Vēsturiski ekonomiskā attīstība ir notikusi viļņveidīgi, jauni atklājumi un tehnoloģiski sasniegumi ir radījuši vairākus izrāvienus, ceļot produktivitāti un iedzīvotāju labklājību. Tomēr viss nezināmais vienlaikus ir ļoti vilinošs un reizē biedējošs.
Industriālās revolūcijas sākumā amatnieki demolēja rūpnīcu iekārtas, jo tās atņēma viņiem darbu. Ir jāpaiet zināmam laikam, lai katrs atrastu vietu jaunajā sistēmā, un tas ne vienmēr ir vienkārši. Šobrīd esam pietuvojušies mākslīgā intelekta izrāvienam, kas varētu ietekmēt lielu daļu nozaru; tas var šķist biedējoši, ne tikai mums kā indivīdiem, bet arī kā uzņēmumu vadītājiem. Vai un kā sākt uzticēties mākslīgajam intelektam uzņēmējdarbībā?
Biznesa programmatūras izstrādātāji savos produktos ir sākuši ieviest mākslīgā intelekta funkcionalitāti, sākot no uzlabotām analītikas spējām, līdz produktivitātes celšanas risinājumiem. Strauji izplatās dažādi ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumi, ietekmējot daudzas radošās nozares, kas līdz šim jutušās pietiekami droši, un arvien grūtāk ir atšķirt mākslīgā intelekta un cilvēka radītus darbus. Dažu brīdi šķiet, ka mākslīgais intelekts drīz pārņems varu, taču tas nav tik vienkārši, jo pastāv milzīgs šķērslis – uzticēšanās. Tās veidošanās ir sarežģīts process, jo balstīts ne tikai uz racionāliem un loģiskiem argumentiem, bet arī saistīts ar mūsu individuālu uztveri, emocijām, pieredzi, intuīciju. Uzticēšanās ir pārliecība, ka sistēma rīkosies atbilstoši mūsu gaidām un izpildīs visas saistības un uzdevumus atbilstoši norādījumiem. Ja neticēsim, ka mākslīgais intelekts var kvalitatīvi veikt noteiktu darba daļu mūsu vietā, tā radītās iespējas neizmantosim, un zinātnes sasniegumiem nebūs nozīmes, lai cik pierādījumos balstīti tie būtu.
Kamēr datori darbojās kā skaitļojamās mašīnas, uzticība izveidojās salīdzinoši ātri, jo rezultātu varēja vienkārši pārbaudīt. Šobrīd, kad tiem uzticam daudz sarežģītākas funkcijas, kas, mūsuprāt, iespējamas tikai cilvēkam, esam daudz piesardzīgāki. Uzticības veidošanā ļoti būtiska loma ir izpratnei, jo programmatūras ir caurspīdīgākas un lēmumu pieņemšanas process skaidrāks, jo ātrāk veidojas uzticamība. Šobrīd vēl daudzi mākslīgā intelekta rīki darbojas kā “melnās kastes”, piedāvājot risinājumus, par kuru rašanās procesu nav pietiekamas skaidrības. Jo vairāk mākslīgo intelektu iesaistīsim komplicētākos procesos, kur nav vienas 100% pareizas atbildes, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai risinājumam uzticētos. Līdz ar to programmatūru izstrādātājiem vēl ir tāls ceļš ejams, lai radītu klientos drošības un pārliecības sajūtu; ir neatrisināti jautājumi par datu drošību, ētiskumu, aizspriedumiem.
Kā rīkoties uzņēmējam šādā neskaidrā situācijā? Lielākā kļūda būtu dzīvot pa vecam un ignorēt notiekošo, tomēr nav arī vajadzība pārgalvīgi lēkt nezināmos ūdeņos. Ar vēstu, bet atvērtu prātu nemitīgi jāseko līdzi jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, un jāvērtē vai un kādu pienesumu biznesa attīstībai tas varētu sniegt.
Pirmkārt, liela nozīme ir uztverei. Ja šos rīkus izmantosim kā palīgus savā darbā, un neuzskatīsim par biedējošiem konkurentiem, tad būsim ieguvēji. Arī ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam nav jāuzticas pilnībā, bet to var izmanot kā ideju ierosinātāju un produktivitātes paaugstinātāju, lēmumu pieņemšanu par labāko risinājumu joprojām atstājot cilvēku pārziņā. Šobrīd līdzsvara saglabāšana starp automatizāciju un cilvēku iesaisti ir ļoti svarīga.
Otrkārt, ir jābūt gataviem ar mākslīgo intelektu mijiedarboties, tieši tāpat kā ar darba kolēģi. Tikai tā tas kļūs gudrāks un atbalstošāks kopējā darba procesā. Ar to ir jāiepazīstina uzņēmuma darbinieki, iespējams, arī klienti un sadarbības partneri, nojaucot baiļu un aizspriedumu barjeru. Ieviestajiem risinājumiem jābūt lietotājiem ērtiem un parocīgiem, tāpēc ļoti svarīgi iegūt atgriezenisko saiti un nepieciešamības gadījumā risinājumu uzlabot, lai tas atbilstu darbinieku vai klientu vēlmēm un vajadzībām. Ir svarīgi iekļaut kaut nelielus mākslīgā intelekta elementus plašākos procesos, lai pamazām veidotu uzticamību.
Treškārt, ir jāievieš tikai tādi risinājumi, kas ir ētiski un atbildīgi, ar augstiem datu drošības un privātuma standartiem. Šādi risinājumi prasa lielas investīcijas no izstrādātāju puses, tāpēc ir drošāk uzticēties zināmiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kam ir pietiekami resursi pētniecībai un izpētei.
Lai piesaistītu investorus un lietotājus, katrs jaunuzņēmums šobrīd meklē veidus, kā savās lietotnēs iekļaut mākslīgo intelektu. Ieguldītais finansējums tā attīstībai šobrīd ir milzīgs - uzņēmums KPMG paredz, ka 2025. gadā kopējās investīcijas mākslīgā intelekta attīstībā sasniegs 200 miljardus dolāru gadā . Dažu brīdi šķiet, ka uz to balstās visa mūsu nākotne. Tomēr es aicinātu šo tendenci uztvert bez histērijas! Arī pēc Metaversa radītās ažiotāžas pirms pāris gadiem domājām, ka pavisam drīz visi dzīvosim virtuālajā realitātē, kas tā nenotika. Visticamāk, arī mākslīgā intelekta nākamais attīstības posms būs daudz mierīgāks, kura laikā risinās ļoti praktiskas problēmas, kas saistītas ar uzticamību, mākslīgā intelekta tiesisko regulējumu u.tml.
Tādi mākslīgā intelekta risinājumi, kas kardināli mainītu mūsu darbu un dzīvesveidu, vēl nav radīti, tas nozīmē, ka lielākā daļa darbinieku un biznesu joprojām ir drošībā. Tomēr šobrīd ir īstais laiks pētīt un sākt pielietot dažādus biznesa un personīgās produktivitātes paaugstināšanas rīkus, lai uzsāktu garo uzticības veidošanās procesu, vienlaikus paaugstinot konkurētspēju pār tiem, kuri joprojām netic mākslīgajam intelektam.
