekts – vieglāka ikdiena un drošāka nākotne
Īpašuma pārvaldītāji līdz šim bija pieraduši skatīties uz lietām un kontrolēt procesus, izmantojot informāciju par novirzēm procesos, kur darbības bieži koncentrējas uz kļūdu ziņojumiem un brīdinājumiem, kuras sūtas dažādas apsaimniekošanā svarīgas sistēmas.
“Kad nekustamā īpašuma datu analīze ir nepārtraukta, automātiska un balstīta plašu kopsakarību analīzē, mēs saņemam atbildes uz iepriekš izvirzītiem jautājumiem. Mākslīgais intelekts ar noteiktu regularitāti pārbauda visas tehniskās sistēmas, apstākļus un rādījumus. Rezultāts ir nekustamā īpašuma apsaimniekotāja un īpašnieka sirdsmiers un pārliecība, ka īpašums darbojas tā, kā vajadzētu, un tā darbība tiek optimizēta, atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. Un pats galvenais – nekustamais īpašums tā īpašniekam turpina nest plānotos ienākumus un nerada vismaz iekšējus un savlaicīgi novēršamus riskus un zaudējumus” - saka Aleksandrs Petruss, Caverion Latvija SIA vadītājs.
