Šī brīža aktuālā tēma pasaulē, Eiropā un arī Latvijā ir mākslīgais intelekts, īpaši ģeneratīvais mākslīgais intelekts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas IT klastera padomes priekšsēdētājs Kaspars Kauliņš.

Viņš norādīja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē ir grūti novilkt ģeogrāfiskas robežas, tādēļ pasaules tendences un aktualitātes atspoguļojas arī Latvijā.

Jaunu attīstības uzrāvienu piedzīvo arī valodas tehnoloģijas, kas nodrošina dažādu ar saturu un valodu saistītu procesu automatizāciju - mašīntulkošanu, runas atpazīšanu un sintēzi, kā arī cilvēka un datora saziņu.

Vērojot mākslīgais intelekta lielo valodas modeļu straujo attīstību, nedrīkst aizmirst latviešu valodu un ar augstu prioritāti veidot savu nacionālo lielo valodas modeli, kas spētu nodrošināt ne vien plašas funkcionālas iespējas dažādiem Latvijā veidotiem un izmantotiem rīkiem, pakalpojumiem un risinājumiem, bet arī kalpotu kā nozīmīgs ieguldījums latviešu valodas saglabāšanā un attīstībā digitālajā laikmetā, akcentēja Kauliņš.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

“Vai tiešām lodēšana pie jums joprojām ir roku darbs?” Tieši šo jautājumu mēs dzirdam visbiežāk no viesiem, kas apmeklē mūsu rūpnīcu Daugavpilī. Jā, mēs ne tikai daļu darba veicam ar rokām, bet arī produktu kvalitāti pārbaudām pilnīgi visiem produktiem, nevis izlases kārtībā.

Mākslīgais intelekts (MI) mūsu gadījumā palīdz risināt uzdevumus, kas saistīti ar procesu digitalizāciju, piemēram, palīdz piemeklēt labāko programmatūru, kas bez MI rīkiem aizņemtu krietni vairāk laika.

Mūsu uzņēmumā strādā 130 cilvēki, no tiem apmēram 40% veic dažādus darbus ar rokām un šobrīd ir grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai viņus tuvāko desmit gadu laikā spētu aizvietot mākslīgais intelekts. Protams, kā augsto tehnoloģiju kompānijas pārstāve, es ticu tehnoloģiskajam izrāvienam, jo tieši to īpaši straujā tempā mēs jau vērojam kopš brīža, kad parādījās internets deviņdesmito gadu sākumā. Un tomēr ne visas profesijas ir apdraudētas. Tas ir saistīts ar kvalitāti, individuāliem pasūtījumiem un augstas precizitātes zinātnēm.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumprojektu.

Likuma mērķis ir veicināt "uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai".

Virzot uzticamas un drošas mākslīgā intelekta inovācijas nozarēs, jaunais likums noteic mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmas izveidi, tās tiesisko ietvaru publiskā un privātā sektora un augstskolu sadarbībai, atbalstot mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbildīgu pielietošanu un attīstību.

Likums noteic izveidot Mākslīgā intelekta centru, tajā apvienojot valsts, pētniecības un digitālās jomas pārstāvjus, lai sekmētu savstarpējo partnerību, inovāciju ieviešanu un attīstību, veicinātu mākslīgā intelekta iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm un valsts konkurētspēju.

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

“Tele2” e-veikalā klientus sācis apkalpot mākslīgais intelekta (MI) risinājums, kuram dots vārds “Dzirkstele”, informē uzņēmums.

Tas konsultē klientus, kuri vēlas iegādāties mobilo mājas internetu, kā arī sagatavo ierīču aprakstus uzņēmuma e-veikalā. “Dzirkstele” saprot vairākas valodas, taču atbildes sniedz latviski un angliski. “Dzirkstele” spēj analizēt noskaņojumu, valodu, kontekstu u.c. parametrus klienta rakstītajā tekstā, lai sniegtu pēc iespējas precīzākas un atbilstošākas atbildes.

“Mākslīgais intelekts publiskajā telpā ir kļuvis par modes vārdu, ko bieži lieto gan vietā, gan nevietā. Tomēr pēdējā laikā situācija uzlabojas, jo MI sāk iegūt arvien reālistiskākas aprises. Mūsu gadījumā MI ieviešana nav pašmērķis, bet gan racionāls lēmums, kas balstīts uz vēlmi uzlabot dažādus procesus un klientu pieredzi. Pirmkārt, mēs vēlamies, lai klienti mūsu mājaslapā var saņemt pēc iespējas detalizētākas atbildes. Otrkārt, mūsu interneta veikala ierīču klāsts strauji palielinās un MI palīdz mums sagatavot ierīču aprakstus, nodrošinot klientiem detalizētāku informāciju. Tas ļauj arī jaunākajām ierīcēm pēc iespējas ātrāk nonākt e-veikala plauktos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. ““Dzirkstele” nav lempīgais čatbots, ar ko daudzi ir sastapušies dažādu uzņēmumu un iestāžu mājaslapās, kas prot atbildēt tikai uz ļoti vienkāršiem un ierobežotiem jautājumiem, jo vadās pēc iepriekš rūpīgi sagatavotiem scenārijiem. “Dzirkstelei” nav ieprogrammēts detalizēts sarunas scenārijs, tā vadās pēc sarakstes loģikas ar klientu. Jāatzīmē, ka šī ir tikai pirmā daļa vērienīgākā MI risinājumu ieviešanā uzņēmumā, jo paralēli turpinās darbs pie citiem MI projektiem.”

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Dienvidaustrumāzijas lielākā banka - Singapūras DBS - nākamajos trīs gados likvidēs 4000 darbavietu un aizstās tās ar mākslīgo intelektu.

DBS preses pārstāvis intervijā ziņu aģentūrai AFP otrdien norādīja, ka "nakamajos trīs gados mēs paredzam, ka mākslīgais intelekts samazinās nepieciešamību pagarināt darba līgumus aptuveni 4000 pagaidu vai līgumdarbinieku 19 mūsu darbības tirgos."

Tādējādi banka iecerējusi strādājošo skaitu samazināt ar dabisko darbinieku atbirumu.

"Bloomberg Intelligence" pagājušajā mēnesī vēstīja, ka mākslīgā intelekta dēļ bankas pasaulē nākamajos trīs līdz piecos gados likvidēs līdz pat 200 000 darbavietu.

Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds pērn ziņoja, ka mākslīgais intelekts ietekmēs aptuveni 40% darbavietu pasaulē.

Bīstama tendence, kas šogad parādījusies interneta vidē, ir ļaunprātīga mobilā programmatūra, kas spēj nozagt sejas atpazīšanas datus un radīt dziļi viltotu jeb “deepfake” video saturu krāpniecisku finanšu darījumu autentificēšanai, liecina starptautiskās IT drošības uzņēmuma “ESET” 2024. gada pirmā pusgada “Draudu apskats”.

Dziļviltojumu saturā var redzēt arī pilnveidotāku pareizrakstību un gramatiku arī latviešu valodā, kas nozīmē, ka tie kļūst par reālistisku un bīstamu kiberapdraudzējumu arī Latvijā.

Jēdziens “viltus ziņas” ir pazīstams jau praktiski ikvienam. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību interneta vidē aktuālas ir vairs ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus sejas un balsis. Dziļviltojumi var būt gan attēli, gan video, gan audio ieraksti, kuros tehnoloģijas reālistiskā veidā imitē cilvēku. Šie cilvēki var būt viltotas personas, kurus radījis mākslīgais intelekts, kas, apgūstot tādas cilvēka iemaņas kā runas spējas, neverbālo komunikāciju un domāšanu, spēj izveidot personāžus, kas izskatās un izklausās pēc īstiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja jums ir atvērts profils sociālajos tīklos ar bildēm un video saturu, kurā esat redzams un dzirdams, mākslīgais intelekts varēs izveidot jūsu dziļviltojumu ar tādu saturu, kādu jūs nekad nebūtu pat teicis vai darījis.

Viens no ievērojamākajiem IT risinājumu izplatītājiem Baltijā Arrow Enterprise Computing Solutions organizē konferenci Five Years Out, kurā uz skatuves kāps pasaules vadošie tehnoloģiju giganti: Microsoft, Netapp, IBM, Oracle un daudzi citi. Uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris pastāsta, kam šobrīd IT pasaulē jāpievērš uzmanība.

• Mikael Siitonen, Arrow Enterprise Computing Solutions Baltijas valstu menedžeris.

• Five Years Out pasākums apvieno nozares un tehnoloģiju entuziastus, lai dalītos ar jaunām zināšanām un tendencēm, kas palīdzēs uzņēmumu digitālajai attīstībai. Tomēr vispirms uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris Mikael Siitonen pastāsta par to, kādas izmaiņas ir vadījušas Baltijas IT pakalpojumu tirgu pēdējo desmit gadu laikā un kur ir vērts doties tālāk.

• Pārstāv visu Baltiju

• Arrow Enterprise Computing Solutions pārstāv vairāk nekā 60 tehnoloģiju ražotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Neskatoties uz to, ka mākslīgais intelekts (MI) ikdienā tiek bieži apspriests, reālos risinājumos tas pārtop vēl salīdzinoši reti. Īpaši mazie un vidējie uzņēmumi biežāk ieņem vērotāja pozīciju, jo mēdz būt grūti saskatīt reālu pievienoto vērtību MI izmantošanai savā biznesā.

Ja uzņēmums tomēr izvēlas MI izmantot, tad lielākoties tas ir ģeneratīvais mākslīgais intelekts (generative AI - angļu valodā). Ģeneratīvais MI spēj radīt tekstu, attēlus, video un citus materiālus, izmantojot jau uz esošiem datiem uztrenētus, gatavus modeļus un lietotāja pieprasījumu. Neskatoties uz šo funkciju potenciāli lielo pievienoto vērtību, šobrīd vien retais spēj ģeneratīvo MI izmantot pamata biznesa procesos. Lietošanas gadījumi aprobežojas ar eksperimentēšanu ar attēlu un teksta ģenerēšanu. Tomēr jau šobrīd pētījumos un aprakstītajos lietošanas gadījumos pierādīts – MI var izmantot jebkuru uzņēmuma procesu automatizācijai vai uzlabošanai (papildināšanai).

Lauksaimniekiem nepieciešams iet līdzi laikam un izmantot jaunākās tehnoloģijas, intervijā aģentūrai LETA teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Jūlija sākumā LOSP valdes sēdē izskatīja jautājumus par mākslīgā intelekta izmantošanu lauksaimniecībā. Uz jautājumu par to, kā mākslīgā intelekta risinājumus var izmantot lauksaimniecībā, Gūtmanis atbildēja, ka LOSP tikās ar informāciju tehnoloģiju (IT) kompāniju, kura atradusi risinājumu, kā mākslīgo intelektu var savienot ar novērošanas kamerām.

Viņš atzīmēja, ka mākslīgajam intelektam var iemācīt atpazīt darbības, kas atšķiras no normas. Filmējot lopu novietni vai lauku, mākslīgajam intelektam var iemācīt informēt, ja, piemēram, novērota netipiska lopu uzvedība vai arī teritorijā atrodas personas, kurām tur nebūtu jāatrodas.

Gūtmanis minēja, ka mākslīgā intelekta joma attīstās ļoti strauji, un patlaban ļoti iespējams nevar pat nojaust, kas tajā notiks pēc pieciem gadiem. Tādēļ ir nepieciešams šajā jomā iesaistīties un sekot līdzi jaunākajām tendencēm.

Viļņas lidostā otrdien oficiāli atklāts jaunais izlidošanas terminālis.

Premjerministrs Gintauts Palucks atklāšanas ceremonijā sacīja, ka Viļņas lidosta attīstās, lai apmierinātu arvien pieaugošā pasažieru skaita gaidas par ērtumu un augstas kvalitātes pakalpojumu.

Savukārt satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis uzsvēra, ka jaunais izlidošanas terminālis ir tikai sākums lidostas attīstībā un jau ir sākts darbs arī pie jauna ielidošanas termināļa.

Pirmie reisi no Viļņas lidostas jaunā izlidošanas termināļa noritējuši bez aizķeršanās, paziņoja Lietuvas valsts lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Bartkus.

"Pirmie reisi no jaunā termināļa izlidoja plkst.5.30," viņš teica Lietuvas sabiedriskajam radio, apliecinot, ka pasažieri bija gatavi izlidošanai.

Draugiem Group uzņēmuma DeskTime pētījums atklāj, ka mākslīgā intelekta (MI) rīks ChatGPT tiek lietots vairāk nekā 78% uzņēmumu Latvijā, pārspējot pasaules vidējo rādītāju – 76%.

DeskTime dati rāda, ka dažādu MI rīku izmantošana darbavietās visā pasaulē pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieaugusi.

MI rīkus kopumā – ne tikai ChatGPT, bet arī Midjourney, Google Gemini, Claude un citus – izmanto 83% Latvijas uzņēmumu, arī šajā rādītājā esot priekšā pārējai pasaulei (80%).

Pērn bija vērojams arī individuālā MI rīku lietojuma pieaugums, un gada beigās ChatGPT izmantoja jau gandrīz 28% darbinieku Latvijā.

Salīdzinot ar 17% 2023. gada decembrī, ģeneratīvo MI rīku lietošana Latvijā ir pieaugusi par gandrīz divām trešdaļām. Turklāt ir audzis ne tikai cilvēku skaits, kas izmanto ChatGPT, bet arī šī MI rīka izmantošanas biežums. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, darbinieki ChatGPT pavadīja par 30,5% vairāk laika.

Nedēļā, kad jaunuzņēmumi un investori pulcējas lielākajā nozares pasākumā "TechChill", apkopoti un publiskoti dati par jaunuzņēmumu veikumu un finansiālo pienesumu valsts ekonomikā pēdējo gadu laikā. Tā ir tapis zināms, ka, piemēram, 2023. gadā valsts budžetā nodokļos jaunuzņēmumi ir samaksājuši par 16% vairāk kā gadu iepriekš - 71,4 miljonus eiro.

Kopējais nozares apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Jaunuzņēmumos Latvijā strādā 4000 darbinieku. Viņu vidējā alga ir 2850 eiro.

Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" datubāzē ir 512 jaunuzņēmumi. Lielākā daļa jeb 315 jaunuzņēmumi ir reģistrēti Rīgā, vēl 84 bāzējas Pierīgā. Vidzemē un Kurzemē reģistrēti attiecīgi 39 un 32 jaunuzņēmumi. Zemgalē - 16. Vismazāk jaunuzņēmumu ir Latgalē - tikai seši.

"Neskatoties uz to, ka no jauna reģistrēto jaunuzņēmumu skaits 2024. gadā ir samazinājies, pagājušajā gadā tapa vairākas būtiskas iniciatīvas, kas ļauj pozitīvi raudzīties uz šo gadu. Īpaši gribas izcelt "Startup House Riga" izveidošanu. Pasaules pieredze liecina, ka jaunas idejas dzimst tur, kur pulcējas līdzīgi domājoši cilvēki. Tagad Rīgā arī ir tāda vieta. "Startup House Riga" organizētajā pirmsakselerācijas programmā, kas nule noslēdzās, izveidotas 15 jaunas komandas, kas turpinās darbu un mēģinās pierādīt savu ideju dzīvotspēju. Ar interesi vērosim, ko spēs pirmie 100 informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmas "StartSchool" dalībnieki. Tieši šo iniciatīvu dēļ, kas tapušas gan ar valsts un pašvaldības, gan pieredzējušo jaunuzņēmumu dibinātāju atbalstu, esmu pārliecināta, ka tieši Latvijai ir iespēja kļūt par nākamo jaunuzņēmumu centru," saka jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Annija Mežgaile.

Sievietes no visas Latvijas aicinātas pieteikties mācību programmā “Google AI Essentials”, kurā iespējams iegūt pamatzināšanas par mākslīgā intelekta (MI) darbību, tā pielietojumu un potenciālu dažādās nozarēs.

Mācības organizē biedrība “Riga TechGirls” ar “Google.org” atbalstu. Bezmaksas programmas ietvaros dalībnieki varēs iepazīties ar MI pamatiem, tā pielietošanu ikdienā, kā arī mācīsies analizēt un risināt problēmas, izmantojot MI tehnoloģijas.

“Google AI Essentials” ir pašvadīta tiešsaistes mācību programma, kas pieejama platformā “Coursera”, un tiek nodrošināta, pateicoties Google.org atbalstam. Tā paredzēta sievietēm, kuras vēlas palielināt savu produktivitāti, iepazīt MI pamatprincipus un apgūt dažādu MI rīku izmantošanu.

Programma piemērota dalībniecēm no dažādām nozarēm, profesijām, turklāt tajā nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas. Mācību saturs ietver teorētiskos pamatus, praktiskus piemērus un uzdevumus, sniedzot nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas efektīvai MI integrācijai ikdienas darbā un karjeras attīstībā.

Dronu izmantošana sūtījumu piegādēs ir pretrunīgs jautājums, intervijā atzina starptautisko sūtījumu piegādes kompānijas "Venipak" izpilddirektors Andrjus Ladausks.

Viņš minēja, ka, piemēram, "Amazon" pārtrauca dronu izmēģinājumus piegādēm ASV pēc notikušajiem nelaimes gadījumiem.

Ladausks norādīja, ka tehnoloģiju attīstība aizņem gadu desmitus, un patlaban dronu piegādes joprojām ir attīstības sākuma fāzē. "Kad būs pieejams ekonomiski pamatots risinājums sūtījumu piegādēm ar droniem, tad, protams, šādas tehnoloģijas mēs izmantosim, bet tuvākajos gados es neredzu šādas iespējas," viņš sacīja.

Pēc Ladauska teiktā, dronu piegādēm vēl ir vajadzīgs laiks, bet klienti ātrāk pāries uz "ārpus mājas piegādēm", piebilstot, ka Baltijas valstis šobrīd Eiropā ir līderes šāda veida piegādēm, jo Rietumeiropā dod priekšroku piegādēm mājās, savukārt Baltijas valstīs ir ļoti izvērsts pakomātu tīkls.

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.

Darba tirgus prognozes

Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru.

Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030. gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.

Miljardieru bagātība pasaulē pēdējos desmit gados palielinājusies par 121%, liecina Šveices bankas UBS veiktā pētījuma rezultāti.

Šajā pētījumā teikts, ka 2024.gada aprīlī pasaulē bija 2682 miljardieri, kas ir par aptuveni 50% vairāk nekā 2015.gada martā, bet viņu bagātība šajā periodā sasniegusi 14 triljonus dolāru.

Miljardieru bagātība stabili pieaugusi ASV, bet Eiropā kāpums bijis mazāks. Savukārt Ķīnā bija novērojami strauja kāpuma periodi līdz 2020.gadam, taču kopš tā laika pieauguma temps palēninās.

UBS norāda, ka visstraujāk pēdējos desmit gados pieaugusi tā dēvēto tehnoloģiju miljardieru bagātība, kas trīskāršojusies līdz 2,4 triljoniem dolāru, pateicoties tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, finanšu tehnoloģijas un 3D printēšana.

Bankas veiktajā 82 miljardieru aptaujā noskaidrots, ka 40% respondentu nākamajos 12 mēnešos vēlas vairāk investēt nekustamajos īpašumos un vērtspapīros rūpnieciski attīstītās valstīs. Tikmēr 40% miljardieru vēlas palielināt savus ieguldījumus tādos tā dēvētajos droša patvēruma aktīvos kā zeltā un citos dārgmetālos, bet 31% vēlas palielināt skaidras naudas uzkrājumus.