Digitālās vides attīstība ir priekšnosacījums drošībai, noturībai un arī valsts finansiālai izaugsmei. Tas viss nav iespējams bez spēcīgiem pamatiem jeb kritiskās infrastruktūras, par ko jau simts gadus rūpējas un domā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).
Vairāku gadu garumā bez skaļiem saukļiem un paštīksmināšanās Latvija ir izbūvējusi un paplašina sakaru un apraides tīklu, nodrošina Latvijas un NATO ārējās robežas drošības stiprināšanu, sniedz ērtus un uzticamus digitālās identitātes pakalpojumus, šobrīd testē 5G tehnoloģiju TV un radio apraides nodrošināšanai. Kurš par to maksā un kas liecina par LVRTC panākumiem?
LVRTC peļņu veido IKT infrastruktūras nomas un saistīto pakalpojumu ienākumi, LMT dividendes, ieņēmumi no valsts deleģēto uzdevumu izpildes un komercproduktu - piemēram datu centru, kā arī datu tranzīta pakalpojumu tirgošanas pašmāju un ārvalstu komersantiem. Īstenojot dažādus projektus, akcionāra noteikta daļa iegūtās peļņas tiek iemaksāta valstij, bet daļa - ieguldīta simts procentus valstij piederošā LVRTC infrastruktūras attīstībā, lai veicinātu nākotnes tehnoloģisko projektu īstenošanu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus un organizācijas ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un tās pārraidi.
Bez šādiem ieguldījumiem, piemēram, eParaksts šodien nebūtu tik ērts un efektīvs rīks gan iedzīvotājiem, gan komersantiem, jo valsts finansējums par pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem, sedz tikai daļu no attīstībai un nemitīgai drošības uzlabošanai nepieciešamajām izmaksām.
Saņemtā peļņa no asociētajām sabiedrībām, piemēram, LMT, nevar tikt uzskatīta par saņemtajām dividendēm. Uzņēmuma finanšu datu interpretācija jāveic, ievērojot SFPS (Starptautisko finanšu pārskatu standartu) prasības un grāmatvedības metodoloģiju. LVRTC ir finansiāli stabils uzņēmums ar 111,7 miljonu eiro lielu pamatkapitālu, kas sekmīgi nodrošina valsts deleģētās funkcijas un attīsta stratēģiski nozīmīgus projektus. Neto apgrozījums 2023. gadā sasniedza 25,79 miljonus eiro, no kuriem 7,07 miljonus eiro iemaksājām valsts un pašvaldību budžetā, apliecinot mūsu ekonomisko nozīmi un spēju ieguldīt sabiedrības attīstībā. LVRTC apgrozījums pēdējos piecos gados vidēji pieaug par 8% katru gadu. Un katru gadu ievērojamu daļu līdzekļu LVRTC iegulda valsts nozīmes projektu īstenošanā. Pārsvarā tie ir infrastruktūras attīstības projekti, kā arī inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešana, bet pēdējos gados arī dažādi valsts drošības uzlabojumi. Vēl vairāk - mūsu ambīcija nākamajos četros gados ir audzēt ieņēmumus uz vienu darbinieku par vairāk kā 50%. Šis ir ambiciozs mērķis, kas nav izpildāms, ja biznesa attīstība un racionāla pārvaldība neiet roku rokā.
Jaunāko tehnoloģisko risinājumu integrācija, fiziski drošākā Baltijas datu centra būvniecība, platjoslas optiskais tīkls un austrumu robežas stiprināšana ir projekti, ar kuriem LVRTC ikdienā strādā, rūpējoties par valsts drošību un noturību. Automatizētās robežuzraudzības infrastruktūras izbūves tehnoloģiskā risinājuma izveide ir piemērs tam, ka LVRTC ir partneris ne vien valstiskā līmenī, bet arī starptautiskā, sniedzot ieguldījumu Eiropas Savienības drošības stratēģijas īstenošanā un nodrošinot pamattiesību aizsardzību. Līdz ar drošības stiprināšanu uz valsts austrumu robežas, tiek īstenota valstij tik nozīmīgā mākslīgā intelekta attīstība, jo projekta ietvaros tiks radīts Baltijas lielākais mākslīgā intelekta risinājums.
Viens no apjomīgākajiem projektiem, kas nodrošinājis patiesi taustāmu ieguvumu, ir platjoslas optiskā tīkla paplašināšana. Šobrīd platjoslas tīklu izmanto 17 elektronisko sakaru operatori, lielākā daļa no tiem - reģionālie komersanti, kas saviem spēkiem šādu infrastruktūru nespētu izveidot augsto izmaksu dēļ. Operatoriem ir iznomāti vairāk nekā 7 000km optiskā tīkla un pakalpojums pakalpojums iedzīvotājiem, komersantiem un pašvaldību iestādēm pieejams attālajos reģionos piegādājot visā Latvijā. Paredzam, ka nākamajos gados platjoslas tīkla izmantošana palielināsies, jo jau tagad, ja salīdzinām ar 2019.gadu - tīkla izmantošana ir pieckāršojusies. Šī tīkla izbūvē LVRTC ir investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, kā arī veiksmīgi piesaistījis un pārvaldījis 65 miljonus eiro Eiropas Savienības līdzfinasējuma.
Par saviem līdzekļiem LVRTC ir cēlis arī visus apraides torņus, kas izbūvēti kopš neatkarības atjaunošanas. Pēdējo divu torņu izbūve Viļakas un Krāslavas novados izmaksājusi miljons eur. Tāpat LVRTC investējis savus līdzekļus valstij nepieciešamā maģistrālā datu pārraides tīkla izbūvei, visu torņu savienošanai ar optisko šķiedru tīklu, lai būtiski uzlabotu datu pārraides ātrumu un kvalitāti. Tāpat LVRTC investējis savus līdzekļus apraides tehnoloģiju attīstībā un modernizācijā, kā arī datu centru būvniecībā. Nākamo divu gadu laikā tiks izbūvēts arī jauns, energoefektīvs un drošs LVRTC datu centrs Kurzemē. Datu centrs tiks būvēts vairāk kā 150km attālumā no Rīgas un kļūs par pirmo augstas pieejamības drošības līmeņa datu centru reģionā, kas izbūvēts tik lielā distancē no Baltijas galvaspilsētām un to piepilsētām. Paredzēts, ka datu centrs klientiem būs pieejams 2027.gada sākumā, bet jau šobrīd iestādes un organizācijas ir izrādījušas interesi par šī datu centra pakalpojumiem un jau ir noslēgti priekšlīgumi par teju pusi no izbūvējamā datu centra apjoma izmantošanu. Šī datu centa būvniecībā LVRTC ieguldīs 6.9 miljonus eiro, tomēr drošības ieguvums, ko tas sniegs valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām ilgtermiņā, ir būtiski lielāks. LVRTC datu centru veidošanu uzsāka 2012.gadā un šobrīd uzņēmuma rīcībā jau ir seši augstākajām drošības prasībām atbilstoši datu centri Zaķusalas TV tornī, divi datu centri Rīgā, Talejas ielā, 29 zemāka līmeņa datu centri Latvijas reģionos.
LVRTC prioritāte pēdējos gados ir bijusi tieši sakaru infrastruktūras stiprināšana, informācijas un datu drošība, jo digitālā transformācija ir ceļš, pa kuru Latvijai jādodas, lai nodrošinātu konkurētspēju globālajā tirgū. Mēs investējam tehnoloģiskajos risinājumos, kas palīdz mums kļūt par viedāku un efektīvāku valsti. Mūsu kopējais projektu portfelis šobrīd sasniedz 300 miljonus eiro.
Neskatoties uz to, ka LVRTC ir 100% valstij piederošs uzņēmums ar vērienīgiem un finansiāli apjomīgiem investīciju projektiem, tam ir izdevies nodrošināt peļņu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi, kā arī valsts digitālās suverenitātes stiprināšanu. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un pārraidi.
