Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.
Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.
1. Personu* (dzīvība, veselība, ceļojumi, nelaimes gadījumi, OCTA izmaksas par personai nodarītajiem zaudējumiem) apdrošināšana.
Krīzes ietekmē vērojama ilgstoša, pakāpeniska lejupslīde, un tirgus izaugsme atsākās ap 2010.gadu. Zemākais punkts, kas sasniegts 2011.gadā, nemaz tik bēdīgi neizskatās, ja paturam prātā, ka līdz 2010.gada beigām apkopotie dati iekļāva apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjomu gan Latvijā, gan ārvalstīs (kopš 2011.gada – tikai Latvijas tirgus dati). 2013.gadā šis tirgus auga par aptuveni 10%, kas ir labs cipars, tomēr līdz pirmskrīzes ciparam vēl mazliet jāpaciešas. Ceram, ka tirgus pirmskrīzes apjomus sasniegs šogad. Iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2008.gadu, ir gājis mazumā, līdz ar to varētu izdarīt secinājumu, ka atlikušie iedzīvotāji un juridiskās personas aktīvāk nekā 2008.gadā izmanto apdrošināšanas pakalpojumus un apdrošināšanas apjoms uz vienu iedzīvotāju ir audzis. Te gan būtu vietā pieminēt, ka arī ziemā Norvēģijā vai visu gadu Īrijā strādājošam Latvijas cilvēkam praktiski nekas netraucē apdrošināties Latvijā.
2. Veselības apdrošināšana
Krīzes ietekme visizteiktāk bija vērojama veselības apdrošināšanā, jo apcirpšanas dēļ krietna daļa valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī uzņēmēju atteicās no veselības apdrošināšanas polisēm saviem darbiniekiem, kā rezultātā parakstīto prēmiju apjoms no 2008.-2011.gadam nokritās pat divreiz. 2009.gadā izmaksāto atlīdzību apjoms krietni pārsniedza parakstīto prēmiju apjomu – pieļaujam, ka togad polišu īpašnieki steidza izmantot maksimāli daudz polisē paredzēto pakalpojumu, jo apzinājās, ka nespēs paši segt lielākas medicīniskās izmaksas tuvākajā nākotnē – algas jau bija tikušas samazinātas – un ka polises viņiem turpmāk vairs netiks iegādātas. Arī apdrošinātāji vēl nebija paspējuši pielāgot apmaksājamo pakalpojumu klāstu un limitus. Kopš 2011.gada veselības apdrošināšana atsākusi dinamisku izaugsmi un tā sagaidāma arī turpmāk.
Kādas perspektīvas? Domāju, ka samērā labas, ja vien turpināsies ekonomikas izaugsme, tiks ieviesta ilgi gaidītā e-veselības sistēma un vienā vai otrā veidā pabeigtā iesāktā likumdošanas sakārtošana, kas apdrošinātājiem dotu skaidrākus spēles noteikumus.
3. Dzīvības apdrošināšana
Dzīvības apdrošināšana pirmā sajuta krīzes sekas un arī pirmā atguvās. Kopš 2009.gada vairs nav manāmas izteiktas krīzes pazīmes, atsākusies un turpinās vienmērīga, stabila izaugsme. Pēdējos 3 gados dzīvības apdrošināšanā (ar un bez uzkrājuma), salīdzinot ar pārējiem apdrošināšanas veidiem, parakstīts vislielākais prēmiju un izmaksāts vislielākais atlīdzību apjoms. Kāpēc dzīvības apdrošināšanā krīze nebija tik dziļa? Acīmredzot skaidrojums ir tāds, ka dzīvības apdrošināšana ir vienlaikus arī investīciju instruments un pat krīzes laikā cilvēki meklēja alternatīvus investīciju instrumentus banku depozītiem, vērtspapīriem utt. Vēl noteikti ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka dzīvības apdrošināšanu veicina tai piemērojamās nodokļu atlaides.
Kādas perspektīvas? Domāju un ceru, ka labas, ja vien reģionālās kataklizmas, visupirms jau Ukraina/Krima un izrietošās sankcijas pret Krieviju, neatstās pārāk lielu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un no tās izrietošo cilvēku labklājību.
4. Ceļojumu apdrošināšana
Šis nu reiz ir tas apdrošināšanas veids, pie kura mēs pamazām esam pieraduši un tā nozīmīgumu atzinuši. Par labu tam ir nācis, lai cik ciniski tas neskanētu, pašu un paziņu pieredze ar kādu lauztu kāju vai roku, kalnos slēpojot, vai kāds sāpošs vēders kādā dienvidu valstī, vai arī ļoti augsti medicīnas izdevumi ASV. Šis grafiks ir samērā līdzīgs Personu apdrošināšanas veidu grafikam, kas attēlots 1.punktā, t.i., ceļojumu apdrošināšana krīzes ietekmē cieta un tās apjomi krietni saruka, taču jau šobrīd var teikt, ka ceļojumu apdrošināšana sasniegusi pirmskrīzes apjomus. Nav speciāli pētīts, kā sevi apdrošina tie cilvēki, kas devušies strādāt uz ārzemēm, un vai viņu ietekme šajos grafikos ir nozīmīga, tomēr loģika saka, ka ietekme nav nozīmīga, jo aktīvākajā emigrācijas periodā (2009.-2011.) šī apdrošināšanas veida apjomi krita; ja aizbraucēji būtu sevi apdrošinājuši, tad apjomiem šajos gados vajadzēja augt, kas nenotika. Līdz ar to viens neglaimojošs secinājums – aizbraucēji pret iespējamām nelaimēm bieži nav apdrošināti vai arī viņi ir apdrošinājušies savās pagaidu mītnes zemēs.
Perspektīvas? Domāju, ka visnotaļ labas, ja vien atkal Latvijas ekonomika turpinās augt un cilvēki turpinās braukt gan atpūtas, gan darba ceļojumos.
5. Nelaimes gadījumu apdrošināšana
Šis ir viens no vienkāršākajiem apdrošināšanas veidiem, par kuru jaunie vecāki sāk aizdomāties līdz ar bērna pirmajiem puniem un zilumiem. Tālāk jau seko kāda lauzta roka skolas laikā, pagalmā vai sporta nodarbībās, kas vēlreiz atgādina par šī apdrošināšanas veida lietderību. Arī juridiskām personām iegādāties šo apdrošināšanas veidu ir samērā vienkārši un tas ir diezgan izplatīts darba ņēmēju papildu motivācijas instruments. Šis veids bieži ir iekļauts dzīvības apdrošināšanas polisēs kā papildu apdrošināšanas veids. Krīzes ietekme skaidri redzama (2008.-2011.), izaugsme atsākās tikai 2012.gadā.
Perspektīvas? Domāju, ka labas, ja vien Latvijas ekonomikas izaugsme turpināsies, iedzīvotāji apzināsies šādas aizsardzības nozīmību. Pozitīvu grūdienu šim apdrošināšanas veidam varētu dot arī tas, ja valsts varētu atļauties apdrošināt kādu no riskantajām profesijām, piem. glābējus, karavīrus, policistus, ātrās palīdzības mediķus utt.
6. OCTA atlīdzības personu sadaļā par personai nodarītiem kaitējumiem
OCTA ir praktiski viszināmākais apdrošināšanas veids, jo gandrīz katram transporta līdzeklim šādai polisei būtu jābūt un galvenokārt tā arī ir. No OCTA prēmijām ir neiespējami atdalīt, cik liela to daļa attiecas uz atlīdzībām par personai nodarītiem zaudējumiem. No OCTA atlīdzībām gan ar nelielas aritmētikas palīdzību ir iespējams izrēķināt, cik tad atlīdzībās par personai nodarītiem zaudējumiem apdrošinātāji izmaksā, sk. grafiku. Šeit redzams, ka OCTA atlīdzības par personām nodarītiem kaitējumiem aug arī krīzes laikā. Tātad, par spīti mazākiem OCTA prēmiju apjomiem krīzes gados, atlīdzību apjomi par kaitējumu cilvēkiem aug. Ko no tā varam secināt? To, ka cietušie arvien vairāk apzinās savas tiesības prasīt kompensāciju arī par nodarīto kaitējumu tieši cilvēkiem, nevis tikai automašīnai vai nekustamajam īpašumam.
Perspektīvas? Domāju, ka OCTA jomā atlīdzības par personai nodarītiem kaitējumiem tikai augs, jo gan cilvēki apzinās savas tiesības, gan ārstēšanās un rehabilitācija lētāka nepaliek.
7. Uz Eiropas fona
Kā tad mēs izskatāmies uz vecās un jaunās Eiropas fona, kā uz kaimiņu fona? Šajā grafikā mēs redzam, ka, saskaitot dzīvības un veselības apdrošināšanu kopā, Latvijā šo divu apdrošināšanas veidu īpatsvars pret kopējo apdrošināšanas tirgus ir 37%. Daudz vai maz? Esam virs Igaunijas (25%), bet patālu no Čehijas (48%) un Polijas (59%) un tālu no vecajām rietumu demokrātijām – Itālija (68%), Lielbritānija (74%) un Zviedrijas (77%). Vidēji Eiropā personu apdrošināšanas īpatsvars ir ap 70%. Kā jāskaidro tas, ka Igaunijai šī proporcija ir mazāka nekā Latvijai? Skaidrojums ir gaužām vienkāršs – Igaunijā valsts nodrošināta veselības aprūpe ir labā līmenī un veselības apdrošināšana ir ļoti neliels apdrošināšanas veids.
Kā būtu, ja noņemtu nost veselības apdrošināšanu un atstātu „tīru” dzīvības apdrošināšanu? Būtu, kā nākošajā grafikā, kur redzam, ka esam ar Igauniju blakus – igauņiem 2012.gadā 22%, mums 20%. Tas, protams, salīdzinot ar vecajām Rietumeiropas valstīm, ir maz. Tas ir maz, pat salīdzinot ar Čehiju (45%). Eiropas vidējai rādītājs ir 59%, un tas pēdējos gados ir samērā stabili turējies ap 60%. Latvijas rādītājs no 10% 2008.gadā ir izaudzis līdz 20% 2012.gadā.
Perspektīvas? Jāaug, jādomā par bērnu izglītību, jādomā par palicējiem un jāturpina saprātīgā un šo apdrošināšanas veidu veicinošā nodokļu politika. Tikai tā mēs pakāpeniski varam vairot savu labklājību, mazināt slogu uz valsts un pašvaldību sociālo budžetu.
8. Kas tālāk? Ietekmējošie faktori:
Ir vairāki faktori, kuri papildus vispārējai ekonomikas situācijai un iedzīvotāju labklājībai un izglītības līmenim varētu ietekmēt dzīvības, veselības un citus personu apdrošināšanas veidus tuvākajos gados.
a. Mūža pensija. Šī ir jauna lieta, jauna iespēja cilvēkam, aizejot pensijā ar uzkrājumu 2.pensiju līmenī, izvēlēties, kā viņš šo uzkrājumu tērēs – vai ieguldīs dzīvības apdrošināšanā, vai pieskaitīs šo uzkrājumu pie 1.līmeņa valsts pensijas. Domāju un ceru, ka liela daļa no 2.pensiju līmenī uzkrātajiem līdzekļiem ieplūdīs dzīvības apdrošināšanas tirgū. Tas nebūs sprādziens, bet gan lēna un pakāpeniska izaugsme.
b. Nodokļu limiti. Pašlaik spēkā esošie nodokļi limiti, kas attiecas uz personu apdrošināšanu, ko veic juridiskas personas, ir: valsts un pašvaldības iestādēm LVL 150 uz darbinieku par gadu un LVL 300 (EUR 426,86) uz darbinieku par gadu, ja runa ir par privātu uzņēmumu. Šādi šie limiti ir eksistējuši jau 8 gadus. Šo gadu laikā medicīnas pakalpojumu izmaksas ir tikai cēlušās un pašlaik šie limiti jau izskatās novecojuši, jo par LVL 150 var nopirkt samērā necilu veselības apdrošināšanas polisi.
c. Nodokļu režīmu uzlabošana fiziskām personām atsevišķos apdrošināšanas veidos, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus arī par fizisku personu iemaksātajām dzīvības apdrošināšanas prēmijām bez līdzekļu uzkrāšanas un nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Apgādnieka vai mājokļa zaudējuma gadījumā finansiāli atkarīgās personas saskaras ar ievērojamām finansiālajām grūtībām, kuru pārvarēšanā tiek meklēts atbalsts valsts sociālajos vai pašvaldību attiecīgajos dienestos. Šādos gadījumos pašvaldības sniedz finansiālu atbalstu grūtībās nonākušajiem, piedāvā pašvaldības dzīvojamo fondu utt. Dzīvības, nelaimes gadījumu un īpašuma apdrošināšanas atlīdzība nodrošina finansiāli vienmērīgāku pārkārtošanos pēc notikušās nelaimes, neprasot pašvaldības vai sociālā budžeta līdzdalību.
Kopsavilkums: Raksta sākumā es uzdevu jautājumu: Vai kaut kas mainās? Vai mēs dzīvības/personu apdrošināšanu esam sākuši vērtēt augstāk? Secinājums ir viens – mēs ejam uz to, ka arvien augstāk vērtējam dzīvību, bet vēl aizvien mums samērā maz naudas paliek pāri pēc dzelzs gabala apdrošināšanas, mūsu vērtību sistēma pamazām mainās un mēs vairāk naudas atlicinām dzīvības un personu apdrošināšanas veidu iegādei, tomēr līdz Eiropas vidējam rādītājam (60%) mums vēl augt un augt.