Pasaulē aizvien pamanāmākās klimata pārmaiņu sekas skar arī Latviju, tādēļ gan iedzīvotājiem, gan valsts un privātajam sektoram ir laikus jāgatavojas aizvien biežākām un postošākām dabas kataklizmām, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) rīkotajā ekspertu diskusijā "Kādas mācības Latvijai atpūta vasaras vētra" uzsvēra LAA prezidents Jānis Abāšins.
"Apdrošinātājiem šā gada vasarā piedzīvotā vētra ir bijusi laba mācība. Mēs pilnveidojam gan savas procedūras, gan komunikāciju ar sabiedrību un visām iesaistītajām pusēm. Es patiesi ceru, ka mums visiem, kopā strādājot, izdosies labāk sagatavoties nākotnes dabas kataklizmām," pauda J. Abāšins.
LAA prezidents norādīja, ka šā gada jūlijā notikusī vētra apdrošināšanas atlīdzību ziņā ir uzstādījusi jaunu rekordu - ja 2023.gada augustā piedzīvotā līdzīgā stipruma vētrā apdrošinātāji saņēma 2234 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 16,6 miljonu eiro apmērā, tad pēc šā gada vasarā piedzīvotās vētras apdrošinātāji saņēma 9774 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 25 miljonu eiro apmērā.
Atbilstoši LAA informācijai, līdz 23.oktobrim apdrošinātāji ir izmaksājuši 19,4 miljonus eiro un noregulēti 9000 apdrošināšanas gadījumu jeb 92% no visiem pieteikumiem. Vēl virkne lietu tiek izskatītas un sagaidāms, ka lēmumi tajās tiks pieņemti līdz šī gada beigām. J. Abāšins uzsvēra, ka apdrošinātāji savas saistības pilda un nāk pretī klientiem, proti, 1795 lietās apdrošinātāji izmaksāja atlīdzības 2,35 miljonu eiro apmērā, lai gan apdrošināšanas objekts nav bijis apdrošināts pret konkrēto risku vai bija iestājies izņēmums.
Pēc J. Abāšina teiktā, ņemot vērā vasarā piedzīvotās vētras apmērus, ir laikus jāsagatavojas tam, ka šādas postošas dabas kataklizmas būs aizvien biežāk un tās būs aizvien postošākas.
LAA pēc šā gada vasarā notikušās vētras izveidoja krīzes konsultatīvo tālruni, kas šobrīd ir pārveidots par pastāvīgu konsultācijas tālruni. Tāpat LAA organizē regulāras diskusijas un sanāksmes starp nozares, privātā sektora un valsts pārvaldes pārstāvjiem, lai pilnveidotu gan regulējumu, gan komunikāciju ar iedzīvotājiem.
J. Abāšins skaidroja, ka šo diskusiju rezultātā ir izkristalizējusies nepieciešamība pilnveidot būvnormatīvus, uzlabot publisko infrastruktūru un agrās brīdināšanas sistēmas, atjaunot un modernizēt esošās ēkas.
Savukārt LAA strādā pie komunikācijas pilnveidošanas ar iedzīvotājiem, nodrošinot pamatinformāciju par apdrošināšanu vienkāršajā valodā un skaidrojot galvenos terminus, kā arī tiek plānota izglītošanas kampaņa. Tāpat top ceļa kartes klientiem - katrā lielākajā apdrošināšanas produktā (īpašuma, dzīvības, veselības, KASKO, OCTA) tiks ieskicēti aspekti, kam pievērst uzmanību, iegādājoties apdrošināšanas polisi un ko tā sedz. Šobrīd pabeigts darbs pie ceļa kartes īpašuma apdrošināšanā.
