Lietuvas Finanšu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz daļai apdrošināšanas līgumu noteikt tā dēvēto aizsardzības nodevu 10% apmērā, ar kuru no nākamā gada jūlija plānots papildināt Valsts aizsardzības fondu.

Jaunā nodeva ir paredzēta Drošības iemaksu likumprojektā, ko ministrija ir iesniegusi saskaņošanai valsts iestādēs un uzņēmumos.

Pēc tam, kad būs saņemti secinājumi, likumprojekts tiks apspriests valdībā un, ja tas tiks apstiprināts, to virzīs uz parlamentu galīgā lēmuma pieņemšanai.

Drošības iemaksu ierosināts iekasēt no prēmijām par nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, izņemot transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, ko maksā iedzīvotāji. Jaunais nodoklis skars mājokļa apdrošināšanu, automašīnu apdrošināšanu un papildu veselības apdrošināšanu, ko iedzīvotājiem nodrošina darba devēji.

Tas attiektos uz apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, grozīti vai atjaunoti pēc 2025.gada 1.jūlija.

20 gadu laikā 269 352 fiziskās personas nav izraisījušas nevienu ceļu satiksmes negadījumu, savukārt 2444 fiziskās personas ir bijušas atbildīgas par vairāk nekā pieciem ceļu satiksmes negadījumiem.

To liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja dati. Kopumā dati ir par 574 076 fiziskām personām - Latvijas rezidentiem. 202 867 personas ir bijušas viena ceļu satiksmes negadījuma vaininieces. Apdrošināšanas gadījumu vēsturē ir tikai tie negadījumi, kuros vainīgs ir pats vadītājs.

Mainās risku izvērtēšanas sistēma

No šā gada 1. augusta transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā risku izvērtēšanas sistēmu Bonus - malus aizstās apdrošināšanas datu vēsture. Līdzšinējā Bonus - malus sistēma nodrošināja apdrošināšanas vēstures datu - izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (apdrošināšanas gadījumu) un apdrošināšanas dienu skaitu - pārskatīšanu reizi gadā par pēdējiem 11 gadiem. Turpmāk personas apdrošināšanas vēstures datu atjaunošana tiks veikta katru dienu par periodu kopš 2004. gada 1. maija.

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā risku izvērtēšanas sistēmu "Bonus-malus" no 1.augusta aizstās apdrošināšanas datu vēsture, ceturtdien preses konferencē sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Viņš informēja, ka augustā beigs darboties esošā "Bonus-malus" sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo sistēmu grūti uztveramu. Tas tiek darīts, arī lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīm.

LTAB Informācijas tehnoloģiju (IT) daļas vadītājs Agris Dauksts skaidroja, ka, vērtējot klientu riskus, apdrošinātāji joprojām ņems vērā transportlīdzekļa īpašnieka vai reģistrētā turētāja apdrošināšanas vēsturi, kas ietver līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītājus, kā arī citus kritērijus/riska faktorus, kuri ir katra apdrošinātāja ziņā, piemēram, datus par transportlīdzekļa īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķi un vietu un tamlīdzīgi.

Noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) un FIA pasaules rallija čempionāta posma Tet Rally Latvia rīkotāja RA EVENTS kopdarbs, kā rezultātā BTA nodrošinās Latvijas sporta pasaulē līdz šim vēl nepieredzēta veida un satura apdrošināšanas polisi, ar kopējo segumu 25 miljonu eiro apmērā un neierobežotu apdrošināšanas gadījumu skaitu.

Latvijas Republikas normatīvie akti paredz, ka jebkuram publiskam pasākumam ir jābūt spēkā esošai apdrošināšanas polisei. Un, lai gan šāda kārtība ir ierasta prakse, būtiski pieminēt, ka apdrošināšanas polises unikalitāte slēpjas tieši FIA pasaules rallija čempionāta posma starptautiskajā tvērumā un čempionāta norisi pārraugošās Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) izvirzātajās specifiskajās apdrošināšanas polises prasībās un tās segtajiem riskiem.

Apzinoties FIA pasaules rallija čempionāta posma norises nozīmi un tā lomu Latvijas atpazīstamības veicināšanā, jau priekšlaicīgi tika sākts darbs pie šādas apdrošināšanas polises sarūpēšanas. BTA speciālistiem rūpīgi iepazīstoties ar niansēto prasību sarakstu, vienlaicīgi tika uzsāktas arī sarunas ar FIA un pasaules čempionāta rīkotāju WRC Promoter, lai precīzāk izprastu to būtību. Apdrošināšanas polises sagatavošanas laikā tika pieņemts lēmums arī piesaistīt ārvalstu partnerus, kas tieši specializējas augstākā līmeņa autosporta sacensību apdrošināšanā, tai skaitā arī Formula 1. Tādējādi, šīs polises saskaņošanas procesā piedalījās BTA darbības laikā vēl nepieredzēti plašs iesaistīto speciālistu loks, kuriem kopā strādājot izdevās rast risinājumu un nodrošināt visnotaļ unikālu apdrošināšanas polisi – ar noteiktu segumu 25 miljonu apmērā, bet bez ierobežota apdrošināšanas gadījumu skaita.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) un uzņēmumiem saviem klientiem aktīvāk jāskaidro risku segumi, sava pozīcija un rīcība problēmu situācijās, trešdien tikšanās laikā vienojās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un apdrošinātāji.

Ministra padomniece Lāsma Trofimova aģentūrai LETA pavēstīja, ka finanšu ministrs tikās ar LAA prezidentu Jāni Abāšinu un asociācijas padomes priekšsēdētāju Aigaru Freimani, norādot uz likumā un apdrošināšanas uzņēmumu izpratnē atšķirīgo plūdu interpretāciju.

Puses vienojās, ka atbildīgajai asociācijai un uzņēmumiem ir aktīvāk jāskaidro risku segumi, sava pozīcija un rīcība problēmu situācijās, kā arī iedzīvotāju iespējas un risinājumi.

Tāpat pēc ministra ierosinājuma LAA apņēmās izveidot un aktīvāk komunicēt ar iedzīvotājiem pa speciālu konsultāciju tālruni. Tika pārrunātas arī iedzīvotāju iespējas strīdus gadījumos, kad iedzīvotāji saņem nepamatotu atteikumu - šādā situācijā iedzīvotāji var vērsties LAA ombudā.

Vidējam vai mazam uzņēmumam, domājot par efektīvu risku pārvaldību, apdrošināšanai vajadzētu būt uzņēmējdarbības higiēnas sastāvdaļai, nevis vienmēr atliktam jautājumam. Tam ir vairāk nekā viens iemesls.

Mazie uzņēmumi ir finansiāli neaizsargātāki nekā lielie uzņēmumi, kuriem ir ievērojams finanšu kapitāls, tāpēc pat šķietami nebūtiska situācija var izraisīt neveiksmīgu notikumu ķēdi, kas var beigties liktenīgi. Padomāsim, piemēram, ko mazam uzņēmumam nozīmē simtiem tūkstošu eiro lieli zaudējumi, kas noteikti var atgadīties vai nu dabas stihijas, ugunsgrēka, vai darbā notikuša nelaimes gadījuma rezultātā. Tāpēc mazajiem uzņēmumiem īpašuma vai civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir jāuztver kā pašsaprotama, līdzīgi kā automašīnu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

Pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas svarīgākais ir izvērtēt, kādi ir būtiskie uzņēmuma pastāvēšanas nosacījumi, bez kuriem tā darbība nebūtu iespējama. Kāds aprīkojums, materiāli ir absolūti svarīgi? Vai telpas ir nomātas vai uzņēmuma īpašumā? Vai uzņēmuma teritorijā atrodas trešās personas, un kādiem riskiem tās uzņēmums pakļauj?

Pasaulē aizvien pamanāmākās klimata pārmaiņu sekas skar arī Latviju, tādēļ gan iedzīvotājiem, gan valsts un privātajam sektoram ir laikus jāgatavojas aizvien biežākām un postošākām dabas kataklizmām, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) rīkotajā ekspertu diskusijā "Kādas mācības Latvijai atpūta vasaras vētra" uzsvēra LAA prezidents Jānis Abāšins.

"Apdrošinātājiem šā gada vasarā piedzīvotā vētra ir bijusi laba mācība. Mēs pilnveidojam gan savas procedūras, gan komunikāciju ar sabiedrību un visām iesaistītajām pusēm. Es patiesi ceru, ka mums visiem, kopā strādājot, izdosies labāk sagatavoties nākotnes dabas kataklizmām," pauda J. Abāšins.

LAA prezidents norādīja, ka šā gada jūlijā notikusī vētra apdrošināšanas atlīdzību ziņā ir uzstādījusi jaunu rekordu - ja 2023.gada augustā piedzīvotā līdzīgā stipruma vētrā apdrošinātāji saņēma 2234 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 16,6 miljonu eiro apmērā, tad pēc šā gada vasarā piedzīvotās vētras apdrošinātāji saņēma 9774 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 25 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25. jūlijā parakstījis līgumu ar Norvēģijas nedzīvības apdrošinātāju “Gjensidige Forsikring ASA”, lai iegādātos tam piederošo, Lietuvā bāzēto meitas uzņēmumu “ADB Gjensidige”, ieskaitot tā filiāles Latvijā un Igaunijā.

Līdz ar šo darījumu ERGO paplašinās darbību Baltijas valstīs, nostiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū.

Lai darījums tiktu noslēgts, tam jāsaņem vairāku atbildīgo iestāžu, tostarp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājums. Tikai pēc veiksmīgas darījuma pabeigšanas “ADB Gjensidige” juridiski pāries ERGO īpašumā. Līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi.

Noslēdzoties pirkuma procedūrai, “ADB Gjensidige” tiks integrēts ERGO uzņēmumos Baltijas valstīs un tiks apvienoti abu apdrošinātāju darbības procesi. Darījuma gaita neietekmēs klientus, partnerus un brokerus – visi spēkā esošie līgumi tiks turpināti un tiks nodrošināts apdrošināšanas segums. “Gjensidige” zīmols saglabāsies līdz darījuma pabeigšanai, vēlāk pakāpeniski pārejot uz ERGO zīmolu.

Šaurāka seguma jeb pamata nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisēs nokrišņu iekļūšana telpās caur logiem, durvīm, jumtiem, pamatiem, ārsienām, kā arī, pārplūstot ūdens vai kanalizācijas savākšanas sistēmām, visbiežāk ir izņēmums un neietilpst segumā, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Tomēr vairāku apdrošināšanas kompāniju plašākā seguma polisēs lietusgāžu plūdu risks ir iekļauts un tiks kompensēts. Ja īpašums nav apdrošināts pret šo risku, tad arī atlīdzības izmaksai nav pamata, ja vien apdrošinātājs neizlemj nākt klientam pretī, uzsvēra Abāšins.

LAA prezidents skaidroja, ka īpašuma apdrošināšanu iespējams iegādāties ar šaurāku vai plašāku segumu jeb riskiem. Lai izlemtu, pret kādiem riskiem apdrošināt īpašumu, vēlams salīdzināt dažādu apdrošinātāju īpašuma apdrošināšanas noteikumus vai vismaz - apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu (APID). Vienotu standartu produktu aprakstos nav, un katrs apdrošinātājs pakalpojumus apraksta un pozicionē pēc saviem ieskatiem.

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Lietuvas Finanšu ministrijas priekšlikums ieviest nodokli atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nebūs nodoklis "mistiskajiem apdrošinātājiem", bet gan cilvēkiem, kuri atbildīgi apdrošina savu īpašumu, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Ierakstā platformā "Facebook" ministre pauda, ka, ņemot vērā neseno vētru un tās sekas, cilvēki būtu jāmudina apdrošināties, nevis jāierobežo.

"Nesenie vētras postījumi, maksājumi, ko saņēma Viļņā sabrukušās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ir spilgts pierādījums tam, ka lēmums apdrošināties var kļūt ārkārtīgi svarīgs ārkārtas situācijās," savā Armonaite.

"Šādu nodokli maksātu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas apdrošina savu īpašumu, lai to pasargātu un dabas katastrofu gadījumā negaidītu palīdzību no valsts vai pašvaldības. Maksās arī tie iedzīvotāji, kuriem ir kredīti un kuriem ir pienākums apdrošināties, un tagad tieši viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, jo ir palielinājušies kredītu procentu maksājumi," viņa norādīja.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem plānots izmaksāt prēmijās 22 784 eiro, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka prēmijas paredzētas VID amatpersonām (darbiniekiem), kuru tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt detalizēta informācija par konkrētiem darbiniekiem un to atklātajiem noziegumiem ir ierobežotas pieejamības informācija.

Lai nodrošinātu prēmiju izmaksu VID amatpersonām (darbiniekiem), kuru tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi, nepieciešams apropriācijas palielinājums valsts budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" par 22 784 eiro.

Salīdzinot ar laiku vēl pirms septiņiem gadiem, situācija ar automašīnu zādzībām Latvijā ir būtiski uzlabojusies, un nozagto apdrošināto auto skaits ir samazinājies septiņas reizes: 2017.gadā Latvijā tika nozagtas 372 mašīnas, vidēji viena mašīna dienā, bet 2023.gadā - vien 51 auto, vidēji viena mašīna nedēļā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopš 2018.gada vērojama zādzību gadījumu pakāpeniska samazināšanās.

2023.gada laikā Latvijā ir nozagta 51 automašīna, kam ir bijusi KASKO apdrošināšanas polise un kuru īpašnieki vērsušies pie apdrošinātājiem. Tas ir krietni mazāk nekā 2022.gadā, kad no zagļiem cieta 71 apdrošināta auto īpašnieks.

Zagtāko auto topa augšgalā arī 2023.gadā joprojām ir atradušās BMW markas automašīnas - pērn tās nozagtas 13 gadījumos. Salīdzinājumam: 2017.gadā tika nozagti 115 BMW markas auto.

"Automašīnu zādzību skaita samazināšanās ir ļoti laba ziņa, un zīmīga ir arī "vienkāršāko" marku auto ienākšana zagtāko mašīnu topā. Zādzību skaits strauji samazinājās pandēmijas laikā līdz ar dzīvesveida izmaiņām, kā arī, protams, liela nozīme ir policijas darbam. Līdz ar Ukrainas kara sākumu ir slēgti vai būtiski apgrūtināti arī dārgo un ekskluzīvo zagto mašīnu izvešanas kanāli uz Krieviju," komentē Jānis Abāšins, LAA prezidents.

Apdrošinātāji par 11.jūlija negaisu saņēmuši ap 300 atlīdzības pieteikumu par aptuveni vienu miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Asociācijā norāda, ka gadījumu skaits un summa vēl varētu mainīties, jo pieteikumi turpina ienākt, kā arī katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi, lai noteiktu konkrēto atlīdzības summu.

Kopumā visvairāk atlīdzību pieteikts par vētras nodarītajiem postījumiem fizisko un juridisko personu īpašumam, bet cietuši ir arī sējumi zemniekiem un automašīnas, par ko iesniegti "Kasko" atlīdzību pieteikumi.

Asociācijā atzīmē, ka vairumā gadījumu vētrā ir cietuši ēku jumti - tie norauti pilnībā, daļēji vai ļoti bojāti, daļā gadījumu ir nopietni bojātas jumta konstrukcijas, līdztekus ir gadījumi, kad bojājumi radīti teritorijas labiekārtojumam, sētai, terasēm, siltumnīcām, dārza mēbelēm, batutiem, bērnu rotaļlaukumiem un tamlīdzīgi.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Arvien palielinās apdrošinātājiem pieteikto gadījumu skaits un zaudējumu apjoms, ko nodarīja jūlija beigu vētra, kā arī pieaug apdrošināju noregulēto lietu skaits un klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms.

Līdz 22.augustam apdrošinātāji bija saņēmuši 9097 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 20,2 miljoni eiro, kas ir par 731 pieteikumu un 3 miljoniem eiro vairāk nekā pirms nedēļas. Atlīdzībās klientiem ir izmaksāti jau 7 miljoni eiro (par 2,8 miljoniem eiro vairāk nekā pirms nedēļas), tādējādi noregulējot 3782 apdrošināšanas gadījumus jeb 42% no visiem pieteikumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 22.augustā.

LAA sagaida, ka apdrošinātājiem pieteikto jūlija vētras radīto zaudējumu gadījumu skaits vairs nozīmīgi nepieaugs, bet summa vēl palielināsies, jo bojājumu apjomi paliek skaidrāki un remontdarbi vēl turpinās.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Saistībā ar jūlija beigu vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši 8366 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 17,2 miljoni eiro – tā ir pieteikto un rezervēto atlīdzību summa.

No tās klientiem atlīdzībās jau izmaksāti 4,2 miljoni eiro, noregulējot 2864 apdrošināšanas gadījumus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 14. augustā.

Šajā gadsimtā Latvijā ir bijušas trīs nozīmīgas dabas katastrofas – 2005. gada ziemas orkāns Ervīns, 2023. gada vētra un krusa un šogad piedzīvotais ciklons Kristija.

Satraucoši ir tas, ka divas lielākās dabas katastrofas šajā gadsimtā piedzīvotas divos secīgos gados.

Jūlija vētras gadījumu skaits un summa noteikti palielināsies, jo pieteikumi turpina ienākt, kā arī katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi. Atlīdzību aprēķināšana un izmaksāšana nenotiek pāris dienās – jāsagaida plūdu atkāpšanās, jānovērtē bojājumi, jāaprēķina zaudējumi un jāsastāda atjaunošanas tāmes. Pašreizējie dati liecina, ka pēdējās nedēļas laikā saņemto pieteikumu skaits palielinājās par aptuveni tūkstoti un pieteikto atlīdzību summa – par 4,2 miljoniem eiro.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 2024.gada deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par 9%, sasniedzot 580 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Pieaugušas arī izmaksātās atlīdzības - par 7%, sasniedzot 357 miljonus eiro.

Straujākā izaugsme turpina saglabāties veselības apdrošināšanas jomā, prēmiju apjomam pieaugot par 17% un veidojot ceturto daļu (25,7%) no tirgus.

Īpašuma apdrošināšana stabili saglabā trešās populārākās apdrošināšanas nozares vietu. Īpašuma apdrošināšanas nozarē prēmiju apjoms ir audzis par 13,3%. Šajā nozarē ir arī vērojams lielākais izmaksāto atlīdzību kāpums, par 21,6%, salīdzinājumā ar pērno gadu, kura viens no galvenajiem iemesliem ir jūlijā piedzīvotās spēcīgās vētras seku novēršanai izmaksātās atlīdzības.

2024.gada deviņos mēnešos izaugsmi piedzīvojusi arī dzīvības apdrošināšanas nozare - prēmiju apjoms šajā nozarē ir audzis par 4,4%, bet izmaksāto atlīdzību jomā ir kritums par 2,7%.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu izvēlas finanšu vadības funkciju nodot ārējam pakalpojumu sniedzējam nevis algot finansistus, grāmatvežus un citus speciālistus, un šādu tendence var novērot arī Latvijā.

To darīt liek dažādi apsvērumi, tai skaitā vēlme uzņēmumu saglabāt mazu un tādējādi reaģētspējīgāku un elastīgāku. Tomēr nevar noliegt, ka šādam lēmumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi.

Viens no galvenajiem faktoriem, ko vērtējot biznesa attīstību un arī ikdienas darbu, ņem vērā uzņēmumi, ir šī brīža tirgus apstākļi un arī konkurence – tirgu raksturo gan netradicionāli finansējuma avoti, gan arī mainīgas prasības, piemēram, finanšu uzskaites vai darba samaksas noteikumu izmaiņas. Lai uzņēmumi spētu izmaiņām izsekot, neiztikt bez specializācijas un zināšanām, ko vienam vai pat vairākiem štata grāmatvežiem grūti nodrošināt.

Šis jautājums kļūst vēl jo aktuālāks situācijā, kad uzņēmums paplašina savu darbību starptautiskā mērogā – ir nepieciešams iepazīties ar citā valstī spēkā esošajiem likumiem, grāmatvedības prasībām u.c. Tas prasa no uzņēmuma vadības lielu uzmanību. Tāpēc, dažkārt mazliet novēloti, rodas fundamentāls jautājums: ko darīt – attīstīt kompetenci iekšēji vai nodot finanšu vadības funkciju specializētam uzņēmumam.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši atlīdzību pieteikumus aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš norādīja, ka līdz otrdienas, 30.jūlija, vakaram apdrošinātāji saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām bija saņēmuši gandrīz 3500 pieteikumu, tostarp lielākai skaits pieteikumu saņemti īpašuma apdrošināšanā - gandrīz 2700, seko sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā saņemti gandrīz 600 pieteikumu, un sējumu apdrošināšana ar apmēram 150 pieteikumiem.

"Summas pagaidām vēl ir relatīvi nelielas, taču kopējā zaudējumu pieteikumu summa tuvojas septiņiem miljoniem, bet noteikti tas vēl ir tikai sākums un vētra apdrošinātājiem turpināsies vēl labi ilgi," sacīja Abāšins, atzīmējot, ka vētra un lietavas, kas nedēļas sākumā skāra daļu Latvijas, varētu būt viena no lielākajām pēdējo gadu laikā.

Saistībā ar jūlija izskaņas vētras radītajiem zaudējumiem apdrošinātāji līdz šim atlīdzībās ir izmaksājuši 13 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 11.septembrī.

Tostarp atlīdzības izmaksātas par zaudējumiem, kurus vētra nodarījusi īpašumiem, lauksaimniecības kultūrām un transportlīdzekļiem.

Izmaksāto atlīdzību summa pēdējo divu nedēļu laikā ir palielinājusies par četriem miljoniem eiro.

Līdz 11.septembrim apdrošinātāji bija saņēmuši 9400 atlīdzību pieteikumu par kopējo summu 22,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 200 pieteikumiem un 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā 28.augustā.

Izmaksājot atlīdzībās 13 miljonus eiro, ir noregulēti 6300 apdrošināšanas gadījumu jeb 68% no visiem pieteikumiem.

Jau ziņots, ka svētdienas, 28.jūlija, naktī un pirmdien, 29.jūlijā, piedzīvotā vētra vietām Latvijā radīja būtisku postažu.

Atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija beigu vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 2. oktobrī.

Trīs nedēļu laikā izmaksāto atlīdzību summa ir palielinājusies par 4 miljoniem eiro.

Līdz 11. septembrim apdrošinātāji bija saņēmuši 9578 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 23,7 miljoni eiro. Izmaksājot atlīdzībās 17 miljonus eiro, ir jau noregulēti 7,8 tūkstoši apdrošināšanas gadījumu jeb 81% no visiem pieteikumiem.

Iepriekšējais lielākais izmaksu apjoms par vienu dabas kataklizmu Latvijā bija pērn, kad Zemgales pusē plosījās negaiss un krusa – apdrošināšanas atlīdzībās tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro. Dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu – ja 2022. gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem kopumā atlīdzībās izmaksāja 5,4 miljonus eiro, tad 2023. gadā jau tikai vienas augusta vētras nodarīto zaudējumu summa pārsniedza 16 miljonus, un šogad ir sasniegts nākamais rekords.