Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" noslēgusi līgumu par 49% akciju iegādi Marokas prāmju satiksmes uzņēmumā "Africa Morocco Link" (AML), informēja "Stena Line" pārstāvji.

AML galvenais birojs atrodas Tanžerā, un uzņēmums nodrošina prāmju satiksmi ar Spāniju. Maršrutā Tanžera-Alhesirasa, kas paredzēts kravu pārvadājumiem un tūrismam, kursē prāmji "Morocco Star" un "Morocco Sun". Savukārt šovasar uzņēmums atklās jaunu ātrgaitas maršrutu starp Tanžeru un Tarifu, kurā ar prāmi "Highspeed 3" plānots pārvadāt pasažierus un automobiļus.

“Mēs pastāvīgi meklējam veidus, kā paplašināt komercdarbību un rast jaunas iespējas, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un spētu piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Gibraltāra šaurumam ir stratēģiska nozīme pasažieru pārvadājumos starp Eiropu un Āfriku. Paredzam, ka tuvākajos gados Marokas rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes ietekmē kravas pārvadājumu apjoms šajā reģionā, visdrīzāk, palielināsies,” norāda "Stena Line" izpilddirektors Niklass Mortensons.

Stena, kam iepriekš piederēja 75 % transporta un loģistikas uzņēmuma NTEX daļu, ir iegādājusies vēl 25 % daļu, kļūstot par uzņēmuma vienīgo īpašnieku.

NTEX ir viens no Zviedrijas plašāk izvērstajiem transporta uzņēmumiem ar 20 birojiem 12 Eiropas valstīs, vairāk nekā 1000 darbiniekiem un aptuveni 4 miljardu Zviedrijas kronu apgrozījumu. Uzņēmumam pieder un tas nomā aptuveni 1500 kravas automašīnu, tam ir 16 termināļi un noliktavas. “NTEX ir lielisks uzņēmums, kurš ir nostiprinājis savas pozīcijas gan transporta, gan loģistikas jomā un saviem klientiem var piedāvāt virkni risinājumu,” norāda Stena Line izpilddirektors un NTEX valdes priekšsēdētājs Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson).

2020. gadā Stena kļuva par NTEX kontrolpaketes īpašnieku, taču tagad ir uzņēmuma vienīgais īpašnieks. “Galvenais iegādes iemesls ir vēlme labāk izprast, kā lielie transporta uzņēmumi darbojas dažādos tirgos. Būdami uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, mēs labāk izprotam savus klientus un tirgus virzību, kas ļauj mums optimizēt Stena produktu klāstu,” stāsta Niklass Mortensons.

Jau gadiem ilgi liela daļa lēmumu par aizdevumu izsniegšanu tiek pieņemti ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču tehnoloģiskais progress piedāvā arvien jaunas iespējas finanšu pakalpojumu uzlabošanai.

Tagad mākslīgais intelekts spēj vienpersoniski pieņemt lēmumus par aizdevumu apstiprināšanu, kas ir bijis nozīmīgs pavērsiens finanšu tehnoloģiju nozarē, bet tas ir tikai sākums finanšu pakalpojumu transformācijai. Kāds ir mākslīgā intelekta potenciāls finanšu pasaulē un kā tas mainīs nozari?

Esmu pārliecināts, ka mākslīgā intelekta risinājumi kļūs aizvien nozīmīgāki finanšu procesu automatizēšanā un pilnveidošanā, uzlabojot gan efektivitāti, gan darba precizitāti. Piemēram, DelfinGroup jau tagad 95% lēmumu par aizdevumiem pieņem mašīnmācīts algoritms, ņemot vērā gan likumā noteiktos ierobežojumus par personām, kas kvalificējas aizdevumu saņemšanai, gan vēsturisko informāciju, gan citus pieejamos datu avotus. Tādā veidā varam izslēgt cilvēciskās kļūdas, veikt pieteikumu apstrādi daudz ātrāk, precīzāk un kvalitatīvāk.

Pagājušā gada skaļākais jaunpienācējs tehnoloģiju nozarē bija mākslīgais intelekts (MI). Arvien vairāk bija redzams, kā to izmantot dažādos veidos un aktuālākas kļuva diskusijas par to, kādas sekas tas atstās uz dažādām profesijām un ar nozari saistītiem jautājumiem. Mākslīgais intelekts attīstās nepārtraukti – kur un kā redzēsim to turpmāk?

Uzlabojumi veselības aprūpē

Attīstīts mākslīgais intelekts un iespējas ātri apstrādāt lielu datu apjomu ļauj veidot jaunus rīkus, kas var palīdzēt samazināt veselības aprūpes speciālistiem uzlikto slodzi. Ja ar mākslīgā intelekta palīdzību mēs vienkāršojam pašreizējās datubāzes vai sistēmas, speciālistiem paliks vairāk laika, ko veltīt saviem pacientiem. Taču, lai veiktu uzlabojumus šajā jomā, jānodrošina tas, ka visi dati ir vienuviet.

Bieži vien informāciju par pacientu nepieciešams meklēt dažādās datubāzēs vai jautāt pašam pacientam vai pacientei. Izmantojot mākslīgo intelektu, datu apvienošanu un analīzi, varam radīt risinājums ērtākai informācijas iegūšanai. Tādā gadījumā iespējams, piemēram, precīzāk prognozēt, kāds personāls nepieciešams konkrētos brīžos.

Mākslīgais intelekts ietekmēs 60% darbavietu attīstītajās tautsaimniecībās, intervijā ziņu aģentūrai AFP pavēstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva.

"Attīstītajās tautsaimniecībās, daļā attīstības tirgu, tiks ietekmēti 60% darbavietu," sacīja Georgijeva svētdien publicētajā intervijā. "Attīstības tirgos kopumā ietekmēto darbavietu skaits būs 40%, bet zemu ienākumu valstīs 26%."

Viņa atsaucās uz SVF ziņojumu, kurā teikts, ka kopumā mākslīgais intelekts ietekmēs gandrīz 40% darbavietu pasaulē.

Fonds skaidro, ka pusi no šīm darbavietām mākslīgais intelekts ietekmēs negatīvi, bet pārējās darbavietas patiesībā varētu gūt labumu no produktivitātes uzlabojumiem, pateicoties mākslīgajam intelektam.

"Jūs varētu zaudēt savu pašreizējo darbavietu, kas nebūtu labi, taču mākslīgais intelekts var arī atbalstīt jūsu darbu, tāpēc jūs patiesībā kļūtu produktīvāki un jūsu ienākumi palielinātos," norāda Georgijeva.

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Šī brīža aktuālā tēma pasaulē, Eiropā un arī Latvijā ir mākslīgais intelekts, īpaši ģeneratīvais mākslīgais intelekts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas IT klastera padomes priekšsēdētājs Kaspars Kauliņš.

Viņš norādīja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē ir grūti novilkt ģeogrāfiskas robežas, tādēļ pasaules tendences un aktualitātes atspoguļojas arī Latvijā.

Jaunu attīstības uzrāvienu piedzīvo arī valodas tehnoloģijas, kas nodrošina dažādu ar saturu un valodu saistītu procesu automatizāciju - mašīntulkošanu, runas atpazīšanu un sintēzi, kā arī cilvēka un datora saziņu.

Vērojot mākslīgais intelekta lielo valodas modeļu straujo attīstību, nedrīkst aizmirst latviešu valodu un ar augstu prioritāti veidot savu nacionālo lielo valodas modeli, kas spētu nodrošināt ne vien plašas funkcionālas iespējas dažādiem Latvijā veidotiem un izmantotiem rīkiem, pakalpojumiem un risinājumiem, bet arī kalpotu kā nozīmīgs ieguldījums latviešu valodas saglabāšanā un attīstībā digitālajā laikmetā, akcentēja Kauliņš.

Latvijā prāmju satiksme šobrīd ir pietiekami intensīva, pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot iespējas tuvākajā laikā atklāt jaunas prāmju līnijas.

SM norādīja, ka patlaban prāmis no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā kursē astoņas reizes nedēļā, savukārt prāmis no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā kursē sešas reizes nedēļā.

Tāpat SM skaidroja, ka pagājušajā gadā ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu pārvadājumu apmēri caur Latvijas ostām nedaudz samazinājās un papildu jaunas prāmju līnijas nav bijis iespējams atklāt.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas ostās pērn kopā pārvadātais apmērs - 172 570 transporta vienību, joprojām ir nozīmīgs, uzsvēra SM.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrāva 3,402 miljonus tonnu ro-ro kravu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Stena Line izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson) kā jaunais Pasaules ekonomikas foruma piegādes ķēdes un transporta nozares kopienas priekšsēdētājs pārstāvēs Stena AB un aktīvi iesaistīsies nozares attīstības paātrināšanā nākamo divu gadu laikā.

Pasaules ekonomikas forums (PEF) ir starptautiska organizācija, kas vienkopus pulcina uzņēmējdarbības, valdību, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu līderus, lai izstrādātu pasaules mēroga, reģionālos un nozaru nākotnes plānus. Šogad ikgadējā forumā Davosā tika paziņots, ka Niklass Mortensons kļūs par priekšsēdētāju vienai no foruma 22 nozaru kopienām – piegādes ķēdes un transporta nozares kopienai. Nākamos divus gadus Niklass Mortensons kā priekšsēdētājs vadīs kopienu, palīdzot noteikt nozares darba kārtību un to, kurās jomās kolektīva rīcība var veicināt pozitīvus nozares, kā arī globālos rezultātus.

“Šī ir fantastiska iespēja iesaistīties procesos, kas palīdz nodrošināt pāreju uz iekļaujošu un drošu no fosilā kurināmā brīvu preču transportēšanu. Pasaules ekonomikas forums pulcē dažādus politiskos līderus un ietekmīgus biznesa un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas sadarbojas, lai mainītu pasauli un tā kļūtu labāka,” stāsta Niklass Mortensons.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

SIA “Arbor Medical Korporācija”, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm un izmantojot mākslīgo intelektu, radījusi trīs jaunas programmas medicīnas vajadzībām un izskata iespējas šos produktus arī eksportēt, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Dace Ratfeldere.

“Mākslīgais intelekts šobrīd ļoti palīdz medicīnisko iekārtu ražotājiem jaunas programmatūras izstrādē. Lai to veiksmīgi īstenotu, vajadzīga pēc iespējas apjomīgāka datu bāze, tāpēc izstrādes ierasti veic lielas kompānijas, bet tagad šādi piemēri ir arī Latvijā,” pastāstīja D. Ratfeldere.

“Svarīgi, ka datu izmantošanā jāņem vērā jaunās digitalizācijas vadlīnijas un personas datu aizsardzības prasības. Tāpat medicīnas programmatūras un iekārtu ražotājiem precīzi jāzina, kur un kā to produkcija tiek izmantota.”

Mākslīgais intelekts radioloģijā, endoskopijā, sonogrāfijā

“Arbor Medical Korporācija” lepojas, ka tās paspārnē izstrādātas trīs medicīnas programmatūras: viena to tām ir radioloģijas informācijas sistēma AI-RIS, kas radīta sadarbībā ar Latvijas vadošo medicīnas iestāžu radiologiem. AI-RIS nodrošina procesu vadību, darbību automatizāciju, veicamajiem uzdevumiem pielāgota darba vide katram procesa dalībniekam, integrāciju ar radioloģijas iekārtām, datu analīzi un sistematizācija, katalogus un elastīgus pārvaldības un analīzes risinājumus.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Mākslīgais intelekts vienmēr pieļauj noteiktu kļūdas procentu, intervijā atzina informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu izstrādātāja "ZZ Dats" direktors Edžus Žeiris.

Viņš sacīja, ka tāds rīks kā "ChatGPT" ļoti labi saprot dabīgās valodas semantiku un domu. Piemēram, interneta meklētājprogrammas meklē atbilstību pēc atslēgvārdiem, bet šeit jau ir redzams, ka tiek uztverta jautājuma doma un jēga.

Arī programmēšanā nāk iekšā mākslīgais intelekts un ir rīki, kurus programmētāji jau lieto ikdienā, min Žeiris.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir jānomierina tie, kuri baidās, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēku - tas tomēr ir asistents. "Jā, vieglākos uzdevumus tas var atrisināt diezgan vienkārši, bet sarežģītākos uzdevumos tas pilda asistenta funkciju, un šādā nozīmē tas ir jāizmanto, un mēs to arī izmantojam arvien plašāk," sacīja Žeiris.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Telekomunikāciju uzņēmumi Rietumu pasaulē ir iegājuši vai ieiet zināmā brieduma fāzē. Mobilos balss sakarus izmanto teju visi iedzīvotāji, mobilo internetu viedierīcēs izmanto nospiedošais vairums, turklāt notiek pārliecinoša virzība uz bezlimita datu pasauli, kurā faktiski pazudīs tarifu plāni ar limitētu datu apjomu.

Lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un attīstību, daudzi telekomunikāciju tirgus spēlētāji iziet ārpus sava ierastā pakalpojumu klāsta. Tam ir arī ļoti loģisks pamats, jo telekomunikāciju nozares uzņēmumiem ir viens no augstākajiem uzticības līmeņiem*, ko tie var konvertēt jaunos pakalpojumus un sadarbības modeļos. Turklāt tendences rāda, ka klienti vēlas saņemt aizvien vairāk pakalpojumu no viena – uzticama uzņēmuma, kurš piedāvā vienotu rēķinu par dažādiem pakalpojumiem.

Nozares attīstība ietekmē darbiniekus

Kāds vairāk, kāds mazāk, taču lielais vairums telekomunikāciju uzņēmumu paplašina savu produktu portfeli – tie sen vairs nav tikai SIM karšu un mobilo telefonu tirgotāji, kā tas bija 2000. gadu sākumā. “Tele2” ir ļoti aktīvs. Papildu balss, mobilo datu un viedtālruņu tirdzniecībai, piedāvājam arī apdrošināšanu, OTT televīziju, optisko internetu, drošības risinājumus, biznesa datu analītikas, statistikas risinājumus, virtuālas centrāles, plašu elektronikas preču klāstu un daudzas citas preces un pakalpojumus. Tas, protams, ir arī izaicinoši, jo darbiniekam orientēties šādos apstākļos kļūst aizvien sarežģītāk un viņiem jāspēj klientiem sniegt informāciju par visdažādākajiem pakalpojumiem. Kā rīkoties šādā situācijā un palīdzēt darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē?

Tas ieteiks elegantu atbildi uz e-pastu, iztulkos tiešsaistes video zvanu un palīdzēs apkopot saspringtās darba dienas laikā veiktās piezīmes. Koriģēs un uzlabos uzņemtos attēlus un palīdzēs atrast to, ko meklē. Tas, protams, ir mākslīgais intelekts (MI), kas līdz ar plašo izmantojumu Samsung Galaxy S24 sērijas viedierīcēs ir kļuvis mobils - vienmēr līdzi esošs un noderīgs. Mākslīgā intelekta un interneta drošības eksperts Elviss Strazdiņš dalās iespaidos par atklātajām iespējām saziņā, radošumā un drošībā, kuras atklājis, lietojot Samsung Galaxy S24 Ultra.

Tiešsaistes tulkošana paver vēl necerētas iespējas

Ja kādreiz viedierīcē raksti ziņu un nopriecājies par to, ka tastatūra piedāvā piemērotus vārdus teikuma turpinājumam, tad zini – nupat tevi iepriecinājis mākslīgais intelekts. Taču tas ir tikai viens no veidiem, kā MI palīdz saziņā. Iespējams, visplašāk atpazīstamā MI tehnoloģija ir automātiskā tekstu tulkošana. Samsung ar Galaxy AI tehnoloģijas Live Translate funkciju turpina pārvarēt valodu atšķirību radītos šķēršļus, tagad viedtālruņos piedāvājot automātisku abpusēju tiešsaistes tulkojumu runātajai un rakstītajai saziņai. Tas var ievērojami atvieglot saprašanos, piemēram, ceļojumos.

Neskatoties uz to, ka mākslīgais intelekts (MI) ikdienā tiek bieži apspriests, reālos risinājumos tas pārtop vēl salīdzinoši reti. Īpaši mazie un vidējie uzņēmumi biežāk ieņem vērotāja pozīciju, jo mēdz būt grūti saskatīt reālu pievienoto vērtību MI izmantošanai savā biznesā.

Ja uzņēmums tomēr izvēlas MI izmantot, tad lielākoties tas ir ģeneratīvais mākslīgais intelekts (generative AI - angļu valodā). Ģeneratīvais MI spēj radīt tekstu, attēlus, video un citus materiālus, izmantojot jau uz esošiem datiem uztrenētus, gatavus modeļus un lietotāja pieprasījumu. Neskatoties uz šo funkciju potenciāli lielo pievienoto vērtību, šobrīd vien retais spēj ģeneratīvo MI izmantot pamata biznesa procesos. Lietošanas gadījumi aprobežojas ar eksperimentēšanu ar attēlu un teksta ģenerēšanu. Tomēr jau šobrīd pētījumos un aprakstītajos lietošanas gadījumos pierādīts – MI var izmantot jebkuru uzņēmuma procesu automatizācijai vai uzlabošanai (papildināšanai).

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Pateicoties progresīvāko darbinieku entuziasmam un vadības iniciētām apmācībām, aizvien vairāk Latvijas uzņēmumos tiek iepazīti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi. Dažos tie jau ieviesti un tiek izmantoti ikdienas darbā, citos vēl tikai veidojas priekšstats par digitālo rīku patiesajām spējām, tādēļ MI vērtējums biznesa pasaulē ir ļoti atšķirīgs.

Kamēr četri no katriem desmit biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem mākslīgo intelektu uzskata par palīgu darbā, 7% to uztver kā sāncensi. Tomēr vairākums sliecas piekrist, ka MI rīki kļūs par darba procesa sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vēlamies to, vai nē.

Lūgti norādīt, kuram apgalvojumam par MI piekrīt, lielākā daļa jeb 64,6% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju izvēlējās atbildi «MI tāpat ienāks darba ikdienā, gribu to vai nē». Samiernieciskā nostāja uzskatāmi atspoguļo biznesa pasaulē valdošo uzskatu, ka MI risinājumi ir neizbēgama nākotnes sastāvdaļa, pat ja šobrīd lielākā daļa strādājošo vēl īsti nesaskata to pienesumu vai neprot apieties ar šiem rīkiem. Neuzticēšanās inovācijai vai negatīva pieredze izskan otrajā populārākajā apgalvojumā. 48,9% respondentu norāda, ka salīdzinoši ilgu laiku prasījusi MI risinājumu paveiktā darba rezultātu pārbaudīšana.

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).