Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.
Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.
Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.
Sabiedrībā ir plaši zināmas vairākas balvas, ko pasniedz dažādu nozaru pārstāvjiem, piemēram, “Platīna Pele”, “Latvji, brauciet jūriņā!”, “Lielais Kristaps”, Latvijas Arhitektūras gada balva un citas balvas, kas dod iespēju atskatīties uz panākumiem un saņemt atzinību. Tagad it īpaši lepojamies ar režisoru Gintu Zilbalodi un Eiropas kino ekspertu augsti novērtēto filmu “Straume” un turam īkšķus, lai viņa vārds izskanētu “Oskara” ceremonijā, tā izceļot latviešu mākslinieku spējas iezīmēt jaunus apvāršņus kinomākslā.
Ir vērts ne vien sapņot, bet arī tiekties pēc prestižām, starptautiskām balvām, bet nedrīkst aizmirst, ka būtiska loma ir arī vietējo profesionāļu vērtējumam un atzinībai. Pēdējos gados gan valsts pārvalde, gan uzņēmēji īpašu uzmanību pievērš valsts konkurētspējas kāpināšanai, tāpēc ir svarīgi, ka mēs izsakām atzinību kolēģiem, kuri spējuši radīt preces un pakalpojumus, kam ir potenciāls iekarot pasaules tirgu. Līdztekus neatņemams valsts konkurētspējas veicināšanas elements ir arī pieejami valsts digitālie pakalpojumi, to efektivitāte un ērta lietojamība.
Šajā jomā veiksmīgākos piemērus gadu no gada izceļ tieši “Platīna Pele”, jo par šiem sasniegumiem runāt ir tikpat svarīgi kā, piemēram, izcelt Latvijas mākslinieku veikumu.
Tieši Latvijas IKT nozares sasniegumu dokumentēšana un izcelšana bija viens no mērķiem, ar kuriem 2007. gadā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) izveidoja nozares balvu “Platīna Pele”. Laureātu sarakstā ir valsts pārvaldes digitalizācijas risinājumi, kas šodien ir jau gandrīz pašsaprotams elements ikviena Latvijas iedzīvotāja saziņā ar valsti – piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).
Tāpat arī ir vairāki nu jau plaši pazīstami risinājumi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, piemēram, Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma “Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv”, AS Sadales tīkla mājaslapa sadalestikls.lv, interneta apdrošināšanas sistēma: If Online, Swedbank internetbanka Laureātu vidū ir arī inovācijas, kas saņēmušas starptautisku atzinību. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir “Infrogr.am” platforma datu vizualizācijai, ko var ierindot arī starp Latvijas jaunuzņēmumu veiksmes stāstiem.
Pašlaik pilnā sparā norit nozaru balvu sezona – organizācijas izmanto iespēju kolēģu un sabiedrības acīs lepoties ar pēdējā gada laikā īstenotajiem projektiem. IKT nozare nav izņēmums. Arī šogad “Platīna Pele” kalpos kā būtisks atskaites punkts nozarei, izceļot un lepojoties ar sasniegumiem uzņēmumu digitālajā transformācijā, valsts pārvaldes digitalizācijā un īstenotajās kiberdrošības iniciatīvās.
Ar patiesu nepacietību gaidu, kuri risinājumi un iniciatīvas varēs lepoties ar to, ka atzīti par “intelekta laikmeta” atskaites punktiem Latvijā.
Pieteikumus balvai “Platīna Pele 2024” var iesniegt līdz 2024. gada 4. novembrim plkst. 10.00. Plašāka informācija pieejama LIKTA mājaslapā.
