“Vai tiešām lodēšana pie jums joprojām ir roku darbs?” Tieši šo jautājumu mēs dzirdam visbiežāk no viesiem, kas apmeklē mūsu rūpnīcu Daugavpilī. Jā, mēs ne tikai daļu darba veicam ar rokām, bet arī produktu kvalitāti pārbaudām pilnīgi visiem produktiem, nevis izlases kārtībā.
Mākslīgais intelekts (MI) mūsu gadījumā palīdz risināt uzdevumus, kas saistīti ar procesu digitalizāciju, piemēram, palīdz piemeklēt labāko programmatūru, kas bez MI rīkiem aizņemtu krietni vairāk laika.
Mūsu uzņēmumā strādā 130 cilvēki, no tiem apmēram 40% veic dažādus darbus ar rokām un šobrīd ir grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai viņus tuvāko desmit gadu laikā spētu aizvietot mākslīgais intelekts. Protams, kā augsto tehnoloģiju kompānijas pārstāve, es ticu tehnoloģiskajam izrāvienam, jo tieši to īpaši straujā tempā mēs jau vērojam kopš brīža, kad parādījās internets deviņdesmito gadu sākumā. Un tomēr ne visas profesijas ir apdraudētas. Tas ir saistīts ar kvalitāti, individuāliem pasūtījumiem un augstas precizitātes zinātnēm.
Mākslīgajam intelektam daudzi tic jau šodien: tikai vienā 2022.gadā, pēc Statista datiem, globālās investīcijas MI projektos pieauga par 56% un sasniedza 92 miljardus dolāru, izaugsmei turpinoties arī tagad. Līderis šajā jomā ir ASV, kur privātie investori 2023.gadā MI projektos ieguldījuši 62,5 miljardus dolāru. ASV šajā jomā ir daudzus soļus priekšā pārējai pasaulei: otrajā vietā pēc ieguldījumiem šajā jomā ir Ķīna, kur investīciju apjoms 2023.gadā bija vien 7,3 miljardi eiro, liecina Eiropas Parlamenta dati. Diemžēl, pati Eiropas Savienība būtiski atpaliek, galvenokārt pārmērīgās regulācijas un normatīvu dēļ. Un tomēr MI attīstība pasaulē neizbēgami skars kā Eiropas, tostarp Latvijas, darba tirgu, tā arī biznesu kopumā.
Visvairāk apdraudēti MI iespēju dēļ, ir dažādi klerki un sekretāri, ražošanas līniju darbinieki, kā arī mazumtirdzniecības jomas darbinieki, liecina Pasaules Ekonomikas foruma dati. Savukārt, vismazāko MI ietekmi jutīs medicīnas personāls, radošās profesijas, kur nepieciešams paust emocijas, kā arī izglītība, dažādi treniņi un sports, kur ir nepieciešama individuāla, personiska pieeja. Speciālisti ir aplūkojoši šo jautājumu ne tikai profesiju, bet arī industriju griezumā un noteikuši, kuros sektoros pastāv vislielākā automatizācijas iespējamība un MI ietekme. Pirmajās vietās ir finanšu sektors, apdrošināšana, biržas, tam seko mediji un mazumtirdzniecība. Viss, kas saistīts ar zinātni, ķīmiju, derīgajiem izrakteņiem un jomām, kur ir emocionālais un individuālais faktors - ir mazākā “riska grupā”.
Tieši personiskā pieeja ir galvenais elements, kas garantē konkurētspēju un tas skar ne tikai radošās jomas un izglītību, bet principā visas sfēras, tostarp ražošanu. Individuālā pieeja var garantēt zināmu mieru. Piekritīsiet taču - piemēram, salikt kopā zibatmiņu var arī robots Ķīnā, bet, ja nepieciešams salikt elektronisku moduli, kas būs atbildīgs par skaņas kvalitāti ekskluzīvā mūzikas aparatūrā, tad arī brāķa procentam ir jābūt nullei. Piemēram, kompānija Erica Synths, kas ir pasaulē zināms elektronisko mūzikas instrumentu ražotājs ar tādiem produktiem kā Perkons HD-01, Stempipe, Acidbox u.c., – nekādi nevar atļauties pat mazāko brāķi.
Atgriežoties pie jautājuma šī raksta virsrakstā, es uzskatu, ka veiksmes nodrošināšanai biznesā uzņēmumiem ir divi ceļi: koncentrēties uz produkcijas vai pakalpojumu kvalitāti, attīstot savu biznesu tā, lai maksimāli ilgi paliktu neaizvietojami, kā arī sniedzot pakalpojumus, kurus MI tuvākajā laikā neaizstās.
Otrs ceļš - pamēģināt panākt pasaules līderus mākslīgā intelekta tirgū un steidzami ieviest iespējamās MI tehnoloģijas savā ikdienā un ražošanā. Ņemot vērā, ka otrais scenārijs Latvijā šobrīd ir apgrūtināts objektīvu iemeslu dēļ, iesaku iet dziļāk un attīstīt nišas produktus un zinātniskās tehnoloģijas. Savukārt darbiniekiem ieteikums ir tikai viens: apgūt MI, lai kļūtu maksimāli efektīvi savā jomā, jo mākslīgais intelekts nav produkts, bet tikai instruments. Tas, kurš iemācīsies to pielietot - nepazudīs.
