Pēc “Gjensidige Forsikring ASA” lēmuma pārdot savu Baltijas uzņēmumu Bogdans Benčaks (Bogdan Benczakhas) ir nolēmis atkāpties no Gjensidige Baltic ģenerāldirektora amata.

Līdz ERGO pārņemšanai uzņēmuma vadību pārņems Akšajs Sanpals (Akshay Sankpal).

Gjensidige biznesu Baltijā pārdos Ergo 

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25....

"Esmu aizvadījis aizraujošu un auglīgu gadu Gjensidige, un kopā mēs esam sasnieguši labus rezultātus. Tā kā uzņēmumam samērā tuvā nākotnē būs jauns īpašnieks, bija likumsakarīgi apsvērt savu turpmāko ceļu. Esmu nonācis pie secinājuma, ka vēlos meklēt citus izaicinājumus," saka Bogdans.

"Vēlos arī pateikties Gjensidige par iespēju būt šīs grupas vadības komandā, un esmu ļoti pateicīgs par kopā pavadīto laiku ADB Gjensidige kolēģiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Novēlu Akšajam visu to labāko turpmākajā darbā."Benčaks ieņēma Gjensidige izpilddirektora amatu Baltijā no 2023. gada jūlija.

"Vēlos pateikties Bogdanam par viņa izcilo darbu laikā, kad viņš vadīja Gjensidige Baltijas valstīs. Viņš ir attīstījis uzņēmējdarbību atbilstoši grupas plāniem un stratēģijai, bijis prasmīgs un enerģisks vadītājs. Saprotu, ka tagad viņš izvēlas doties tālāk, lai apzinātu turpmākās iespējas. Novēlu Bogdanam, lai izdodas viss iecerētais," saka ADB Gjensidige valdes priekšsēdētājs Josteins Amdals (Jostein Amdal).

Akšajs Sankpals pildīja Gjensidige Baltics pagaidu izpilddirektora pienākumus no 2022. gada novembra līdz brīdim, kad 2023. gada jūlijā Bogdans pārņēma šo amatu. Pēdējo gadu viņš bija Gjensidige Forsikring ASA korporatīvās attīstības direktors, kā arī ADB Gjensidige valdes loceklis, kurš sekoja līdzi darbībai Baltijā.

"Esmu ļoti priecīgs, ka Akšajs ir pieņēmis šo amatu. Tas nodrošina nepārtrauktību un atvieglo ierastās darbības turpināšanu uzņēmumā," saka Josteins.

Šā gada pirmajā pusgadā Gjensidige Baltijā pieauga par 10 procentiem lielākajā daļā apdrošināšanas līniju pēc bruto parakstītajām prēmijām, sasniedzot 82 miljonus eiro. Klientiem Baltijā tika atlīdzināti zaudējumi 60 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lietuvas klientiem mēs atlīdzinājām 36,6 miljonus eiro zaudējumu, Latvijas klientiem - 20,3 miljonus eiro un Igaunijas klientiem - 3,1 miljonu eiro.

Foto: Freepik.com, pvproductions

Pasaule ir tik dinamiska, mainīga un dažādu iespēju pilna – gribas to visu tvert, darīt un tajā piedalīties. Taču nelaikā un nevietā noticis negadījums var pamatīgi mainīt plānus. Lai tu varētu justies mierīgāk un drošāk, neatsakoties no aktīvas dzīves, noderēs nelaimes gadījumu apdrošināšana. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādi ir biežākie nelaimes gadījumu veidi un kā nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas un var tev palīdzēt.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nozīmē, ka saņemsi apdrošināšanas atlīdzību, ja, piemēram, gūsi traumu, pārejošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai nelaimes gadījuma rezultātā vai iestāsies citi riski, kas noteikti apdrošināšanas polisē. Savukārt kā pamatrisks teju ikvienā nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē tiek iekļauts gadījums, ka cilvēks zaudējis dzīvību.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Šī gada janvārī ERGO valdē Baltijā darbu sākusi jauna valdes locekle Aija Medne, informē uzņēmums.

Viņa turpmāk vadīs ERGO Latvijas filiāles, kā arī būs atbildīga par dzīvības apdrošināšanas un informācijas tehnoloģiju (IT) jomu ERGO Baltijā.

No 15. janvāra ERGO valdei Baltijā pievienojusies Aija Medne, kura turpmāk veiks ERGO Latvijas filiāļu vadītājas pienākumus, kas līdz šim bija ERGO valdes priekšsēdētājas Baltijā Urzulas Deškas (Ursula Deschka) pārziņā. A. Medne būs arī atbildīgā valdes locekle par risku parakstīšanu dzīvības apdrošināšanā un IT jomas vadītāja.

Iepriekš A. Medne strādājusi SEB grupā, kur 16 karjeras gados guvusi pieredzi dažādās jomās un struktūrvienībās Baltijas līmenī – uzkrājumu un ieguldījumu jomā, korporatīvajā pārdošanā, produktu un IT attīstībā, kā arī bijusi atbildīga par Baltijas biznesa attīstību un veiksmīgi vadījusi biznesa transformācijas procesus.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātājiem kopumā pieteikti 16 016 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg). No tiem 11 327 (70,7%) fiksēti ar Saskaņoto paziņojumu, no tiem 1 629 (14,39%) aizpildīti elektroniski LTAB OCTA mobilajā lietotnē.

“Saskaņoto paziņojumu īpatsvars gadu no gada pieaug. Tā, piemēram, 2020.gada pirmajos sešos mēnešos ar Saskaņotajiem paziņojumiem tika fiksēti 64,4% negadījumu, bet pērnā gada pirmajā pusgadā – jau 70,15% CSNg. Liels nopelns pie šīs izaugsmes ir informatīvajām kampaņām, kuras ik gadu īstenojam, lai skaidrotu autovadītājiem Saskaņotā paziņojuma priekšrocības, kā arī, lai paplašinātu tā pieejamību,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Visvairāk CSNg ar Saskaņoto paziņojumu šogad fiksēti janvārī (2 275) un maijā (2 079), bet vismazāk – martā (1 773) un aprīlī (1 805). Savukārt elektroniski Saskaņoto paziņojumu LTAB OCTA mobilajā lietotnē autovadītāji proporcionāli visvairāk aizpildījuši jūnijā (16,16%) un februārī (15,28%).

No ceturtdienas, 1. augusta beigs darboties esošā Bonus - malus (BM) sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo BM sistēmu grūti uztveramu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis 10 svarīgākos jautājumus un atbildes, kas jāņem vērā autoīpašniekiem.

1. Kāpēc tiek reorganizēta BM sistēma?

Latvijā līdz šim pastāvošā BM sistēma bija balstīta uz komplicētiem algoritmiem un formulām, kas padarīja to grūti uztveramu. Līdz ar BM sistēmas transformāciju, apdrošināšanas vēstures datu atspoguļošana tiks īstenota vienkāršā un saprotamā veidā.

2. Vai BM reorganizācija ietekmēs OCTA polises cenu?

BM sistēmas reorganizācija nevar būt par pamatu OCTA cenu pieaugumam. OCTA cenu turpmāk, tāpat kā līdz šim, ietekmē daudzi faktori - līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītāji, dažādi papildus riska faktori (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis un vieta u.tml.), ekonomikas rādītāji Latvijā un pasaulē (piemēram, inflācija medicīnas un remonta nozarēs u.c.).

Šā gada aprīlī globālais IT pakalpojumu un konsultāciju uzņēmums, vadošais digitālo risinājumu nodrošinātājs uzņēmumiem dažādās industrijās “Tech Mahindra” noslēdza līgumu par 3635 kvadrātmetrus plaša biroja nomu kompleksā “Jaunā Teika”, kur 2. jūlijā tika atklāts uzņēmuma biznesa procesu pakalpojumu centrs.

Tas ir 2024. gada lielākais biroja telpu nomas darījums Baltijā, kas veikts, iznomājot jau pašlaik pieejamās komerctelpas.

Jaunu tirgu apgūšana ir nozīmīga daļa no “Tech Mahindra” pašreizējās stratēģijas, lai nodrošinātu inovatīvus tehnoloģiju risinājumus visā pasaulē. Jaunās biroja telpas Latvijā palīdzēs nostiprināt “Tech Mahindra” biznesa procesu pakalpojumu klātbūtni Eiropā, nodrošinot vietējiem un reģionālajiem klientiem tiešu piekļuvi visaptverošam pakalpojumu klāstam, tostarp 5G, Metaverse, Blockchain, kvantu skaitļošanai, kiberdrošībai un mākslīgajam intelektam. Centrā tiks nodarbināti aptuveni 500 profesionāļu, tādējādi paplašinot “Tech Mahindra” globālo komandu, kurā ir vairāk nekā 145 000 darbinieku 90 valstīs. “Tech Mahindra” ar saviem piedāvātajiem biznesa procesu pakalpojumiem ir vadošais eksperts nākotnes tehnoloģiju jomā ar vairāk nekā 55 piegādes centriem 15 valstīs, sniedzot pakalpojumus vairāk nekā 50 valodās 270 pasaules klientiem.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” saviem klientiem ieviesis jaunu pakalpojumu – rēķinu apdrošināšana.

Rēķinu apdrošināšanas pakalpojums nodrošinās, ka darba uzteikuma vai ilgstošas slimības gadījumā klients var saņemt atlīdzību par abonētajiem mobilo sakaru pakalpojumiem. Proti, klients varēs turpināt izmantot mobilo sakaru pakalpojumus, neskatoties uz to, ka ikmēneša ieņēmumi ir samazinājušies un var būt grūtības veikt dažādus maksājumus, t.sk. maksājumus par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Šāda pakalpojuma nepieciešamību apliecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā noskaidrots, ka 34 % jeb katrs trešais iedzīvotājs kaut reizi mūžā ir ticis atlaists no darba. Trešdaļai no tiem, kuri kaut reizi savā mūžā palikuši bez darba, bija nepieciešams vairāk nekā pusgads, lai atrastu jaunu darbu. Nonākot šādā neapskaužamā situācijā, katrs piektais jeb 20 % iedzīvotāju ir kavējuši arī regulāro ikmēneša rēķinu apmaksu.

Baltijas valstīs lielākā korporatīvās labbūtības platforma "Stebby" laiž klajā unikālu un līdz šim nebijušu darbinieku veselības atbalsta B2B risinājumu, kas ne tikai atvieglo darba ņēmējiem gādāšanu par savu veselību, bet arī ietaupa uzņēmumu veselības apdrošināšanas pārvaldības laiku un resursus.

Jaunākais “Stebby” platformas papildinājums ir veselības apdrošināšanas modulis, ar kuru ikviens Latvijas uzņēmums var vienuviet droši un ērti pārvaldīt savu darbinieku veselības apdrošināšanu kopā ar citiem piedāvātajiem veselības veicināšanas labumiem.

Efektīvs risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem

"Stebby" moduli unikālu dara uzticamo sadarbības partneru - apdrošināšanas brokera “GrECo Latvija” un “ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles” radītais fiksētu veselības apdrošināšanas komplektu piedāvājums.

Kā norāda “Stebby” vadītāja Latvijā Liene Vesere, šie komplekti ir būtisks risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem. “Līdz šim, lai rūpētos par labbūtību darba vidē, mazākie uzņēmumi tika ierobežoti ar niecīgām izvēles iespējām. Ir grūti iegūt pienācīgu piedāvājumu, ja kolektīvā ir no pieciem līdz 30 darbiniekiem. Ar jaunāko “Stebby” papildinājumu mēs varam palīdzēt darba devējiem prioritizēt darbinieku veselību neatkarīgi no uzņēmuma lieluma vai nozares.”

39 % iedzīvotāju vismaz vienu reizi savā dzīvē ir slimojuši ilgāk par 30 dienām. Turklāt katrs desmitais iedzīvotājs ilgstošas slimošanas dēļ ir palicis bez darba, liecina multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati.

Slimības un traumas var piemeklēt ikvienu cilvēku neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās un dzīvesvietas, īpaši ņemot vērā pēdējos gados piedzīvoto pandēmiju un arī šobrīd pieaugošo saslimstību ar Covid-19.

Darba zaudēšanas gadījumā, kā rāda aptaujas rezultāti, cilvēki visbiežāk taupa uz izklaides iespējām, izdevumiem apģērbam un apaviem, ceļošanu. Vienlaikus katrs piektais jeb 20 % kavē arī regulāro ikmēneša rēķinu apmaksu.

“Lai darba uzteikuma vai ilgstošas slimības gadījumā, pasargātu klientus un viņi nebūtu spiesti atteikties no mobilajiem sakariem, kas mūsdienās faktiski ir viena no pamatvajadzībām, esam ieviesuši jaunu pakalpojumu – rēķinu apdrošināšana. Jaunais “Tele2” pakalpojums nodrošinās, ka klients var saņemt atlīdzību par abonētajiem mobilo sakaru pakalpojumiem, proti, klients varēs turpināt izmantot mobilo sakaru pakalpojumus, neskatoties uz to, ka ieņēmumi ir samazinājušies un var būt grūtības veikt dažādus maksājumus,” saka R.Rosts.