Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski.

Taču pasaule šobrīd ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.

Ja tiešām mākslīgais intelekts pārņems pasauli, tad mēs visi būsim vienādās pozīcijās. Ja ne, tad labākās pozīcijās būs tie, kuri spēs pielāgoties un “strādās” ar galvu. Neviens jau šobrīd nezina, cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēs atrisināt nemainīgo darbaspēka problēmu. Protams, aizvien lielāka tā izmantošana ļaus vēl daudz ko automatizēt un padarīt efektīvāku. Tas ir salds kumoss jebkuram, jo darbaspēks ir dārgs. Bet nu jāatceras arī, ka par mākslīgo intelektu mēs šobrīd pārsvarā uzskatām lielus valodas modeļus, kas ir apmācīti pēc mašīnmācīšanās principa uz teksta bāzes. Pasaulē vēl tik daudz ko joprojām ir iespējams uztaisīt un digitalizēt. Jebkurā sfērā var atrast, ko vēl var izdarīt.

Kā sākt mācīties IT?

Ja tiešām ir vēlme veidot karjeru IT jomā, es ieteiktu painteresēties vairāk par šo tēmu. Ļoti labs resurss ir “Twitter”. Tur ir iespēja sekot cilvēkiem no dažādām pasaules valstīm, kuri darbojas šajā jomā. Ir daudzi, kuri paši ir spējuši labus un lietderīgus risinājumus uztaisīt. Iesaku papētīt arī “indie hacking” kustību. Internetā ir daudz raksti un forumi, kur cilvēki apmainās idejām. Bet latviešiem bieži ir stereotips - o, man tagad ir ideja. Es to nevienam nestāstīšu, jo kāds to nozags. Nē! Turklāt tagad ir daudz brīvi domājošu cilvēku, kuri apraksta savu ceļu - kur, kā un ko viņi taisa.

Nākamais solis - mēģināt pašam kaut ko savu uzbūvēt. Jebkuram ir iespēja izveidot savu produktu un mēģināt nopelnīt savus pirmos 100 eiro. Dažas nedēļas paeksperimentē. Ja nesanāk, ķeries klāt nākamajai idejai. Tā daudzi ir uzbūvējuši savus biznesus.

Piemēram, “Twitter” vidē ir labi pazīstams programmētājs, kurš ir izveidojis vairākus interesantus produktus. Viens no tiem - apraksti tekstā, kā aprīkot savu dzīvokli, un automātiski tiek ģenerēti dažādi vizuāli varianti, kā tas izskatītos. Tas, ko viņš dara - izmanto lielo uzņēmumu resursus, saslēdzas ar tiem, izdomā, kā tos pielietot un kā ar šādu risinājumu var nopelnīt naudu, lietotājam kaut ko pārdodot. Un ar šādu nelielu lietotni, viņa mēneša apgrozījums ir 40 000 eiro. Un tikai tāpēc, ka viņam ir daudz privāto klientu, kas eksperimentē, kā desmit dažādos veidos iekārtot savu istabu. Tas ir mazs produkts. Tam nevajag kursus un četrus gadus universitātē. Ja tev ir brīva vasara, mēģini kaut ko uztaisīt pats!

Kad ir vērts IT studēt augstskolā?

Studēt IT augstskolā, protams, arī ir iespēja. Te gan viss ir atkarīgs no mērķa, jo augstskolas piedāvā studēt nevis IT, bet datorzinātnes. Un ne visas prasmes ir nepieciešamas darba devējiem. Augstākās izglītības programmas tomēr mēģina “iet dziļāk un plašāk”, kas ne vienmēr sakrīt ar darba devēja vajadzībām. Līdz ar to vairumā gadījumā darba devējam students būs tāds pats praktikants, kā citi, kuri ir pabeiguši kursus vai mācījušies pašmācības ceļā.

Universitātes Latvijā mēģina nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Viens - viņi reklamē, ka visiem vajag inženierus. Līdz ar to - nāc studēt un varēsi būt datorspeciālists, iet praksē lielos uzņēmumos, kuri savukārt nemeklē datorzinātnes speciālistus. Viņiem ir vajadzīgi programmētāji, kas nav datorzinātne. Otrs - universitātēm ir jāattīsta sava pētnieciskā sadaļa. Ja tiešām izvēle ir zinātne, tad, protams, to var un vajag studēt kādā no Latvijas universitātēm. Tas ir mīts, ka tikai pēc četru gadu ilgām mācībām būs iespēja kļūt par speciālistu.

Četru gadu laikā praktiski var izdarīt ļoti daudz un nepiekrītu, ka augstskola būtu vienīgais pareizais ceļš.

Šobrīd kursos vai pašmācības ceļā var apgūt programmētāja profesiju un jau pēc vairākiem mēnešiem reāli tajā arī sākt strādāt. Tas ir noderīgi, ja jaunietis grib stabilu iespēju, kā nopelnīt naudu un sākt strādāt pastāvīgā darbā.

Vai mākslīgais intelekts neatņems darbu IT speciālistiem nākotnē?

Pēdējo gadu laikā darba tirgū nav notikušas nekādas būtiskas izmaiņas saistībā ar mākslīgo intelektu. Un domāju, ka tuvāko gadu laikā Latvijā mēs arī straujas izmaiņas nepiedzīvosim. Protams, globālā mērogā izmaiņas notiek. Piemēram, Silīcija ielejā attīstās “Chat GPT” risinājums, bet manu programmētāja darbu tas nekādi neietekmē. Vienīgais - aizvien plašākam speciālistu lokam, arī programmētājiem, ir iespēja izmantot šo un vēl citus dažādos rīkus. Un šobrīd programmētāji tos reāli arī izmanto, lai papildus mācītos, piemēram, jaunas programmēšanas valodas. Līdz ar to jāsecina - mums nav jābaidās no mākslīgā intelekta; mums ir vairāk jāmācās pielāgoties, lai mēs to varētu izmantot.

Kas attiecas uz citām izmaiņām darba tirgū, aizvien lielāks pieprasījums būs pēc speciālistiem, kuri prot konfigurēt un izmantot datus - datu zinātniekiem, datu inženieriem. Svarīgākas prasmes, skatoties nākotnē, piemēram, ir arī kritiskā domāšana. Aizvien svarīgāka kļūst produktu domāšana - izpratne par to, kādā veidā kaut ko uzbūvēt.

Jā, dažādas globālas izmaiņas, kas ietekmē ekonomiku, ietekmē arī uzņēmumu ikdienu un līdz ar to arī darbiniekus. Jaunam censonim ir grūtāk ieiet tirgū. Ja no uzņēmuma ir atlaisti 10 pieredzējuši darbinieki, kas meklēs darbu, un blakus ir viens jauns speciālists bez pieredzes, kuram arī vajag darbu, tad, protams, darbā ņems pieredzējušo. Bet vai IT jomas darbinieki ilgstoši būs bez darba? Esmu par 110% pārliecināts, ka tuvākajā laikā noteikti nē.